Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts 2022. gadā ir publicējis jaunākos datus par dzimuma līdztiesību Eiropas Savienības (ES) valstīs. Lai gan Latvijas kopējais rezultāts (16. vieta no 27) ir drīzāk vidējs, tomēr dati atspoguļo arī izteikti negatīvas tendences. Latvijā ir ES augstākais rādītājs par sievietēm, kuras tīši ir noslepkavojis partneris vai radinieks. Latvijā ir arī īpaši izteikta dzimumu segregācija izglītības jomā (izglītības jomas, kurās pārsvarā mācās “sievietes” vai “vīrieši”), tādējādi radot nevienlīdzību.
Turklāt Latvijā rādītāji par sieviešu piedalīšanos valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā nozīmīgos amatos politikā, ekonomikā un sociālajā jomā ir zemāki nekā vidēji Eiropā.
Ņemot vērā minētos datus, tendences pēdējās nedēļās medijos un publiskajā retorikā, atspoguļojot seksismā un dzimuma stereotipos balstītus komentārus par sieviešu politiķu izskatu (piemēram, kleitas fasonu), vecumu un to saistību ar gatavību pildīt sabiedrībā nozīmīgus (piemēram, premjeres) amatus, diemžēl nepārsteidz. Ar šādu seksismā balstītu attieksmi saskaras ne vien sievietes, kuras izvēlas savu karjeru saistīt ar politiku, bet arī virkne citu sieviešu, kuras izvēlējušās darboties publiski pamanāmos amatos – žurnālistes, uzņēmumu vadītājas, ierēdnes.
Sievietes nevar paļauties, ka viņu profesionalitāte tiks vērtēta pēc līdzšinējiem profesionālajiem sasniegumiem, bet, ieņemot attiecīgus amatus, ir jāpieņem ar amata pienākumu izpildi nesaistīti aizskaroši izteikumi.
Esmu novērojis arī negatīvu tendenci plašsaziņas līdzekļos, proti, atsevišķu politiķu un komentētāju dzimumu stereotipos balstīti izteikumi (kā, piemēram, “Kas tas par paltraku!”, “Rīta kleita?”) tiek nekritiski pārpublicēti, tādējādi tos izplatot un normalizējot vēl lielākā apmērā.
Aicinu ikvienu sabiedrības locekli izvērtēt savus iekšējos aizspriedumus un to, kā tie neapzināti ietekmē veidu, kā tiek “patērētas” ziņas un uztverta sieviešu darbība publiskajā vidē. Arī šie stereotipi un ar tiem saistītā negatīvā publicitāte var ietekmēt to, vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no sava dzimuma, var justies drošs, piedaloties valsts sabiedriskajā dzīvē un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Savukārt plašsaziņas līdzekļus aicinu ievērot žurnālistu ētikas prasības un savu darbību īstenot godprātīgi, izvairoties no personu stereotipizācijas publikācijās.
Visbeidzot atgādinu, ka par naida runu, kas balstīta uz dzimuma pamata, ir paredzēta kriminālatbildība.
Savukārt interneta platformām ir pienākums kontrolēt naida runas izpausmes portālu komentāru sadaļās atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā (lietā “Delfi pret Igauniju”) paustajām atziņām.
***
Tiesībsarga pārdomas par naidīgu attieksmi pret sievietēm publiski pamanāmos amatos.
