Kā liecina Eiropas Savienības Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas projekta “EUvsDisinfo” informācija, līdz ar vīrusa strauju izplatīšanos pasaulē Krievija ir uzsākusi aktīvu dezinformācijas kampaņu.
Katras dezinformācijas kampaņas mērķis (un šī nav izņēmums) ir raisīt haosu un neskaidrību par notiekošo. Prokremliskie mediji un viedokļu līderi nāk klajā ar jau ierastajām teorijām par to, ka vīrusu radījuši ASV, Lielbritānijas un pat Latvijas zinātnieki (!)1, vai izteikti apokaliptiskām teorijām par liberālās pasaules kārtības vai civilizācijas galu, kā, piemēram, lasāms Aleksandra Dugina rakstā portālā www.geopolitika.ru. Lielākā daļa šo teoriju gan ir krietni mērenākas. Pamatā tās balstās uzskatā, ka valstis nav spējīgas tikt galā ar vīrusu, kas neesot bīstamāks par gripu.
Būtiski ņemt vērā, ka tik dažādo teoriju šķietamā nesavietojamība ir daļa no aprēķina, nevis kļūda. Radot haosu, prokremliskie mediji un viedokļu līderi mēģina sasniegt divus mērķus: pastiprināt pašreizējo šķelšanos sabiedrībā ārpus Krievijas robežām, kā arī spodrināt Krievijas tēlu.
Sašķeltie un vājie Rietumi
Vērojot pret Eiropas Savienību un NATO vērsto argumentāciju, var secināt, ka to caurvij viens konkrēts vēstījums – Rietumi ir sašķelti.
Piemēram, Eiropas Savienības dalībvalstu ierobežojumi un centieni risināt krīzi pašu spēkiem liekot apšaubīt Eiropas Savienības jēgu, jo tajā acīmredzami trūkstot saliedētības.
Tiek apšaubītas arī transatlantiskās attiecības, kritizējot NATO par to, ka pasaulē varenākā militārā alianse nav ieguldījusi savus resursus cīņā ar pandēmiju. Pārmetumus saņem arī ASV, jo cik gan uzticams var būt stratēģiskais partneris, kas krīzes situācijā novēršas no sabiedrotajiem?2
Šo vēstījumu mērķis ir graut uzticību pārnacionālām struktūrām un Rietumiem kā mūsu stratēģiskajiem partneriem, norādot, ka krīzes situācijā katrs vispirms egoistiski parūpēsies par sevi.
Tikmēr nacionālā līmenī tiek aktīvi izplatīta informācija par valstu nespēju risināt problēmas. Šajā kontekstā tiek īpaši izcelta valsts institūciju nekompetence gan plānošanā, gan praktiskajā darbībā. Zīmīgi, ka šo vēstījumu nereti papildina norāde, ka ar šāda mēroga krīzi tikt galā spēj tikai lielvalstis, piemēram, ASV, Ķīna un, protams, Krievija.
Tādējādi tiek sēta neuzticība valsts pārvaldei un demokrātijai kopumā. Šeit svarīgi atzīmēt, ka demokrātiska valsts pārvaldes sistēma nespēj pilnvērtīgi darboties, ja sabiedrība tai neuzticas. Savukārt ar sabiedrību, kas neuzticas savām institūcijām, ir vieglāk manipulēt kāda ārēja spēka interesēs.
Valstī viss ir kārtībā – vai tiešām?
Dezinformācijas kampaņas sekundārais mērķis ir stiprināt Krievijas tēlu gan starptautiskā līmenī, gan arī iekšpolitiski. Šī iemesla dēļ dezinformācijas materiālos nepārtraukti tiek iepīts vēstījums par Krievijas spēju tikt galā ar situāciju pašas spēkiem, tādējādi apliecinot šīs valsts varenību.
Kritizējot Rietumvalstu centienus risināt šo problēmu, nereti tiek izmantota argumentācija, ka vainīga ir demokrātiskā valsts pārvaldes iekārta, kas krīzes laikā nav efektīva. Tas savukārt ļauj izmantot jau pārbaudīto informatīvo taktiku un uzburt ainu, ka Krievijas nedemokrātiskā valsts iekārta pēc savas būtības ir kompetenta un daudz labāk piemērota cīņai ar ārkārtas situācijām.
Lai pastiprinātu šo ideju, regulāri tiek piesaukti Ķīnas sekmīgie centieni ierobežot vīrusa izplatību, nopelnus piedēvējot tieši valsts pārvaldes iekārtai. Papildus tiek uzsvērts, ka tikai lielvalstīm ir cīņai nepieciešamie resursi. Šādā kontekstā zīmīga ir palīdzība, ko Krievija sniegusi Itālijai, nosūtot vairākas kravas ar nepieciešamajām precēm.3
Šis nepārprotami ir signāls, ka laikā, kad Itālijai bija akūti nepieciešama palīdzība, to sniedza tieši Krievija, nevis Eiropas Savienība: tādējādi tiek pastiprināta iepriekšminētā tēze par pārnacionālo institūciju nevarību. Papildus tas propagandistu rokās var kļūt par argumentu, ka tieši “sliktā” Krievija, kurai it kā nepamatoti piedēvēti tādi nodarījumi kā iebrukums Ukrainā un pasažieru reisa notriekšana virs Austrumukrainas, ir nesavtīgi atsaukusies uz palīgā saucienam.
Saskaņā ar Krievijas Veselības ministrijas datiem līdz š. g. 26. martam Krievijā bija veikti gandrīz 193 tūkstoši laboratorijas testu un tikai 840 cilvēkiem no 144 miljoniem iedzīvotāju ticis konstatēts Covid-19.4 Šis skaitlis ir ļoti zems. Piemēram, Luksemburgā, kurā ir aptuveni 600 tūkstoši iedzīvotāju, līdz 25. martam bija fiksēti jau 1333 inficētie.5
Ņemot vērā, ka Krievijas taktika krīzes laikā ir spodrināt savu tēlu, patiesās situācijas slēpšana ir pilnībā iespējama. Bažas pastiprina Krievijas Ārstu alianses pārstāves Anastasijas Vasiļjevas teiktais: laikā, kad pasaulē spēkā pieņēmās Covid-19 epidēmija, Maskavā strauji pieaudzis ar pneimoniju jeb plaušu karsoni saslimušo skaits.6 Papildus tam eksperti arī izsaka aizdomas, ka tiek izmantoti mazāk jutīgi testēšanas līdzekļi7, līdz ar to saslimšana netiek korekti diagnosticēta.
Vienlaikus Krievijas valsts pārvalde signalizē – atšķirībā no Rietumvalstīm situācija tiek pilnībā kontrolēta un valsts ir pilnībā gatava arī gadījumam, ja situācija strauji pasliktināsies. Tādējādi tiek kultivēta ideja, ka Krievijas nedemokrātiskais režīms spēj nodrošināt labāku (vai šajā gadījumā – drošāku) dzīvi nekā Rietumvalstis, kuras tagad ir spiestas cīnīties katra par sevi, par spīti savai dalībai Eiropas Savienībā, NATO un partnerattiecībām ar ASV.
Saskaņā ar veselības aprūpes speciālistu viedokli šis pieņēmums, visticamāk, tiks pārbaudīts praksē, jo straujš saslimšanas gadījumu skaita pieaugums ir ļoti ticams.8 Tas radīs lielu spiedienu gan uz veselības aprūpes sistēmu, gan uz valsts pārvaldi kopumā. Turklāt pat šādā gadījumā netiktu saņemta informācija par jau aktīvajiem, taču nekonstatētajiem saslimšanas gadījumiem. Ilgtermiņā valsts spēja kontrolēt saslimšanu var izrādīties nozīmīga arī politiski – tā ļautu stiprināt nedemokrātisko valsts iekārtu, demonstrējot efektīvo lēmumu pieņemšanas modeli krīzes situācijā.
Austrumu frontē bez pārmaiņām
Kopumā ir vērojama Krievijas tendence izmantot Covid-19 izplatību savu politisko mērķu sasniegšanai. Vērtējot situāciju ārpus valsts robežām, tiek aktīvi norādīts uz starptautisko institūciju nekompetenci, kura novedusi pie valstu pašizolācijas un egoisma, kas savukārt rada pamatu šaubām par pašu institūciju eksistences jēgu.
Vienlaikus nacionālās valstis tiek izmantotas kā piemēri nespējai efektīvi normalizēt situāciju, kamēr izlēmīga un pārdomāta valsts rīcībpolitika Krievijā ir nodrošinājusi zemu Covid-19 izplatību. Tiek radīts priekšstats, ka Krievija atšķirībā no Rietumvalstīm ir spējīga aizsargāt savu valsti un iedzīvotājus, turklāt tai rūp arī citu tautu nelaime, ko ilustrē palīdzība Itālijai.
Kopumā šāda Krievijas pieeja nav nekas jauns. Tā ir daļa no plašākas stratēģijas, kas tiek īstenota jau vairāk nekā 10 gadus. Katrs satricinājums tiek izmantots, lai ilustrētu Krievijas stabilitāti un varu, izvēršot aktīvu dezinformācijas kampaņu starptautiskās sabiedrības šķelšanai un maldināšanai. Stratēģijas mērķis ir skaldīt un valdīt, proti, mazināt uzticēšanos gan starpvalstu līmenī, gan starp nacionālo valstu valdību un sabiedrību, lai nepieciešamības gadījumā tās būtu uzņēmīgākas pret Krievijas izplatītajiem vēstījumiem, kuros tiek pausti altruistiski nodomi un rūpes par demokrātiskām vērtībām. Tieši tāpat kā sabiedrība ir uzņēmīga pret koronavīrusu, ja netiek ievēroti ierobežošanas pasākumi.
Vienlaikus nevar noliegt, ka Krievijas oportūniskās kampaņas potenciālā ietekme ir cieši saistīta ar valstu spēju kontrolēt situāciju. Sabiedrība, kas redzēs izlēmīgu un efektīvu valdības rīcību, spēs labāk pretoties Kremļa izplatītajam vēstījumam par valsts nelietderību.
1 Wesel, B. Is Russia running a coronavirus disinformation campaign?, Deutsche Welle, 20.03.2020.
2 Vasiļjevs, A. Piecas epidēmijas mācības Latvijai, jeb Mīts par "varonīgu uzvaru", Sputnik News, 24.03.2020.
3 From Russia with Love: Putin sends aid to Italy to fight virus, Euractiv, 23.03.2020.
4 Информация о новой коронавирусной инфекции, Министерство здравоохранения Российской Федерации.
5 Coronavirus: COVID-19, Ministry of Health, The Government of Luxembourg.
6 Альянс Врачей: Коронавирус. Обращение к медикам, Youtube, 19.03.2020.
7 Ilyushina, M. Why does Russia, population 146 million, have fewer coronavirus cases than Luxembourg?, CNN, 23.03.2020.
8 Yaffa, J. Why Is Russia’s Coronavirus Case Count So Low?, The New Yorker, 25.03.2020.
Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
