VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 21 minūte
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Ekonomika
18
18

Par izejas stratēģiju no “ekonomiskās ziemas” jārunā jau tagad

LV portālam: INNA ŠTEINBUKA, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja profesore Dr. habil. oec.

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Kad dabā ir pavasaris, Latvijas tautsaimniecībā ir iestājusies ”ekonomiskā ziema”, intervijā LV portālam tēlaini secina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja profesore Dr. habil. oec. INNA ŠTEINBUKA. Lai gan ārkārtējas situācijas ilgums nav zināms un to patlaban ir grūti prognozēt, jau tagad viņa iesaka izstrādāt stratēģiju izejai no krīzes, kurā būtu jāparedz, kā atbalstīt uzņēmumus, kuri būs nākotnes attīstības virzītāji. Ir svarīgi ne tikai “pārziemot” situāciju, bet pārvarēt krīzi ar saglabātu izaugsmes potenciālu.

īsumā
  • Šajā lejupslīdes brīdī Latvijai un citām eirozonas valstīm ir ieteikts tērēt, nevis taupīt.
  • Tas, vai izdosies izvairīties no ilgstošās L burta stagnācijas, būs atkarīgs no tā, cik izlēmīgi un ekonomiski pamatoti rīkosies valdība.
  • Latvija ir fiskāli spējīga stimulēt ekonomiku ilgāku periodu, ne tikai trīs mēnešus, piemēram, izmantojot dīkstāves pabalstus vai citus pasākumus.
  • Krīzes fiskālā ietekme pēc pašreizējā vērtējuma Latvijai būs 2,5% no IKP. Nešaubos, ka tas būs par maz. Latvijā atbalsta mehānismi varētu sasniegt 4% no IKP.
  • ES daudzgadu budžets varētu kļūt par Māršala plānu pēckrīzes ES ekonomikas izrāvienam.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības rīcību Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, taču norāda, ka atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Fiskālās politikas pamatprincips ir stimulēt ekonomikas izaugsmi krituma periodos vai ļaut notikt dabiskai izaugsmei ekonomikas augšupejas fāzē, tas ir atkarīgs no ekonomiskā cikla fāzes. Šajā lejupslīdes brīdī Latvijai un citām eirozonas valstīm ir ieteikts tērēt, nevis taupīt. Es FDP pievienojos 2018. gada beigās. Toreiz ļoti labi atceros savas intervijas, kurās aicināju valdību rīkoties pēc principa: krāj rudenī, būs ziemā. To varēja attiecināt uz 2017. –2018. gadu, kad izaugsme bija nozīmīga: iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji par 4% gadā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka tagad, kad astronomiskajā pavasarī iestājusies “ekonomiskā ziema, mums noderētu papildu uzkrātās budžeta rezerves, ja tādas būtu veidotas. Šobrīd aicinu atcerēties citu tautas padomu: dots devējam atdodas. Valdība tik tiešām dod, ir izsludināti vairāki valsts atbalsta veidi. Jautājums – kam un cik dot? Protams, prioritātes nosaka valdība un Saeima, ņemot vērā atbalsta iespējas.

FDP krīzes vadības padomei 30. martā ir iesniegusi savas rekomendācijas. Kādas tās ir? Ko FDP iesaka darīt valdībai?

Mūsu padoms – lai atbalsta mehānisms atbilstu četrām galvenajām pazīmēm. Pirmā: sniegt atbalstu savlaicīgi. Mūsu situācijā tas nozīmē – jo ātrāk, jo labāk. Otrais kritērijs: lai atbalsts ir labi mērķēts. Lai palīdzību saņem iedzīvotāju grupas, nozares un uzņēmumi, kuriem īpaši grūti klājas šībrīža krīzes dēļ. Piekrītam valdības nostājai, ka atbalsts pirmām kārtām ir jāsaņem tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir apzināti maksājuši nodokļus.

Trešais kritērijs: atbalsta pasākumiem ir jābūt terminētiem, tie nav uz mūžu, bet tikai uz krīzes periodu. Jācer, iespējami īsāku. Tagad ir par agru spriest, kāds varētu būt krīzes beigu termiņš. Domāju, tie, minimums, ir trīs mēneši. Taču svarīgi, kā ekonomika attīstīsies pēc tam: vai būs V, U vai L burta scenārijs. Maz ticams, ka īstenosies V burta scenārijs. Tas, vai izdosies izvairīties no ilgstošās L burta stagnācijas, būs atkarīgs no tā, cik izlēmīgi un ekonomiski pamatoti rīkosies valdība.

Ceturtais kritērijs – valdības papildu izdevumiem jābūt maksimāli koncentrētiem uz to, lai saglabātu nākotnes izaugsmes potenciālu. Nevar pieļaut situāciju, ka krīzes aizsegā tiek palielināti budžeta izdevumi, kas neatbilst minētajiem kritērijiem.

Pandēmijas izraisītās bezprecedenta krīzes ietekme uz pasaules ekonomiku ir daudz spēcīgāka, salīdzinot ar 2008. gada krīzi, FDP raksta savā mājaslapā, taču Latvija, salīdzinot ar 2008. gadu, ir daudz labākā finansiālā situācijā. Kāpēc?

Lielākā atšķirība starp 2020. un 2008. gadu ir Latvijas iekļaušanās eirozonā, kas pieļāva īstenot pretciklisku fiskālo politiku. Eirosistēmas aktīvu uzpirkšanas programma garantē, ka Latvijā nevar iestāties 2009. gada situācija, kad valdības aizņemšanās, izlaižot vērtspapīrus, bija neiespējama. Tirgū nebija institūciju, kas valdībai bija gatavas aizdot pat par ļoti augstām likmēm. Šobrīd tomēr mums aizmugurē ir Eiropas Centrālā banka (ECB), arī komercbankas būs daudz drošākās iegādāties valdības vērtspapīrus. Atceros, ka pirms Latvijas iestāšanas eirozonā, skaidrojot potenciālos ieguvumus, tas bija viens no argumentiem – ka krīzes brīžos būsim daudz labāk pasargāti.

Otra atšķirība ir korekta valdības fiskālā rīcība pēc iepriekšējās krīzes, kas uz citu Eiropas valstu fona ir bijusi pietiekami konservatīva. Protams, būtu bijis labāk veidot rezerves, jo, raugoties no FDP skatpunkta, gribētos vēl piesardzīgāku fiskālo politiku un lielāku rezervju veidošanu. Bet ar gandarījumu jāatzīst, ka Latvijas valsts parāds ir ceturtais labākais starp visām eirozonas valstīm.

Cik lielā mērā Latviju skars šī krīze? Vai tikpat stipri, cik pārējo Eiropu?

Varu piekrist Eiropas Komisijas (EK) nesen secinātajam un EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim, ka pašlaik izteikt prognozes nav pateicīgs darbs. Krīzes scenārija diapazons ir tik plašs, ka negribas spekulēt. Varu atsaukties uz Latvijas Bankas prognozēm, ka IKP minimālais kritums būs 6,5% gadā. Bet tagad prognozes mainās gandrīz vai katru dienu. Drīz arī Finanšu ministrija (FM) izstrādās savus scenārijus, tad FDP to vērtēs. Skatīsimies. Bet katrā ziņā esmu pārliecināta, ka lejupslīde nākamos trīs mēnešos būs dziļāka, nekā tika prognozēts pēdējās divās nedēļās. Iespējams, kritums varētu būt vēl lielāks.

Tomēr divu iemeslu dēļ krīze Latviju varētu skart mazāk nekā daudzas citas eirozonas valstis. Pirmais, kā jau minēju, ir pietiekami atbildīga valsts fiskālā politika pēdējos gados. Tāpēc Latvijas valdības rīcībā ir lielākas iespējas izmantot fiskālos instrumentus ekonomikas stimulēšanai.

Otrs iemesls – mūsu valsts pareizi izvēlējās vīrusa apkarošanas stratēģiju, kas vismaz pašreiz izskatās cerīga. Tas, ko redzam Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Zviedrijā vai Nīderlandē, nevieš īpašu cerību.

Esmu lasījusi vairākus pētījumus par to, kādā veidā vīrusa apkarošanas stratēģija varētu ietekmēt valsts turpmāko attīstību. Tajos ir pierādīts, ka tieši šāda stratēģija – vīrusa apkarošana savlaicīgi, palēninot tā izplatīšanos, – varētu labāk veicināt pēckrīzes ekonomikas atveseļošanos. Šobrīd – trīs, četru, piecu mēnešu laikā – ekonomikas lejupslīde varētu būt diezgan strauja, taču pēc tam būs vieglāk izķepuroties no situācijas.

Vai ir vēl kādi riski?

Latvijas ekonomika ir maza un atvērta. Mums vienmēr jāvērtē, kas notiks ar citām ekonomikām. Vācijas eksperti, piemēram, prognozē lielu lejupslīdi, un IKP krituma diapazons ir plašs – nesen redzēju prognozi par 5% kritumu, kas nebūt nav lielākais prognozētais kritums. Bet Vācija ir tikai viens no Latvijas tirdzniecības partneriem. Lejupslīde tiek prognozēta arī Baltijas un Ziemeļu kaimiņvalstīs un citur Eiropā un pasaulē. Ja mūsu tirdzniecības partneriem krietni samazināsies pieprasījums, Latvijas uzņēmumiem būs grūti atrast eksporta nišu savām precēm un pakalpojumiem. Latvijas ekonomikas ievainojamība ir atkarīga ne tikai no mums pašiem, bet arī no kaimiņiem un partneriem.

FDP februāra vidū publicēja viedokli par Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm, kurā piekritāt FM analīzei, ka spēcīgais efekts no ekonomikas sabremzēšanās 2019. gadā saglabāsies arī 2020. gadā, ņemot vērā sešus dažādus aspektus. Cik lielā mērā negatīvo efektu Latvijas ekonomikai šogad dos jau pērn notikušā ekonomiskās attīstības sabremzēšanās?

Starp šiem sešiem riska faktoriem nosaucām arī neprognozējamo koronavīrusa epidēmijas risku, kaut gan toreiz, februāra vidū, likās, ka šis vīruss izplatās tālu no mums.

Viedoklī nosaucām arī citus riskus, tie nekur nav palikuši, bet tagad nav ļoti nozīmīgi. Piemēram, kā risku pieminējām breksitu – Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecības ar ES joprojām nav nokārtotas. Diezin vai vīruss paātrinās attiecību sakārtošanu, taču vīruss var veicināt veselo saprātu starpvalstu sarunās.

No pārējiem riskiem gribu pieminēt tikai vienu – tranzīta nozari. Situācija pasliktinājusies ne tikai Krievijas ģeopolitiskās nostājas, bet arī koronavīrusa krīzes dēļ – kravām nav viegli pārvietoties, arī izmantojot zaļos koridorus.

Bet, protams, vīruss aizēno visus citus riska faktorus.

EK un ekonomisti skaidro, ka ekonomikas ietekmes dziļums būs atkarīgs no tā, cik ilgi vīrusa izplatīšanas ierobežošanas dēļ noteiktie ierobežojumi paliks spēkā. Latvijas Universitātes pārstāvis Gundars Bērziņš intervijā LV portālam teica, ka ekonomika šādu šoku var izturēt tikai trīs mēnešus. Cik ilgi šāda situācija no tautsaimniecības izdzīvošanas viedokļa vispār var pastāvēt?

Atkarībā no krīzes dziļuma un ilguma var nopietni mainīties ekonomikas struktūra, arī Latvijā. Jau tagad var prognozēt, ka nostiprināsies IT uzņēmumi, zāļu ražotāji, inovatīvo tehnoloģiju līderi. Nozares, kas arī krīzes laikā pierādīs savu dzīvotspēju, būs nākotnes attīstības virzītājas. Bet diemžēl daudzi uzņēmumi, ne tikai viesnīcas, restorāni un veikali, šo spiedienu neizturēs.

Tomēr pasaules gala scenāriju zīmēt man arī negribas. Cilvēces vēsturē esam pārdzīvojuši karus, turklāt šī nav pirmā pandēmija. Visas valstis ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem ar visu ir tikušas galā. Nekas jau neapstājas, dzīve turpinās. Tāpēc nevar teikt, ka varam izturēt trīs, četrus vai piecus mēnešu, – cik vajag, tik izturēsim. Svarīgākais – kādi būs zaudējumi. Ir uzņēmumi, kas var izmantot krīzi kā iespēju. Bet neiztiksim bez zaudētājiem.

Latvija ir fiskāli spējīga stimulēt ekonomiku ilgāku periodu, ne tikai trīs mēnešus, piemēram, izmantojot dīkstāves pabalstus vai citus pasākumus. Gribu atzīmēt, ka arī Eiropas Savienība (ES) dalībvalstīm demonstrē lielu pretimnākšanu. Ceru, ka ES daudzgadu budžets tiks izmantots kā ļoti svarīgs instruments krīzes seku mazināšanai turpmākajos gados. Tātad varam cerēt ne tikai uz saviem, bet arī uz Eiropas resursiem.

Protams, psiholoģiski šis laiks ir grūts. Tomēr esam pacietīga tauta, esam gājuši cauri daudz grūtākiem laikiem. Domāju, ka tiksim tam pāri.

Ja vīruss turpinās izplatīties, valdības varētu turpināt aizņemties, tādā veidā uzturot sistēmu. Ja trīs mēneši paies un vīruss turpinās savu izplatību, kā FDP iesaka rīkoties tālāk?

Latvijai ir pietiekami zems parāda līmenis – tas ir ap 37% no IKP. Itālijai, piemēram, tas ir 135%, Grieķijai – tuvu 180%. Latvijā fiskālā elastīguma telpa ir lielāka, varam atļauties stimulēt ekonomiku ilgāku laiku. Griesti? Varu pieminēt Māstrihta kritēriju – valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, tātad vēl ir atļauti ap 23%. Taču negribu pieļaut domu, ka to visu izmantosim, tāpēc atkal atkārtoju, ka viss ir atkarīgs no situācijas attīstības, nespekulēsim par šo jautājumu. FDP jau sākam iekšējo diskusiju par parāda griestiem, kad nonāksim pie secinājumiem, informēsim.

Pēc finanšu ministra J. Reira teiktā, Latvija krīzes pārvarēšanai ir atvēlējusi 2–3 miljardus eiro. Cik daudz var aizņemties gan valsts, gan uzņēmumi un privātpersonas?

Pēc pēdējiem aprēķiniem, Latvijas atbalsta pasākumu fiskālā ietekme varētu būt apmēram 2,5% no IKP. Tas nozīmē, ka par 2,5% pieaugs valsts parāds. Tas ir šībrīža vērtējums, kas mainīsies atkarībā no tā, kas notiks ar IKP un budžetu. Tie ir pagaidu aprēķini.

Uzņēmumu un privātpersonu aizņemšanās nav FDP jautājums, viņi aizņemsies komercbankās un pēc kredītiestāžu aizdevumu nosacījumiem. Manuprāt, komercbankas būs ļoti piesardzīgas. Drīzāk ceru uz valsts un ES atbalstu, nedomāju, ka komercbankas varētu būt ļoti pretīmnākošanas.

Kāds varētu būt maksimālais valsts saistību apmērs?

Grūti pateikt vienu skaitli, jo svarīgi ir tas, cik dziļa būs ekonomiskā krīze. Svarīgi arī, kad tiks izstrādāta vakcīna vai medikamenti, kas varēs palīdzēt apkarot slimību. Latvijas valdība ir savlaicīgi un adekvāti reaģējusi uz krīzi, tajā pašā laikā atbalsta rīcība ir pietiekami piesardzīga. Fiskālā ietekme pagaidām ir atbilstoša šībrīža situācijai.

Starp citu, FDP kā prioritāti ir izvirzījusi krīzes monitoringu: gatavojamies ne retāk kā divas reizes mēnesī publicēt un informēt valdību par “vīrusa ekonomikas” fiskālās politikas riskiem.

Līdz šim ES valstis pieņēmušas fiskālā atbalsta mehānismus, kas vidēji ir aptuveni 2% no nacionālā IKP (tas kopumā ir ap 240 miljardiem eiro eirozonas valstīs vien), raksta “Eur Activ”. Savukārt ECB brīdinājusi, ka tiem vajadzētu būt vēl vismaz divkārt lielākiem, sasniedzot vidēji 4% no nacionālā IKP.

ES rekomendē 2% no IKP, fiskālā ietekme pēc pašreizējā vērtējuma Latvijai būs 2,5%. Es nešaubos, ka tas būs par maz. Valdība strādā pie jauniem atbalsta mehānismiem, pie pašreizējo instrumentu paplašināšanas. Domāju, Latvijā atbalsta mehānismi varētu sasniegt 4% no IKP.

EK kā vienu no risinājumiem, lai glābtu ekonomiku, iesaka nacionālajām valdībām vismaz uz laiku izšķirīgi svarīgos sektoros nacionalizēt uzņēmumus vai arī investēt tajos. Kā FDP raugās uz šo priekšlikumu?

Latvijā stratēģiskie uzņēmumi jau ir valsts īpašumā. Vai vajadzētu nacionalizēt “Air Baltic”? Šobrīd Latvijas valdība ar EK saskaņo iespējamo valsts atbalstu aviokompānijai. Ļoti ceru, ka EK, ņemot vērā tagadējo kritisko situāciju aviācijas nozarē, to apstiprinās un atļaus valdībai atbalstīt un investēt “Air Baltic” pamatkapitālā.

Kādu palīdzību ES dalībvalstīm, arī Latvijai, vajadzētu no EK? Tiek runāts par tā dēvēto “korona obligāciju” izlaišanu. ECB ir noteikusi papildu aktīvu uzpirkšanas programmu 750 miljardu eiro apmērā.

ECB lēmums turpināt aktīvu uzpirkšanas programmu ir ļoti pareizs solis – nodrošināt finanšu tirgu ar papildu likviditāti. EK ir atļāvusi dalībvalstīm novirzīt šī perioda neapgūtos ES struktūrfondu līdzekļus cīņā ar koronavīrusa sekām. Labs piemērs ir ļoti dārgā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta iesaldēšana. Ceru, ka šim projektam paredzētie ES budžeta līdzekļi tiks novirzīti cēliem mērķiem – atbalstīt tādus uzņēmumus, kam atbalsts ir vitāli svarīgs.

Nedomāju, ka ideja par korona obligācijām gūs atbalstu, jo tā paredz, ka finansiāli stabilām ES dalībvalstīm, piemēram, Vācijai, nāktos apmaksāt mazāk stabilu valstu – tādu kā Itālijas – parādu. Kad tika ieviests eiro un nodibināta ECB, Vācijas politiķi solīja saviem vēlētājiem, ka viņiem nebūs jāatdod citu valstu parādi.

Toties cerīgi skatos uz Eiropas stabilitātes mehānisma līdzekļu izmantošanu, jo tas mehānisms bija izveidots iepriekšējas krīzes laikā pēc analoģijas ar Starptautisko valūtas fondu kā sava veida “drošības spilvens” krīzes brīžos, kad ES valstīm būs nepieciešama likviditāte – papildu nauda.

Vēl cerīgi skatos uz ES daudzgadu budžetu, kas varētu kļūt par Māršala plānu pēckrīzes ES ekonomikas izrāvienam.

Kāds šogad varētu būt Latvijas valsts budžets? Cik krasi ieņēmumi samazināsies? Un, ja ieņēmumi ir mazāki, bet jau ieplānoti dažādām aktivitātēm, kur naudu “nogriezt”? Vai arī finansēt visu uz parāda?

To ir ļoti grūti prognozēt. Šodien (intervija notika 3. aprīlī – red.) redzējām operatīvos datus par valsts budžeta marta ieņēmumiem, kas ir par 7% zemāki, nekā plānots. Krīze gan iestājās tikai marta otrajā pusē. Jābūt ļoti piesardzīgiem – marta rezultātus nevar interpretēt kā samērā labu rezultātu koronavīrusa izplatīšanās laikā. Šie nodokļi tika maksāti par februāri, kad koronavīrusa patiesā ietekme nebija redzama. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ciparos realitāti varēsim ieraudzīt aprīlī, bet gala secinājumi būs tikai maijā, kad maksās nodokļus par aprīli, jo viss šis laiks būs ārkārtējās situācijas mēnesis.

Paredzu, ka ieņēmumu kritums būs liels un deficīta apjoms augs. Šobrīd grūti paredzēt, cik lielā mērā.

Vai vajadzētu samazināt valsts pārvaldi un optimizēt tās pakļautības iestādes, kā arī samazināt ierēdņu algu?

Neizslēdzu budžeta konsolidācijas nepieciešamību. Valsts pārvaldē jau tika “nogriezti” komandējumiem paredzētie izdevumi, kas ir ļoti prātīgi. Bet tas ir sīkums. Iespējams, var atrast arī citas izdevumu pozīcijas no valsts budžeta, lai tās pārdalītu, piemēram, mediķu labā. Tas atkarīgs no tā, kas būs vitāli nepieciešams.

Ierēdņu algas samazinājums jau tika aprobēts iepriekšējās krīzes laikā. Protams, tas ir ļoti sāpīgi, bet, ja ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji ir krīzes situācijā, tad varbūt ir vērts solidarizēties? Budžeta konsolidācija laikam būs nepieciešama, arī samazinot ierēdņu algu. Tas ir mans personīgais viedoklis, lēmums būs jāpieņem valdībai atkarībā no krīzes dziļuma. Tas ir politiski ļoti atbildīgs solis.

FDP norāda, ka tās uzdevums ir palīdzēt valdībai sagatavot “izejas stratēģiju”: laikus izstrādāt plānu, kā atgriezties pie normālā režīma, lai izvairītos no ekonomikas sabrukšanas. Vai šāda izejas stratēģija jau top, vai arī par to runāt ir pāragri?

Par izejas stratēģiju runāt nav par agru, gluži otrādi – par to ir jārunā jau tagad. Esmu pārliecināta, ka nākotnē augšupejas dzinējspēks varētu būt tautsaimniecības produktivitāte un konkurētspēja. Diemžēl produktivitātes jomā atpaliekam no citām ES dalībvalstīm. Arī konkurētspējas ziņā neesam izcilnieki. Tāpēc jau šobrīd galvenais ir pēc iespējas vairāk stimulēt un stabilizēt ekonomiku. No kurienes valsts atmaksās parādu kopā ar procentiem? No nākotnes ieņēmumiem! Bet kur ņemt ieņēmumus? Tie ir atkarīgi no izaugsmes, iekšzemes kopprodukta.

Nesen ar gandarījumu izlasīju Latvijas Bankas ekonomista Mārtiņa Bitāna eseju, kur viņš secina, ka Latvijai nepieciešama konsolidējoša fiskālā ekspansija. Tas nozīmē, ka valsts veic atbalsta pasākumus ekonomiskā potenciāla saglabāšanai, palīdzot tieši flagmaņu uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju. Ļoti negribas nonākt tādā situācijā, kāda vēl pirms pandēmijas bija vērojama Itālijā, kur IKP pieaugums bija niecīgs, tuvu nullei, bet valstij – milzīgs parāds. Ja Latvijā būs tāda situācija, ka valsts parāds neizbēgami pieaugs un tajā pašā laikā ekonomikas pieaugums būs zems, tad saskarsimies ar nopietnu problēmu. Tādā gadījumā valsts parāda ilgtspēja būs apdraudēta. Valsts parāda ilgtspējai daudz svarīgāk par īstermiņa deficīta līmeni ir valsts ekonomikas veselība. Valsts parāda ilgtspēju var prognozēt, ja nākotnes izaugsme un budžeta ieņēmuma temps būs pietiekams, lai apkalpotu gan valsts parādsaistības, gan vienlaikus nodrošinātu adekvātus budžeta izdevumus cēliem mērķiem – medicīnai, zinātnei, izglītībai u. c.

“Izejas stratēģijā” ir jāparedz, ka jau tagad jāatbalsta tie uzņēmumi, uz kuriem varam paļauties nākotnē, uz tiem, kas mūs izvilks. Mums ir svarīgi ne tikai “pārziemot” situāciju, bet arī pārvarēt krīzi ar saglabātu izaugsmes potenciālu. Jo, “pārziemojot” ar saviem spēkiem, daudzi var neizturēt, bet mums ir svarīgi, lai iztur!

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU