Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Komersantiem, kuri plāno turpināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti vai plāno to uzsākt, jāiepazīstas ar dažādajām muitas procedūrām, kas ir piemērojamas attiecībās ar trešajām valstīm.
VID prezentācijas fragments
Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) un līdz ar to arī no ES muitas savienības, kas garantē brīvu preču apriti, nozīmē, ka no nākamā gada 1. janvāra būtiski mainīsies nosacījumi abu pušu uzņēmumiem. Valsts ieņēmumu dienests komersantiem skaidro, kādas izmaiņas būs preču piegādē un muitas procedūru piemērošanā nu jau ar reāli trešo valsti – Apvienoto Karalisti.
Joprojām informācijā par breksitu gan ir piebilde “ja” – ja līdz nākamā gada janvārim nebūs panākta vienošanās par Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām.
Taču, kā videoseminārā “VID par Brexit: kā sagatavoties darījumiem ar Apvienoto Karalisti” uzņēmējiem atzina VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka: “Pašreiz nevaram lolot pārāk lielas cerības, ka tirdzniecības vienošanās tiks noslēgta, līdz ar to VID ir uzsācis gatavoties situācijai, ka pārejas periods beigsies bez tirdzniecības vienošanās noslēgšanas. Un tam ir jābūt gatavai ne tikai muitai, visam VID, bet arī uzņēmējiem.”
Pēc VID datiem, līdz šim darījumi ar AK ir bijuši gandrīz 4000 tādiem komersantiem, kuriem iepriekš ar muitas jautājumiem nav bijusi saskare. Tiem, kam ir pieredze ar muitas operācijām, dzīve varētu būt vienkāršāka, jo situācija pazīstama. Kam šīs pieredzes nav, nopietni jāgatavojas, jo līdz brīdim, kad beigsies pārejas periods, palikuši mazliet vairāk nekā divi mēneši.
Ar 2020. gada 31. janvāri AK ir oficiāli kļuvusi par trešo valsti, izstāšanās ir notikusi jau 31. janvārī, bet ar nosacījumu, ka līdz šā gada beigām notiek pārejas periods. Tāds tika paredzēts, lai dotu laiku AK vienoties ar ES par brīvu tirdzniecību starp abām pusēm. Jo bija cerība, ka tiks noslēgta vienošanās, kas nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku tirdzniecību, samazinot administratīvās procedūras un, kas jo svarīgāk, maksājumus, ievedot preces vienā vai otrā līgumslēdzējā pusē.
I. Knoka uzsver: ja tirdzniecības vienošanās netiek noslēgta, tad preču apritē starp AK un ES jāpiemēro likumos noteiktās muitas procedūras, visi noteikumi, aizliegumi un ierobežojumi, kādi tiek piemēroti tirdzniecībā ar jebkuru citu trešo valsti. Kā, piemēram, starp ES un Ķīnu, Krievijas Federāciju, Moldovu utt.
Par preču importu tiek iekasēts gan muitas, gan akcīzes nodoklis (kad tas ir paredzēts), gan PVN.
Dažādas muitas dienestu izsniegtās atļaujas, kurās ir iekļauta AK, ir jāizsniedz no jauna, jo šīs atļaujas vairs nebūs derīgas 27 ES valstīs.
Nebūs derīgi arī AK īpaši muitas jomai reģistrētie uzņēmuma reģistrācijas numuri jeb EORI numuri. Jo tie, kas izsniegti AK, ES vairs nebūs izmantojami.
Pirmais, kas komersantiem nepieciešams, lai varētu uzsākt kārtot muitas formalitātes, ir speciāls reģistrācijas numurs muitas vajadzībām – EORI numurs. To piešķir pēc rezidences principa, tātad reģistrācijas dalībvalstī. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem ir jāvēršas VID, lai muitas operāciju veikšanai varētu saņemt un pēc tam izmantot šo EORI numuru. Tas ir unikāls un izmantojams visā ES, ja kādas muitas formalitātes Latvijas komersantiem nāksies kārtot nevis Latvijā, bet gan citā ES dalībvalstī.
Latvijā ir labi sakārtota uzņēmēju reģistrācijas sistēma, muitas vajadzībām EORI numurs tiek veidots, balstoties uz nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, norāda I. Knoka. Tomēr uzņēmumam ir nepieciešams personiski vērsties VID, lai šo nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru muitas vajadzībām pārreģistrētu par EORI numuru. Latvijā EORI numuru var saņemt, personiski ierodoties muitas kontroles punktā, kas pašreiz Covid-19 dēļ gan nav ieteicams, bet to var saņemt arī elektroniski, iesniedzot iesniegumu VID EDS.
EORI numurs tiek iekļauts ES vienotajā datubāzē.
Arī trešo valstu personām ir situācijas, kad nepieciešams EORI numurs. Vispirms tas attiecas uz gadījumu, kad trešo valstu personas pašas iesaistās muitas formalitāšu kārtošanā. Visizplatītākā situācija, kad tas notiek, ir īpašas drošības un drošuma nolūkiem paredzētas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai. Tas ir dokuments, ko iesniedz pārvadātājs, lai muita varētu veikt riska analīzi par to, vai preces, kas tiek vestas uz ES, kaut kādā veidā neapdraud ES dalībvalstis un to iedzīvotājus.
Ja plānoti darījumi ar AK, VID speciāliste iesaka komersantiem, kuriem līdz šim šāda numura nav, to saņemt jau tagad, nevis gaidīt 1. janvāri, kad numurs būs nepieciešams: “Tas, ka laikus saņemsiet EORI numuru, neuzliek nekādus pienākumus un saistības.”
Tiklīdz tiks piemērotas visas muitas formalitātes preču pārvietošanai starp ES un AK, jārēķinās ar faktu, ka preču pārvietošanā tiek piemērota muitas uzraudzība. Uzņēmējiem ir pienākums piemērot kādu no muitas procedūrām. Tās ir noteiktas ES Muitas kodeksā.
Muitas procedūras ir:
Eksporta muitas procedūra jānoformē tad, ja preces būs paredzēts nogādāt uz AK.
Divas muitas procedūras īpaši saistītas ar pārstrādi – izvešana pārstrādei un ievešana pārstrādei. Izvešana pārstrādei dod iespēju preces aizvest uz AK, tur veikt pārstrādes darbības un pēc tam, saražoto produktu ievedot atpakaļ, laist brīvā apgrozībā ar samazināto muitas nodokļa likmi, kas ir izdevīgi.
Savukārt ievešana pārstrādei ir muitas procedūra, kas nepieciešama, ja preces no AK vedīs uz Latviju, lai pārstrādātu šeit. Pēc pārstrādes pabeigšanas saražoto produkciju varēs vest uz AK, bet muitas nodoklis un PVN Latvijā nebūs jāpiemēro.
Muitas procedūra, kas dod iespēju nemainītā veidā preces kādu laiku izmantot ES, ir pagaidu ievešana. Tā ir īpaši izdevīga tiem, kas vedīs no AK preces uz Latviju, lai piedalītos gadatirgos, izstādēs, prezentācijās. To var noformēt, arī izmantojot tirdzniecības kameru izsniegtu īpašu papīra formāta dokumentu.
Tranzīts no muitas viedokļa ir preču pārvietošana starp muitas iestādēm ar atbilstošu muitas uzraudzību. Jebkura preču pārvietošana tiek veikta saskaņā ar tranzīta muitas procedūru.
Visticamāk, tranzīts būs viena no tām procedūrām, ar kurām nāksies saskarties pārvadātājiem, vedot preces no AK gadījumā, ja nebūs vēlēšanās un nebūs tik vienkārši preces laist brīvā apgrozībā uzreiz uz ārējās robežas, kolīdz preces tiks atvestas no AK Eiropas pusē, kas var būt gan Francijā, gan Beļģijā un Nīderlandē.
Latvijā populāras muitas procedūras ir uzglabāšana muitas noliktavā, kas dod tiesības, neatmuitojot un nelaižot brīvā apgrozībā preces, tās uzglabāt neierobežotu laiku. Kamēr preces glabājas muitas noliktavā, nav jāmaksā muitas maksājumi un jāpiemēro īpašie pasākumi, kas ir saistīti ar preču aizliegumiem un ierobežojumiem.
Latvijā aktīvi darbojas arī brīvās zonas, kas ir izvietotas Rīgas brīvostā, Ventspils brīvostā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, kuru pakalpojumi loģistikas maršrutos ir populāri tāpat kā muitas noliktavas.
Laišana brīvā apgrozībā ir muitas procedūra, kas ārpussavienības precēm ļauj iegūt ES preču statusu. Ja preces tiek ievestas ES muitas teritorijā un komersants vēlas laist preces brīvā apgrozībā, ir jāiesniedz muitas deklarācija. Muita, veicot riska analīzi, pārliecinās, vai ir nepieciešama dokumentārā vai fiziskā kontrole.
Ja kontrole nav vajadzīga (vai arī pēc kontroles pabeigšanas), jāsamaksā likumā paredzētie muitas maksājumi vai arī par tiem ir jāiesniedz galvojums.
Kad formalitātes pabeigtas, muita preces izlaiž, tas nozīmē, ka muita pasludina preces par brīvā apgrozībā esošām visā ES. Ar to muitas uzraudzība beidzas.
Komersantiem ir būtiski laikus iepazīties, ar kādiem muitas maksājumiem ir jārēķinās, laižot preces brīvā apgrozībā. Jo ir vairāk nekā 10 000 preču pozīciju un atbilstoši tām tiek piemēroti atšķirīgi muitas tarifi. Tiek piemērotas arī visdažādākās papildu prasības – atļaujas, licences. Tāpēc par visu to jāpārliecinās laikus.
Visa šī informācija ir apkopota Latvijā plaši izmantotajā integrētajā tarifa vadības sistēmā (ITVS), kurai var piekļūt, izmantojot VID mājaslapu. Sistēmā ir iespējams simulēt, kādi muitas maksājumi precei būs jāpiemēro.
Darījumos ar AK jārēķinās – kamēr nekāds līgums par tirdzniecības sadarbību nav noslēgts, tiks piemērotas standarta likmes. Ja vēlas integrētajā vadības sistēmā jau tagad atrast likmes, kādas varētu būt darījumos ar AK, jāmeklē likmes, kas tiek attiecinātas uz trešajām valstīm preču aplikšanai ar muitas maksājumiem, norāda I. Knoka.
Nedrīkst aizmirst, ka, laižot preces brīvā apgrozībā, būs jāmaksā ne tikai muitas nodoklis, bet arī PVN un, kur tas paredzēts, akcīzes nodoklis.
Labvēlīgāka attieksme no muitas puses ir eksportam, nav noteikts izvedmuitas nodoklis, un arī PVN gadījumā tiek attiecināta nulles procentu likme. Tas nozīmē, ka maksājumi, noformējot preču eksportu, nav paredzēti.
Eksports tiek noformēts precēm, kas ir brīvā apgrozībā, un ar tām muitai nav nekas darāms līdz brīdim, kamēr muitā tiek iesniegta muitas deklarācija, lai piemērotu eksporta muitas procedūru. Un attiecīgi preces tiek uzrādītas muitas iestādēm.
Līdzīgi kā laižot preces brīvā apgrozībā, muitas deklarāciju muita pieņem un atbilstoši noformē. Ja nepieciešams, veic kontroli.
Preces tiek izlaistas izvešanai, kas nozīmē to, ka ar šo brīdi komersantam ir tiesības preces nogādāt līdz ārējai robežai, kur eksports tiek noslēgts un preces var vest uz AK.
Taču arī eksporta gadījumā ir situācijas, kad tiek piemērotas atļaujas vai licences. Arī šo informāciju var atrast integrētajā tarifa vadības sistēmā.
Precēm, kurām netiek piemēroti kādi īpaši pasākumi – aizliegumi vai ierobežojumi –, visticamāk, muitas deklarācijas tiks noformētas ļoti ātri, prognozē I. Knoka.
Muitas formalitāšu kārtošana Latvijā notiek tikai elektroniski. Muitas deklarācijas Latvijā tiek iesniegtas elektroniski – elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kurai ir pakārtota elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma: EMDAS.
EMDAS ir vairākas funkcionalitātes, piemēram, funkcionalitāte importa deklarācijai, kura paredzēta, lai varētu iesniegt muitas deklarācijas, kas saistītas ar preču ievešanu, deklarācijai preču novietošanai muitas noliktavā, pagaidu ievešanai, ievešanai pārstrādei u. c.
Ir arī funkcionalitāte – eksporta noformēšana –, kura ļauj iesniegt muitas deklarāciju saistībā ar preču izvešanu, izvešanu pārstrādei, kā arī reeksportam, kas nozīmē brīvā apgrozībā nelaisto preču izvešanu uz trešajām valstīm un tranzītam.
Katram uzņēmējam ir iespēja izvēlēties, kura funkcionalitāte viņam būs nepieciešama.
Komersantam ir jāiesniedz iesniegums par VID informatīvo sistēmu lietotāja saraksta noteikšanu un jānosaka savs klientu tiesību pārvaldnieks, lai būtu tiesības lietot EMDAS. Jo bieži vien komersantiem ir vairāki darbinieki, kas noformē muitas deklarācijas.
Oficiālais pārejas periods, AK izstājoties no ES, beigsies 31. decembrī. Taču ir nosacījumi, kas paredzēti līgumā par AK izstāšanos no ES, proti, ar 1. janvāri īsu laiku būs pieejams neoficiāls tā dēvētais “mazais pārejas periods” muitas jomā. Normatīvajos dokumentos šāds termins netiek lietots, taču, kā skaidro I. Knoka, neilgu brīdi pēc 1. janvāra AK vēl būs piekļuve ES sistēmām, lai būtu iespējams pabeigt muitā uzsāktās preču pārvietošanas darbības, kas notiek muitas uzraudzībā.
Tiem komersantiem, kas pirms 1. janvāra būs iesnieguši kādu no dokumentiem, kas paredzēti drošības un drošuma riska analīzei jeb ievešanas/izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, tās būs derīgas un varēs izmantot, preces vai nu ievedot ES, vai izvedot. Tas ir pārvietošanas jautājums, par kuru jābūt informētiem pārvadātājiem, jo šo dokumentu iesniegšana ir pārvadātāju pienākums. Un tas izdarāms, pirms preces tiek ievestas ES vai tiek izvestas no ES, uzsver I. Knoka.
Ja pārvietošana ar jūras transportu vai gaisa transportu tiks uzsākta pirms 1. janvāra, tad, izmantojot vai nu aviokravas manifestu, vai jūras kravas manifestu, būs iespējams pierādīt preču muitas statusu jeb faktu, ka preces, uzsākot pārvadājumu, ir bijušas brīvā apgrozībā visā ES.
Balstoties uz šo statusa apliecinājumu, muita preces akceptēs kā brīvā apgrozībā esošas. Šādā gadījumā nebūs jāpiemēro muitas procedūras, taču tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, ja pārvadājums tiks uzsākts pirms 1. janvāra. Ja pārvadājums tiks uzsākts 1. janvārī vai vēlāk, šāda iespēja uz precēm netiks attiecināta.
Tas pats paredzēts tranzīta muitas procedūrām. Tās, kas uzsāktas pirms 1. janvāra, tiks noslēgtas saskaņā ar ES likumdošanu.
Ja būs uzsāktas muitas eksporta procedūras uz trešajām valstīm, bet būs paredzēts, ka izvešana no ES notiek caur AK, tad eksporta procedūras AK būs iespējams noslēgt. Tāpat arī pretējā virzienā. AK uzsāktās eksporta procedūras, ja eksports uzsākts pirms 1. janvāra un eksporta galamērķis ir kādas citas trešās valstis, eksportu ES dalībvalstis noslēgs.
Saistībā ar eksportu VID speciāliste vērš uzmanību, ka 31. decembrī eksportu uz AK pēc gadumijas vēl nevarēs noformēt, jo eksporta kontroles sistēma, kura noformē muitas deklarācijas, ir ES starpnacionālā sistēma, un AK kā valsts, uz kuru eksportē preces, tiks pievienota tikai 1. janvārī. Līdz ar to eksportu savlaicīgi uz 1. janvāri nevarēs noformēt.
Tāpēc komersantiem, kuri cer, ka izdosies decembra pēdējās dienās pagūt preces nogādāt uz AK, jāuzmanās, lai 31. decembrī, jau pusnaktī, nepaliktu jauno gadu sagaidīt kontinentālās Eiropas pusē. Jo, lai tiktu uz AK, būs nepieciešama muitas procedūra, kas var radīt sarežģījumus. Īpaši, ja atradīsities kādā citā ES valstī, piemēram, Francijā, gaidot izbraukšanu caur Lamanša tuneli, vai kādā Nīderlandes vai Beļģijas ostā. Problēmas var rasties, ja nav laikus saņemts EORI numurs, jo to var izdarīt tikai Latvijā, kā arī ja nav atrasts pārstāvis, kas sagatavos muitas deklarāciju. Tāpēc jābūt piesardzīgiem, uzsākot preču pārvietošanu uz AK pēdējā brīdī, gada nogalē.
Informācija par to, kā kļūt par EMDAS lietotāju, kā saņemt EORI numuru un citiem jautājumiem, atrodama VID mājaslapā. Atsevišķa sadaļa ir paredzēta uzņēmumiem.
Tiešsaistes seminārs skatāms VID kontā sociālajās platformās “Facebook” un “Youtube”.
