AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. janvārī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
3
3

Mājās ražota kosmētika. Kas par to jāzina

Tirgot atļauts tikai tādus kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvs un ražošanas process atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kuriem ir veikts drošuma novērtējums, ko ražotājs var uzrādīt Veselības inspekcijai kā uzraudzības iestādei.

FOTO: Freepik

Nereti tirdzniecībā nonāk kosmētikas līdzekļi, kas ražoti mājas apstākļos. Kas ir jāievēro, lai šādā veidā izgatavotu krēmu vai lūpu krāsu? LV portāls skaidro, kādi ir normatīvie akti, kas regulē kosmētikas līdzekļu ražošanu.

Kosmētikas līdzekļus mājas apstākļos entuziasti, kuriem tas ir vaļasprieks,  mēdz gatavot savām un ģimenes vajadzībām. Tiklīdz rodas vēlēšanās paša ražotos līdzekļus pārdot, ir jāatceras, ka tirgot atļauts tikai tādus kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvs un ražošanas process atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kuriem ir veikts drošuma novērtējums, ko ražotājs var uzrādīt Veselības inspekcijai (VI) kā uzraudzības iestādei.

Veidot šo publikāciju LV portālu pamudināja kāda lasītāja jautājums: "Vai varat, lūdzu, sniegt skaidrojumu par normatīvajiem aktiem saistībā ar kosmētikas līdzekļiem? Ja es kā mājražotājs vēlos ražot lūpu balzamus, ko pārdot gadatirgos, kam izejvielas ir iegādātas Latvijā un kam ir veikts drošības novērtējums, kas man kā mājražotājam vēl jādara? Jāpiesakās portālā CPNP (kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portāls "Cosmetic Product Notification Portal", kas darbojas kopš 2012. gada – red.) un jāievēro marķējuma prasības? Vai vēl kas?"

Nav termina "mājražotājs"

Patlaban VI kontrolē ir aptuveni 80 aktīvi kosmētikas līdzekļu ražošanas uzņēmumi.

VI Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vecākā referente Elza Dilbeka uzsver, ka saistībā ar kosmētikas līdzekļiem nevienā normatīvajā aktā nav minēts termins "mājražotājs", tāpēc tas arī netiek lietots. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu kosmētikas līdzekli vai liek šo kosmētikas līdzekli izveidot vai ražot un kas tirgo šo kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi, ir definējama kā ražotājs. Normatīvajos aktos nav paredzēti izņēmumi atkarībā no ražošanas apjoma, līdz ar to kosmētikas līdzekļu ražošana vienmēr jāorganizē tā, lai būtu ievērotas prasības.

Svarīgākie normatīvie akti

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norāda, ka attiecībā uz kosmētikas līdzekļu drošuma prasību ievērošanu būtiski ir divi normatīvie akti. 2009. gada 30. novembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes regula  Nr. 1223/2009 (turpmāk – Regula 1223/2009) par kosmētikas līdzekļiem, kas paredz – lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību, ikvienam kosmētikas līdzeklim, kurš pieejams tirgū, jāatbilst tajā noteiktajām prasībām. Regula Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek piemērota kopš 2013. gada 11. jūlija.

"Saistībā ar kosmētikas līdzekļiem nevienā normatīvajā aktā nav minēts termins “mājražotājs”, tāpēc tas arī netiek lietots."

Latvijas kosmētikas ražotājiem un izplatītājiem ir saistoši arī Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 354 "Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība".

Abi normatīvie akti attiecas uz jebkuru kosmētikas līdzekļu ražotāju, ir apjomīgi un ietver daudz prasību.

Kas ir kosmētikas līdzeklis

Regula 1223/2009 nosaka, ka kosmētikas līdzeklis ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām, ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem, mutes dobuma gļotādu, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu aromātu. Regulas darbības joma un mērķis, kā norādīts tās 1. pantā, ir nodrošināt iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, tāpēc tiem jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti regulā.

ES kosmētikas līdzekļiem ir izstrādātas vienotas prasības, tāpēc šīm prasībām atbilstošu Latvijā ražotu kosmētikas līdzekli var laist tirgū jebkurā ES dalībvalstī, skaidro E. Dilbeka.

Kosmētikas līdzekļiem nedrīkst piedēvēt ārstnieciskas vai profilaktiskas īpašības, jo šādas īpašības neatbilst kosmētikas līdzekļa definīcijai. Lai palīdzētu nošķirt kosmētikas līdzekļus no citiem produktiem, ir izstrādāta rokasgrāmata, kas pieejama angļu valodā  Eiropas Komisijas mājaslapā.

Kas ir kosmētikas līdzekļa ražotājs

Ražotājs ir atbildīgā persona, kas nodrošina katra tirgū laistā kosmētikas līdzekļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu saņemt atļauju, lai uzsāktu kosmētikas līdzekļu ražošanu un pārdošanu Latvijas teritorijā. Ražotāja kā atbildīgās personas pienākumi uzskaitīti Regulas 1223/2009 5. pantā.

Labas ražošanas prakses vadlīnijas

Kosmētikas līdzekļa ražošanā ir jāievēro labas ražošanas prakse, to nosaka Regulas 1223/2009 8. pants. Latvijas standartu LVS EN ISO 22716:2008 "Kosmētika. Laba ražošanas prakse (GMP). Labas ražošanas prakses vadlīnijas" var iegādāties SIA "Latvijas standarts" mājaslapā vai bez maksas lasīt standartu lasītavā, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 157.

Standarts attiecas uz kosmētikas līdzekļa izejvielu atlasi, ražošanas procesu, kvalitātes kontroli, dokumentāciju, uzglabāšanu un piegādi.

Vielas, kuras nedrīkst lietot

Kosmētikas līdzekļu receptūras izstrāde un izejvielu izvēle ir katra ražotāja izvēle, taču VI atgādina, ka, izvēloties izejvielas, jāņem vērā Regulas 1223/2009 II pielikumā iekļautais aizliegto vielu saraksts un III pielikumā iekļautais ierobežoto vielu saraksts.

Kosmētikas līdzeklī atļauts izmantot tikai tādas krāsvielas, konservantus un UV filtrus, kas ir norādīti Regulas 1223/2009 IV, V, VI pielikumā.

Kosmētikas līdzekļa lieta

Ikvienam kosmētikas līdzeklim pirms tā laišanas tirgū Latvijā vai citā ES dalībvalstī nepieciešams nodrošināt dokumentu kopumu, ko apzīmē kā kosmētikas līdzekļa lietu. Tai jābūt pieejamai marķējumā norādītajā adresē, un tā jāsaglabā vēl 10 gadus pēc pēdējās saražotās partijas laišanas tirgū. Saskaņā ar Regulas 1223/2009 11. pantu kosmētikas līdzekļa lietā jābūt kosmētikas līdzekļa aprakstam, drošuma ziņojumam, īsai informācijai par ražošanā izmantotajām metodēm un paziņojumam par atbilstību labai ražošanas praksei. Lietai jāsatur arī marķējumā norādīto apgalvojumu pierādījumi un dati par jebkādām pārbaudēm, ja veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

"Normatīvie akti neuzliek par pienākumu saņemt atļauju, lai uzsāktu kosmētikas līdzekļu ražošanu un pārdošanu Latvijas teritorijā."

Atbildīgā persona nodrošina, ka kosmētikas līdzekļa lietā iekļautais drošuma ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar Regulas 1223/2009 I pielikumu un drošuma novērtējumu sagatavojusi persona, kuras oficiālā kvalifikācija ir apliecināta atbilstoši Regulas 10. pantā noteiktajam, t.i., tai ir diploms vai cits pierādījums, kas ir piešķirts pēc teorētisko un praktisko studiju programmas apguves augstskolā farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā zinātnes nozarē vai pēc tādas programmas apguves, ko dalībvalsts ir atzinusi par minētajai programmai līdzvērtīgu. 

Noderīga informācija par kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējuma sagatavošanu atrodama Komisijas īstenošanas lēmumā, kā arī Patērētāju drošuma zinātniskās komitejas  vadlīnijās SCCS/1564/15.

Jānodrošina marķējums

Atbildīgajai personai ir jānodrošina kosmētikas līdzekļa marķējums saskaņā ar Regulas 1223/2009 19. panta prasībām. Latvijā ražota un tirgū laista kosmētikas līdzekļa marķējumam ir jābūt valsts valodā saskaņā ar Valsts valodas likuma 21. panta otro daļu.

Tā kā patērētājs ir jāaizsargā no maldinošiem apgalvojumiem par iedarbīgumu un citām kosmētikas līdzekļa īpašībām vai funkcijām, sagatavojot marķējumu, ir jāievēro kritēriji, kas noteikti Eiropas Komisijas Regulā Nr. 655/2013.

Uzskatāms kopsavilkums par marķējumu pieejams VI mājaslapā sadaļā "Ķīmija un kosmētika", ar kuru var iepazīties šeit.

Elektroniskās paziņošanas portāls CPNP

Pirms kosmētikas līdzekļa laišanas tirgū Regulas 1223/2009 13. panta 1. un 2. punktā minēto informāciju atbildīgā persona iesniedz kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portālā CPNP. Ziņas par kosmētikas līdzekļu sastāvu saņem toksikoloģijas centri, lai to izmantotu ārstēšanas vajadzībām. CPNP ir pieejams šeit. Detalizēta informācija par reģistrēšanos un informācijas ievadīšanu ir atrodama CPNP lietotāja rokasgrāmatā.

Ja tirgū laistajam kosmētikas līdzeklim konstatēta būtiska nevēlama ietekme, ražotājam kā atbildīgajai personai par to ir pienākums paziņot VI. Papildu informācija par būtisku nevēlamu ietekmi pieejama VI mājaslapā šeit.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS