Ticis piemērots Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 21. panta 3.1 daļas nosacījums.
“Apraides atļauja anulēta, jo gada laikā PBK Latvija programmas darbībā konstatēti trīs būtiski Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Pirmajā gadījumā saņemts sods par izsniegtās apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu rupju pārkāpumu, pārraidot citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotus raidījumus programmā “PBK Latvija”. Otrajā gadījumā sods saņemts par noteiktā pienākuma – nodrošināt programmā Eiropas audiovizuālo darbu apjomu vismaz 51% apmērā no nedēļas raidlaika – neievērošanu. Savukārt trešajā gadījumā sods piemērots, jo programmā tika izplatīta informācija, kas apdraud sabiedrības veselību vai var radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus. Proti, ka Covid-19 infekcija ir zema lipīguma slimība un no tās var pasargāties, ēdot siļķi,” lasāms NEPLP mājaslapā.
“Pirmais Baltijas kanāls Latvija” (pirms 2015. gada – “Pirmais Baltijas kanāls”) jau gadiem bijis NEPLP rūpju bērns. Ikvienam skatītājam bija skaidrs, ka programma “PBK” patiesībā ir TV “Pirmais kanāls” ar neiztrūkstošo propagandas raidījumu “Vremja” (“Laiks”), bet ar nelielām Latvijas satura “piešpricēm”, piemēram, ziņu raidījumiem par Latviju vai Rīgas domi. “PBK” izcēlās ar rupjiem izteikumiem par Baltijas valstīm un Ukrainu, bet vienīgais sods, kuru tolaik paredzēja EPLL, bija naudassods, kuru kanāls arī regulāri izpelnījās.
Nebija skaidrs, kādi motīvi vadījuši Latvijas Radio un TV padomi un tās priekšsēdētāju Ābramu Kleckinu, 2011. gadā SIA “Pirmais Baltijas kanāls” izsniedzot apraides atļauju Latvijas jurisdikcijā. Taču juridiski viss tika sakārtots tā, ka “PBK” it kā iepērk dažādu neatkarīgo producentu raidījumus, turklāt pat nodrošina tulkojumu latviešu valodā, ja tiek pārslēgts skaņu celiņš. SIA “Pirmais Baltijas kanāls” pārstāvēja SIA jeb, kā viens no īpašniekiem Oļegs Solodovs dēvēja, holdings “Baltijas Mediju Alianse”. Savukārt tā bija saistīta ar Lielbritānijā reģistrēto “dvīņubrāli” “Baltic Media Alliance Ltd.”, caur kuru, kā vēlāk izrādījās, visticamāk, plūdusi nauda kā samaksa par to, ka Krievijas kanāli retranslēti Baltijā.
Pēc tam, kad NEPLP konstatēja, ka “PBK” sākotnēji izdotajā apraides atļaujā pieļauta apraide trijās valodās, tika anulēta esošā apraides atļauja un izdotas citas – kopumā trīs, katrai Baltijas valstij atsevišķi. 2015. gadā tapa “Pirmais Baltijas kanāls Latvija”, “Pirmais Baltijas kanāls Igaunija” un “Pirmais Baltijas kanāls Lietuva”. Kā vēlāk izrādīsies, “PBK” šis solis būs bijis ļoti izdevīgs.
Taču šī gada sākumā mediji rakstīja, ka Valsts Drošības dienesta izmeklētajā lietā par veiktu noziegumu Rīgas apgabala prokuratūrā apsūdzēti “Baltijas mediju alianses” līdzīpašnieks Oļegs Solodovs un viņa līdzgaitnieks igaunis Marguss Merimā. “Netika sniegts daudz informācijas par apsūdzības būtību, izņemot strupu aprakstu, ka fiziskās personas ar juridisko personu palīdzību uz sadarbības līgumu pamata piegādājušas finansējumu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautam Krievijas pilsonim. Pārkāpjot sankciju aizliegumu, viņa rīcībā nodoti vairāk nekā 10 miljoni eiro,” vēstīja “Re:Baltica”.
Faktiski ar to Oļega Solodova ēra Latvijas mediju tirgū beidzās. Noriets ar laiku sākās arī “PBK Latvija”. Vispirms pazuda Latvijas ziņas. Pēc tam pa vienam vien samazinājās arī propagandas raidījumu apjoms, to vietā nākot seriāliem. Vairs netika raidītas tādas populāras programmas kā “Davai, požeņimsja” (“Precēsimsies!”) vai “Mužskoje/ženskoje” (“Vīrišķais un sievišķais”). Tika nomainīts pat logo – ierastais “vieninieks” no balta kļuva par sarkanu. Toties skatītājiem gluži negaidīti tika piedāvāta “Pirmais Baltijas kanāls Igaunija” retranslācija.
Tagad, attālināti vērtējot, redzams, ka “PBK Latvija” jau sen bija gatavojies tam, ka apraides atļauja tiks anulēta, pārvēršoties līdz nepazīšanai. Beigu beigās tajā palika tikai “Euronews” ziņas nakts vidū (lai izpildītu apraides atļaujas formālos nosacījumus) un neskaitāmi seriāli. Toties retranslētais “PBK Igaunija” gan zeļ un plaukst. Saglabāts vecais logo, atgriezušies “Pirmā kanāla” raidījumi, izņemot “Vremja” (“Laiks”), Latvijas reklāmdevēji arī dučiem klāt. Patlaban slēgtais “PBK Latvija” ir kā tukša māja, no kuras iznests viss vērtīgais, un nu to var arī nojaukt. Toties Igaunija “PBK” ir laba mītnes vieta – mūsu ziemeļu kaimiņi ir daudz liberālāki, nekā Latvijas un Lietuvas mediju uzraugi. Piemēram, laikā, kad “PBK” abās šajās valstīs saņēma vienu sodu pēc otra par Baltijas vēstures nomelnošanu, igauņi klusēja...
Raksta autore ir bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja.
