Ceļa servitūts ir apgrūtinājums, kas uzlikts vienam īpašumam un kalpo par labu citam. Diemžēl bieži rodas strīdi par ceļa servitūta nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu. Sarunā ar zvērinātu advokātu IMANTU MUIŽNIEKU noskaidrosim, kādas ir tipiskākās konfliktsituācijas un kā tās risināt.
Sarunas ierosinājums ir LV portālā bieži iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par ceļa servitūtu. Zvērinātam advokātam I. Muižniekam jautājām:
- Kā vēsturiski ir radusies apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
- Vai, pērkot nekustamo īpašumu, ir svarīgi, lai nebūtu ceļa servitūta? Vai tas ir būtisks apgrūtinājums?
- Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
- Kādi ir visizplatītākie ceļa servitūta dibināšanas veidi?
- Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, savukārt īpašums, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais. Kādas ir abas pušu tiesības un pienākumi?
- Kāpēc rodas tik daudz strīdu par ceļa servitūta nodibināšanu, izmaiņām, izbeigšanu, kā arī ceļa uzturēšanu? Kādi ir tipiskākie strīdi?
- Kalpojošā īpašuma īpašnieks nereti liek šķēršļus ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt?
- Kādas ir tiesības vienoties par ceļa izmantošanas maksu?
- Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts izbeidzas?
- Vai trešā persona var izmantot servitūta ceļu?
- Vai ir paredzēts nekustamā nodokļa atvieglojums par ceļa servitūtu?
Sarunā tiek aplūkota Civillikuma 4. nodaļa “Servitūti”.
Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī platformās “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts”.
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
