Latvijas Radio steidzami jāveic reformas, un modernizācija nav Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izdomājums. Bez šīm reformām, saglabājot tagadējo uzņēmuma izdevumu un iekšējās pārvaldības strukutūru, piešķirtais finansējums situāciju nemainīs. Atgādināsim, ka Latvijas Radio budžets ir aptuveni 10 miljonus eiro liels un no šīs summas apmēram 60% jeb ap 6 miljoniem eiro tiek izmaksāti darbinieku algās.
NEPLP rīcībā ir vēl 2009. gadā uzņēmuma Ernst & Young veiktais audits, kurā norādīts, ka jau toreiz atalgojuma izdevumi veidoja 60% no sabiedriskā medija budžeta. Tas nozīmē, ka desmit gadu laikā situācija nav mainījusies. Tomēr, ja tiešām pāri paliktu vēl 40%, nekādam satraukumam nebūtu pamata. Taču vēl 21% tiek samaksāts par apraidi, bet 5% par autortiesībām. Ap 360 000 eiro gadā tiek izmaksāti darbiniekiem dažādos labumos, jo tā paredz ar Arodbiedrību noslēgtais koplīgums (kura atsevišķu punktu atbilstību Latvijas likumdošanai valdei nāksies apstrīdēt tiesā). Tātad pāri paliek tikai mazliet vairāk nekā 10% jeb apmēram 1 miljons eiro. Un ar šo summu ir jāpietiek gan tehnoloģiskajai attīstībai un modernizācijai, gan vēsturiskās ēkas uzturēšanai, gan tehnikas iepirkumiem, gan elektrības rēķiniem, gan visam, visam pārējam.
Piemēram, tikai viena loga nomaiņas projekta izmaksas svārstās no 3 līdz 10 000 eiro un Latvijas Radio logu un durvju restaurācijai nepieciešami 540 000 eiro. Ja logus nemainīs, jau drīz var pienākt brīdis, kad atrasties zem tiem Doma laukumā nebūs droši. Uzņēmuma iekšienē šobrīd atrast papildu līdzekļus atalgojuma celšanai ir gandrīz neiespējami, jo tādu nav.
Šī NEPLP sasaukuma laikā Latvijas Radio ir veikti trīs dažādi auditi, un visi norāda uz vienām un tām pašām problēmām. Neefektīvu uzņēmuma struktūru un ļoti dažādu slodžu sadalījumu – no hroniskas pārstrādāšanās līdz lielām rezervēm. Tas, protams, norāda uz to, ka iespējama arī iekšēja pārkārtošanās, un tieši to šobrīd aktīvi cenšas realizēt Latvijas Radio valde.
Šos argumentus un situāciju cilvēcīgi saprast ir ļoti viegli. Tomēr arī nepopulāras reformas reizēm ir nepieciešamas. Šajā gadījumā – lai Latvijas Radio būtu stiprs, moderns un ilgtspējīgs. Vienlaikus tas nemaina faktu, ka vairāki Latvijas Radio darbinieki jūtas ļoti neapmierināti, ir izskanējuši arī streika draudi. Tam, protams, ir gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli. Sāksim ar objektīvajiem. Iepriekšējie divi gadi bija bagātīgi finansēti Latvijas simtgades gadi, un, piemēram, pērn Latvijas Radio satura veidošanai papildus saņēma aptuveni 500 000 eiro. Līdzīga situācija bija arī aizpagājušajā gadā. Daļa šīs naudas tika izmaksāta ārštata autoriem, taču lielākā tiesa palika pašu darbiniekiem. Salīdzinājumam – šogad no simtgades naudas Latvijas Radio piešķirti tikai 50 000 eiro. Pusmiljons un 50 000 eiro, protams, nav salīdzināmas summas.
Vienlaikus nevarētu teikt, ka par to nebūtu bijis zināms. NEPLP par šo situāciju neskaitāmas reizes ir runājusi ar valdi, valde ar darbiniekiem, ir prasīts papildu finansējums valdībai, tomēr brīdī, kad šādi papildu līdzekļi beidzas, ir skaidrs, ka cilvēki to sajūt savos maciņos. Nauda ir iztērēta, citādi to tērēt nebija iespējams, un tās vairs nebūs. Tāpat vēl pirms diviem gadiem, iepriekšējās valdes laikā, Latvijas Radio pastāvēja netaisnīga piemaksu sistēma (uz problēmām uzņēmuma atlīdzības sistēmā norādījusi arī Valsts kontrole), kuras dēļ atsevišķa izredzēto darbinieku grupa saņēma regulāras ikmēneša piemaksas 100% un pat 200% apmērā no mēnešalgas. Šī valde šo sistēmu ir izskaudusi, nauda sadalīta taisnīgāk starp visiem Latvijas Radio darbiniekiem. Protams, liela daļa iepriekš priviliģēto darbinieku tagad ir neapmierināti.
Savukārt subjektīvie iemesli ir tādi, ka šī valde, iespējams, pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā pieprasa reālu finanšu un organizatorisko disciplīnu. Vēsturē palikuši tikai trīs gadus vecie gadījumi, kad grāmatvedes budžeta skaitļus datorā vadīja fiziski ar roku vai vispirms tika samaksāta nauda un tad meklēts paraksts uz dokumenta. Darbiniekam nav arī iespējams saņemt privātus aizdevumus no sabiedriskā pasūtījuma naudas. Ir sakārtota uzņēmuma iekšējā dokumentācija un, galvenais, paveikts ļoti liels darbs, lai novērstu Valsts kontroles revīzijā konstatētās nepilnības (atgādināsim, ka lielākā daļa Valsts kontroles pamatoti teiktā attiecas uz laiku, kad strādāja iepriekšējā padome un iepriekšējā valde, jo revīzija veikta par laika posmu no 2016. gada līdz 2017. gadam, bet dati vākti no 2012. gada).
Pārresoru koordinācijas centrs, kas katru gadu izvērtē visu valsts kapitālsabiedrību finanšu mērķu izpildi, šonedēļ ir novērtējis Latvijas Radio finanšu mērķu izpildi ar “labi”.
Kopā ar valdi esam izdarījuši ļoti lielu darbu, lai šos Valsts kontroles pārkāpumus novērstu, un arī tas ir nozīmējis reālas pārmaiņas uzņēmuma ikdienas dzīvē, ar kurām ne visi ir apmierināti. Tāpat situācija Ziņu dienestā – vidējais atalgojums, iekļaujot mainīgo daļu tajā, ir 1378 eiro, kas, protams, ir ļoti maza alga (un tā arī jāsalīdzina ar vidējo atalgojumu nozarē). Ziņu dienesta darbinieki valdei izvirzīja ultimātu – no rudens palielināt algas par 31,4%, kā arī atjaunot likvidēto štata vietu (kuru likvidēja un kuras alga tika sadalīta pārējiem Ziņu dienesta korespondentiem amatalgā). Valde atrada iespēju korespondentiem palielināt algas par 70 eiro un apsolīja atjaunot štata vietu, piešķīra papildu finanšu līdzekļus Ziņu dienestam 4284 eiro apmērā, kā arī izteica vairākus citus piedāvājumus.
Tomēr Ziņu dienests izteica valdei neuzticību, lai gan ir skaidrs – ar šībrīža budžetu palielināt algas par 31,4% nebija un nav iespējams.
Vai Latvijas Radio pašreizējā situācija ir sliktāka nekā iepriekš? Nē, tā nav. Vidējais algu līmenis nekad nav bijis tik augsts, un tieši šīs padomes un valdes laikā darbiniekiem algas tika palielinātas vidēji par gandrīz 10% (atsevišķiem darbiniekiem pieaugums bija par 350 eiro), kas ir lielākais plānveida algu pieaugums Latvijas Radio vairāk nekā pēdējos desmit gados. Šim pieaugumam NEPLP 2018. gada budžetā izcīnīja papildu 439 423 eiro.
Pārresoru koordinācijas centrs, kas katru gadu izvērtē visu valsts kapitālsabiedrību finanšu mērķu izpildi, šonedēļ ir novērtējis Latvijas Radio finanšu mērķu izpildi ar “labi” (salīdzinājumā – Latvijas Televīzijas gadījumā vērtējums ir “apmierinoši”). Latvijas Radio pērno gadu ir noslēdzis ar peļņu (iepriekš bija tikai zaudējumi), un arī citi finanšu rādītāji ir labāki, nekā bijuši jebkad iepriekš.
Cita lieta, ka, zinot gan objektīvos, gan subjektīvos apstākļus, sabiedriskā medija darbinieki nemaz nevar būt apmierināti. Viņu ražotais saturs neatkarīgi no valdes sastāva vairākumā gadījumu ir izcils. Taču, lai šo saturu tikpat kvalitatīvi varētu radīt arī turpmāk, ir nepieciešams savest kārtībā uzņēmuma finansiālās, saimnieciskās un iekšējās pārvaldības lietas. Un šo situāciju var mainīt tikai Saeima un valdība, pieņemot politisku lēmumu uzsākt abu sabiedrisko mediju apvienošanu, piešķirot papildu finansējumu un mainot finansēšanas modeli, piesaistot to IKP, kā arī paredzot ikgadēju naudu tehnoloģiskajai attīstībai. Tāpat, protams, sabiedriskajiem medijiem beidzot ir jāiziet no reklāmas tirgus.
