Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis: “Valsts pārvalde virzās tādā virzienā – maksimāli nodrošināt rīkus, lai iedzīvotājs visu var izdarīt pats, neizejot no mājas. Cilvēks tiks nostādīts situācijā, ka lētāk, ērtāk un ātrāk ir izdarīt attālināti pašam. Ja mēs gribam mazu un efektīvu valsts pārvaldi, tas ir vienīgais ceļš.”
FOTO: Sintija Zandersone, LETA
Valsts pārvaldes reformu plāns ir guvis valdības atbalstu. Ko tas paredz, piemēram, tuvāko sešu mēnešu laikā?
Plāns ir politisks lēmums. Tas paredz desmit rīcības virzienus. Vislielāko sabiedrības interesi ir izraisījis viens no tiem – nodarbināto skaita samazināšana. Tāpēc sākšu ar to, kas praktiski tiks darīts šajā jomā. Visām ministrijām sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz nākamā gada martam ir jāizstrādā konkrēts redzējums, kā katra resora ietvaros varētu notikt nodarbināto skaita samazināšana. Līdz 1. aprīlim Valsts kancelejai šis plāns jāiesniedz Ministru kabinetā. Tas nozīmē, ka līdz nākamā gada pavasarim būs zināmi galvenie efektivizācijas virzieni katrā no resoriem. Nodarbināto skaita samazināšana ir paredzēta trīs gadu laikā. Tai jāiet kopsolī ar darba procesu pārskatīšanu. Ja tiks samazināts cilvēku skaits, nepārskatot procesus, reforma būs lemta neveiksmei. Ko redzam šobrīd? Ļoti daudz cilvēku sūdzas par to, ka ir pārslogoti, darba apjoms ir ļoti liels. Līdz ar to, ja mehāniski kaut ko griežam, šī problēma netiek risināta. Tāpēc ir jāsāk ar iekšējo procesu, ko saucam par birokrātiju, pārskatīšanu. Tā nonākam līdz reformas plānā paredzētajiem atbalsta pasākumiem.
Par kādiem atbalsta pasākumiem ir runa?
Valsts kanceleja šovasar veica atbalsta funkciju analīzi grāmatvedības, personālvadības un publisko iepirkumu jomā. Skatījāmies, cik efektīvi tās tiek īstenotas ministrijās un ministriju padotības iestādēs. Ieguvām vidējo darba ražīguma rādītāju, ko salīdzinājām ar rādītājiem privātajā sektorā, valsts kapitālsabiedrībās, citās valstīs. Secinājām, ka efektivitāte valsts pārvaldes iestādēs ir vidēji divas trīs reizes zemāka. Tas nenozīmē, ka šie cilvēki tikai sēž un dzer kafiju. Problēma ir tā, ka sistēma paredz daudz lieku darbību. Viss slēpjas procesos. Soli pa solim jāiet šo procesu sakārtošanas virzienā.
Tāpēc līdz nākamā gada vidum katra kompetentā iestāde – Valsts kanceleja par personālvadību, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja par grāmatvedību, Publisko iepirkumu uzraudzības birojs par iepirkumiem – izstrādās vienotus standartus, kā šīs funkcijas veikt efektīvāk, lai iestādes varētu pārkārtot savus procesus, piemēram, veikt atbalsta funkciju centralizāciju. Tas ir tikai viens no piemēriem. Katras iestādes uzdevums ir pārskatīt savus iekšējos procesus tā, lai tie kļūtu efektīvāki.
Tāpat viens no reformu plāna virzieniem ir valsts pārvaldes pakalpojumu vērtības celšana. Piemēram, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, Vides un reģionālās attīstības ministrijas vadībā tiks īstenoti pieci pilotprojekti tiešās valsts pārvaldes pakalpojumu pārveidei. Tiks padziļināti analizēts konkrētā pakalpojuma lietošanas ērtums no gala lietotāja viedokļa un tad attiecīgi pārplānots process. Vienlaikus tiks izstrādāta metodoloģija, atbilstoši kurai pakalpojumus pārveidot varēs arī citas iestādes.
Vai varat minēt kādu piemēru, kā celt pakalpojuma vērtību?
Šī virziena mērķis ir palielināt publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un lietderību. No vienas puses, mērķis ir samazināt publiskās pārvaldes izmaksas, no otras – samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Abas intereses ir jāsabalansē. Nevaram domāt tikai par to, lai iedzīvotājiem ērtāk, – neatkarīgi no tā, cik tas izmaksā. Nedrīkst pieļaut arī otru galējību, ka tiek slēgti klientu centri, atstājot vienu pakalpojuma saņemšanas kanālu, kas daļai iedzīvotāju nav pieejams.
Kopumā ir daudz labu piemēru. Lauku atbalsta dienests ir iestāde, kas par saviem e-pakalpojumiem ir saņēmusi pat starptautisku atzinību. Mērķtiecīgi uz priekšu virzās Valsts ieņēmumu dienests (VID). Atcerēsimies, kā iesniedzām iedzīvotāju ienākumu deklarācijas pirms 5–7 gadiem! Stāvējām garās rindās, līmējām čekus. Tagad to ir iespējams izdarīt elektroniski. VID iet uz to, lai 2019. gadā deklarācijas vispār nebūtu jāiesniedz, ka dienestam jau ir zināmi ne tikai visi personas gada ienākumi, bet arī attaisnotie izdevumi, un tai reizi gadā vien atliek apstiprināt, ka visa informācija ir pareiza.
Tātad pirmais solis ir virzīties uz to, ka valsts pārvaldes iestādēm nav jāiesniedz dokumenti papīra veidā, lai kādam šī informācija vēl būtu manuāli jāievada sistēmā. Otrs solis – novērst situācijas, ka iedzīvotājam vienai iestādei ir jāiesniedz informācija, kas jau ir citas iestādes rīcībā. Faktiski virzība ir uz to, lai pēc iespējas mazinātu vajadzību iedzīvotājiem pēc valsts pakalpojuma kaut kur fiziski doties. Tas nozīmē ieviest un izmantot arvien vairāk dažādu inovāciju un tehnoloģiju. Piemēram, nākamgad pavasarī Uzņēmumu reģistrā sāks strādāt virtuālais asistents – robots jeb bots, kas rakstiski atbildēs uz cilvēku jautājumiem. Tādējādi tiks ietaupīts darbinieku laiks un iestādes resursi.
Informācijas telpā parādās dažādi skaitļi, kas raksturo valsts pārvaldes apmēru. Ir sabiedriskais sektors, vispārējais valdības sektors, tiešā valsts pārvalde. Uz ko attieksies minētais 6 procentu samazinājums?
Kopējais valdības sektors ir 226 tūkstoši nodarbināto – tur iekļautas ne tikai valsts un pašvaldību budžeta iestādes, bet arī kapitālsabiedrības, piemēram, slimnīcas, tādi lieli uzņēmumi kā "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļš" un citi. Tā kā Valsts pārvaldes reformu plānu apstiprināja Ministru kabinets, to var attiecināt tikai uz Ministru kabinetam padotajām valsts budžeta iestādēm, kur strādā 58 tūkstoši darbinieku. Tās ir ministrijas un ministrijām padotās iestādes.
Reforma neattiecas uz neatkarīgajām iestādēm – tiesu varu, prokuratūru, Saeimu. Pašlaik ir noteikts, ka 6% samazinājums neattiecas arī uz Latvijas armiju, valsts drošības iestādēm, kā arī diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ārvalstīs strādājošajiem. Atņemot šīs pozīcijas, paliek 50 tūkstoši nodarbināto, uz kuriem tad attiecas 6% samazinājums.
Ministrijās, Valsts kancelejā un Pārresoru koordinācijas centrā kopā strādā 3,3 tūkstoši cilvēku. Kas ir šie 50 tūkstoši cilvēku?
Pamatmasa strādā padotības iestādēs. Sadalījumā pa nodarbināto grupām – aptuveni trešā daļa no tiem ir lietveži, grāmatveži, projektu vadītāji, IT speciālisti un cita veida atbalsta personāls. Vairāk nekā 12 tūkstoši nodarbināto ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi – policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, ieslodzījuma vietās strādājošie. Jāatzīmē, ka attiecībā uz personām ar speciālo dienesta pakāpi šobrīd ir noteikta īpaša atruna – nākamā gada laikā Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai ir uzdevums izvērtēt, kādi efektivizācijas pasākumi ir veicami attiecībā uz šīm personām. Valdība pagaidām nav pieņēmusi lēmumu, ka būtu jāsamazina policistu skaits par 6%.
Policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ieslodzījuma vietas – tās ir struktūras, kur gadiem katastrofāli trūkst darbinieku. Tagad tiek pateikts, ka darbinieku skaits šajās jomās varētu tikt vēl vairāk samazināts...
Šobrīd runājam par to, ka gada laikā ir jāizvērtē funkcijas un efektivitāte. Valsts pārvaldē kopumā darbinieku trūkst daudzās jomās. Jārunā par to, kāpēc katastrofāli trūkst darbinieku. Mehāniska griešana neatrisinās pamatproblēmas, ja netiks mainītas procedūras, darba organizācija un metodes. Piemēram, policija. Šoruden Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu par izmeklēšanas efektivitāti. Valsts policijas vadītājs Ķuža kungs [Ints Ķuzis – red.] preses konferencē uzskatāmi parādīja, cik bieza, ievērojot visas procedūras, ir krimināllieta par maznozīmīgu pārkāpumu Latvijā salīdzinājumā ar līdzīga rakstura lietu Vācijā. Tur arī slēpjas problēma – ja turpināsim strādāt kā līdz šim, policistu trūks. Taču, ja spēsim darbus pārorganizēt, mainīt procedūras, kā tiek virzīts, piemēram, kriminālprocess, darba organizācija un sistēma kļūs saprotamāka, vienkāršāka, ātrāka. Līdz tam vēl diezgan smags un grūts ceļš ejams.
Tas ir saistīts arī ar likumdošanas procesu. Piemēram, grozījumi Kriminālprocesa likumā būtu jāpieņem Saeimai. Ministru kabinets to tieši nevar ietekmēt.
Protams, var teikt – jā, šis process saistās ar likumdošanu, tā ir Saeimas atbildība. No otras puses, ir ļoti daudz lietu, ko var paveikt Ministru kabineta noteikumu līmenī bez likumdevēja iesaistes. Jau minēju atbalsta funkciju centralizāciju. Tāpat, lai ikdienas darbā ieviestu inovācijas, nav nepieciešams iet uz Saeimu. 28. novembrī Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu "Administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē". Tajā tiek analizēts, kā mazināt iekšējo birokrātiju. Piemēram, redzam, ka valdība regulāri dod uzdevumu ministrijām iesniegt informatīvos ziņojumus par kāda tiesību akta izpildi. Kāda ir pievienotā vērtība? Labi, ja informatīvo ziņojumu pieņem zināšanai. Taču kāds ierēdnis to ir sagatavojis, saskaņojis ar citiem ierēdņiem, kuri to ir pārlasījuši.
Šie ziņojumi mēdz būt ļoti gari. Lai tos tikai izlasītu, nepieciešams laiks.
Tieši tā. Kāda no tā jēga? Ja ziņojums vēlāk tiek ievietots e-portfelī pārējo zināšanai, iespējams, tas nav vajadzīgs. Tad nedarām to! Virzām uz valdību tikai tos ziņojumus, kuri nepieciešami konkrētu lēmumu pieņemšanai par tālāko rīcību. Visas šīs atskaites, ziņojumi – tā ir iekšējā birokrātija, ko paši esam radījuši. Neviens no ārpuses to nav uzspiedis. Tur pazūd mūsu resursi, darba stundas.
Valsts pārvalde cenšas kļūt efektīvāka, kas ir apsveicami. Kas notiek ar pašvaldībām? Visbiežāk jau cilvēki saskaras ar birokrātiju tieši pašvaldību iestādēs, piemēram, būvvaldēs, cenšoties saņemt tirdzniecības atļaujas, u. tml. Pašvaldību budžeta iestādēs strādā 115 tūkstoši nodarbināto.
Reforma neattiecas uz pašvaldībām. Atklāti sakot, Valsts kanceleja labprāt redzētu, ka pašvaldības piemērotu tādus pašus principus, taču mēs varam tikai aicināt to darīt. Nevaram uzlikt to par pienākumu.
Ir redzams, ka no pašvaldību puses ir liela pretestība reformām. Piemēram, skolu reforma, bērnunami – tās ir darbvietas, no kurām pašvaldības nav gatavas atteikties.
Tā diemžēl ir realitāte. Visas reformas virzās ļoti smagi. Pieminētā skolu reforma faktiski ir pedagogu skaita optimizēšana. No vienas puses, sabiedrībā asi kritizē to, ka vispārējā valsts sektorā ir pārāk liels nodarbināto skaits, bet tad, kad runājam par konkrētām reformām, katrs sāk skatīties no sava redzespunkta.
Jo uzskata, ka ir jāatbrīvo ierēdņi, nevis skolotāji.
Veidojas tāda kā pretruna. Ierēdņi ministrijās ir 3,3 tūkstoši cilvēku. Tā pamatmasa strādā padotības iestādēs. Tie ir policisti, ugunsdzēsēji... Bieži piesauc VID, kur strādā vairāki tūkstoši. Pēdējo divu gadu laikā VID darbinieku skaits samazināts par 10%. Šo iestāžu darba efektivizācija jau notiek. Tā ir tāda populāra doma, ka jāsamazina valsts sektorā nodarbinātie. Iedziļinoties šajā jautājumā, ļoti ātri nonākam līdz savai pašvaldībai, kur strādā mums pazīstami cilvēki.
Viens no reformu plāna virzieniem paredz pārskatīt mazo iestāžu efektivitāti un lietderību. Vai nav tā, ka maza iestāde, gluži otrādi, var strādāt daudz efektīvāk nekā lielā iestāde? Pievienojot mazo iestādi lielajai, pagarinās lēmumu pieņemšanas ķēde, bet vadītāja atbildība samazinās.
Šobrīd tiek runāts par 17 iestādēm. Salīdzinot ar kopējo nodarbināto skaitu, tas ir piliens jūrā. Piekrītu, ka mazākā iestādē ir ātrāka lēmumu pieņemšana. Kur tad ir efektivitātes problēma? Arī iestādē, kurā strādā 10 cilvēki, ir jāuztur iekšējās kontroles sistēma un pilna atbalsta funkcija. Grāmatvedība, darba drošība, personas datu aizsardzība utt. Lielā iestādē, piemēram, VID, par datu drošību atbild tikai viens cilvēks. Kurās iestādēs viens grāmatvedis apkalpo visvairāk cilvēku? Vislabākie efektivitātes rezultāti ir iestādēs, kur nodarbināto skaits ir vismaz 500, jo procesi ir standartizēti.
Vai nevar ļaut mazajām iestādēm efektīvi strādāt, bet atbalsta funkcijas centralizēt?
Tas kā reiz ir tas, par ko runāju. Reformas plāns nebūt nenozīmē, ka šīs iestādes noteikti jālikvidē. Atbalsta funkciju centralizācija ir pirmais solis. Taču katrs gadījums ir jāvērtē no efektivitātes viedokļa. Piemēram, maza iestāde ir ar mazu budžetu – tas ierobežo tās elastību. No vienas puses, ar to pietiek, lai īstenotu noteiktas funkcijas. Taču gadījumā, ja funkcijas pieaug, teiksim, nepieciešamas inovācijas IT sistēmās, iespējas ir ierobežotas, katru reizi jāiet uz valdību lūgt papildu finansējumu. Esot lielākas organizācijas daļai, tas ir vienkāršāk. Protams, var būt arī tā, ka mazākas iestādes prioritātes, pievienojoties lielākai, vairs nešķiet tik svarīgas. Tādi piemēri ir bijuši. Nav vienas atbildes. Bet es piekrītu – nav mērķis, ka jālikvidē, ir jāpārskata atbalsta funkcijas. Piemēram, pirms neilga laika tika runāts par Valsts sporta medicīnas centra reorganizāciju un Antidopinga biroja izveidi. Gribēja izveidot iestādi ar 10 cilvēkiem, to vidū grāmatvedis, lietvedis. Kam tas ir vajadzīgs? Birojs būs, taču atbalsta funkcijas veiks Veselības ministrija. Faktiski tā būs kā ministrijas nodaļa ar savu budžetu un neatkarīgas iestādes statusu.
Neatkarīgs Antidopinga birojs ir piemērs, ka jaunas iestādes izveidi pieprasa starptautiskais regulējums. Par jaunām valsts pārvaldes funkcijām parūpējas arī likumdevējs, piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija no šī gada ne tikai izmaksā uzturlīdzekļus, bet lemj par uzturlīdzekļu piedziņu administratīvā procesa kārtībā un dažādām sankcijām uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Nākamgad stāsies spēkā ES Vispārīgā datu aizsardzības regula, līdz ar ko palielināsies Datu valsts inspekcijas darba apjoms. Kā samazināt valsts darbinieku skaitu, ja funkcijas tikai pieaug?
Par regulām un direktīvām runājot, pirmkārt, ļoti nopietni jāvērtē, vai, pārņemot noteiktās normas nacionālajos tiesību aktos, nepārspīlējam. Otrkārt, jā, patiešām nāk klāt arvien jaunas funkcijas un uzdevumi. Tāpēc ir vērts papētīt Rietumeiropas praksi, kur pieeja ir tāda – ja tiek ieviests kaut kas jauns, jāskatās, vai nav pienācis laiks atmest kaut ko novecojušu. Lielbritānijā ir tā – ja tiek pieņemts jauns regulējums, trīs citi jāatceļ. Pretējā gadījumā valsts pārvalde tikai pieaug. Tā nevar turpināties.
Tātad ne visām iestādēm būs jāsamazina nodarbināto skaits par 6 procentiem. Varētu būt tā, ka dažas iestādes pat pieaugs, bet citas samazināsies vai tiks likvidētas?
Šobrīd ir noteikts rādītājs, 6% nodarbināto skaita samazinājums ministrijas iekšienē. Varētu būt tā, ka viena ministrijas padotības iestāde palielinās, cita samazinās. Centralizējot atbalsta funkcijas, tas būs dabisks process – nodarbināto skaits samazināsies. Uz iestādi, kas šo funkciju pārņems, samazinājums attieksies mazāk.
Svarīgs reformu virziens ir algu pārskatīšana, jo zemais atalgojums ir minēts kā viens no iemesliem, kāpēc cilvēki no valsts sektora aiziet. Vai ir veikti aprēķini, cik daudz līdzekļu reformu plāna ieviešanas rezultātā būs iespējams novirzīt algu palielināšanai?
Lai motivētu veikt reformas, ietaupītie līdzekļi, atbrīvojot darbiniekus un veicot procesu efektivizāciju, tiks novirzīti algu paaugstināšanai tiem, kuri paliek strādāt. Veicot nodarbināto skaita samazinājumu par 6%, veidosies atlīdzības ietaupījums par aptuveni tiem pašiem 6%, kurus arī varēs novirzīt atlīdzības palielināšanai nodarbinātajiem, kuri turpinās darbu. Bet vienlaikus jāapzinās, ka pie pašreizējā atlīdzības apmēra kāpuma tempa privātajā sektorā (pēdējos 2 gados 6–7% gadā) valsts pārvaldei būs jādomā par papildu risinājumiem atlīdzības konkurētspējas nodrošināšanai.
Salīdzinot ar privāto sektoru, atlīdzības jautājums ir diezgan kritisks. Šovasar tika veikts "Fontes" [SIA "Fontes Vadības konsultācijas" – red.] pētījums par sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma konkurētspēju ar privātajā sektorā nodarbināto atalgojumu līdzvērtīgos amatos. Secinājumi – jo kvalificētāks darbinieks, jo atšķirība ir lielāka. Iestāžu un struktūrvienību vadītāji, speciālisti valsts sektorā saņem 50–70% no atalgojuma, kādu saņem nodarbinātais līdzvērtīgā amatā privātajā sektorā. Mērķis ir virzīties uz to, ka valsts pārvalde maksā 80% no atalgojuma, kādu var piedāvāt privātais sektors. Saprotam, ka nevaram piedāvāt 100% vai vairāk. Valsts pārvalde var piedāvāt kaut ko citu – stabilitāti, ceru, tas ir arī prestižs. Tā ir iespēja iesaistīties valstisku problēmu risināšanā.
Reformas desmitais virziens ir nākotnē nepieciešamo kompetenču attīstība. Kas ar to tiek saprasts?
Ir vairāku veidu kompetences. Šobrīd tiek īstenota augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma, kas vērsta uz līderības spēju attīstību, stratēģisko lēmumu pieņemšanu, inovāciju ieviešanu pārvaldē.
Saprotam, ka ir viegli pateikt – jums jākļūst efektīvākiem! Grūtāk izdomāt – kā to reāli paveikt?! Tāpēc piedāvājam apmācības, kurās tiek parādītas metodes, kā to dara pasaules līmeņa uzņēmumi, privātais sektors. Reformu kontekstā ir ļoti laba situācija, jo ir pieejami Eiropas struktūrfondi. Valsts administrācijas skolā, piemēram, tiek īstenota uzņēmējdarbības atbalsta programma, kuras ietvaros attīstām tādas nepieciešamās iemaņas kā lietotāju pieredze (User Experience, UX), LEAN metodes. Tās ir pieejas, kas palīdz atteikties no liekām darbībām un fokusēties uz lietotāja vajadzībām, nevis organizēt pakalpojumus tā, kā ierēdnis ir iedomājies, ka vajadzētu.
Kad vasarā iepazīstinājāt ar reformu plāna projektu, teicāt, ka reformu kontekstā svarīgi uzklausīt sabiedrības viedokli. Šim nolūkam paredzēts restartēt tīmekļa vietni www.Mazaksslogs.gov.lv, kur ikviens var ziņot par konstatētu birokrātisku nejēdzību. Šis projekts pirms dažiem gadiem "neaizgāja". Vai esat domājuši, kāpēc sabiedrība neiesaistījās?
Sākotnēji bija liela publicitāte un cilvēku interese. Krītoties publicitātei, samazinājās arī iesniegto ierosinājumu skaits. Diemžēl konstatējām, ka cilvēki izmantoja šo projektu nevis tādēļ, lai rosinātu sistēmiskas izmaiņas, bet savu problēmu risināšanai, piemēram, ziņoja par pašvaldības atteikumu piešķirt pabalstu. Ja ir saskatāms iestāžu futbols, ko varētu atrisināt, grozot likumus, Ministru kabineta noteikumus, uzlabojot iestāžu sadarbību, tad labi. Bet 80% iesniegto ierosinājumu pēc būtības bija sūdzības, kas attiecas uz valsts iestāžu un pašvaldību darbu, kas saistītas ar individuālu problēmu risināšanu, nevis sistēmiskām problēmām.
Bet tā ir liela problēma – cilvēki nezina, kur vērsties pēc palīdzības, kas viņiem spētu izskaidrot likumu normas, kaut vai pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas kārtību. Vai mākslīgais intelekts, robots, spētu nodrošināt individuālu pieeju cilvēka jautājumiem?
No vienas puses, mēs gribam individuālu pieeju, no otras, mazu un efektīvu pārvaldi. Paskatīsimies uz banku sektoru. Kādreiz gājām ar saviem rēķiniem uz bankas filiāli, kur bankas darbinieks veica pārskaitījumus. Tad bankas pamazām mūs piespieda šīs darbības veikt pašiem internetbankā. Protams, joprojām ir iespējams doties uz banku un saņemt šo pakalpojumu, taču par papildu samaksu. Valsts pārvalde virzās tajā pašā virzienā – maksimāli nodrošināt rīkus, lai iedzīvotājs visu var izdarīt pats, neizejot no mājas. Cilvēks tiks nostādīts situācijā, ka lētāk, ērtāk un ātrāk ir izdarīt attālināti pašam. Ja mēs gribam mazu un efektīvu valsts pārvaldi, tas ir vienīgais ceļš.
Sanāk, ka viens no mazas un efektīvas valsts pārvaldes priekšnoteikumiem ir izglītota un pilsoniski aktīva sabiedrība.
Noteikti.
