Pedagogu darba slodzes līdzsvarošana: IZM un LIZDA piedāvātie risinājumi

Šī gada maijā IZM iesniedza Ministru kabinetā saskaņošanai Informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu (turpmāk – informatīvais ziņojums). Saņemti daudzi atzinumi, kuros ietverti gan priekšlikumi, gan principiāli iebildumi. Par lielāko daļu projekta nav gūts saskaņojums.

Tā ievadā, pamatojot dokumenta izstrādes vajadzību, teikts: “Ņemot vērā, ka pastāv būtiska viedokļu atšķirība starp IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (turpmāk – LIZDA) par tālāku pedagogu darba slodžu balansēšanu, kā arī ir saņemti atšķirīgi viedokļi par kopējo slodzes sastāva un apmēra noteikšanu, t.sk. tās pamatotību un izmantojamo metodoloģiju, IZM iniciatīvas rezultātā tika izstrādāts šis informatīvais ziņojums par pedagogu darba slodzi, lai izvērtētu dažādus ar pedagogu darba slodzi saistītus aspektus, lai sniegtu redzējumu par tālāku šī jautājuma attīstību, un lai valdība varētu vienoties par metodoloģiju un tālākajiem soļiem attiecībā uz jautājumu par pedagogu darba slodzes noteikšanu.”

Tas ir rets gadījums, kad informatīvā ziņojuma izstrādes pamats ir nesaskaņas starp atbildīgo ministriju un nozares arodbiedrību.

Gan par pedagogu darba samaksu, gan slodzes līdzsvarošanu (sabalansēšanu) IZM un LIZDA diskutē jau divus gadus.1 Informatīvā ziņojuma projektā IZM piedāvā jaunu, no līdzšinējā ievērojami atšķirīgu pedagogu darba slodzes aprēķināšanas modeli. LIZDA uzskata, ka IZM piedāvātā pedagoga darba slodzes aprēķina metodika ir daudz sarežģītāka par šobrīd spēkā esošo. Tā pedagogu situāciju ne vien neuzlabošot, bet daudzām pedagogu grupām pat pasliktināšot.

Lai noskaidrotu, kādas ir IZM un LIZDA piedāvāto risinājumu principiālās atšķirības, LV portāls uzdeva jautājumus abām pusēm. Saņemtas IZM Izglītības departamenta vecākās ekspertes Māras Bauvares un LIZDA priekšsēdētājas Ingas Vanagas sagatavotās atbildes. 

Informatīvā ziņojuma ievadā uzsvērts, ka pastāv būtiskas viedokļu atšķirības starp IZM un LIZDA. Kādas tās ir? Vai šīs atšķirības padara dialogu neiespējamu?

IZM: Ministrijas ieskatā, lai varētu novērtēt, vai un kādā apmērā normatīvajā regulējumā nepieciešama tālāka slodžu balansēšana, jāizmanto starptautiski salīdzināmi dati. Tādēļ norādām uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, ko izmanto, lai novērtētu situāciju arī Latvijā.

Savukārt LIZDA ieskatā nav nepieciešams izmantot starptautisko metodoloģiju, bet saglabāt līdzšinējo pieeju slodzes sastāva noteikšanai un ieviest tālāku slodžu balansēšanu, samazinot pedagogu slodzē paredzēto laiku mācību stundu un nodarbību vadīšanai. Taču šai pieejai trūkst pamatojuma, jo pedagogu slodze nav objektīvi novērtējama saistībā ar dažādiem lielumiem laika izteiksmē (mācību stundas un starpbrīžu garumu atšķirības netiek ņemtas vērā, katru mācību stundu pielīdzinot astronomiskajai stundai).

LIZDA: Visas panāktās un nepanāktās IZM un LIZDA vienošanās par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un slodžu līdzsvarošanu trīs gadu garumā tika balstītas uz šobrīd spēkā esošo pedagogu darba slodzes aprēķina noteikšanas metodiku (mācību stunda tiek pielīdzināta astronomiskajai stundai, ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, kuru laikā pedagogs sakārto darba vidi pēc iepriekšējās mācību stundas, sagatavo materiālus, prezentācijas u. c. nākamajai mācību stundai, kā arī atbild par izglītojamo drošību).

Līdz ar to LIZDA uzskata, ka līdz pat 2025. gada beigām nav pieļaujama pedagoga darba slodzes noteikšanas aprēķina metodikas maiņa.

Ņemot vērā pasaules pieredzi, tā vispār nav nepieciešama. IZM piedāvājums mainīt slodzes aprēķina metodiku un pienākumu sadali pasliktina apstākļus gandrīz visām pedagogu grupām, jo tiek samazināta mācību stundas darba vērtība.

Piemēram, vispārējās izglītības skolotājs šobrīd, dienā novadot 5 mācību stundas (mācību stunda + starpbrīdis = 60 min.) atbilstoši MK noteikumos Nr. 445 noteiktajam un veicot citus pienākumus, kas kopā ir ne mazāk kā 35% kopējās darba slodzes, t. i., 2,69 h, saņem (5 h + 2,69 h) x 9,54 EUR/h = 73,36 EUR (bruto). Savukārt atbilstoši jaunajai metodikai, novadot tās pašas 5 mācību stundas (to garums = 40 min.) un veicot citus pienākumus, ieskaitot starpbrīžu laiku, pedagogs saņems 55,62 EUR ((3,33 h + 2,5 h) x 9,54 EUR/h).  

Dialogu padara neiespējamu fakts, ka IZM pēdējā laikā ir izvēlējusies stratēģiju – visus jaunos normatīvo aktu projektus uzreiz likt Tiesību aktu portālā (TAP), vienmēr norādot, ka iebildumus varot rakstīt tur. Iepriekš bija prakse, ka visi jaunie normatīvo aktu projekti tika pārrunāti sanāksmēs ar sociālajiem un sadarbības partneriem (LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Lielo pilsētu apvienību, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienību, Kultūras ministriju u. c.). Sarunās tika panākti kompromisi, veikti papildinājumi, precizējumi, izmaiņas normatīvo aktu projektos. Tādā veidā TAP tika ievietoti daudz kvalitatīvāki normatīvo aktu projekti, kas būtiski samazināja to saskaņošanas laiku.

Sarakstoties nav iespējams rast kompromisu. Tas arī ir jautājums par attieksmi pret sadarbības un sociālajiem partneriem.

IZM pozīcija izklāstīta un izvērsti pamatota ar analītiskajiem datiem. LIZDA atzinumā par informatīvo ziņojumu minēti diezgan daudzi iebildumi pret tā saturu, tostarp analīzi, taču neviens no tiem nav ņemts vērā. Kuri iebildumi ir būtiskākie?

LIZDA: Piemēram, ir pieejami 2021. gada dati par pedagogu darba slodzes sastāvu OECD valstīs2, kur redzams, ka vidējais mācīšanas laika īpatsvars pedagoga darba slodzē vidusskolas posmā ir 43%, kas liecina, ka kopējā tendence pasaulē ir samazināt mācību stundu skaitu un palielināt laiku citiem pienākumiem. Tas atbilst arī LIZDA pozīcijai – samazināt mācību stundu skaitu pedagogam. Taču IZM spītīgi izmanto 47%, kas bija 2018. gadā, jo salīdzināšanai tie parāda, ka Latvija ir augstākā līmenī par vidējo Eiropā, kaut gan saskaņā ar jaunākiem datiem Latvijas pedagoga slodzes sadalījums atbilst vidējam līmenim OECD valstīs.

Tāpat LIZDA iebilst pret datiem, ko IZM uzsver un interpretē salīdzinājumam ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Igaunijā ir noteikts, ka 35 stundu darba nedēļā ir 21 mācību stunda un 14 stundas citiem pienākumiem, kas ir 60% mācību stundu pret 40% citiem pienākumiem (Latvijā ar 65/35 stāvoklis ir sliktāks), taču ziņojumā IZM norāda, ka pēc starptautiskās metodikas mācīšanās laiks ir 46% (Igaunijā mācību stundas ilgums ir 45 min.), bet mums tas ir 43% (mācību stundas ilgums ir 40 min.). Rezultātā IZM interpretācijā sanāk, ka 21 mācību stunda nedēļā Igaunijā ir vairāk nekā Latvijā noteiktās 23,4 mācību stundas 36 stundu darba nedēļā (vai 26 mācību stundas 40 stundu darba nedēļā). LIZDA norāda, ka skolotāju pārslodze veidojas no novadīto mācību stundu skaita.

Foto: Lita Millere, LETA.

Informatīvais ziņojums nav konceptuālais ziņojums, taču gadījumos, kad viedokļu atšķirības ir principiālas, būtu lietderīgi tās vismaz salīdzināt. Kādi faktori liecina par pārliecinošu un neapšaubāmu IZM izvēlētā risinājuma prioritāti pār citiem iespējamajiem risinājumiem vai par to, ka tas nav labākais?

IZM: Pedagogu slodzes sastāva jautājumi nav unikāli Latvijai, tie ir aktuāli arī citās valstīs. OECD un EK veic pētījumus par pedagogu darba slodzi, kuros piedalās arī Latvija. IZM ieskatā šo respektablo organizāciju izmantotā metodoloģija ir pamatota.

LIZDA: Būtiskākais faktors un LIZDA iebildums ir par IZM piedāvātā pedagogu darba slodzes aprēķina metodikas maiņu un proporciju – mācību darbs/citi pienākumi – noteikšanu, kā arī IZM vienpusēja atkāpšanās no 2023. gadā sākotnēji panāktās vienošanās par darba slodzes balansēšanas turpināšanu trīs gadu garumā visām pedagogu grupām.

IZM ir izvēlējusies ieviest OECD pedagogu slodzes sadalījuma metodiku, bet LIZDA pret to iebilst. Kādēļ OECD pedagogu slodzes sadalījuma metodika varētu būt piemērotākā Latvijai vai, gluži otrādi, nav piemērota mūsu izglītības sistēmai?

IZM: IZM informatīvajā ziņojumā norāda uz OECD un EK izmantoto metodoloģiju slodzes sastāva novērtēšanā. Abos gadījumos mācīšanas laiks jeb laiks mācību stundu vadīšanai kopējā slodzē tiek aprēķināts astronomiskajās stundās, ņemot vērā mācību stundu reālo garumu. Tā kā Latvijā kopējā pedagoga darba slodze tiek noteikta astronomiskajās stundās nedēļā, ir pamatoti arī mācīšanas laiku izteikt astronomiskajās stundās, kad tiek novērtēts slodzes sastāvs, proti, vai pietiekams laiks ir atvēlēts citu pienākumu veikšanai, t. sk. mācību stundu sagatavošanai, darbu labošanai, individuālajam darbam ar skolēniem u. tml.

LIZDA: OECD pedagogu slodzes sadalījuma metodika ir izstrādāta un tiek izmantota salīdzinošajai analīzei. Kad IZM to prezentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, izskanēja informācija, ka 80% OECD valstu mācību stunda (tās ilgums ir 35–50 min.) tiek pielīdzināta astronomiskajai stundai (60 min.). Daļā valstu mācīšanas laikā tiek ieskaitīti starpbrīži, jo tajos pedagogs tāpat ir kontaktā ar izglītojamo. Latvijā augstskolās akadēmiskā stunda arī tiek pielīdzināta astronomiskajai stundai.

Mēs piedāvājam arī turpmāk noteikt, ka viena pedagoga kontaktstunda un starpbrīdis, kad pedagogs ir kontaktā ar bērnu un atbild par viņa drošību, kopā tiek aprēķināti kā astronomiskā stunda.

Nosakot pedagoga darba slodzi un tās sadalījumu, svarīgi ņemt vērā arī izglītojamo skaitu klasē un mācību priekšmetu, ko pedagogs māca, tādā veidā panākot, ka ar 40 stundu darba slodzi nedēļā valodu jomas skolotājam slodzes sadalījums vidēji būtu 21 kontaktstunda un 19 stundas citiem pienākumiem, turpretī kultūras izpratnes un pašizpausmes jomas skolotājam vidēji slodzes sadalījums būtu 26 kontaktstundas un 14 stundas citiem pienākumiem, kas kopumā skolotāja slodzē vidēji veido 60% mācību stundām un 40% citiem pienākumiem.

IZM iecerētā pāreja no kontaktstundām uz mācīšanas stundām atbilst Darba likuma 130. panta pirmajā daļā un 145. pantā noteiktajam regulējumam. Diemžēl informatīvais ziņojums nesniedz skaidras atbildes par pārtraukumu uzskaiti un to kopējo apjomu iekļaušanai pedagoga kopējā slodzē. Turklāt īsie starpbrīži pedagogam nedod praktiski nekādu iespēju atslodzei, par atpūtu vispār nerunājot. Vai, ņemot vērā pedagoga darba specifiku, pāreja uz “tīrajām” mācīšanas stundām, kas būs smagnēja un neizbēgami radīs pārpratumus un psiholoģisku pretestību, ir tik principiāls jautājums?

IZM: Pārtraukumi starp mācību stundām jeb starpbrīži tiek ieskaitīti kopējā pedagoga darba laikā, taču tie, mūsuprāt, ir ieskaitāmi citu pienākumu veikšanas laikā, jo starpbrīžos nenotiek aktīvs mācību process jeb netiek vadīta mācību stunda.

Tā kā starpbrīžu ilgums nav vienāds visās izglītības iestādēs un arī visas dienas garumā, tad nav korekti uzskatīt, ka mācību stunda ietver arī starpbrīdi pirms stundas, kad pedagogs sagatavojas mācību stundai.

LIZDA: Iebilstam pret iecerēto risinājumu. Arī IZM pati atzīst, ka šī pāreja būs “smagnēja”, turklāt Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) nav iespējams korekti atspoguļot pedagoga slodzē faktisko mācīšanas laiku darba slodzē, jo VIIS neparedz iespēju diferencēt mācību stundas pēc to faktiskā ilguma, mācību stunda tiek pielīdzināta astronomiskajai stundai, un finansējums VIIS pārprogrammēšanai tuvākajā laikā nav paredzēts.

Šāda pāreja būtiski palielinātu birokrātisko slogu gan izglītības iestāžu administrācijām, gan pašvaldību atbildīgajiem speciālistiem.

Spēkā esošais normatīvais regulējums, kurā mācību stunda tiek pielīdzināta astronomiskajai stundai un pedagoga slodzes sastāvā ir noteikts konkrēts mācību stundu skaits un stundu skaits citiem pienākumiem, ir vienkāršs un saprotams.

Tieši šāds regulējums atbilst Darba likuma 130. panta pirmajā daļā noteiktajam, jo pedagoga darba specifika ir veikt darbu atbilstoši izglītības iestādē noteiktajam mācību stundu un nodarbību sarakstam (grafikam), kurā iekļauti arī starpbrīži, tostarp pusdienu starpbrīdis, kas darba specifikas dēļ nevar tikt uzskatīts par “pārtraukumu darbā”.

IZM piedāvātā pāreja uz mācīšanas laiku būtiski pasliktina pedagoga darba stāvokli, kā arī var radīt pārpratumus un dažādas normatīvā regulējuma interpretācijas.

Informatīvajā ziņojumā ietvertā analīze liecina, ka mācīšanas stundu īpatsvars nedēļas slodzē Latvijā (pēc pārrēķina) ir 43%, kas ir mazāk nekā vidēji 47% Eiropas Savienības valstīs, bet tarificēto mācību stundu īpatsvars pedagogu slodzē Latvijā ir 67%. Tik liela starpība nešķiet pārliecinoša. LIZDA iebilst pret šādām informatīvajā ziņojumā minētajām slodzes proporcijām (tās gan ir minētas tikai analītiskos nolūkos). Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) piedāvā mācīšanas stundu un citu ar darbu saistīto stundu proporciju nedēļā 24/16 stundas, tātad procentuāli – 60:40 (priekšlikums nav ņemts vērā). Vai proporcijas noteikšana nebūtu pedagogiem skaidrs un viegli saprotams risinājums? 

IZM: Tarifikācijās šobrīd pedagogu slodze tiek dalīta astronomiskajās stundās, viena mācību stunda tiek pielīdzināta astronomiskajai stundai. Piemēram, skolotājs, kurš strādā pilnu slodzi, nedēļā vada 24 mācību stundas. Pēc šobrīd spēkā esošā normatīvā regulējuma, pieņemot, ka nav noslēgta individuāla vienošanās par citu slodzes sadalījumu, skolotājam ir 12 apmaksātas stundas, ko veltīt citiem pienākumiem. Līdz ar to kopējā darba slodze ir 36 stundas nedēļā, kurā 67% veido tarificētās mācību stundas un 33% – laiks citiem pienākumiem. Taču, ņemot vērā mācību stundas ilgumu (40 min.), faktiskais mācīšanas laiks kopējā slodzē skolotājam ir 16 stundas (24 x 40/60) jeb 44%. Šobrīd normatīvajā regulējumā mācību stundu vadīšanai paredzēti līdz 65% no kopējās slodzes astronomiskajās stundās.

LIVA piedāvātā proporcija 24/16 praktiski nozīmē piedāvājumu noteikt 40 stundu nedēļas slodzē pedagogiem 24 mācību stundas, kas pēc būtības nozīmē 16 astronomiskās stundas jeb 40%. IZM savā izvērtējumā izmanto starptautiski piemērotu praksi, lai ir iespējams korekti novērtēt faktisko slodzes dalījumu.

Vienlaikus ņemam vērā Latvijas izglītības sistēmas specifiku. Neuzskatām, ka ir slikti, ja mums rādītāji kopējā slodzē pēc citiem pienākumiem atvēlētā laika ir labāki kā ES vidēji.

Taču samērīgas slodzes nodrošināšana pedagogiem ir risināma ar citiem instrumentiem, nevis nosakot zemāku slieksni mācību stundu vadīšanai.

LIZDA: Mūsu piedāvājums darba slodzes līdzsvarošanai ir fiksēts Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojuma Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” (MK rīkojums Nr. 226) anotācijā un tās 1. pielikumā “Pedagogu slodzes”, kur noteikts, ka vispārējās izglītības skolotājam slodzes sastāvs no 2024. gada 1. septembra ir 60% mācību stundām un 40% citiem pienākumiem, bet no 2025. gada 1. septembra – 50/50. Piedāvājam šo proporciju noteikt vidēji 60/40, ņemot vērā arī izglītojamo skaitu klasē un mācību priekšmetu, ko pedagogs māca.

Informatīvais ziņojums paredz visiem pedagogiem noteikt vienotu 40 stundu darba režīmu nedēļā. Tas atbilst Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteiktajam. Taču rodas šaubas par to, vai pedagoga darba laiks uzskatāms par normālo darba laiku, jo īpaši ņemot vērā to, ka gan mājasdarbu labošanu, gan vērtējumu izlikšanu, komunikāciju ar izglītojamo vecākiem u. tml. pienākumus pedagogs veic praktiski nenormētā darba režīmā. Vai pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas projektā ir pietiekami izvērtēta pedagoga darba slodzes specifika, kura tomēr varētu būt raksturojama kā darbs īpašos apstākļos?

IZM: Pedagoga darba laiks atbilst normālā darba laika ietvaram. Jau pašlaik MK noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” noteikts, ka pedagoga darba slodze (kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā) nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā. Tiek balansēta pedagoga darba slodze (darba stundas mācību stundu vai nodarbību vadīšanai un stundas citu pedagoga darba pienākumu veikšanai) atbilstoši īstenojamām izglītības programmām izglītības pakāpēs un izglītības veidos. Tas nodrošina visu pedagogam veicamo darbu iekļaušanu viņa darba slodzē.

LIZDA: Nevaram atbalstīt 40 stundu darba nedēļu. Kad 2016. gadā pedagogi pārgāja no 21 stundas uz 30 stundu darba slodzi un 2023. gadā no 30 stundu uz 36 stundu darba slodzi, viņi cieta finansiālus zaudējumus, jo slodzē klāt pieliktajām stundām IZM piešķīra finansējumu pēc noteiktās minimālās likmes, bet daudzās pašvaldībās pedagogiem pirms tam bija lielāka algas likme.

Pedagoga profesija ir reglamentēta profesija ne tikai Latvijā, bet arī tuvākajās kaimiņvalstīs. Pedagoga darba slodze nedēļā Lietuvā ir 36 stundas, Igaunijā – 35 stundas. IZM informatīvajā ziņojumā norāda, ka lielākajā daļā Eiropas valstu pedagoga darba slodze nedēļā ir 40 stundas, taču tā ir tikai aptuveni pusē valstu (20 valstīs no 38 pētījumā iesaistītajām).

LIZDA saprot, ka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pedagogu amatiem atkarībā no izglītības pakāpes un izglītības veida ir noteikta atšķirīga darba slodze stundās nedēļā (21, 30, 36 vai 40 stundas), kas kopumā sarežģī darbu pašvaldībām, aprēķinot mēnešalgu un nosakot algas likmes pašvaldību amatu grupām. Jau šobrīd pašreizējais normatīvais regulējums paredz, ka skolotāja darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. Informatīvajā ziņojumā ievietotā informācija liecina, ka aptuveni 30% pedagogu tā arī strādā. Tāpēc kopumā LIZDA neiebilstu pret pāreju visiem pedagogiem uz darba slodzi 40 stundas nedēļā, ja vien IZM matemātiskie aprēķini nepasliktinātu pedagogu finansiālo stāvokli.

Informatīvajā ziņojumā noteikts: “Visiem pedagogiem noteikt pāreju uz vienotu normālo darba laiku – 40 stundu darba nedēļu, attiecīgi arī nosakot atbilstošu zemāko mēneša darba algas likmi (pedagogiem, kuriem šobrīd ir noteikta darba slodze nedēļā 30 vai 36 stundas, atbilstoši palielinot mēneša darba algas likmi, saglabājot noteikto zemāko vienas darba stundas izmaksu).” Vai, balstoties uz minēto, varam būt pārliecināti, ka nekādos apstākļos nepalielināsies mācīšanas stundu skaits kopējā darba slodzē un saglabāsies līdzšinējā mēneša darba algas likme?

IZM: Darba slodze tiks palielināta tikai ar atbilstošu algas likmes paaugstināšanu. Ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir vienošanās, ka izmaiņas tiks virzītas tikai tad, ja tiek piešķirts papildu finansējums. 2025./2026. mācību gadā izmaiņas pedagogu darba slodzē ir iecerētas saistībā ar pāreju uz 40 stundu darba nedēļu, ko plānots virzīt kopā ar jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, attiecīgi paredzot tam papildu finansējumu.

LIZDA: Jau iepriekš norādījām, LIZDA nav konceptuālu iebildumu pret pāreju uz 40 stundu darba nedēļu visiem pedagogiem, bet tikai tad, ja šī pāreja nepasliktina pedagogu apstākļus, kā tas ir noticis iepriekš, palielinot stundu skaitu slodzes apmērā.

Kāda pēc darba slodzes līdzsvarošanas būtu slodze un zemākā mēneša darba algas likme vispārējās izglītības pedagogam, profesionālās izglītības pedagogam un vispārējās pirmsskolas izglītības pedagogam?

IZM: IZM tīmekļvietnē ir pieejams kalkulators, kas aprēķina slodzi pedagogiem vispārējā, speciālajā un profesionālajā izglītībā. Aprēķina kārtību plānots ieviest no 2025. gada 1. septembra. Kalkulators ir informatīvs. Tas pieejams šeit.

LIZDA: Pedagoga zemākā darba algas likme līdz 31.12.2025. ir noteikta MK rīkojumā Nr. 226. LIZDA cer, ka IZM šo rīkojumu pildīs arī turpmāk (zemākā algas likme – 10,35 EUR stundā), pieprasot atbilstošu finansējumu valsts 2025. gada budžetā, kā to ir darījusi līdz šim. LIZDA savus priekšlikumus pedagogu slodzes noteikšanai vairākkārt ir iesniegusi IZM, taču tie nav ņemti vērā.3

Autora komentārs: IZM un LIZDA skaidrojumi liecina, ka pedagogu darba slodzes līdzsvarošanā abu ieinteresēto pušu piedāvātie risinājumi ir konceptuāli atšķirīgi, taču to mērķis ir viens. Tādēļ dialogs ir iespējams un noteikti jāturpina. Konflikta padziļināšanās noteikti nenāks par labu pedagogiem, kuri gaida slodžu līdzsvarošanu un taisnīgu, pienācīgu atalgojumu par savu nebūt ne vieglo, bet visai sabiedrībai vajadzīgo darbu. 

1 Procesa virzība pedagogu slodzes līdzsvarošanos jautājumos aprakstīta informatīvā ziņojuma ievadā, savukārt LIZDA ieskats par to publiskots rakstā “Vairāk kā 12 tūkstoši nozares darbinieku ir parakstījušies par uzticības zaudēšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai”. Skat.: https://www.lizda.lv/current_events/vairak-ka-12-tukstosi-nozares-darbinieku-ir-parakstijusies-par-uzticibas-zaudesanu-izglitibas-un-zinatnes-ministrei-andai-caksai/.

2 Education at a Glance, 2022. Skat.: https://www.oecd-ilibrary.org/education/education-at-a-glance-2022_3197152b-en. (Autora piezīme: tagad vietnē pieejams arī Education at a Glance, 2023.)

3 Ieskatam LIZDA priekšlikuma piemērs: ieteicamā pedagogu darba slodzes aprēķināšana kopējai 40 stundu slodzei nedēļā (atbilstoši mācību priekšmetam un izglītojamo skaitam klasē/grupā).