SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
31. janvārī, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
10
10

Lielbritānija aiziet. Ko nozīmē trešā valsts?

Ar breksitu 31. janvārī nekas nebeidzas. Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai vēl priekšā pārejas periods, kurā jāvienojas par dažādiem sadarbības aspektiem. Šis periods var būt sarežģītāks par pašu breksitu un prasīt pat gadus.

FOTO: Freepik

Šī mēneša izskaņā, oficiāli aizejot no Eiropas Savienības, Lielbritānija attiecībās ar to kļūs par trešo valsti. LV portāls skaidro, ko šis jēdziens nozīmē.

īsumā
  • 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) Apvienotā Karaliste izstāsies no ES.
  • Ar terminu “trešā valsts” ES tiesību kontekstā apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis.
  • No šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad Lielbritānija vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi.
  • Sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām, un abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu.
  • Līdztekus tirdzniecības līgumam ES un Apvienotajai Karalistei nāksies vienoties par sadarbību arī citās jomās.
  • “Trešā valsts” nav tas pats, kas “trešās pasaules valsts”.

2020. gada 22. janvārī Lielbritānijas parlaments ratificēja līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) pēc tajā pavadītiem 47 gadiem. 29. janvārī arī Eiropas Parlaments nobalsoja par izstāšanās līgumu. Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika).

Trešā valsts – valsts ārpus ES

Pēc breksita Apvienotā Karaliste no dalībvalsts kļūs par trešo valsti. Ar terminu “trešā valsts” ES tiesību kontekstā apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, skaidro Ārlietu ministrija. ES dalībvalstu attiecības (savstarpējās tiesības un pienākumus) galvenokārt regulē ES pamatlīgumi, taču attiecības ar trešajām valstīm risina citi starptautiskie instrumenti, arī starptautiskie līgumi, ko ES un dalībvalstis var slēgt ar trešajām valstīm. Breksita kontekstā ļoti būtiski ir saglabāt ciešas starptautiskās attiecības, noslēdzot attiecīgu starptautisko līgumu vai vairākus līgumus par nākotnes attiecībām starp ES, tās dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti kā trešo valsti, norāda ministrija.

Turpmākais būs atkarīgs no tā, kādas vienošanās par nākotnes attiecībām tiks panāktas starp ES un Apvienoto Karalisti.

No šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad Lielbritānija vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un Apvienotās Karalistes sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim – ar vienīgo izņēmumu, ka tā vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā. Nekas daudz vēl nemainīsies arī iedzīvotājiem un uzņēmējiem – pārejas periodā saglabāsies līdzšinējie ceļošanas nosacījumi, Lielbritānija paliks pilnvērtīga vienotā tirgus un muitas savienības dalībniece.

Tirdzniecības līgumu centīsies sagatavot līdz gada beigām

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, turpināsies sarunas atbilstoši 2019. gada 17. oktobrī pieņemtajai ES un Apvienotās Karalistes kopīgajai Politiskajai deklarācijai par nākotnes attiecību ietvaru. Kādas būs šīs attiecības, nav skaidrs, un sarunas par tām var izrādīties pat sarežģītākas nekā vienošanās par breksitu. Līdz pārejas perioda beigām abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu, kas ir viens no steidzamāk risināmajiem uzdevumiem. Eiropas Savienības amatpersonas paudušas skepsi, vai tas ir iespējams, ņemot vērā, ka līdzīgu līgumu slēgšana starp ES un Kanādu prasījusi vairākus gadus.

Tiesa, kā norāda Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis, atšķirībā no abām minētajām valstīm Lielbritānija līdz šim bijusi ES dalībvalsts un tās likumu normas jau lielā mērā ir harmonizētas ar regulējumu visā blokā, tādējādi ļaujot prognozēt, ka par tirdzniecības nosacījumiem var izdoties vienoties arī paredzētajā termiņā. Norādot uz šo faktu, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons līdz šim kategoriski noraidījis pārejas perioda pagarināšanas iespēju. Izstāšanās līgumā paredzēts: ja abas puses piekrīt, pirms 2020. gada 1. jūlija var tikt pieņemts vienreizējs lēmums, ar kuru pārejas periodu pagarina par laiku, kas nepārsniedz vienu vai divus gadus.

No nākamā gada 1. janvāra pārejas periods, visticamāk, beigsies, ja vien Lielbritānijas premjers nelūgs to pagarināt, intervijā LV portālam norāda Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže. “Tad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti pilnā apjomā. Turpmākais būs atkarīgs no tā, kādas vienošanās par nākotnes attiecībām tiks panāktas starp ES un Apvienoto Karalisti. Ja nebūs panākta atsevišķa vienošanās par nākotnes attiecībām, tad atgriezīsimies pie t. s. smagā breksita scenārija, kurā attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti tiks balstītas uz aktuālajiem starptautisko konvenciju noteikumiem,” skaidro vēstniece.

Jāvienojas par iespējami plašāku spektru

Līdztekus tirdzniecības līgumam ES un Apvienotajai Karalistei nāksies vienoties arī par sadarbību drošības, tiesīb­aizsardzības, izglītības un citās jomās. Patlaban arī nav īsti skaidrs Īrijas un Ziemeļīrijas robežas risinājums. No 2021. gada citu Eiropas valstu pilsoņiem ieceļošanai Lielbritānijā varētu būt nepieciešamas vīzas. Taču gan ES, gan Lielbritānija ir paudusi atbalstu bezvīzu režīmam ieceļošanai uz laiku līdz 90 dienām.

Problēma ir tāda, ka atlicis ļoti maz laika, lai noslēgtu šādu līgumu.

Vēlams, lai līgums par turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām attiektos uz pēc iespējas plašāku sadarbības spektru, aptverot tirdzniecību, aviāciju, datu apmaiņu, standartu atzīšanu un citus jautājumus, kurus ir būtiski atrisināt, lai attiecības veiksmīgi turpinātos, skaidro B. Braže, pamatojot: “Problēma ir tāda, ka atlicis ļoti maz laika, lai noslēgtu šādu līgumu. Tikai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās, februārī, tiks apstiprināts ES sarunu mandāts. Saskaņā ar izstāšanās līgumu aktīvais sarunu posms noritēs tikai līdz vasaras vidum.” Ja līdz tam netiek panākta vienošanās par plašu, visaptverošu līgumu, iespējami divi scenāriji: vai nu Lielbritānija lūgs pārejas perioda pagarinājumu, vai arī tiks noslēgta kāda šaura vienošanās par jautājumiem, kas ir tikai Eiropas Komisijas, nevis dalībvalstu kompetencē. Tādā gadījumā daudzas jomas paliks ārpus vienošanās, un tas nav vēlams scenārijs ne Latvijai, ne ES kopumā, ne Apvienotajai Karalistei, lēš vēstniece.

Latvijai svarīgas ciešas attiecības ar Lielbritāniju

Latvijai ir būtiski nostiprināt maksimāli ciešas turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti, teikts janvārī publiskotajā Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos 2019. gadā. “Šī valsts ir stratēģiski svarīgs sadarbības partneris Latvijai divpusēji, ES un NATO ietvaros gan saistībā ar sadarbību kopējās ārējās un drošības politikas, iekšējās drošības un aizsardzības jautājumos, gan ekonomiskajā, tirdzniecības, zinātnes un izglītības sadarbībā. Arī nākotnē Apvienotās Karalistes spēku klātbūtne Baltijas reģionā sniegs būtisku ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanā. Šī valsts joprojām būs viens no svarīgākajiem ārējo ekonomisko sakaru partneriem,” pausts ziņojumā.

Apvienotā Karaliste nav “trešās pasaules valsts”

Jēdziens “trešā valsts”, par kādu attiecībās ar ES kļūs Apvienotā Karaliste, dažkārt tiek jaukts ar citu savulaik plaši lietotu jēdzienu – “trešās pasaules valsts”. Šāds apzīmējums izmatots 20. gadsimtā, attiecinot to uz valstīm, kuras nepiederēja pie kādas no divām tolaik savstarpēji ideoloģiski, ekonomiski un militāri pretstāvošajām valstu grupām – demokrātiskajām Rietumvalstīm un Padomju Savienības blokam, skaidro K. Bukovskis. Dažkārt jēdziens “trešās pasaules valstis” attiecināts uz koloniālajām vai postkoloniālajām valstīm. Mūsdienās šo terminu uzskata par aizvainojošu, pielīdzināmu “banānu republikai”, un starptautiskajā praksē to vairs nelieto. Tā vietā, visbiežāk norādot uz noteiktu valsts ekonomiskās attīstības līmeni, izmanto jēdzienu “attīstības valstis” (developing country). Tomēr arī šis apzīmējums nav starptautiski definēts. Visbiežāk, lai raksturotu kādas valsts pozīciju starptautiskajā vidē, mūsdienās norāda uz tās piederību pie noteikta pasaules reģiona, skaidro K. Bukovskis. 

Jēdzienu “trešā valsts” nedrīkst jaukt ar terminiem “trešās pasaules valstis”, “jaunattīstības valstis” un “attīstības valstis”, kuri raksturo valstu ekonomiskās attīstības tempu un kuri nekādā ziņā nav attiecināmi uz Apvienoto Karalisti, rezumē Ārlietu ministrija.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU