Īpaša nozīme plenārsēdē tika piešķirta darbam pie “Tiesiskuma pārbaudes saraksta” (Rule of Law Checklist) papildināšanas, kas ir universāls rīks valsts institūciju darbības kvalitātes novērtēšanai. Venēcijas komisija un tās apakškomisijas strādā pie saraksta aktualizēšanas, ņemot vērā jaunos izaicinājumus, piemēram, digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ietekmi uz tiesiskumu, kā arī privāto “spēlētāju” lomas palielināšanos. Sarakstā plānots iekļaut jaunas sadaļas, tostarp par konstitucionālo tiesu digitālo caurskatāmību un sabiedrības informētību par to argumentāciju. Atjauninātais saraksts paplašinās komisijas iepriekšējo pieeju, pievēršoties arī digitālajai pārvaldībai, cilvēktiesību īstenošanai tehnoloģiju laikmetā un valsts pienākumam nodrošināt, ka gan publiskie orgāni, gan privātās korporācijas darbojas saskaņā ar tiesiskuma principiem.
“Eiropas valstu rīcībā ir ļoti perspektīvi mehānismi, kā ilgtermiņā sekmēt pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas aizsardzību. “Tiesiskuma pārbaudes sarakstā” ietvertas nozīmīgas izvērtējuma pozīcijas, kas skar likuma varu, tiesisko noteiktību, varas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, vienlīdzību un nediskrimināciju, pieeju tiesai un konstitucionālo kontroli. Saraksts ir brīvi pieejams un katras valsts rīcībā esošs nozīmīgs rīks, kas nodrošina objektīvu un pārskatāmu veidu, kā izvērtēt tiesiskuma ievērošanu,” uzsvēra Irēna Kucina.
Venēcijas komisijas 144. plenārsēdē tika izskatīti arī citi jautājumi, kas būtiski ietekmēs tiesiskumu un demokrātiju: tika vērtēti likumu un konstitucionālie grozījumi Ungārijā, Slovākijā, Spānijā, Gruzijā, Armēnijā, Ziemeļmaķedonijā, Ukrainā, Kosovā un Peru.
Venēcijas komisijā ir 61 dalībvalsts. Komisijas loma ir sniegt tiesisku atbalstu tās dalībvalstīm, konsultatīvi izvērtējot valstu tiesisko un institucionālo struktūru atbilstību Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā. Konstitucionālās kontroles institūcijas var lūgt Venēcijas komisijas viedokli par dažādiem konstitucionālo tiesību jautājumiem. Savukārt citi konstitucionālie orgāni var lūgt viedokļus attiecībā uz tiesiskās sistēmas reformām, vēlēšanu un partiju darbības regulējumu, pamattiesību aizsardzības un valsts drošības interešu līdzsvarošanu u. c.
