AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. decembrī, 2017
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Personība
TĒMA: Telekomunikācijas
2
5
2
5

Domāt arī par to, kas nepilda maku

LV portālam: JURIS BINDE, “Latvijas Mobilā telefona” prezidents un valdes priekšsēdētājs, ekonomikas zinātņu doktors

Liela loma manā darba dzīvē ir bijusi VEF ģenerāldirektoram Ivaram Bražim, kurš bija viens no galvenajiem LMT dibināšanas iniciatoriem un kurš piedāvāja man šo uzņēmumu veidot un vadīt, par ko esmu viņam ļoti pateicīgs.

FOTO: no J. Bindes personīgā arhīva

“Latvijas Mobilā telefona” prezidents un valdes priekšsēdētājs, ekonomikas zinātņu doktors JURIS BINDE uzņēmumu vada jau 25 gadus. Pa šiem gadiem ir nomainījušās četras mobilās tehnoloģijas, šobrīd notiek gatavošanās 5G, kas dos iespēju virkni funkciju realizēt gandrīz reālā laikā. Paralēli sekmīgam biznesam LMT iesaistījies arī sabiedriskajos procesos, jo “uzņēmējiem ir jāspēj paskatīties arī uz ilgtspējīgu darbību, kas prasa investīcijas ne tikai tehnoloģijās vien, Indrānu tēva vārdiem sakot, – “nošķirt tos ošus, kuri pilda manu maku, no tiem, kas priecē manu sirdi””, atzīst telekomunikāciju uzņēmuma vadītājs.
īsumā
  • Darbību LMT uzsāka 1992. gadā, ieviešot pirmās paaudzes analogo mobilo sakaru sistēmu NMT-450, kura darbojās desmit gadus un tika slēgta 2003. gada janvārī.
  • 5G dos iespēju virkni funkciju realizēt gandrīz reālā laikā, un īpaši svarīgi tas būs bezpilotu automašīnām, dronu vadībai, satiksmes organizācijai, veselības aprūpei un daudziem industriālajiem procesiem.
  • Latvijā ir Eiropā lielākais sarunu apjoms (vidēji 400 minūtes mēnesī), un arī datu pārraides apjoms valstī vidēji sasniedz 5 gigabaitus mēnesī (LMT tīklā 10 GB/mēnesī), ieņemot trešo vietu pasaulē.
  • Gatavojoties valsts simtgadei, LMT iesaistījies vairākos sabiedriski nozīmīgos projektos, atbalstot patriotiskās filmas "Nameja gredzens" un "Dvēseļu putenis", kā arī Dziesmu un deju svētkus.
  • Sabiedrības labklājību rada tieši tautsaimniecība, tāpēc politiķu uzdevums ir veicināt tās attīstību.
  • Viena no problēmām, kas tika radīta pēc neatkarības atjaunošanas, bija pārprastā demokrātija, kas būtiski deģenerēja izglītības sistēmu, ļaujot bērniem izvēlēties starp humanitāro un eksakto virzienu.

"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) tika reģistrēts 1992. gada 2. janvārī. Visu šo laiku esat šī uzņēmuma vadītājs. Vai atceraties savu pirmo darba dienu?

Pateicoties VEF atbalstam, savu pirmo oficiālo darba dienu LMT ģenerāldirektora statusā un pēc tam arī apmēram divus mēnešus pavadīju savā zinātniski pētnieciskā institūta VEF galvenā tehnologa kabinetā R4 korpusā, lai gan organizatoriskais darbs sākās jau agrāk. Pirmie mēneši galvenokārt tika veltīti darbinieku un telpu meklēšanai.

Kā mobilās tehnoloģijas pa šiem gadiem ir mainījušās? Cik strauja ir bijusi attīstība?

Darbību LMT uzsāka 1992. gadā, ieviešot pirmās paaudzes analogo mobilo sakaru sistēmu NMT-450, kura darbojās desmit gadus un tika slēgta 2003. gada janvārī. 1995. gada 19. janvārī tika veikts pirmais oficiālais zvans otrās paaudzes (2G) jeb GSM (Global System for Mobile Communications) tīklā, kas turpina darboties arī šodien.

Trešās paaudzes (3G) tīkls UMTS (Universal MobileTelecommunications Service) sāka darboties 2003. gada novembrī. UMTS pārklājums šobrīd ir visā valsts teritorijā un savas dzīves laikā piedzīvojis būtiskus uzlabojumus. Pamata standarts paredzēja datu pārraides ātrumu 384 kilobiti sekundē (kbit/s), bet šobrīd, izmantojot HSPA (High Speed Package Access) tehnoloģiju, tas var sasniegt pat 42 megabitus sekundē (Mbit/s).

Jaunas tehnoloģiskās paaudzes rodas vidēji ik pēc desmit gadiem, un 2011. gadā savu uzvaras gājienu sāka ceturtās paaudzes (4G) tehnoloģija LTE (Long Term Evolution), kas pamatstandartā nodrošina datu pārraides ātrumu līdz 100 Mbit/s, bet, izmantojot frekvenču agregāciju, ātrumu var palielināt gandrīz līdz 1 gigabitam sekundē (Gbit/s). Lielie datu pārraides ātrumi dod iespēju attīstīt jaunus pakalpojumus, no kuriem inovatīvākā pat pasaules mērogā ir LMT piedāvātā "Mājas viedtelevīzija".

LMT ir uzstādījis pirmo ar 5G tehnoloģiju savietojamo mobilo sakaru bāzes staciju Latvijā. Kā, jūsuprāt, 5G mainīs mūsu ikdienu?

5G tehnoloģija galvenokārt paredzēta industriālām vajadzībām, un tā nodrošinās lielu datu pārraides ātrumu līdz 10 Gbit/s un ļoti mazu aiztures laiku – 1 milisekunde. Tas dos iespēju virkni funkciju realizēt gandrīz reālā laikā, un īpaši svarīgi tas būs bezpilota automašīnām, dronu vadībai, satiksmes organizācijai, veselības aprūpei, sabiedriskajai drošībai un daudziem industriālajiem procesiem.

Šobrīd operatori un iekārtu ražotāji nopietni gatavojas jaunajai tehnoloģijai, tāpēc virkni pakalpojumu un lietu interneta tehnisko risinājumu jau aprobējam, izmantojot 4G tīklu. Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU) plāno galvenos radio pieejas standartus apstiprināt 2019.–2020. gadā, un tad arī varēsim runāt par pilnvērtīgu 5G tehnoloģijas ieviešanu.

Jau vairāk nekā desmit gadu norit diskusija, kā tālāk darboties LMT un "Lattelecom". Vienmēr esat stingri stāvējis pozīcijās, ka abu uzņēmumu apvienošana nav lietderīga. Pasaulē tomēr notiek telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija. Latvija ir palikusi vienīgā no Baltijas valstīm, kuras sakaru nozarē tā nav notikusi.

Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu uzņēmumus neapvienot un dot iespēju attīstīties kā diviem inovāciju centriem. Līdz ar to visām diskusijām un spekulācijām ir pielikts punkts. Šodien vairs nepastāv būtiska atšķirība starp fiksēto un mobilo tehnoloģiju veiktspēju. Tāpēc tālākā darbība un attīstība ir atkarīga no abu uzņēmumu spējas izmantot ceturtās industriālās revolūcijas piedāvātās iespējas, radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus ne tikai Latvijas tirgum, bet arī eksportam. Par LMT potenciālu esmu pilnīgi pārliecināts.

Vai šajos 25 gados ir bijis kāds smags posms LMT darbībā? Vai vienmēr viss gājis gludi, kā pa diedziņu?

Protams, dzīve nav rožu dārzs, bijuši arī grūti periodi. Īpaši smaga bija 2007./2008. gada krīze un tās sekas, kad apgrozījums samazinājās gandrīz par 30%. Taču katra krīze ir arī iespēja, un, veicot uzņēmuma reorganizāciju, pārstrukturēšanu un izmaksu optimizēšanu, izdevās ne tikai saglabāt rentabilitāti, bet paaugstināt darbības efektivitāti, radīt jaunus pakalpojumus un sākt jaunu augšupejas posmu.

Latvieši pēc savas dabas ir samērā klusi un noslēgti. Vai tādi esam, arī izmantojot mobilos sakarus? Runājam maz?

Tieši otrādi! Pateicoties jaunajiem balss un datu pakalpojumu tarifikācijas modeļiem, kas paredz fiksētu maksu bez apjoma ierobežojuma, Latvijā ir Eiropā lielākais sarunu apjoms (vidēji 400 minūtes mēnesī), un arī datu pārraides apjoms valstī vidēji sasniedz 5 gigabaitus mēnesī (LMT tīklā 10 GB/mēnesī), ieņemot trešo vietu pasaulē un atpaliekot tikai no Somijas un Taivānas.

Ja vērtētu pēc telefonu modeļiem, kāda labklājības kontekstā izskatītos Latvija?

Latvijā viedtālruņu izplatība ir tuvu 70%, kas ir līdzīgi kā vairumā Ziemeļeiropas valstu, kuras tradicionāli tiek uzskatītas par augstas labklājības sabiedrībām. Šādu izplatību izdevies sasniegt, piedāvājot izdevīgus viedtālruņu iegādes nosacījumus, kvalitatīvu sakaru tīklu darbību un tarifu plānus, kas veicina pakalpojumu lietojamību. Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlas kvalitatīvus viedtālruņus ar plašu funkcionalitāti.

Latvijas valsts gatavojas simtgadei. Kā to svinēs jūsu vadītais uzņēmums un jūs pats?

Gatavojoties mūsu valsts simtgadei, LMT iesaistījies vairākos sabiedriski nozīmīgos projektos, atbalstot patriotiskās filmas "Nameja gredzens" un "Dvēseļu putenis", kā arī Dziesmu un deju svētkus. Daudzi simtgadei veltītie pasākumi un notikumi tiks pārraidīti "LMT Straumē".

Svinot simtgadi, ne mazāk svarīgs ir redzējums par Latvijas attīstību nākamajos gadu desmitos, tāpēc uzsākti vairāki projekti saistībā ar valsts aizsardzības nodrošināšanu, kopā ar partneriem no universitātēm un dažādām nozarēm tiek iezīmēti ceļi, kā, izmantojot digitālās tehnoloģijas, paaugstināt produktivitāti, konkurētspēju un līdz ar to arī sabiedrības labklājību.

Valsts jubileju tradicionāli svinam ģimenē ar svētku pusdienām, taču parasti darba pienākumi liek piedalīties arī sabiedriskos pasākumos.

Nereti augsta līmeņa vadītāji sāk darboties politikā. Vai redzat sevi šajā jomā, vai saista politika?

Politika ir koncentrēta ekonomika, un, vadot lielu un valsts ekonomikai stratēģiski nozīmīgu uzņēmumu, neizbēgami nākas saskarties ar politikas veidošanu. ASV prezidents Teodors Rūzvelts, novērtējot politikas un ekonomikas saikni, ir teicis: "Tas, kas ir izdevīgs "General Motors", ir izdevīgs Amerikai."

Sabiedrības labklājību rada tieši tautsaimniecība, tāpēc politiķu uzdevums ir veicināt tās attīstību. Vienlaikus uzņēmējiem jāspēj paskatīties uz sabiedriskajiem procesiem plašāk un koncentrēties ne tikai uz peļņas gūšanu īstermiņā, bet uz ilgtspējīgu darbību, kas prasa investīcijas ne tikai tehnoloģijās, bet arī izglītībā, kultūrā, sportā, vides aizsardzībā un daudzās citās jomās. Indrānu tēva vārdiem sakot, "nošķirt tos ošus, kuri pilda manu maku, no tiem, kas priecē manu sirdi".

Cik zinu, lasāt lekcijas studentiem, esat Vidzemes Augstskolas profesors. Tagad daudz tiek kritizēta augstskolu mācību kvalitāte, nespējam konkurēt pasaulē. Kāds ir jūsu vērtējums?

Situācija tiek pārāk dramatizēta. Protams, pasaulē ir daudzas izcilas universitātes, taču jāatceras, ka 50 gadus Latvijas sabiedrība bija ar "dzelzs priekškaru" atdalīta no Rietumu pasaules. Tas gan nenozīmē, ka mēs būtu sliktāk izglītoti vai atpalikuši. Vairāki mani maģistranti Vidzemes Augstskolā ir izstrādājuši kvalifikācijas darbus, kas saņēmuši ļoti augstu novērtējumu, un turpina studijas doktorantūrā.

Viena no problēmām, kas tika radīta pēc neatkarības atjaunošanas, bija pārprastā demokrātija, kas būtiski deģenerēja izglītības sistēmu, ļaujot bērniem izvēlēties starp humanitāro un eksakto virzienu. Uzskatu, ka tikai vispusīga izglītība ļaus jauniešiem nākotnē kļūt par apzinīgiem un radošiem darbiniekiem un sabiedrības locekļiem.

Latvijā ir daudz sociālo jomu studentu, mazāk interesē eksaktās zinības, jo daudzi sakās matemātiku, fiziku nesaprotam. Augstskolās ir arī liels eksakto jomu studentu atbirums pēc pirmā mācību gada. Kā šo situāciju vērst par labu? Kādām profesijām, jūsuprāt, ir nākotne?

RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis kādā intervijā ir teicis, ka jaunas zināšanas cilvēks vislabāk apgūst līdz 25 gadu vecumam, tāpēc tieši šajā laikā jāapgūst eksaktās zinātnes, pēc tam var mācīties ekonomiku, politoloģiju un filozofiju. Lielais atbirums inženierzinātņu specialitātēs nav nekāds jaunums. Arī laikā, kad studēju Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātē, no uzņemtajiem studentiem pabeidza tikai puse. Galvenais iemesls ir tas, ka daudziem jaunajiem studentiem bieži vien nav pietiekami labu zināšanu matemātikā, fizikā vai ķīmijā. Turklāt viņi nav sociāli nobrieduši nopietnam, sistemātiskam darbam, jo studijas nozīmē arī lielu patstāvīgā darba apjomu, ne tikai lekciju apmeklējumus.

Iepriekšējās paaudzes, apgūstot kādu profesiju, varēja būt diezgan drošas, ka tajā varēs strādāt visu mūžu. Šodienas skolēniem jābūt gataviem nepārtrauktam jaunu zināšanu un prasmju apgūšanas procesam un vairākas reizes pārkvalificēties citā specialitātē. Sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē būs pieprasījums pēc speciālistiem tādās profesijās, par kurām varam tikai nojaust, piemēram, dronu loģistikas koordinatori, gēnu programmētāji, mikroorganismu vides balansētāji vai kosmosa tūrisma aģenti.

Esat diplomēts inženieris, strādājis agrāk tik varenajā rūpnīcā VEF. Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?

Tā noteikti būtu profesija, kas saistīta ar inženierzinātnēm, bet konkrētāk par šo jautājumu neesmu domājis.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Pirmkārt, tie, protams, ir mani vecāki, kuri iemācīja atbildīgu attieksmi pret darbu un citiem cilvēkiem. Liela loma manā darba dzīvē bijusi VEF ģenerāldirektoram Ivaram Bražim, kurš bija viens no galvenajiem LMT dibināšanas iniciatoriem un kurš piedāvāja man šo uzņēmumu veidot un vadīt, par ko esmu viņam ļoti pateicīgs. Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš ir personība, kuru droši var salīdzināt ar renesanses laika dižgariem un kura enciklopēdiskās zināšanas ir pierādījums tam, ka cilvēka prātam nav robežu.

Kā atslēdzaties no spraigas darbadienas? Kas aizrauj vaļasbrīžos?

Svarīga ir nodarbību maiņa, tāpēc darbi svaigā gaisā dārzā vai golfa spēle ir lieliska atpūta. Joprojām brīvo laiku izmantoju visdažādāko žanru grāmatu lasīšanai.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

No katras bezizejas ir vismaz divas izejas, tikai reizēm tās mums nav pieņemamas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI