Uzziņai
2020. gada 22. janvārī Lielbritānijas parlaments ratificēja līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) pēc tajā pavadītiem 47 gadiem. 29. janvārī arī Eiropas Parlaments atbalstīja izstāšanās līgumu.
Lai izstāšanās līgums stātos spēkā, tas šodien, 31. janvārī, ar kvalificētu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Padomē.
Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika).
Pārejas periods, kas sāksies 1. februārī, noslēdzas 2020. gada 31. decembrī. Nolīgums par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām jāpieņem pirms pārejas posma noslēgšanās, lai tas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Pārejas posmu var pagarināt vienu reizi uz termiņu no viena gada līdz diviem gadiem. Tādā gadījumā lēmums par to jāpieņem ES un Apvienotās Karalistes apvienotajai komitejai jau līdz 2020. gada 1. jūlijam.
Visi turpmākie attiecību līgumi starp ES un Apvienoto Karalisti būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Ja nolīgums skars dalībvalstu kompetenci, tas būs jāapstiprina arī katras dalībvalsts parlamentā.
Ar ko jārēķinās Latvijas valstspiederīgajiem Apvienotajā Karalistē? Vai viņu dzīvē kaut kas mainīsies 1. februārī?
Praktiski Lielbritānijā dzīvojošajiem un strādājošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz šī gada beigām, kad noslēgsies pārejas periods, nekas nemainīsies. Visam vajadzētu būt tieši tāpat kā līdz šim. Pieļauju, ka daļa mūsu tautiešu pat nepamanīs to, ka Lielbritānija vairs nav ES dalībvalsts. Izstāšanās sākumā vairāk ietekmēs Apvienotās Karalistes darbību ES un tās ietekmi. Proti, britu diplomāti vairs nepiedalīsies nevienā ES darba grupā, sanāksmēs un līdz ar to vairs nevarēs ietekmēt pieņemtos lēmumus vai kādā citā veidā iespaidot ES darbu.
Kā ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlēsies apmeklēt savus tuviniekus vai draugus Lielbritānijā? Vai attiecībā uz viņiem kaut kas mainās?
Nē, šogad nekas nemainās.
Kas mainīsies pēc 31. decembra?
Izstāšanās līgums attiecas tikai uz izstāšanās procesu, kurā paredzēts pārejas periods. No nākamā gada 1. janvāra pārejas periods, visticamāk, beigsies, ja vien Lielbritānijas premjers nelūgs to pagarināt. Tad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti pilnā apjomā. Turpmākais būs atkarīgs no tā, kādas vienošanās par nākotnes attiecībām tiks panāktas starp ES un Apvienoto Karalisti. Ja nebūs panākta atsevišķa vienošanās par nākotnes attiecībām, tad atgriezīsimies pie t. s. smagā breksita scenārija, kurā attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti tiks balstītas uz aktuālajiem starptautisko konvenciju noteikumiem.
Kas šogad Apvienotajai Karalistei un ES ir jāizdara, lai 2021. gada 1. janvārī neiestātos haoss? Kādi ir iespējamie scenāriji?
Šogad starp Apvienoto Karalisti un ES ir jānoslēdz līgums par nākotnes attiecībām. Vēlams, lai šis līgums attiektos uz pēc iespējas plašāku sadarbības spektru, aptverot tirdzniecību, aviāciju, datu apmaiņu, standartu atzīšanu un citus jautājumus, kurus būtiski atrisināt, lai attiecības veiksmīgi turpinātos. Problēma ir tā, ka atlicis ļoti maz laika, lai noslēgtu šādu līgumu. Tikai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, februārī, tiks apstiprināts ES sarunu mandāts. Saskaņā ar izstāšanās līgumu aktīvais sarunu posms noritēs tikai līdz vasaras vidum. Tad tiks lemts par tālāko ES rīcību. Ja līdz tam laikam netiek panākta vienošanās par plašu, visaptverošu līgumu, tad atliek divi scenāriji. Lielbritānija lūdz pārejas perioda pagarinājumu vai tiek noslēgta kaut kāda ļoti šaura jeb t. s. skeleta vienošanās. Tādā gadījumā daudzas jomas paliks ārpus vienošanās, un tas, protams, nav vēlams scenārijs ne Latvijai, ne ES kopumā, ne Apvienotajai Karalistei.
Vai ir kādi neskaidrie jautājumi, par kuriem šī gada laikā būtu jārod divpusējs risinājums starp Latviju un Apvienoto Karalisti?
Mūsu prioritāte, pie kuras strādājam, ir, lai tiktu panākti kopīgi ES risinājumi, visām ES dalībvalstīm un institūcijām sadarbojoties. Protams, Latvijai ir divpusējie kontakti ar Apvienoto Karalisti, bet sarunas par divpusējiem līgumiem ar Apvienoto Karalisti nenotiek.
Protams, ja 2020. gada beigās izveidosies kāda krīzes situācija, tad neizslēdzam ārkārtas risinājumus. Izslēgt šādu scenāriju nevar, bet tas nav optimāls. Neviena krīzes situācija nav optimāls scenārijs.
Kā viena no iespējamām problēmām ir izskanējusi profesionālās kvalifikācijas un diplomu atzīšana.
Esam diezgan daudz diskutējuši arī ar mūsu studentiem un profesionāļiem, kuri studē vai strādā savā profesijā Lielbritānijā, par kvalifikācijas atzīšanas jautājumiem. Tā ir ES kompetence, un vēlamies, lai tā ir daļa no ES sarunu mandāta par nākotnes attiecībām. Savukārt diplomu atzīšana ir Latvijas kompetence un atbildīgo iestāžu atbildība, kā to organizējam. Domāju, ka šajā ziņā Latvija varētu virzīties procesa vienkāršošanas virzienā, jo Apvienotajā Karalistē izglītību ieguvušie sūdzas par nevajadzīgi vecmodīgu un arī dārgu procedūru.
Tā ir problēma, kas nav saistīta ar breksitu.
Jā, tieši tā. Ir gana daudz cilvēku, kuri ieguvuši izglītību un profesionālo kvalifikāciju Lielbritānijā, piemēram, medicīnas darbinieki, arhitekti un citu nozaru pārstāvji, kuri vēlētos strādāt Latvijā un sniegt savu ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā un attīstībā. Tie ir ļoti konkrēti jautājumi, ar kuriem vēstniecībā ikdienā saskaramies.
Vai ir iespējams prognozēt, par kādiem jautājumiem vienoties līdz gada beigām varētu arī nepaspēt?
Es ļoti negribētu spekulēt ar šo jautājumu. Ir diezgan liela abpusēja interese visus jautājumus pēc iespējas labāk atrisināt, jo tirdzniecības un pakalpojumu apjoms starp Apvienoto Karalisti un ES ir milzīgs. Ciešāku partneru, kādi šobrīd ir Apvienotā Karaliste un ES, nekur citur pasaulē nav. Pēc 40 un vairāk gadu ilga integrācijas procesa izveidojusies saikne, ko varētu pielīdzināt vienotai asinsrites sistēmai. Abas puses to saprot, un tāpēc vismaz mums ir pārliecība, ka racionāla pieeja gūs virsroku.
Vai ir sagaidāmas kādas izmaiņas Latvijas “breksita likumā” (likums “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības”)?
Kad t. s. breksita likums tika gatavots, tas tika izstrādāts tā, lai derētu abiem sarunu scenārijiem: gan situācijai, ja izstāšanās notiktu bez vienošanās, gan situācijai, ja tiek panākts izstāšanās līgums. Tā kā izstāšanās līgums ir apstiprināts, Latvijā tiks piemēroti tie “breksita likuma” panti, kas attiecas uz izstāšanos ar līgumu. Tie regulē Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības uzturēties Latvijā un mācīties Latvijas augstskolās un koledžās. Protams, nav izslēgta iespēja, ka nepieciešamības gadījumā likumu var papildināt. Kolēģi Ārlietu ministrijā un citās atbildīgajās iestādēs seko tam līdzi.
Kā ieilgušais izstāšanās process ir ietekmējis Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības, arī tirdzniecības bilanci? Vai ir sagaidāmas kādas grūtības šajā jomā? Varbūt, gluži otrādi, iespējas?
Kopējais tirdzniecības apjoms ar Lielbritāniju Latvijai ir gana augsts: aptuveni 1,6–1,7 miljardi eiro. Tirdzniecības bilance ir pozitīva. Kopumā Apvienotā Karaliste ir 6.–7. lielākais tirdzniecības partneris Latvijai, un esam ieinteresēti šīs ciešās, abpusēji izdevīgās attiecības turpināt uzturēt. Piemēram, kokrūpniecības produktu eksporta jomā Latvija līdztekus Zviedrijai un Somijai atsevišķās kategorijās ir viena no trijām galvenajām spēlētājām Lielbritānijas tirgū. Tā kā Lielbritānija kokrūpniecības produktus importē, tās interesēs ir nodrošināt, ka šī sadarbība turpinās. Tāpat esam pamanījuši, ka pagājušajā gadā, kad tuvojās kārtējais izstāšanas datums un iedzīvotāji veidoja uzkrājumus, preču imports no Latvijas palielinājās, savukārt pakalpojumu apjoms – samazinājās. Lielbritānijā no Latvijas importē visdažādāko preču klāstu, sākot ar pārtikas produktiem, tekstilu un beidzot ar IT risinājumiem, transporta un celtniecības pakalpojumiem.
Vai saistībā ar pakalpojumu eksportu ir prognozējamas kādas datu apmaiņas problēmas?
Personas dati ir jūtīgs jautājums. Šobrīd un pārejas perioda laikā notiek brīva datu apmaiņa starp Apvienoto Karalisti un ES, taču pēc pārejas perioda beigām, tātad no nākamā gada sākuma, uz Apvienoto Karalisti attieksies ES ietvars par datu nodošanu t. s. trešajām valstīm. Tas paredz noteiktu procedūru, kurā Eiropas Komisija izvērtēs attiecīgās trešās valsts nodrošināto datu aizsardzības sistēmu. Ja tā atbildīs ES prasībām, Eiropas Komisija vienpusēji izdos atbilstības lēmumu, kas turpmāk nodrošinātu brīvu datu apmaiņu. Šobrīd nav zināms, vai Komisija šādu lēmumu pieņems līdz pārejas perioda beigām. Ja atbilstības lēmuma nav, tad Vispārīgās datu aizsardzības regula paredz vairākas iespējas datu nodošanai uz trešo valsti. Tās ir papildu administratīvas procedūras, kas būs jāievēro gan uzņēmējiem, gan valsts institūcijām, gan citiem. Protams, gan Apvienotās Karalistes, gan ES interesēs ir, lai šāds atbilstības lēmums tiktu pieņemts, taču tā ir Eiropas Komisijas kompetence.
Minējāt, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES zudīs līdz šim svarīgs attiecību aspekts – regulāras tikšanās Eiropas Padomes ministru sanāksmēs, sadarbība Eiropas Parlamentā un citās ES institūcijās. Kā Latvija uzturēs ciešās attiecības nākotnē? Kāds varētu būt ietvars?
Jā, to savā ziņā var salīdzināt ar ģimenes attiecībām – tās ir regulāras tikšanās, kopīgas lietas. Ja ir problēmas, tās kopīgiem spēkiem tiek risinātas. Kad attiecības izirst, tās kļūst citādas, mazāk organiskas. Tikšanās ir speciāli jāplāno, jāorganizē, un tā tas būs arī attiecībā uz Apvienoto Karalisti. Latvijas interesēs ir turpināt gan ekonomiskās, gan politiskās attiecības, gan sadarbību drošības, kultūras un citās jomās. Lielbritānija visus simts Latvijas pastāvēšanas gadus tomēr ir bijis ciešs partneris. Izmantosim visas pieejamās iespējas, lai tas nekur nepazustu. Ar to es domāju gan kopēju dalību citās organizācijās – NATO, ANO, EDSO, OECD –, gan arī aktīvu reģionālu un divpusējo kontaktu uzturēšanu. Tāpēc aicinu arī Saeimas deputātus ar parlamenta draudzības grupām un politiķus, sadarbojoties ar partijām Apvienotajā Karalistē, apzināties, ka šai sadarbībai var būt tālejoša nozīme.
Tāpat turpināsim reģionālo sadarbību. Piemēram, esam ieinteresēti turpināt attīstīt sadarbību Ziemeļu nākotnes forumā, kas ir premjeru līmeņa sadarbības formāts, kurā piedalījās Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Apvienotā Karaliste. Pastāv arī dažādi citi konsultāciju un sadarbības mehānismi. Piemēram, drošības un aizsardzības jomā ir t. s. Ziemeļu grupa, kurā darbojas Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Nīderlande, Apvienotā Karaliste u. c. Tāpat ir t. s. Vienotie reaģēšanas spēki (Joint Expedicionary Force), kurā piedalās arī Latvija. Šie sadarbības ietvari nav bijuši saistīti ar Eiropas Savienību, un Apvienotās Karalistes lēmumam izstāties nevajadzētu to ietekmēt.
Kā breksits ir ietekmējis cilvēku kustību – vai ir vērojama tendence Latvijas pilsoņiem pamest Lielbritāniju?
Tāda tendence patiešām ir. To jūtam savā ikdienas darbā, un to apliecina arī dati. Piemēram, pēc britu statistikas datiem, Apvienotajā Karalistē 2017./2018. gadā bija ap 117 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo. 2018./2019. gadā, precīzāk 2019. gada otrajā pusē, parādījās skaitlis – 99 tūkstoši. Jāteic, ka šie dati nav ļoti precīzi, jo Apvienotajā Karalistē nav vienota iedzīvotāju reģistra, kāds ir Latvijā.
Vai mūsu tautieši atgriežas Latvijā vai, piemēram, piesakās Lielbritānijas pilsonībai?
Spriežot pēc tā, cik daudz cilvēku vēstniecībā vēršas ar vajadzību izprasīt dokumentus vai saņemt izziņas, kas nepieciešamas Latvijas iestādēm, domāju, ka daļa atgriežas Latvijā. Jāņem vērā arī tādi faktori, kam nav tiešas saistības ar breksitu, proti, cilvēkiem, kuri Lielbritānijā ir oficiāli strādājuši 10 gadus, sasniedzot noteiktu vecumu, ir tiesības saņemt britu pensiju. Daudzi no Latvijas aizbrauca krīzes laikā, 2008.–2010. gadā, un tieši šobrīd ir laiks, kad viņi apsver iespēju atgriezties mājās. Tāpat nozīme varētu būt tam, ka, Latvijas ekonomikai attīstoties, parādās pieprasījums pēc darbaspēka noteiktās specialitātēs, kurās tiek piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan atalgojuma līmenis skaitļos Lielbritānijā ir augstāks, tomēr arī dzīves dārdzība ir krietni augstāka, tāpēc daudzi izšķiras par atgriešanos dzimtenē, jo dzīve projām no tuviniekiem un draugiem nekādu lielo prieku tomēr nesagādā. Vēl viena liela grupa, kas interesējas par iespējām atgriezties, ir ģimenes ar bērniem, kuriem ir pienācis laiks iet skolā.
Kādi jautājumi, jūsuprāt, būtu jārisina, lai palīdzētu šiem cilvēkiem atgriezties?
Runājot par iedzīvotāju grupu, kuri vēlētos nodrošināt izglītību bērniem latviešu valodā, viņiem ir ļoti liela interese par remigrācijas un diasporas politiku. Piemēram, ļoti konkrēts jautājums – kāds atbalsts ir pieejams bērnu integrācijai skolā? Ne visiem ir perfektas latviešu valodas zināšanas. Tāpat svarīgs ir jautājums par dzīvesvietas deklarēšanos pašvaldībā, kurā iecerēts apmeklēt bērnudārzu, skolu. Cilvēkus interesē ļoti praktiski jautājumi. Protams, nozīme ir personīgajai iniciatīvai. Neviens nepalīdzēs atrisināt visas problēmas – atrast mājokli, darbu u. tml. Tomēr nodrošināt informāciju un pretimnākšanu bērnu izglītības jautājumos būtu jāspēj. Īpaši par to būtu jādomā pašvaldību līmenī, jo katra ģimene, kura atgriežas, ir vērtība. Jā, es teiktu, ka bērnu izglītība ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Tāpat svarīgi ir profesionālās kvalifikācijas un diplomu atzīšanas jautājumi.
Vai ir veiktas aplēses, cik Latvijas valstspiederīgo nav pieteikušies pastāvīgās uzturēšanās statusam Lielbritānijā?
Grūti pateikt, vai tie ir pāris vai desmit tūkstoši, jo, kā minēju, Lielbritānijā nav precīza iedzīvotāju reģistra. Katrā ziņā, ja kāds plāno ilgāku laiku uzturēties Apvienotajā Karalistē, mūsu ieteikums ir viennozīmīgi legalizēt savu statusu un reģistrēties t. s. presettled vai settled statusam. Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas mājaslapā ir atsevišķa sadaļa latviešu valodā, kurā to var izdarīt. Ir izveidotas speciālas aplikācijas, kā arī konsultāciju centri, kuros iespējams saņemt konsultāciju arī latviešu valodā. Tas ir bezmaksas pakalpojums, un starpniekiem nevajag maksāt.
Tā ir liela pretimnākšana iebraucējiem.
Latvijas pilsoņi sniedz lielu ieguldījumu Lielbritānijas ekonomikā un labklājībā. Protams, mūsu interesēs ir, lai šie cilvēki sniegtu savu artavu Latvijas ekonomikā – vai nu strādājot Latvijā, izveidojot biznesu pie mums, vai citos veidos, piemēram, pasūtot dāvanas un korporatīvos suvenīrus Latvijā, organizējot šeit kompāniju pasākumus, sanāksmes un svētkus, vedot tūristus un draugus ceļojumā, reklamējot Latviju. Protams, ideālais scenārijs būtu, ja aizbraucēji, ieguvuši labu izglītību un pieredzi, vienmēr atgrieztos. Tomēr jārēķinās, ka mūsdienu pasaule cilvēki ir mobili un var mācīties vienā, strādāt citā un pēc tam dzīvot vēl citā valstī. Cilvēki tiecas būt tur, kur jūtas laimīgi. Un, manuprāt, Latvija ir vieta, kur būt laimīgam. Latvijas dabā, cilvēkos un kultūrā ir tāds skaistums! Vienlaikus mūsu sabiedrība un valsts pārvalde, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas, kļūst ļoti mūsdienīga. Manuprāt, to novērtē arvien vairāk cilvēku.
