Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība
Uzplaiksnot sabiedrības protestiem, jau 15. augustā, pēc telefona sarunas ar Vladimiru Putinu, Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Krievija esot pilnībā gatava izmantot savu bruņotos spēkus, lai nāktu palīgā Baltkrievijai, kura esot pakļauta tiešiem ārējiem draudiem. Proti, A. Lukašenko apgalvoja, ka sabiedrības protestos esot novērojamas t. s. “krāsaino revolūciju” pazīmes,1 tādā veidā atbalsojot Krievijas un arī Baltkrievijas oficiālajā retorikā bieži izmantoto argumentāciju, ka krasas politiskas pārmaiņas – piemēram, Gruzijā un Ukrainā – patiesībā esot rietumvalstu pirksts. Retorikas mērķis ir vienkāršs un skaidrs – likt citiem saprast, ka Baltkrievijā notiekošais ir rietumvalstu specdienestu operācija, lai vājinātu Baltkrieviju un līdz ar to arī Krieviju. Tādējādi cīņa pret sabiedrības protestiem faktiski nozīmējot cīņu par valsts pastāvēšanu.
Abu valstu militārajai saliedētībai ir arī vēsturiski veidots juridisks pamats. Starp abām valstīm ir noslēgts apvienotās valsts līgums, kas paredz padziļinātu integrāciju, tostarp arī militārajā sfērā. Saskaņā ar līgumu abām valstīm ir plānots kopīgi strādāt pie tehnoloģiskās modernizācijas, bruņoto spēku savietojamības, kā arī kopīgi organizēt militārās mācības. Līguma ietvaros abas valstis ir būtiski pilnveidojušas sadarbības spējas un arī īstenojušas liela mēroga projektus. Piemēram, Baltkrievijā izveidotās pretgaisa aizsardzības sistēmas uzdevums ir aizsargāt ne tikai Baltkrieviju, bet arī Krieviju.2 Līdz ar to militārās sadarbības tradīcija starp Baltkrieviju un Krieviju jau ir nostiprinājusies. Tāpēc arī nav pārsteidzoši, ka Minska pret sevi it kā vērsto uzbrukumu attiecina arī uz Krieviju, jo abas valstis ir militāri saistītas.
Šo vēstījumu šķietami pastiprināja jau septembra vidū plānotās pretterorisma mācības “Slavjanskoe bratsvo 2020” (“Славянское братство 2020”), kuras norisinājās Baltkrievijas rietumu daļā un kurās bija plānots piedalīties arī 300 gaisa desantiekiem no Pleskavas.3 Tiesa, iespējamās bažas kliedēt tiecās V. Putins, skaidrojot, ka šīs mācības tika saskaņotas jau pērn, turklāt visi Krievijas karavīri pēc mācību beigām atgriezīšoties savās dislokācijas vietās Krievijas teritorijā.4 Līdz ar to tika mazinātas sākotnējās bažas, ka mācību patiesais iemesls ir Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšana mācību aizsegā. Svarīgi gan norādīt, ka iepriekšminētās mācības pēc būtības ir trīspusējas – tajās piedalās Krievija, Baltkrievija un Serbija, ik gadu mācības organizējot citai valstij. Taču šogad Serbija, atsaucoties uz Eiropas Savienības izdarīto spiedienu, savu dalību atsauca.5
Pēc 14. septembrī notikušās tikšanās ar V. Putinu A. Lukašenko paziņoja, ka esot panācis vienošanos ar Krieviju par jaunu ieroču piegādi. Tas gan ir pretrunā ar Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto, ka A. Lukašenko šādu palīdzību nemaz neesot lūdzis.6 Tikmēr V. Putins paziņoja, ka tuvāko gadu ik mēnesi ir plānots organizēt kopīgus pasākumus aizsardzības sfērā.7 Turklāt tikšanos ar Krievijas prezidentu pāris dienu vēlāk pavadīja tikšanās ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, un sākotnēji mazo pretterorisma mācību profils strauji mainījās. Mācības otrajā etapā bija kļuvušas par vispārējām mācībām, no abām valstīm kopā iesaistot līdz pat 6000 karavīru, stratēģiskos bumbvedējus un izspēlējot dažādu objektu sagrābšanas un kontroles scenārijus.8
Līdz ar to sākotnēji mazās, uz aizsardzību orientētās mācības kļuva par vērienīgām mācībām, kas iekļāva arī uzbrūkošus manevrus. Papildus tam tika paziņots, ka oktobra vidū Baltkrievijas teritorijā norisināsies mācības “Ņerušimoje bratsvo 2020” (“Нерушимое братство – 2020”), kurās plānots piedalīties karavīriem no Krievijas, Armēnijas, Kirgizstānas, Kazahstānas un Tadžikistānas.9 Ņemot vērā iekšpolitiskās norises Baltkrievijā, Krievijas bruņoto spēku aktīvā sadarbība ar Baltkrievijas kolēģiem radīja auglīgu augsni spriedumiem par to, ka starp abām valstīm tiek uzsākta aktīva integrācija, Kremlim skaidri nostājoties A. Lukašenko pusē.
Militāro aktivitāšu pieaugumu ar pavisam praktiskiem apsvērumiem skaidroja S. Šoigu. Saskaņā ar viņa teikto starp Baltkrieviju un Krieviju šogad esot bijis plānots organizēt ap 130 kopīgu aktivitāšu, taču vēl septembra vidū plāns esot bijis izpildīts tikai par 30%, tādēļ šībrīža mērķis ir līdz gada beigām plānu izpildīt par aptuveni 70%.10
Krievijas spēka projekcija
Plašo sabiedrības protestu un militārās aktivitātes pieauguma vienlaicīgā norise neviļus liek uzdot jautājumu, vai tā ir sakritība vai apzināta rīcība un, ja tā, ko šīs mācības nozīmē.
Pievēršoties S. Šoigu paziņojumam par mācību plānveida norisi, jānorāda, ka starp Krieviju un Baltkrieviju ir noslēgta vienošanās par militāro sadarbību, tostarp kopīgu mācību īstenošanu. Ņemot vērā globālo pandēmiju, kas ir ieviesusi būtiskas pārmaiņas šīgada plānos, militārās sadarbības intensifikācija rudens sākumā liecina par vēlmi paspēt īstenot savus plānus, kamēr to ļauj situācija. Statistika liecina, ka Krievijā atkal sāk palielināties saslimšanas gadījumu skaits11, kas noteikti ir ietekmējis lēmumu īstenot mācības ik mēnesi, kamēr nav ieviesti pašizolācijas pasākumi.
Taču nozīmīgākais militārās sadarbības aspekts ir Krievijas spēka projekcija uzreiz vairākos virzienos. Tas ikkatram Baltkrievijas iedzīvotājam ir nepārprotams signāls, ka Krievija aktīvi seko līdzi notiekošajam un faktiski atrodas vien lielgabala šāviena attālumā. Krievijas spēku klātbūtne, lai arī oficiāli īslaicīga, režīmam un arī opozīcijai atgādina, ka Baltkrievijas nākotnes virzībā noteikti ir jāņem vērā arī Krievijas intereses. Tādējādi Krievijas rīcība savā ziņā ir disciplinējoša, proti, paužot netiešu atbalstu pašreizējam režīmam, tiek mazināta iespēja, ka var sākties šķelšanās Baltkrievijas politiskajā elitē. Vienlaikus arī valsts represīvajam aparātam tiek dota atļauja turpināt savu darbību, jo aiz tā de facto stāv Krievijas bruņotie spēki.
Krievijas plāns Z
Teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka Krievija izmantotu savus bruņotos spēkus Baltkrievijā, lai nodrošinātu sev izdevīgu notikumu attīstību, taču šobrīd šāda iespēja ir vērtējama kā zema. Baltkrievijas sabiedrības protestu pamats neskar fundamentālas ārpolitiskā kursa izmaiņas, kas tiešā veidā ietekmētu Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas. Līdz ar to nepastāv acīmredzama nepieciešamība vērsties pret baltkrieviem.
Turklāt – iespējams, vissvarīgāk – Krievija līdz šim publiskajā telpā ir ieturējusi relatīvi mērenu nostāju, lai atstātu sev politiskā manevra iespējas. Skaidra Krievijas nostāšanās vienā vai otrā pusē nozīmētu provocēt neapmierinātību no pretējās puses. Tas Krieviju iedzītu stūrī situācijā, kad Baltkrievijas politiskā manevra iespējas jau tā ir būtiski ierobežotas, Krievijai esot faktiski vienīgajam partnerim.
To apliecina arī zīmīgs konsekvences trūkums Krievijas mediju vēstījumos par Baltkrievijā notiekošo, kas variē no konspirācijām par rietumvalstu organizētu revolūciju mēģinājumiem līdz paša A. Lukašenko vainošanas pie notiekošā.12 Līdz ar to arī Krievijas iedzīvotāju “sagatavošana” pirms ārpolitiskas rīcības krasi atšķiras no, piemēram, Ukrainas scenārija, kur Kremļa dezinformatori aktīvi strādāja, lai “izglītotu” sabiedrību par Kijevas fašistu it kā postošajiem nodomiem.13
Tā vietā spēka projekcija un aktīva komunikācija ar Baltkrievijas eliti ļautu Krievijai palielināt savu klātbūtni Baltkrievijas ekonomikā un sociālpolitiskajā dzīvē, piemēram, pārņemot valsts aktīvus, nodrošinot lojalitāti politiskajā elitē un valsts medijos. Līdz ar to Krievijai spēka izmantošana ar mērķi pakļaut faktiski ir plāns Z gadījumam, ja citi, mazāk pamanāmi līdzekļi būtu sevi izsmēluši.
Noslēgumā jāsecina – S. Šoigu izteikums, ka mācību profila maiņa un turpmāko mācību ieplānošana ir saistīta vienīgi ar praktiskiem apsvērumiem, ir tikai daļēji patiess. Lai gan starp abām valstīm pastāv jau nostiprinātas militārās sadarbības tradīcijas, kuras šogad būtiski ietekmēja pandēmija, mācību norise nacionālas sabiedrības opozīcijas apstākļos signalizē arī par paša Kremļa mērķiem. Kremlis ir ieinteresēts sev lojālas Baltkrievijas saglabāšanā, un fiziska bruņoto spēku klātbūtne ir vērtīgs atgādinājums, ka Baltkrievija par savu nākotni nelems viena pati.
Zināmā mērā Krievijas aktivitātes pat var būt nomierinošs apsvērums, mazinot atsevišķu personu vai personu grupu vēlmi izraisīt jaunus saasinājumus vai provokācijas situācijas eskalēšanai. Tādējādi Krievija cenšas situāciju eskalēt, lai to deeskalētu. Tiesa, Krievijas iesaistei ir tieša ietekme arī uz Latvijas drošību, jo pastāv risks, ka Baltkrievijas ārpolitika un drošības politika de facto nokļūst Krievijas pakļautībā. Tādā veidā Krievija iegūtu iespēju ne tikai permanenti izvietot savus bruņotos spēkus Baltkrievijas teritorijā, bet arī iedzīvināt savas politiskās vērtības un intereses citas valsts politikā.
1 Кристина Сизова, “Россия поможет: Лукашенко рассказал о внешних угрозах”, Gazeta.ru, skat. 05.10.2020.
2 Virgilijus Pugačiauskas, Military Cooperation between Russia and Belarus: Theoretical and Practical Perspectives, Lithuanian Annual Strategic Review 17(1):231-248, December 2019.
3 Rosbalt, “Белорусов призвали не бояться «зеленых человечков»: псковские десантники по завершении учений вернутся в Россию”, Rosbalt, skat. 05.10.2020.
4 Rosbalt, “Путин назвал военные учения с Белоруссией «рутинным делом»”, Rosbalt, skat. 05.10.2020.
5 The Moscow Times, “Serbia Drops Out of War Games With Russia in Belarus”, The Moscow Times, skat. 05.10.2020.
6 Novaya Gazeta, “Лукашенко попросил у Путина дополнительной военной помощи”, Novaya Gazeta, 05.10.2020.
7 Interfax, “Путин анонсировал ежемесячные совместные военные учения с Белоруссией”, Interfax, skat. 05.10.2020.
8 Егор Лебедок, “Путин перехватывает у Лукашенко контроль над военной политикой Беларуси”, Naviny.BY, skat. 05.10.2020.
9 BBC, “"Славянское братство": Москва прислала на учения в Беларусь 300 десантников и одного министра”, BBC, skat. 05.10.2020.
10 Interfax, “Шойгу анонсировал новые российско-белорусские учения в октябре”, Interfax, skat. 05.10.2020.
11 Rosbalt, “Суточное число заболевших COVID-19 в России приближается к 12 тысячам”, Rosbalt, skat. 05.10.2020.
12 Gustav Gressel, “Russia’s military manoeuvres at the Belarus border – a message to the West”, European Council on Foreign Relations, skat. 05.10.2020.
13 Turpat.
