30. martā notika tā atklāšanas diskusija “Sadarbība un inovācijas - nākamais solis nacionālai un globālai drošībai”, kurā atbildīgie dienesti un tiesībsargājošās iestādes pārrunāja, kā veidot efektīvāku sadarbību, izmantojot inovatīvu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta risinājumus finanšu noziegumu novēršanai. Tāpat diskusijas dalībnieki iepazinās ar citu valstu pieredzi līdzīgu centru darbībā.
“Naudas atmazgāšanas novēršanas inovāciju centra atklāšana ir nozīmīgs mirklis ne tikai iekšlietu nozarei un tiesību aizsardzības iestādēm Latvijā, bet arī Eiropai. Esmu ne reizi vien dažādos starptautiskos formātos dzirdējusi par Latvijas lielajiem sasniegumiem cīņā pret naudas atmazgāšanu. Tas ir bijis smags darbs un ceļš, kurā bijis ne viens vien izaicinājums. Šī centra mērķis ir veicināt sadarbību mūsu spēju attīstībai, koncentrējoties uz jaunāko tehnoloģiju pielietošanu finanšu izlūkošanai. Attīstot inovāciju centra darbību, būs ļoti svarīgi sadarboties un atrast kopīgu valodu visiem iesaistītajiem dienestiem un iestādēm ne tikai Latvijā, bet arī mūsu reģionā. Nospraustie mērķi ir lieli un ceru, ka Finanšu izlūkošanas dienestam izdosies tos piepildīt,” centra atklāšanā teica iekšlietu ministre Marija Golubeva.
“Uz datiem balstīta dažādu vietējo un starptautisko institūciju sadarbība, ko sniedz mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana, ir kritiski svarīgs priekšnosacījums, lai varētu atklāt un novērst finanšu noziegumus. Mēs redzam, ka tie kļūst arvien sarežģītāki un starptautiski samezglotāki. Noziedznieki izmanto kapacitātes trūkumu dažādu valstu uzraudzības sistēmās, lai radītu un izmantotu savus nelikumīgos ienākumus, veiktu krāpnieciskas darbības. Turklāt noziegumi vienlīdz aktīvi notiek gan fiziskajā, gan virtuālajā pasaulē. Tādēļ veidot drošus un inovatīvus, tostarp digitālus, informācijas apmaiņas kanālus un sadarbības platformas ir ļoti svarīgi,” saka Ilze Znotiņa, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece.
Viņa uzsver, ka jaunajā ģeopolitiskajā realitātē noziedzīgi iegūtu līdzekļu sekmīga apkarošana jāizmanto, lai novērstu arī sankciju režīma pārkāpumus, tādējādi stiprinot nacionālo un globālo drošību.
“Šis centrs būtiski spēcinās valsts institūciju savstarpējo sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā un audzēs tiesībsargājošo un uzraugošo iestāžu kibermuskuļus. Šodien nepieciešamība pēc digitalizācijas ir ļoti liela. Ne tikai tādēļ, ka daļa noziedzības pāriet uz digitālo vidi, bet arī tādēļ, ka daudzas sistēmas nav veidotas tā, lai varētu apmainīties ar informāciju drošā veidā. Mūsu vīzija ir kļūt par centrālo AML (AML – anti-money laundering) inovāciju centru Baltijas jūras reģionā. Traģiskie notikumi Ukrainā vēlreiz mums visiem atgādina, cik svarīga ir cieša un efektīva savstarpējā sadarbība. Sadarbība vienotam mērķim - savas valsts un iedzīvotāju drošībai,” saka I. Znotiņa.
Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja: “Šis ir viens no pirmajiem projektiem, kas finansēts no Eiropas Komisijas piedāvātā Atveseļošanās un noturības mehānisma resursiem un ir būtisks ieguldījums gan Latvijas, gan ES drošības stiprināšanā. Eiropas Savienības ilgtermiņa prioritātes ir digitālās kapacitātes stiprināšana un ilgtspējas veicināšana. Laikā, kad, pateicoties tehnoloģijām un globalizācijai, pasaule kļūst arvien savienojamāka, palielinās arī visa veida drošības apdraudējumi un nepieciešama augsta līmeņa ekspertīze, inovatīva pieeja problēmu risināšanai un kontaktu tīkls, lai varētu ar noziedzību sekmīgi cīnīties. Jaunais centrs dod iespēju Latvijai izvirzīties līderpozīcijās un būt par atbalsta punktu citām Eiropas Savienības valstīm noziedzības apkarošanā.”
AML inovāciju centra izveidi Latvijā līdzfinansē Eiropas Komisija. Centra galvenā funkcija būs kalpot par platformu drošai un operatīvai sadarbībai starp dažādām Latvijas un ārvalstu tiesībsargājošajām institūcijām un datu centriem AML jomā. Pateicoties inovatīvām tehnoloģijām, centrs spēs nodrošināt drošus sakaru un datu apmaiņas kanālus starp atbildīgajām institūcijām, tādējādi paaugstinot izmeklēšanas un noziegumu apkarošanas efektivitāti. Citu valstu pieredze liecina, ka, pateicoties šādiem sadarbības centriem un iespējai drošā veidā apmainīties ar datiem, atbildīgajām institūcijām ir daudz kvalitatīvākas iespējas arī veikt stratēģisku datu analīzi.
Salīdzinot ar līdzīgiem centriem citās valstīs, Latvijas AML inovāciju centram papildus būtiska funkcija būs arī veidot sadarbības tīklus ar dažādām vietējām un starptautiskām augstskolām un pētniecības centriem, lai veicinātu zinātniskus pētījumus finanšu jomā. Tāpat Latvijas AML inovāciju centrā paredzēts veidot “AML smilšu kasti” uzņēmējiem, kas palīdzēs atrast veidus, kā pēc iespējas vienkāršāk un efektīvāk nodrošināt AML prasību ievērošanu uzņēmējdarbībā.
AML inovāciju centra AMLIH galvenie uzdevumi:
- Uzlabot starpinstitūciju sadarbību gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī
- Veicināt inovatīvu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta izmantošanu finanšu noziegumu novēršanā
- Attīstīt stratēģisko analīzi un zinātnisku pētījumu veikšanu par finanšu drošību, potenciālajiem riskiem un to ietekmi uz valsts ekonomiku un sabiedrību
Jaunais AML inovāciju centrs darbu sāks pa etapiem. Pirmajā etapā tiks veidoti sadarbības tīkli ar vietējām un ārvalstu tiesībsargājošajām institūcijām izlūkošanas, operatīvās novēršanas un apkarošanas jomās, kā arī tiks veidoti sadarbības tīkli finanšu jomas pētniecībā. Bet turpmākajos posmos - jauna tehnoloģiskā aprīkojuma uzstādīšana.
Galvenie secinājumi no diskusijas:
- Kopš finanšu nozares “kapitālā remonta” tiesībsargājošos iestāžu sadarbībā noticis milzīgs lēciens. AMLIH centra izveidošana ir loģisks solis turpmākai sadarbības veicināšanai un efektīvākam darbam.
- Starptautiskie noziedzīgie grupējumi ir attīstījuši augstu tehnoloģiju līmeni, tādēļ valstīm ir arvien grūtāk izsekot noziedzīgii iegūtas naudas plūsmai. Veiksmīga AMLIH darbība distanci starp noziedzniekiem un tiesībsargājošām institūcijām samazinās.
- Krievijas īstenotais karš Ukrainā parāda, ka cīņa pret noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu ir nacionālās un globālās drošības jautājums, jo ar noziedzīgii iegūtu naudu tiek finansēts karš. Daudzām Eiropas valstīm šobrīd jāmācās no Latvijas, jo kara notikumi valstu nepadarītos darbus izgaismo kā caur palielināmo stiklu.
- Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir kļuvušas par Latvijas armijas sastāvdaļu - jo veiksmīgāk tiks piemērotas sankcijas, jo vairāk samazināsies finansējums karadarbībai.
- Lai inovāciju centrs efektīvi darbotos un tiesībsargājošās iestādes varētu apmainīties ar informāciju, būs jāizstrādā datu apmaiņas sistēma, lai tiesības uz privāto dzīvi un datiem tiktu sabalansētas ar sabiedrības interesēm.
- Tiesībsargājošo iestāžu pieņemtajiem lēmumiem, kas nereti saistīti ar brīvības atņemšanu vai mantas konfiskāciju, jābūt kvalitatīvos datos balstītiem, lai iedzīvotājiem neradītu nepamatotus ierobežojumus un vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām.
- Finanšu noziegumu apkarošanā liela nozīme ir arī privātā sektora - banku, finanšu iestāžu - iesaistīšanai, jo šo iestāžu rīcībā nereti ir ļoti svarīga informācija.
- Finanšu noziedzības un ēnu ekonomikas mazināšanā ļoti būtiska ir arī sabiedrības izglītošana un izpratne, jo iesaistīšanās finanšu noziegumos, nesamaksāti nodokļi vai pakalpojumu un preču pirkšana no uzņēmumiem, kas neizsniedz pirkuma čeku, ir arī katra cilvēka personīga izvēle un atbildība.
- Tuvākajos mēnešos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas noziedzīgā ceļā iedzīvojušies, mēģinās pārvest savus līdzekļus uz citām valstīm, iespējams, arī caur Baltiju. Tādēļ Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm jābūt gatavām šādus mēģinājumus novērst.
Fotogrāfijas no pasākuma un AMLIH logotips pieejamas šeit.
