Senāts norāda, ka juridiskās personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par patieso labuma guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka patieso labuma guvēju, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds patiesais labuma guvējs. Zemesgrāmatu likuma norma, kas paredz, ka tiesnesim jāpārliecinās par patiesā labuma guvēja reģistrēšanu, nav formulēta nepārprotami, taču tās saturu iespējams noskaidrot, izmantojot tiesību normu iztulkošanas metodes. Tā faktiski paredz, ka, izskatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesim jāpārliecinās par to, vai juridiskā persona Uzņēmumu reģistram ir sniegusi informāciju par tās patiesā labuma guvēja statusu, nevis par to, vai reģistrā ir faktiski norādīta konkrēta fiziskā persona. Šajā gadījumā juridiskā persona, kuras kapitāla daļas ir sadalītas starp divpadsmit fiziskajām personām, bija izpildījusi likumā noteikto pienākumu, iesniedzot reģistram ziņas, ka tai likuma izpratnē nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju, un vērsusi uz to arī apgabaltiesas uzmanību. Tomēr apgabaltiesa nebija šo apstākli vērtējusi pēc būtības vai noskaidrojusi strīdīgās Zemesgrāmatu likuma normas saturu.
Nostiprinājuma lūguma iesniedzēji – fiziskā un juridiskā persona – bija lūguši nostiprināt juridiskās personas kā pircējas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Latgales rajona tiesas tiesnesis šo nostiprinājuma lūgumu bija atstājis bez ievērības, norādot, ka juridiskā persona nav reģistrējusi tās patieso labuma guvēju un to nav iespējams noskaidrot, tādēļ nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību pārliecināties par patiesā labuma guvēja reģistrāciju. Apgabaltiesa bija noraidījusi juridiskās personas blakus sūdzību un atstājusi rajona tiesas tiesneša lēmumu negrozītu.
Lieta: Nr. SKC-836/2025.
