Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) samiti tiek uzlūkoti kā svarīgi atskaites punkti alianses lēmumu pieņemšanas procesā. Šīs augsta līmeņa sanāksmes tiek izmantotas, piemēram, lai ieviestu jaunu politiku, uzaicinātu jaunus dalībniekus pievienoties aliansei un uzsāktu nozīmīgas iniciatīvas. Darba kārtībā parasti ir visaptveroši politiski vai stratēģiski svarīgi jautājumi. Tie var attiekties gan uz alianses iekšējo darbību, gan uz NATO attiecībām ar ārējiem partneriem. Alianses militārie plāni ir slepeni un pastāvīgi tiek piemēroti reālajai drošības situācijai.
Īpaši nozīmīgi Latvijas un visas alianses drošībai ir bijuši lēmumi, kas pieņemti pēc 2022. gada notikušajos NATO samitos, jo tie ir noteikuši pamatu sabiedroto rīcībai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tas pats attiecināms uz samitu, kurš no 9. līdz 11. jūlijam notiks Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
“Pasaule šobrīd piedzīvo lielāko drošības krīzi kopš Otrā pasaules kara, ko izraisījuši Krievijas centieni ar militāru spēku okupēt Ukrainu. Vienlaikus NATO dalībvalstu paveiktais nacionālo un kolektīvo spēju stiprināšanā, kā arī Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO ir padarījusi aliansi stiprāku nekā jebkad agrāk,” norāda Aizsardzības ministrija.
Latvijas prioritātes Vašingtonas samitā ir:
- atturēšanas un aizsardzības tālāka nostiprināšana, īpaši NATO Austrumu flangā;
- progress aizsardzības izdevumu kāpināšanā un sloga sadalījumā;
- atbalsts Ukrainai;
- Krievijas ietekmes un spēju ierobežošana.
Atturēšana un aizsardzība
NATO aizsardzības plānošanas procesā alianse turpina attīstīt tādas spējas, kas ļautu aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru no pirmās minūtes: paplašinot pretgaisa aizsardzību, attīstot bezpilota iekārtu tehnoloģijas, būvējot Baltijas aizsardzības līniju, stiprinot drošību kibervidē, kā arī nepārtraukti pilnveidojot kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrija.
Latvijā šonedēļ tika dibināta Kanādas vadītā NATO daudznacionālā brigāde, kas ir pirmā šāda veida vienība visā aliansē. Jau pavisam drīz Latvijā ieradīsies lielāks skaits sabiedroto valstu karavīru. Līdz ar to NATO daudznacionālajā brigādē būs aptuveni 3500 karavīru.
Vienlaikus NATO dalībvalstu karavīri Latvijā pastāvīgi uzturas arī citos sadarbības formātos. Piemēram, Latvijas stratēģiskie partneri ASV Baltijas reģionā uztur nepārtrauktu militāro klātbūtni operācijā “Atlantic Resolve”. Līdz ar daudznacionālās brigādes personāla nokomplektēšanu Latvijā atradīsies aptuveni 5000 sabiedroto valstu karavīru.
Alianse turpinās pilnveidot aizsardzības spējas, kā arī regulāri testēt un vingrināt aizsardzības plānus un spēku izvēršanu, vēsta Aizsardzības ministrija.
Ieguldījumi aizsardzībā un finansējuma sloga sadalījumā
Jau šobrīd lielākā daļa NATO dalībvalstu (23 no 32) aizsardzībai novirza 2% vai vairāk no iekšzemes kopprodukta (IKP).
“Šis ir būtisks uzlabojums sabiedroto aizsardzības tēriņos, un dalībvalstis, kas līdz šim nav sasniegušas 2% mērķi, virzās uz to. Latvija šogad sasniedz 3,17% no IKP ieguldījuma līmeni, ņemot vērā valdības papildu piešķirtos līdzekļus vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādei,” informē Aizsardzības ministrija.
Latvija iestājas par vienlīdzīgu aizsardzības izdevumu sloga sadalījumu starp sabiedrotajiem un aizsardzības industrijas kapacitātes celšanu.
Atbalsts Ukrainai un Krievijas ierobežošana
Kā skaidro ministrija, samitā sabiedrotie lems par NATO apgādes un apmācību atbalsta pasākumiem Ukrainai.
Latvijai ir svarīgi, lai atbalsts Ukrainai tiktu pastiprināts jau tūlīt, kā arī partneri vienotos par paredzamu un ilgtspējīgu atbalsta sniegšanu ilgtermiņā.
Latvija uzskata, ka Ukrainai ir būtiska loma Eiroatlantiskās telpas drošības un stabilitātes garantēšanā, tādēļ Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks.
“Krievija ir tiešākais un nopietnākais ilgtermiņa drauds Eiroatlantiskās telpas drošībai. Krievija gatavojas ilgstošai karadarbībai un rada hibrīdo apdraudējumu, tādēļ ir svarīgi īstenot Krievijas iegrožošanas stratēģiju,” vēsta Aizsardzības ministrija.
Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Mūsu galvenā prioritāte ir Latvijas drošības stiprināšana, ieviešot NATO kopīgo militāro stratēģiju. Tā ietver alianses kopējo aizsardzību, vienošanos par kaujas plāniem un to īstenošanu, t. sk. aizsardzības spējas un atturēšanas (deterrence) politiku. Saprotamu iemeslu dēļ alianses aizsardzības un atturēšanas pasākumi nav publiski apspriežami, tāpēc arī šī samita kontekstā jāsaprot, ka notiek intensīvs aizkulišu darbs pie alianses spēku gatavības un kaujas spēju stiprināšanas. Gaidāmajā samitā Latvijas prioritātes, pirmkārt, ir atturēšanas un aizsardzības tālāka nostiprināšana, īpaši NATO Austrumu flangā. Latvijai ir svarīgi stiprināt pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. Otrkārt, tas ir progress aizsardzības izdevumu kāpināšanā un vienlīdzīga sloga sadale – mērķis ir sasniegt, lai katra dalībvalsts aizsardzībā ieguldītu vismaz 2% no IKP. Visas Baltijas valstis jau ir pārsniegušas 3% līmeni, un Latvijas ieguldījums drošībā šogad sasniegs 3,17% no IKP. 2014. gadā tikai piecas NATO dalībvalstis bija sasniegušas šo līmeni, savukārt pašlaik tās ir jau 23 valstis. Treškārt, tas ir tūlītējs un ilgtspējīgs ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, lai stiprinātu un attīstītu tās bruņoto spēku spējas un palīdzētu tai uzvarēt kaujas laukā. Darba kārtībā ir militārās palīdzības koordinēšanas aspekti (NATO apgādes un apmācības), kā arī politiska vienošanās par turpmākajiem soļiem Ukrainas integrācijai NATO.
Arvien vairāk valstu globālā mērogā izprot, ka atbalsts Ukrainai ir ne tikai mūsu – Latvijas, Baltijas, Eiropas Savienības – drošības interesēs, bet ka Ukrainai ir būtiska loma arī Eiroatlantiskās telpas drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Piemēram, Ukrainas miera samits Šveicē bija pirmais globālais augstākā līmeņa pasākums, kurā bija iespēja skaidrot Krievijas imperiālistisko dabu tiem, kas ar to nekad – vai arī ne tik tieši – nav saskārušies. Tāpat šajā samitā bija iespēja paskaidrot, ka Krievijas agresija Ukrainā nav lokāls Eiropas konflikts, bet ka tā tieši ietekmē visu pasauli, atstājot negatīvas sekas, kā arī grauj starptautiskās kārtības un tiesiskuma pamatprincipus. Ceturtkārt, Latvijas prioritāte ir Krievijas ietekmes un spēju ierobežošana un sadarbības stiprināšana ar partneriem visā pasaulē. Proti, Krievijas politika šobrīd ir karš un Krievija ir drauds Eiroatlantiskās telpas drošībai un starptautiskajai drošībai kopumā – to mēs izjūtam, arī piedzīvojot kiberuzbrukumus, uzbrukumus informatīvajā telpā, dažādus hibrīddraudus u. c. Krievijas radīto hibrīddraudu, t. sk. sabotāžas, dezinformācijas kampaņas un kiberuzbrukumu intensitāte un apjoms sabiedroto teritorijās pieaug, un pieaug arī alianses sabiedroto izpratne par radītajiem riskiem un gatavība uz tiem atbilstoši reaģēt. Ļoti svarīgi ir īstenot visaptverošu Krievijas iegrožošanas stratēģiju – paralēli visam, kas tiek darīts Ukrainas atbalstam. Tāpat pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā NATO ir svarīgi strādāt kopā ar visiem partneriem – arī Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju, Jaunzēlandi, Balkāniem un partnervalstīm Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhelā. |
LV portāls jautā: Kādi jautājumi tiks apspriesti NATO samitā Vašingtonā? Kādu lēmumu pieņemšana ir sagaidāma?
Žaneta Ozoliņa
politoloģe, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Šis samits būs samērā bagāts ar dažādiem lēmumiem. To nosaka gan sarežģītā starptautiskā situācija, nepieciešamība vērsties pret Krievijas agresijas turpināšanos, gan arī fakts, ka šis ir NATO 75. gadu jubilejas samits.
Iemesls, kāpēc alianse varējusi tik ilgi pastāvēt, ir spēja pielāgoties drošības situācijai pasaulē, ko tā apliecina arī tagad, stiprinot savas aizsardzības spējas un īstenojot atturēšanas politiku.
Saistībā ar Latviju un Baltijas valstīm kopumā varam sagaidīt lēmumus par NATO Austruma flanga stiprināšanu gan militārā, gan rīcības ziņā. Tāpat mūsu drošības interesēs ir atbalsts Ukrainai.
NATO valstu pārstāvji jau ir vienojušies par atbalsta plānu, ko viņi īstenos kā organizācija, nevis atsevišķas dalībvalstis. Tomēr diezin vai šoreiz ir sagaidāma Ukrainas uzaicināšana aliansē.
NATO valstu vidū nav lielu domstarpību par organizācijas paplašināšanu, bet atšķiras viedokļi par to, kādā situācijā un kad tas varētu notikt. Šajā ziņā jārēķinās ar vairāku valstu pagaidām atturīgu nostāju. Te jāmin tādas valstis kā Turcija, Ungārija, Slovākija; nevar arī zināt, kāds būs gaidāmo vēlēšanu iznākums Francijā.
Ir jāpaiet vēl kādam laikam, līdz alianse varētu būt gatava uzņemt Ukrainu.
Tāpat samitā noteikti tiks runāts par aizsardzības budžeta palielināšanu dalībvalstīs un militārās ražošanas attīstību. Taču arī te tūlītēji rezultāti nav gaidāmi.
Jautājums par nepieciešamību palielināt aizsardzības finansējumu līdz vismaz 2% no IKP ir bijis arī iepriekšējo samitu dienaskārtībā. Lai gan lēns, šajā jomā ir vērojams progress, un samits to noteikti veicinās.
Arī par militāro ražošanu NATO dalībvalstīm jāpieņem sarežģīti lēmumi, kas nesola ātrus risinājumus. Ir nepieciešams attīstīt jaunu, inovatīvu bruņojumu, taču vienlaikus lielā apjomā jāražo vienkārši lādiņi karam, kas notiek tepat pie NATO robežām.
Toms Rostoks
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors
Foto: Zane Bitere, LETA
Domājams, lieli lēmumi Vašingtonā netiks pieņemti. Šis samits notiek brīdī, kad dalībvalstīs, iespējams, sagaidāmas būtiskas politiskas pārmaiņas, kuras var atnest vēlēšanas tādās valstīs kā ASV, Francija un Lielbritānija. Tātad nav īstas skaidrības par turpmāko.
Arī par Baltijas valstīm jauni būtiski lēmumi nav gaidāmi.
Esam drusku izlutināti ar nozīmīgiem lēmumiem iepriekšējos samitos.
Faktiski notiek jau iepriekš pieņemtu lēmumu pakāpeniska īstenošana. Turpināsies NATO Austrumu flanga stiprināšana. Ceram uz pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanu mūsu reģionā.
Baltijas valstīm ir svarīgi, lai turpinātos militārās ražošanas un NATO valstu aizsardzības budžetu un palielināšana. Arī šajā ziņā notiek jau iepriekšējos samitos pieņemto lēmumu īstenošana. Nodomus par turpmāku izdevumu militāro izdevumu palielināšanu droši vien redzēsim samita komunikē, taču, iespējams, pietiekami aizplīvurotus un parastam cilvēkam uzreiz nepamanāmus. Tā ir visu alianses dalībvalstu problēma – kā to nokomunicēt sabiedrībai.
Ko no samita var sagaidīt Ukraina? Droši vien visplašāko militāro un praktisko atbalstu, izņemot skaidru uzaicinājumu iestāties NATO. Tas, vai uz Ukrainu tiks sūtīti karavīri un ar kādiem nosacījumiem tā varēs izmantot rietumvalstu piegādātos ieročus Krievijas teritorijā, visticamāk, joprojām paliks katras dalībvalsts ziņā.
Andis Kudors
politologs
Foto: Evija Trifanova, LETA
Sagaidāms, ka starp Vašingtonas samitā apspriežamajiem jautājumiem būs Krievijas kodoldraudi, tās īstenotā hibrīdkara metodes pret alianses dalībvalstīm, arī militārās rūpniecības intensificēšana Eiropā.
Noteikti tiks apspriesta palīdzība Ukrainai, kura diemžēl līdz šim ir bijusi pietiekama, lai tā nezaudētu, taču nepietiekama, lai uzvarētu.
Paredzams, ka tiks paziņots par stingro atbalstu Ukrainas virzībai uz iestāšanos NATO, taču joprojām šajā ziņā nenosaucot noteiktus termiņus.
Visticamāk, tiks paziņots par Ukrainas atbalsta turpināšanu.
Sagaidāms, ka tā dēvētais Bukarestes devītnieks, kurā pārstāvētas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, nāks klajā ar aicinājumu pastiprināt alianses Austrumu flangu un tā robežu, pilnveidot reģiona aizsardzības plānus. Tāpat samitā varētu tikt runāts par jaunajām iespējām saistībā ar Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei.
Būtiski, ka samits notiek ASV. Ņemot vērā pārmetumus par prezidenta Džo Baidena nepārliecinošo uzstāšanos priekšvēlēšanu diskusijā ar Donaldu Trampu, sagaidāms, ka Savienotās Valstis īpaši vēlēsies sevi pozicionēt kā joprojām izlēmīgu brīvās pasaules līderi, uzsverot, ka Krievija ir principiāls globāls drauds, un saistībā ar to pieminot arī tādas valstis kā Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna.
Sigita Struberga
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre
Publicitātes foto
Vai gaidāmi kādi pārsteidzoši lēmumi? Domāju, ka ne. Uz NATO samitu ir jāraugās nevis kā uz divu dienu sanāksmi, bet gan kā uz pasākumu kopumu ilgākā laika posmā pieņemtiem lēmumiem. Tomēr, sevišķi ņemot vērā to, ka šis ir NATO jubilejas samits, visticamāk, sagaidāmi paziņojumi par to, ka šī bija un būs vēsturē spēcīgākā alianse. Šāds naratīvs ir saprotams, jo NATO ir ļoti svarīga kredibilitāte jeb ticamība tās spējām starptautiskās sistēmas spēlētāju, sevišķi tādu kā Krievija un Ķīna, acīs.
NATO kopējo militāro spēju apjoms ir tik liels, ka Krievijai nebūtu nekādu izredžu uzvarēt, taču pagaidām neredzam, ka tā atbilstoši šim spēku samēram respektētu aliansi. Tiesa, manuprāt, beidzot NATO dalībvalstis ir pārstājušas baidīties no Krievijas regulāri izteiktajiem kodoldraudiem un sarkanajām līnijām, kuru pārkāpšanas gadījumā tā sola šos draudus īstenot.
Aktuāla tēma – nepieciešamība palielināt aizsardzības finansējumu NATO dalībvalstīs, īpaši tajās, kurās tas joprojām nesasniedz 2% no IKP. Tāpat varētu runāt par aizsardzības industrijas attīstību kontekstā ar Eiropas Savienības iespējām šajā jomā. Taču, domājams, striktas un konkrētas izpildāmas prasības un skaitļus šajās jomās tagad Vašingtonā nedzirdēsim.
Varētu sagaidīt, ka tiks pārskatīti NATO Austrumu flanga aizsardzības plāni, vērtēts līdzšinējais progress to izpildē. Taču ne viss tiks nodots atklātībai.
Ir gan jāņem vērā, ka alianses darbība izpaužas ne tikai kādos paziņojumos saistībā ar tās samitu norisi, bet arī drošības stiprināšanā ikdienā, tostarp Austrumu flangā. Tas ir pastāvīgs process, ko NATO īsteno nepārtraukti, pielāgojot savu rīcību aktuālajām vajadzībām.
Vai šajā samitā tiks pieņemts kāds būtisks lēmumus saistībā ar Ukrainu? Domāju, ka ne. Noteikti būs kāds skaists retorisks paziņojums, līdzīgi kā līdz šim. Taču alianse, protams, meklēs veidus, kā Ukrainu turpināt atbalstīt. Šajā ziņā pozitīvs signāls ir bijušā Nīderlandes premjerministra Marka Rites iecelšana par NATO ģenerālsekretāru. Šis politiķis ir bijis stingrs Ukrainas atbalstītājs jau līdz šim un ir zināms kā cilvēks, kurš spētu saprasties ar Donaldu Trampu, ja viņš vēlreiz kļūs par ASV prezidentu. Daudz ir runāts par NATO spēku iesaisti Ukrainas teritorijā pret Krieviju. Šajā ziņā ir skaidrs, ka tas paliks atsevišķu dalībvalstu individuālās izšķiršanās jautājums. Taču fakts, ka par to tiek runāts, rada tā dēvēto stratēģisko nenoteiktību Krievijai, kas kopumā vērtējams pozitīvi.
