Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka personai ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Turklāt tas jāizdara mēneša laikā, ja dzīvesvieta mainīta. LV portāls saņem daudz jautājumu par deklarēšanās kārtību un to, kādas tiesiskās sekas gaidāmas, ja cilvēks deklarējies īpašumā bez saimnieka atļaujas, kā arī citām ar deklarēšanos saistītām problēmām.
Sarunā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas juristi IEVU OZOLU noskaidrosim:
- Kāpēc likums nosaka nepieciešamību deklarēt dzīvesvietu?
- Kā notiek dzīvesvietas deklarēšana? Kādas ir iespējas to izdarīt?
- Kāpēc dzīvesvietu var deklarēt jebkurā īpašumā, kuram piešķirta adrese, pat neapbūvētā zemesgabalā vai vasaras mājā?
- Vai tā tomēr nav pārāk liberāla pieeja – atļaut deklarēties jebkurā īpašumā, kas cilvēkam pieder?
- Vai cilvēki vienkāršoto deklarēšanās kārtību izmanto ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu?
- Kādi riski pastāv īpašniekam, ja viņa privātmājā vai dzīvoklī ir deklarēta sveša persona?
- Kas jādara, lai izdeklarētu no sava īpašuma svešas personas?
- Vai, deklarējoties kādā īpašumā, ja tas nepieder konkrētajam cilvēkam, būtu vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, piemēram, īres līgums?
- Kam ir tiesības pārbaudīt ziņas par to, vai norādītā deklarētā dzīvesvietas adrese ir patiesa?
- Kādi ir PMLP priekšlikumi, lai sakārtotu dzīvesvietas deklarēšanas un anulēšanas kārtību?
Sarunā tiek aplūkots Dzīvesvietas deklarēšanas likuma regulējums.
Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī platformās “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts”.
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
