Vai augstām amatpersonām jāierobežo amata pilnvaru termiņi?

Ar ierosinājumu Saeimai pārskatīt amatpersonu pilnvaru termiņus pērn novembrī klajā nāca Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Diskusijas raisījās saistībā ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kurus prezidents nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Valsts prezidents vēstulē Saeimai uzsvēra, ka parlamenta lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Saeima ieklausījās prezidenta argumentos, un amata termiņa ierobežojums tiesu priekšsēdētājiem tika saglabāts.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidents aicināja Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā citās jomās.

“Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību,” uzskata Valsts prezidents. “Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus.”

Saeimā patlaban tiek izskatīti grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”, kuri nosaka, ka viena un tā pati persona par Latvijas Bankas prezidentu var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā.

Savukārt valdošās koalīcijas partneri kopumā atbalsta ideju noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem, ziņoja aģentūra LETA. Pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā ir noteikts, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo priekšsēdētājs. Citu termiņu ierobežojumu pašlaik likumā nav.

LV portāls jautā:

Vai vajadzētu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā? Cik termiņu, jūsuprāt, maksimāli būtu jānosaka, lai ieņemtu augstu amatu valsts pārvaldē, vai arī neko nevajag mainīt līdzšinējā kārtībā?

Sergejs Dolgopolovs

12. Saeimas deputāts, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs

Foto: Ieva Lūka, LETA

Pirms pārskatīt regulējošās normas likumdošanā, svarīgi izvērtēt un skaidri un saprotami noteikt, kāpēc amatpersona var vai nevar ieņemt attiecīgo amatu vairāk nekā divas reizes vai ilgāk. Man liekas, ka tas būs svarīgāk, nevis bezgalīgi pārskatīt likumdošanu. Tātad šeit ir jautājums par kritērijiem.

Inese Grumolte-Lerhe

Saeimas Analītiskā dienesta vadītāja

Foto: Aiga Dambe, LV portāls

Ikvienam lēmumam vajadzētu būt balstītam izpētē, apsverot šāda risinājuma priekšrocības un trūkumus, kā arī ar to saistītos riskus katras konkrētas amatpersonu grupas kontekstā. Tāpat būtiski ir ņemt vērā citu valstu pieredzi šādu jautājumu regulējumā, vienlaikus apzinoties, ka citviet optimāli funkcionējoši risinājumi varētu tādi nebūt Latvijas situācijā specifisku apstākļu dēļ.

Amatpersonu termiņu ierobežojumam ir savas priekšrocības. Piemēram, tas mazina riskus, kas saistīti ar varas koncentrēšanos. Tiek pavērtas iespējas periodiski rekrutēt jaunus darbiniekus, kuri, raugoties uz procesiem no malas, iespējams, spētu praktizēt atbilstošāku pieeju procesu īstenošanā. Dinamiskie attīstības tempi mūsdienu sabiedrībā nosaka šādu nepieciešamību. Tāpat jāapsver korupcijas riski, kas varētu rasties, personai ilgstoši ieņemot noteiktu amatu. Ir būtiski vismaz jābūtības līmenī saglabāt redzējumu par alternatīvu personību, risinājumu un metožu iespējamību noteiktas jomas vai iestādes darbībā.

Vienlaikus nekādā ziņā nedrīkst novērtēt par zemu uzkrāto institucionālo atmiņu un ilggadējā darbā uzkrāto kompetenci. Tāpat jābūt pārliecībai, ka to amatpersonu grupās, uz kurām šādi ierobežojumi attiektos, kompetentu potenciālo aizvietotāju loks ir pietiekami plašs.

Inese Šmitiņa

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore (amatā kopš 2004. gada janvāra)

Foto: Ieva Čīka, LETA

Viedoklis par termiņiem jāpauž tiem, kas vērtē iestādes darba rezultātus un ieceļ amatpersonu. No manas personīgās darba pieredzes varu teikt: ja vadītājs nebaidās no pārmaiņām (tās VSAA darbā notiek pastāvīgi) un spēj atbilstoši laika garam rast aizvien jaunus izaicinājumus iestādei, tad amatā pavadīto gadu skaitam nav nozīmes.

Valsts kancelejas pozīcija:

Amatpersonu pilnvaru termiņu ierobežošana ir likumdevēja tiesībpolitiska izšķiršanās. Likumdevējam ir tiesības sistēmiski izvērtēt un pārskatīt normatīvo regulējumu, kas vērsts uz kāda konkrēta jautājuma risināšanu, ja tiesību piemērošanas praksē likumdevējs ir saskatījis kādus riskus vai šaubas par iespējamu regulējuma neatbilstību sabiedrības tiesiskās apziņas, pamatvērtību un valdošo tiesību principu attīstībai. Vienlaikus šādam izvērtējumam jābūt vispusīgam, bet lēmumam – pārdomātam un balstītam objektīvos apsvērumos.

Demokrātiskas valsts iekārtas principu stiprina amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa. Vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu sekmē jebkuras institūcijas attīstībai nepieciešamo dinamiku un rada labus priekšnosacījumus vajadzīgajām pārmaiņām.

Amatpersonu, tostarp iestāžu vadītāju, mobilitāte var būt ne tikai kā viens no līdzekļiem, lai pēc iespējas novērstu visus iespējamos korupcijas riskus, bet arī kā instruments, kas palīdz stiprināt dinamisku valsts iestāžu attīstību.

Progresīvākās valstis (piemēram, Lielbritānija, Nīderlande, Īrija) atzīst, ka no mūsdienu vides dinamiskās attīstības aspekta ir svarīgi, ka vadītāji ir elastīgi, spēj ātri pielāgoties pārmaiņām un mērķtiecīgi, nepārtraukti pilnveido profesionālās zināšanas un kompetences. Līdz ar to nav tikai jāuzsver tas, ka nepieciešams noteikt maksimālo termiņu amata ieņemšanai, bet gan jādomā par to, kā veicināt vadītāju horizontālo mobilitāti.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11. panta otro daļu pretendentu valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata. Līdz ar to valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju tiesības pretendēt uz atkārtotu pilnvaru termiņu nav ierobežotas. Turklāt iestāžu vadītāji ir pakļauti darba snieguma un atbildības izvērtēšanas mehānismiem, proti, iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē komisija.

Valsts civildienesta likums paredz, ka ierēdņu, tostarp iestāžu vadītāju, pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes. Apzinoties, cik nozīmīga loma iestāžu attīstībā ir tieši vadītāju kompetencēm un profesionālajai attīstībai, Valsts kanceleja izveidojusi arī Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmu, kas ir mērķtiecīgu pasākumu kopums vadītāju (valsts sekretāri, iestāžu vadītāji, to vietnieki) līderības kompetences stiprināšanai.