Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, ir noteikts maksimālais būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms šā datuma, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, tātad tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim. Ja ēka ekspluatācijā netiks nodota, tad tās īpašniekam būs jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme: 3% no lielākās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.
Sarunā ar Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāju DACI SKALBI noskaidrosim:
- Uz kādiem objektiem attiecas šis termiņš – nodošana ekspluatācijā astoņu gadu laikā, ja būvniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra?
- Cik daudz varētu būt šādu ekspluatācijā nenodotu ēku Rīgā? Vai tā ir izplatīta problēma?
- Kādi dokumenti ir jāsakārto, lai māju nodotu ekspluatācijā?
- Vai ir kāda atšķirība dokumentu kārtošanā, ja nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta?
- Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju?
- Nereti ir situācijas, kad māju iesākts celt jau padomju laikā, bet tā nav pabeigta – tātad tā ir samērā veca, tās komunikācijas ir nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Varbūt vieglāk un lētāk ir tos nojaukt?
- Būtiska lieta ir izmaksas – ar ko jārēķinās?
- Ko darīt, ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā? Vai var pagarināt būvatļauju?
- Kas notiek tad, ja ēka nav nodota ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim? Kādas ir sankcijas?
- Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā?
- Patlaban ir pandēmija, visas iestādes pārsvarā strādā attālināti. Vai ir iespējams pēc padoma vērsties būvvaldē?
Sarunā tiek aplūkots Būvniecības likums.
Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts” platformās.
Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
