VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Santa Galiņa
LV portāls
27. martā, 2024
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Politika
10
10

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra – iespējas un vērtīga pieredze jauniešiem

LV portālam: Līga Lejiņa, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore.

JSPA direktore Līga Lejiņa: “Ikdienā un neformālās izglītības aktivitātēs aktualizējot vērtības, kas ir kopīgas visiem ES iedzīvotājiem, rodas izpratne par tām, tās pamazām kļūst par ieradumiem, kā rezultātā veidojas piederība lielajai kopienai. Šādi tiek attīstīta izglītota, atbildīga un aktīva sabiedrība.”

FOTO: Oskars Briedis.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) pārrauga Eiropas Savienības programmas jaunatnes jomā, izplata jauniešiem informāciju par viņu iespējām Eiropā, veicina pieredzes apmaiņu un nodrošina konsultācijas par projektu rakstīšanu, lai iegūtu finansējumu ideju īstenošanai skolā, pilsētā vai novadā, iespējams, pat starptautiski. Aģentūra ir arī vadošais sadarbības partneris pašvaldībām un NVO darba ar jaunatni attīstībā. Sarunā ar JSPA direktori LĪGU LEJIŅU secinām – aģentūrā piedāvātās iespējas sniedz ne tikai personisku labumu un nenovērtējamu pieredzi katram jaunietim, kurš iesaistās, bet arī ietekmē ikvienu no mums, jo tādējādi tiek veidota izglītota, atbildīga un aktīva sabiedrība.

īsumā
  • Jaunieši, pamanot vai saskaroties ar lietām, kuras vēlas ietekmēt vai mainīt, var rakstīt un realizēt, piemēram, ES programmu solidaritātes, jauniešu apmaiņas vai līdzdalības projektus.
  • Iesaistoties iniciatīvā “Kontakts”, jau 13 gadu vecumā jaunieši kopā ar savas izglītības iestādes pašpārvaldes komandu var veidot skolas vidi.
  • Jauniešiem ir iespēja doties izzināt patstāvīgās dzīves prasmes brīvprātīgajā darbā, bet jaunieši 18 gadu vecumā var paši plānot ceļojumu pa Eiropu ar vilcienu iniciatīvā “#DiscoverEU”.
  • Iesaistoties organizāciju un pašvaldību īstenotajos projektos un aktivitātēs, iespējams mācīties pārvarēt mainīgus, tai skaitā krīzes, apstākļus.
  • Dalība jaunatnes projektos sniedz praktisku pieredzi, piemēram, ko nozīmē organizēt un plānot, kā domāt un darboties, lai izprastu un iemācītos dažādas prasmes.
  • No JSPA iesniegtajiem projektiem secināms, ka jauniešiem rūp labbūtība, mentālā veselība, kopienu attīstība, vides un demokrātijas jautājumi.
  • Redzams, ka arvien ir vietas, kur varam pielikt roku izpratnes veidošanā, pārliecinot, ka jaunieši ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī tagadne. Viņi ir šeit un tagad, un viņos jāiegulda jau patlaban, nevis tikai nākotnē.  

Ko JSPA piedāvā jauniešiem?

Mēģināšu iezīmēt plašo iespēju loku. JSPA pārrauga Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” jaunatnes jomā un “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kā arī Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, Eiropas skolu sadarbības tīklu izglītības jomas darbiniekiem “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas projektu “PROTI un DARI 2.0.” un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”, kā arī JSPA ir partneris vairākās stratēģiskajās partnerībās jaunatnes politikai aktuālās tēmās.

Katra no mūsu programmām un iniciatīvām ir kā lāde, kurā ir daudz iespēju.

Jaunieši, pamanot vai saskaroties ar lietām, kuras vēlas ietekmēt vai mainīt, var rakstīt un realizēt, piemēram, ES programmu solidaritātes, jauniešu apmaiņas vai līdzdalības projektus.

Savukārt, iesaistoties iniciatīvā “Kontakts”, jau 13 gadu vecumā jaunieši kopā ar savas izglītības iestādes pašpārvaldes komandu var veidot skolas vidi.

Tāpat jauniešiem ir iespēja doties izzināt patstāvīgās dzīves prasmes brīvprātīgajā darbā, bet jaunieši 18 gadu vecumā var paši plānot ceļojumu pa Eiropu ar vilcienu iniciatīvā “#DiscoverEU”.

Iesaistoties organizāciju un pašvaldību īstenotajos projektos un aktivitātēs, iespējams, piemēram, mācīties pārvarēt mainīgus, tai skaitā krīzes, apstākļus. Turklāt var iegūt arī praktisku pieredzi –, ko nozīmē organizēt un plānot, kā domāt un darboties, lai izprastu un iemācītos dažādas prasmes, kā par iegūtajām zināšanām reflektēt.

Neformālajā izglītībā tas notiek nepiespiestā un brīvā, vienlaikus arī drošā vidē, kur cita starpā drīkst kļūdīties.

Jāuzsver, ka šogad jau astoto reizi notiks mūsu organizētais izglītojošais festivāls jauniešiem “Projektu nakts”. Tas notiks no 31. jūlija līdz 1. augustam šī gada Latvijas jauniešu galvaspilsētā – Līvānos. Festivālā satiekas jaunieši no visas Latvijas, viņi draudzējas un neformālā gaisotnē darbojas ar projektu idejām. Jauniešus atbalsta un konsultē ne tikai zinošie JSPA projektu eksperti, bet arī pieredzējuši mācību vadītāji.

Jauniešiem, kuri piedalījušies ES programmu “Erasmus” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektos, ir iespēja pievienoties “EuroPeers” tīklā, kļūstot par programmu vēstnešiem, un stāstīt citiem par savu pieredzi un pieejamajām iespējām.

Variantu ir ļoti daudz, un plašāk ar piedāvājumu var iepazīties JSPA mājaslapā.

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie jauniešu ieguvumi, piedaloties kādā no minētajām aktivitātēm?

Manuprāt, atbilde uz jautājumu meklējama jau īstenotajos projektos. Vienmēr novērtējam atgriezenisko saiti un stāstus, ar kuriem dalās gan jaunieši, gan organizācijas un pašvaldības. Piemēram, jauniete, kura pati plānoja ceļojumu un devās sešu Eiropas valstu izpētē iniciatīvā “#DiscoverEU”, stāstīja, ka ieguvusi praktisku pieredzi finanšu un laika plānošanā un jaunas paziņas no citām valstīm, kā arī tuvāk iepazinusi apmeklēto valstu vēsturi. Viņa atzina, ka varējusi arī pavadīt laiku ar sevi, kas ļāvis sakārtot domas un plānus nākotnē.

Uzskatu, ka par ieguvumiem un to ietekmi uz jaunieša dzīvi vislabāk spriest ilgtermiņā. Tomēr ne vienmēr apzināmies, kuri ir pagrieziena punkti mūsu dzīvē. Domāju, ka viens no pagrieziena punktiem var būt šāda veida ceļojums, kad pašam jāuzņemas atbildība par sevi, maršrutu, finansēm un kad pēc tam vari justies gandarīts, ka esi patstāvīgi ar visu ticis galā.

Kā vērtējat jauniešu aktivitāti un vēlmi iesaistīties JSPA piedāvātajās norisēs?

Būtiski akcentēt, ka jaunatnes joma Latvijā ir salīdzinoši jauna. Pirmais Latvijas jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokuments bija “Jaunatnes politikas valsts programma 1998.–2002. gadam”, savukārt darbs pie likumprojekta “Jaunatnes likums” tika uzsākts 2002. gadā.

Lai vērtētu jauniešu aktivitāti, jāņem vērā, kas viņiem visvairāk interesē un kur viņi labprāt iesaistās arī bez papildu motivācijas.

Pēdējos trijos gados pieaudzis JSPA iesniegto projektu skaits ES jauniešu programmās: 2021. gadā tika iesniegti 116, bet 2023. gadā – 250 projektu. No iesniegto projektu tematiem varam secināt, kas šobrīd jauniešiem ir aktuāli. Viņiem rūp labbūtība, mentālā veselība, kopienu attīstība, vides un demokrātijas jautājumi.

19% no apstiprinātajiem ES programmu projektiem ir par vides jautājumiem, 22% par iekļaušanas un vienlīdzības tēmu, turpretī 23% saistīti ar digitālo pārveidi un digitālajām prasmēm.

Kā vēl vairāk veicināt jauniešu aktivitāti?

Lai to veicinātu, vispirms svarīgi saprast, kas individuāli un arī kā grupai ir interesanti, kas ir vajadzīgs. Intereses un vajadzības atšķiras ne tikai vecumposmu, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un citu iemeslu, bet arī aktivitātes un iesaistes līmeņa un iespēju dēļ. Kā uzrunāt katru un visus kopā, – to ar kolēģiem jaunatnes politikā un konkrētajā jomā vērtējam, diskutējam.

JSPA kā aģentūra un ES iespēju pārstāvniecība piedāvā gan rakstīt un īstenot idejas, gan apmeklēt informatīvos pasākumus, piemēram, vebinārus, mācības, lai ikvienam palīdzētu saprast, kur viņa ideja vairāk iederas – Jaunatnes politikas valsts programmā vai kādā no ES programmām. Esam atsaucīgi individuālajām konsultācijām. Turklāt joprojām pārliecināmies, ka personīga pieeja cilvēkiem ir vērā ņemams aktivitātes veicinātājs.

ES programmu “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” 2021.–2027. gada posmam izvirzītas četras prioritātes: iekļaušana un dažādība, digitālā transformācija, vides ilgtspēja un zaļā domāšana, līdzdalība demokrātiskajā dzīvē. Manuprāt, tas ļauj plašai auditorijai atrast interesējošo aspektu, kurā darboties.

Pastāv arī vairāki informatīvie tīkli, kas palīdz izplatīt informāciju par iespējām jaunatnes jomā. Tāds ir, piemēram, “Eurodesk” tīkls ar reģionālajiem informācijas punktiem, “EuroPeers”, kurā jaunieši, kas piedalījušies “Erasmus+” un/vai “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmās, var kļūt par vēstnešiem, brīvprātīgi organizējot vienaudžiem aktivitātes, lai pastāstītu par iespējām starptautiskajā vidē, gūtajām zināšanām un pieredzi. Tādējādi “EuroPeers” vēstneši un “Eurodesk” informācijas punkti veicina jauniešu aktivitāti un ir JSPA palīgi attiecīgajā misijā.

Reizi gadā JSPA konferencē “Nākamais solis darbā ar jaunatni” tiekamies ar jaunatnes jomā strādājošajiem – darba ar jaunatni veicējiem, jaunatnes lietu speciālistiem, jauniešu centru vadītājiem utt. Esam novērojuši, ka konkrētajām personām netrūkst ideju un zināšanu. 2023. gadā konferencē par jaunatnes darbinieku profesionalizāciju pulcējās vairāk nekā 150 dalībnieku, kuri aktīvi iesaistījās gan diskusijās, gan darbnīcās. Viņi ir tie, kas piedāvā idejas un risinājumus pašvaldībām un sadarbībā ar vietvarām un organizācijām vispirms maina situāciju vietējā kopienā, un pēc tam vērtē, kā iegūto pieredzi realizēt ārpus “savas teritorijas”.

Ar kādām problēmām saskaraties ikdienā, realizējot JSPA mērķi?

Zināms, ka pārmaiņas, kurās iesaistītas gana atšķirīgas institūcijas Eiropas, valsts, pašvaldību līmenī, nenotiek strauji un viegli. Protams, strādājot jaunatnes jomā, kas ir starpnozaru politika, vēlētos, lai tajā nebūtu smagnējuma un virzība pretim mērķiem notiktu raitāk, taču, sadarbojoties vairākām pusēm, ir iespējams jautājumus izskatīt dziļāk un daudzpusīgāk un izprast katras puses pozīciju un vajadzības, uz kurām balstīti apsvērumi viena vai otra jautājuma risināšanā.

Arī demogrāfijas izaicinājumi ietekmē jaunatnes politiku. Lai sasniegtu katru jaunieti atbilstoši viņa vajadzībām ikvienā pagastā, nepieciešami gan resursi, ieskaitot personālu, gan mērķētas un precīzas aktivitātes. Tas ir izaicinājums NVO un pašvaldībām. Tādēļ ir svarīgi jauniešus uzrunāt un iesaistīt pēc iespējas agrākā vecumā, lai viņi būtu aktīvi savas kopienas dalībnieki un piedalītos pasākumu vienaudžiem plānošanā un īstenošanā.

Tradicionāli jomās, kas orientētas uz rūpēm par cilvēkiem un viņu vajadzībām, sastopamies ar augstu izdegšanas risku un strādājošo mainību. Darbā ar jaunatni būtiski ir radīt uzticību starp jaunatnes darbinieku un jaunieti. Situācijās, kad jauniešu pasaules uztvere ir ērkšķaina, izveidot saikni nav viegli.

Ikdienā pietiek izaicinājumu ar projektu konkursu organizēšanu un administratīvajiem jautājumiem, bet vienlaikus tie mudina meklēt veidu, kā vēl iespējams kaut ko atvieglot vai automatizēt, lai mēs un projektu īstenotāji varam koncentrēties uz svarīgāko, proti, ko ar attiecīgo projektu vēlamies sasniegt.

Pašvaldību darbā ar jaunatni būtiska loma ir lēmumpieņēmēju vēlmei un izpratnei par mērķtiecīga un sistemātiska darba ar jaunatni attīstību un ieguldījumu jauniešos. Redzams, ka arvien ir vietas, kur varam pielikt roku izpratnes veidošanā, pārliecinot, ka jaunieši ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī tagadne. Viņi ir šeit un tagad, un viņos jāiegulda jau patlaban, nevis tikai nākotnē.

Vai JSPA darbu ietekmē pasaulē notiekošais?

Kā jebkurā sabiedrības norisē, arī programmās un projektos vērojama atbilde apkārt notiekošajam. Kad sākās Covid-19 pandēmija un globālā pasaules kārtība mainījās, arī ES reaģēja un pielāgoja programmu iespējas esošajai situācijai. Projektu realizēšana tika pārveidota, kā arī speciāli izstrādāti jauni projekti pandēmijas radīto izaicinājumu un vēlāk arī seku mazināšanai un pārvarēšanai.

Līdzīgi ir šobrīd ar atbalstu Ukrainai. Eiropa reaģē tikpat dažādos līmeņos, cik atšķirīgi ir izaicinājumi, kurus radījis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Saskaroties ar karu Ukrainā un iedzīvotāju pārvietošanos, Eiropas Komisija, lai veicinātu atbalstu Ukrainai, izmanto programmas “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss”, veicinot gan migrantu, gan pamatiedzīvotāju iespējas iegūt jaunas prasmes, cīnoties pret dezinformāciju. Eiropas Komisija arī sagatavojusi publikāciju, kurā apkopoti 15 stāsti no jau pabeigtiem projektiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz cilvēku dzīvi Ukrainā un citviet dzīvojošajiem ukraiņiem. Arī organizācijas un jaunieši Latvijā ir brīvprātīgi un nesavtīgi iesaistījušies Ukrainas un ukraiņu atbalstā.

Manuprāt, ikdienā un neformālās izglītības aktivitātēs aktualizējot vērtības, kas ir kopīgas visiem ES iedzīvotājiem, rodas izpratne par tām, tās pamazām kļūst par ieradumiem, kā rezultātā veidojas piederība lielajai kopienai. Šādi tiek attīstīta izglītota, atbildīga un aktīva sabiedrība.

Vai ir kāds t. s. veiksmes stāsts, ko vēlaties īpaši izcelt?

Ar katru gadu stāstu paliek vairāk. Tos labprāt uzklausām, izlasām vai noskatāmies, kā arī dalāmies, publicējot tīmekļvietnē un veidojot video stāstus, kas atrodami JSPA sociālo mediju profilos. Darītāju – projektu īstenotāju, darba ar jaunatni veicēju, aktīvo jauniešu un citu jomā iesaistīto – stāsti ir autentiski un iedvesmo citus izmantot Latvijas un Eiropas sniegtās iespējas jaunatnes jomā un kopīgi veidot sev tīkamu nākotni, tāpēc varu izcelt visus, nevis kādu vienu.  

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI