2020. gads tieslietu nozarē ir zīmīgs ar vairākām būtiskām izmaiņām – administratīvās atbildības regulējuma reformu, apjomīgiem grozījumiem kriminālprocesā, pirmo e-lietu u. c. Kāds jūsu vērtējumā ir bijis šis gads tieslietu jomā? Ar kādiem notikumiem tas paliks tiesu sistēmas attīstības “vēsturē”?
Kad 2019. gadā stājos ministra amatā, sagatavojām rīcības plānu, pie kura strādāsim. Šajā plānā, piemēram, viens no mērķiem bija uzņēmējdarbības vides uzlabošana, lai tā būtu pievilcīga investīcijām. Šajā plāna punktā ietilpa specializētas tiesas izveide, kvalitatīva tiesu varas darba attīstība. Tieši to esam arī paveikuši. Pērn, par spīti dažādiem izaicinājumiem, ir pieņemti visi nepieciešamie likumi, lai sāktu darboties Ekonomisko lietu tiesa. Paralēli likumdošanas procesiem ir noticis arī tiesas praktiskās izveides darbs, atrastas tiesas telpas. Neskatoties uz sākotnējo skepsi, esam panākuši, ka uz viena tiesneša vietu bija pieteikušies gandrīz desmit pretendenti (kopā tiesā strādās desmit tiesneši – red.). No gandrīz simts kandidātiem konkursā jāatlasa desmit, pašlaik esam šī procesa noslēguma stadijā. Ekonomisko lietu tiesa sāks darbu 31. martā.
Labs pārvaldības process ir atkarīgs no iestāžu vadītājiem. Vēlos iedzīvināt principu, ka iestādes darbību nosaka nevis ministrs, bet gan konkrētais vadītājs. Vadītājs nosaka mērķus, tos aizstāv, atrisina un ziņo par rezultātiem. Tieslietās par to atbild tiesu vara, sākot no Augstākās tiesas priekšsēdētāja un beidzot ar rajona tiesu vadītājiem. Tiesu varai pašai ir jāveic sava pašpārvalde un jābūt gatavai reaģēt un izvērtēt konkrētu tiesnešu rīcību un tās atbilstību profesionālās ētikas standartiem. Tas ir veids, kā būvēju attiecības ar tiesu varu.
Pērn ir izvēlēts jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tika īstenota jauna ģenerālprokurora atlases sistēma. Ģenerālprokuratūrā redzam jau ātri pieņemtus lēmumus par atsevišķām strukturālām iekšējām pārmaiņām – radīt jaunas prokuratūras nodaļas, ko pieprasa šodienas realitāte. Tas viss pierāda, ka virziens – radīt pareizu sistēmu un panākt, ka tā darbojas pareizā procesuālā kārtībā, – dod labākus rezultātus nekā modelis, kurā valda vienpersoniska vara un tiek dotas norādes no “augšas”.
Pērn viena no Tieslietu ministrijas iniciatīvām bija paplašināt Noziedzības novēršanas padomes funkcijas. Tā pilda svarīgu lomu, jo tika dibināta, lai koordinētu visaptverošu un pārresorisku cīņu ar noziedzību. Taču pēdējo desmit gadu laikā padomes darbība bija reducēta tikai uz divām sapulcēm gadā, kurās tika nobalsots par konfiscēto līdzekļu sadalīšanu. Šobrīd padomes funkcijas ir paplašinātas tā, lai efektīvi vadītu pārmaiņu procesu tieslietu sistēmā.
Iekšlietu un Tieslietu ministrija pērn arī panāca politisku lēmumu, kas ir apstiprināts valdībā: tika apvienoti abu institūciju ekspertīžu centri. Šāds lēmums bija gaidīts no 1991. gada.
Valsts kontrole 11. janvārī nāca klajā ar lietderības revīzijas ziņojumu “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomās izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”.
Jau stājoties amatā, viens no plāna uzdevumiem bija īstenot pārmaiņas nevis haotiski, bet gan balstoties uz izpētes datiem. Sabiedrību informējām par tieslietu auditu, kuru pēc starptautiskajiem standartiem veica Valsts kontrole (VK), piesaistot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Šī audita sniegtos ieteikumus ir jāīsteno dzīvē – ir norādītas rekomendācijas, un ir to ieviesēji, attiecīgās amatpersonas: Augstākās tiesas vadība, ģenerālprokurors.
Kad noritēja VK veiktais tieslietu audita process, amatā stājās jauns ģenerālprokurors, kas bija pamats veiksmīgai sadarbībai. Tas deva iespēju veikt kvalitatīvu auditu, jo notika sadarbība ar Ģenerālprokuratūru, nebija pretstāvēšanas vai konflikta. Tāpēc rezultāti ir kvalitatīvi, audits veikts pēc starptautiskiem standartiem.
Cik sapratu no tieslietu sistēmas audita prezentācijas, reforma tiks īstenota divos virzienos – prokuratūrā un tieslietu sistēmā kopumā.
Gan jā, gan nē. Jāsaprot, no kā sastāv tieslietu sistēma. Tās centrālie orgāni ir Tieslietu ministrija, kas pārrauga un veido politiku. Ministrija var ietekmēt procesus, nevis iejaucoties individuālās izmeklēšanas darbībās vai norādot ģenerālprokuroram vai tiesnesim, kas būtu jādara, bet gan nosakot virzienus.
Ģenerālprokuratūra ir centrālais orgāns, kam ir ietekme uz izmeklēšanu, tā uzrauga speciālā drošības dienesta darbību, veic apsūdzību tiesā – tātad šai iestādei ir saikne ar visām tieslietu institūcijām. Savukārt spriedumus taisa tiesa. Ja pamatā tika auditēta tiesa un prokuratūra, tad tas nozīmē, ka tika auditēta visa tieslietu sistēma. Arī Tieslietu ministrija saņēma savas rekomendācijas, kuras ieviesīsim.
Tieslietu auditā bija vairākas svarīgas atziņas, piemēram, ka ir nepieciešama vienota tiesu prakse. It kā liekas pašsaprotama lieta. Vai līdz šim tā nav bijis? Kādā valstī tad esam dzīvojuši? Vai tad šī valsts ir tiesiska? Audita rezultāti mums atklāj, iespējams, nepatīkamus faktus. Tajā ir norādīts: ja prokuratūrā un tiesā darbs tiktu organizēts citādi, lietas iznākums varbūt būtu bijis cits, vienalga, vai tā būtu krimināllieta vai komerclieta. Ir konstatēts, ka līdzīgās situācijās tiesneši spriež dažādi. Un šādi secinājumi ir balstīti konkrētās lietās. Mums par to ir nevis tikai jāsatraucas, bet gan jāmeklē risinājums.
Kādi ir Tieslietu ministrijas prioritārie darba virzieni 2021. gadā, kādas būs politiskās vadības prioritātes?
Pabeigts mūsu rosinātais tieslietu audits, un Valsts kontroles ieteikumi gan ģenerālprokuroram, gan tieslietu politikas veidotājiem palīdzēs īstenot nepieciešamās pārmaiņas un reformas prokuratūras darba organizācijā, nodrošinot sekmīgu prokuratūras attīstību un modernizāciju. Sniegšu ģenerālprokuroram visu nepieciešamo atbalstu un gādāšu, lai Tieslietu ministrija savas kompetences ietvaros sekmē progresu prokuratūras darbā.
Šobrīd pārskatām procesu pārvaldību, lai ministrija būtu labs procesa veidotājs – tai ir jābūt politikas veidotājam un procesa uzraugam. Esmu pamanījis, ka šīs funkcijas izpilde atsevišķos gadījumos pieklibo. Esam uzsākuši darbu, lai ministrijai būtu šī izpratne, kā kontrolēt procesu vadību, pašiem būt ekspertiem. Lai nav tā, ka dara visu, bet nav speciālistu nekur.
Nākamais akcents – tiesu spriedumi balstās vienotā tiesību normu piemērošanā. Bet tās var tikt vienoti piemērotas, ja ir vienādas zināšanas. Līdz ar to ministrijā esam konstatējuši, ka jāpilnveido tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju, kā arī, iespējams, citu ar tieslietām saistītu profesiju pārstāvju tālākā profesionālā izglītība. Tas ir konstatēts arī tieslietu auditā. Jādibina Tieslietu mācību centrs jeb Tieslietu akadēmija. Tā nebūs analoga Policijas akadēmijai. Lai papildinātu zināšanas akadēmijā, būs nepieciešama augstākā izglītība. Bet jārada tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju tālākizglītības centrs, tāda kā justīcijas zināšanu krātuve. Akadēmija noteikti darbotos starptautiskā līmenī, būtu gan pieejama, gan obligāta darba sastāvdaļa prokuroriem, tiesnešiem, būtu vēlams iekļaut kopīgajā darbā arī advokātus, notārus un zvērinātus tiesu izpildītājus.
Par Tieslietu akadēmijas izveidi lemsim visi kopā, visi iesaistītie. Tā nebūs tikai ministrijas iegriba risināt tā vai citādi, par visu spriedīsim kopā. Savukārt Valsts prezidentam Egilam Levitam, kas pats ir bijis augstākā līmeņa tiesnesis, piedāvāšu kļūt par justīcijas akadēmijas patronu.
Ministrija nemazinās ambīcijas. Jo izglītība ir visa pamatā, tiesību zinātnes attīstās visu laiku, to maina gan prakse, gan arī tehnoloģijas.
Kādēļ pirmās instances tiesu spriedumi tik lielā apmērā tiek pārsūdzēti nākamajā instancē? Nereti, izskatot lietu augstākā instancē, tiesa norāda uz tiesnešu kļūdām. Kā to mazināt?
Atsevišķi tiesneši un prokurori nav tie, uz kuriem būtu jānorāda ar pirkstu, kas būtu tie vainīgie. Pie vainas ir procesu un sistēmas, arī vadības un darba organizācijas, trūkumi. Mana pārliecība: ar to pašu darbinieku sastāvu, bet ar labāku darba organizāciju novērsīsim trūkumus. Paliks tie, kas var strādāt kvalitatīvi, netiks prasīts lieks darbs. Auditā ir konstatēts, ka prokuroru un izmeklētāju skaits nav mazāks kā citās Eiropas valstīs. Arī lietu skaits, ar kurām viņi tiek galā, nav lielāks. Nav tā, ka prokurori lietu skaitliskā ziņā ir pārslogotāki.
Auditā ir secināts, ka daudzi prokurori nevis veic tiešos pienākumus, bet gan pilda administratīvās funkcijas. Lūk, te ir rezerves. Pašiem prokuroriem arī ar to nevajadzētu būt apmierinātiem.
Prokuroriem vajadzētu noņemt birokrātisko slogu, ko viņi veic, piemēram, sagatavojot apsūdzības rakstus. Ja tie tiktu veidoti efektīvāk, ar mazāk pārkopējamiem satura blāķiem un ietilpīgāki domu ziņā, tad arī samazinātos fiziski nepieciešamā darba apjoms.
Kā jau teicu, ir jauni, motivēti, labi tiesu varas iestāžu vadītāji. Tā ir viņu atbildība. Paļaujos uz viņiem un saskatu labus kolēģus.
Viena lieta ir visaptverošs sistēmas audits, bet otra – negaidīti ārējie apstākļi, kas pieprasa tūlītēju pielāgošanos, rīcību. Kā Covid-19 krīze ietekmējusi tieslietu sistēmas darbu? Vai tā palīdzēja izgaismot sistēmas stiprās un vājās puses? Vai tās atstās ietekmi uz turpmāko darbu?
Stiprās puses ir tās, ka tieslietu iestādes ir samērā labi aprīkotas ar IT iekārtām, ir izveidota infrastruktūra un 2021. gadā tiesas tiks nodrošinātas vēl ar papildu iekārtām, gan portatīvajiem, gan videokonferenču risinājumiem. Esam uz pareizā ceļa šo IT risinājumu virzienā, t. i., e-lietas ieviešanā, kuru līdz galam vēl neesam īstenojuši. Šobrīd ir jākoncentrējas, lai ieviestu e-lietu.
Covid-19 krīze ir piespiedusi ātrāk izdarīt lietas, kuras varbūt būtu paveikuši desmit gados. Tagad tas ir jāizdara divos gados. Piemēram, labs piemērs ir Uzņēmumu reģistrs (UR), kas izgaismo nepieciešamos risinājumus. UR tieši Covid-19 krīzē ir izdarījis kvalitatīvu lēcienu un pārgājis uz klientu apkalpošanu tikai digitālā vidē. Tas parāda, ka UR kvantitatīvi un kvalitatīvi ir gatavs uz šādiem risinājumiem, ka mūsu sabiedrība nav digitāli neizglītota.
Viss šis darbs ir vajadzīgs tāpēc, lai pildītu mūsu centrālo mērķi. Mana ministra biroja darbības plāna primārā devīze – tiesiska Latvija ir pārtikusi Latvija. Tas ir centrālais motīvs, kāpēc strādājam. Tiesa, prokuratūra, UR strādā, lai būtu daudz investīciju, lai sabiedrība varētu daudz nopelnīt.
UR varētu piesaistīt ārvalstu investorus ar to, ka pakalpojumi ir angļu valodā un digitāli, bet visu brīvi veikt no ārvalstīm šobrīd fiziski nav iespējams, jo UR strādā ar 1998. gadā ieviestiem IT risinājumiem. Toreiz tā bija laba tehnoloģija, bet tagad ir vairāk nekā 25 gadu novecojusi.
Kad runājam par līdzekļu piešķiršanu no Eiropas Atveseļošanas fonda, varētu teikt, ka UR noskauž investīcijas. UR infrastruktūrā vajadzētu investēt dažus miljonus eiro, lai attālināti varētu strādāt ar ārvalstu investoriem – gan ar Krieviju, gan ar Eiropu.
UR ir jābūt konkurētspējīgam, jo konkurējam ar līdzīgām citu Eiropas valstu institūcijām.
Vai varam prognozēt, ka tiesvedība arvien vairāk notiks attālināti, rakstveida procesā? Kas vēl jāpaveic, lai e-lietas kļūtu par tiesu darba ikdienu?
Pamatā tiesas sēdes notiks attālināti, bet klātiene nepazudīs – par klātienes tiesas sēdēm izlems tiesnesis, kurš būs profesionāli ļoti sagatavots. Un nebūs pamata pārmest, ka lieta ir izskatīta, pārkāpjot iztiesāšanas principus. Nekad tehnoloģiju dēļ nevarēs pārkāpt cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu. Tehnoloģijas nepārtraukti tiks attīstītas, lai būtu iespējams maksimāli taisnīgi un ātri izskatīt lietu.
Piemēram, administratīvā pārkāpuma lietas par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tostarp par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, mēdz būt vienveidīgas. Tam nav nepieciešami vairāki tiesas procesi, bet šobrīd tiesa var ilgt pat gadu. Bet, ja ir konstatēti visi fakti, var pietikt ar 12 stundām. Agrāk katrs policists nevarēja nofilmēt notikumu un pievienot to lietas materiāliem. Nonāksim pie tā, ka šādus pierādījumus nevar apšaubīt.
Nākotnē e-lietas ļaus izvairīties no vairāku atsevišķu papīru rakstīšanas. Piemēram, ja tā būs krimināllieta, tad notikuma brīdī mākonī tiks radīta šī lieta, kura nevienam netiks nodota. Katrs nākamais procesa virzītājs pieslēgsies šai lietai, kuru būs radījis Valsts policijas iecirkņa inspektors, un to papildinās, būvēs kā māju, kamēr tā būs pabeigta. Lietu vēl turpinās Probācijas dienests. Tas ir tas, kas notiks nākotnē.
Tiek daudz darīts, lai popularizētu mediācijas pakalpojumu, tomēr cilvēki joprojām dod priekšroku strīda izskatīšanai tiesā. Kāpēc mediācija tiek izmantota tik maz, lai gan tā ir pieejama jau kopš 2000. gadu sākuma un 2014. gadā ir pieņemts Mediācijas likums?
Tas nav tāpēc, ka mediācija valstī slikti attīstītos vai tiesas to kavētu. Iespējams, mediācija ir cits pakalpojuma veids. Tas attīstās, bet paralēli tiesas procesam. Mediācija attīstīsies, ja fiziskas personas un uzņēmēji to piemēros savas dzīves vajadzībām konfliktu risināšanā. Būs grūti īsā laikā mākslīgi radīt rezultātu, kad no tiesas procesa visi aiziet uz mediācijas risinājumu.
Ārzemēs nekur nav parādījies fakts, ka mediācijas attīstība pēkšņi mainītu tiesas statistiku. Iespējams, nākotnē tas var būt, arī pateicoties tehnoloģiju attīstībai.
2019. gadā intervijā žurnālam “Jurista Vārds” teicāt, ka Latvija ir tikai ceļā uz tiesisku valsti. Citviet esat izteicies, ka problēmu sakne ir nepieļaujamā ilgstošā politiskā ietekme uz Latvijas izmeklēšanas iestādēm un tiesu sistēmu, kas šo vidi ir sagandējusi. Vai, jūsuprāt, izdodas mazināt politisko ietekmi uz tiesu sistēmu? Vai pietuvojamies tiesiskas valsts statusam?
Paldies par jautājumu. Man ir prieks, ka ir šīs intervijas, pēc kāda laika var prasīt no manis atbildību, vai esam kaut ko darījuši. Ar gandarījumu varu teikt, ka esam pamatīgi nostiprinājuši tiesiskas valsts sistēmu, esam ļoti daudz izdarījuši pa šo gadu. Viss, ko iepriekš stāstīju, ir mazinājis ārpussistēmas ietekmi uz tieslietu sistēmu. Tā ir bijusi sistēmiska pieeja, neesmu pakļāvies nekādam politiskam spiedienam uz atsevišķām lietām.
Mūsu komanda ir mainījusi procesus. Piemērs ir būtiskas pārmaiņas atbilstošākā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēles procesā. Sākumā pat neticēju, ka par ģenerālprokuroru kļūs tiesnesis. Bet veidojām sistēmu, kādā to izvēlēties: atklātā procedūrā. Tas ir piemērs, kas apliecina, ka esam pietuvojušies tiesiskas valsts statusam.
Atšķirībā no agrākiem laikiem neviens nav teicis (un nav nekāda pamata ieminēties), ka ģenerālprokurors būtu ietekmējies, ietekmējams vai ielikts no ārpuses. Tas ir milzīgs solis, un tas sabiedrībai dos labumu. Varbūt rezultāti nebūs redzami rīt uz brokastu laiku, kaut gan man personiski tie jau ir redzami. Piemēram, jau ir lietas, kuras kopš noziedzīga nodarījuma 24 stundu laikā jau ir iztiesātas. To ir radījusi jaunā ģenerālprokurora pieeja. Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, nemainot likumus. Viena no manām tēzēm bija – nav jāmaina likumi, bet tie ir jāievēro.
Arī Augstākās tiesas jaunais priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda uz lietām, kuras vajadzētu mainīt. Viss ir pareizi, es varu tikai piekrist.
