Esat ieguvis bakalaura grādu Eiropas sabiedrības veselībā un maģistra grādu veselības aprūpes politikā, inovācijās un vadībā Māstrihtas Universitātē Nīderlandē, studējis starptautisko jurisprudenci Soloniku Aristoteļa Universitātē Grieķijā. Diezin vai daudzi jaunieši, mācoties vidusskolā, izlemj, ka studēs veselības aprūpes politiku. Kā šī studiju programma jūs ieinteresēja?
Vienmēr esmu zinājis, ka izglītībai ir jābūt konkurētspējīgai, aktuālai un savā ziņā atšķirīgai no vairākuma, tomēr vidusskolā man katrā ziņā nebija ieceres mācīties par veselības aprūpes sistēmām. Par izvēlēto programmu – veselības aprūpes jautājumi kļūst arvien aktuālāki visā Eiropā, galvenais tā iemesls ir sabiedrības novecošanās, medicīnas jomas attīstība, īpaši tehnoloģiju ziņā. Veselības sistēmas ir jāpārorientē uz hronisku slimību ārstēšanu ar attiecīgām ārstniecības tehnoloģijām, un tas viss jādara finansiālo iespēju robežās. Visā Eiropā valstis attīsta savas veselības aprūpes sistēmas, lai tās būtu atbilstošas šī brīža pacienta vajadzībām. Studiju programma arī bija orientēta uz veselības sistēmu analīzi, pārmaiņu īstenošanu, veselības ekonomiku, inovācijām.
2012. gadā sākāt strādāt Veselības ministrijā kā vecākais referents, bet jau 2015. gada novembrī kļuvāt par ZVA direktora vietnieku. Kas ir straujās karjeras pamatā?
Tam pamatā noteikti ir vairāki faktori, bet, atskatoties pagātnē, gribētu izcelt trīs. Pirmkārt, izglītība ir viens no stūrakmeņiem, un svarīgas ir ne tikai zināšanas, bet domāšanas veids, problēmu risināšanas pieeja, vēlme attīstīties un sadarboties.
Otrkārt, jāsaka paldies maniem vadītājiem Veselības ministrijā, kuri bez aizspriedumiem man ir uzticējuši vairākus ļoti izaicinošus projektus, piemēram, pusgadu vadīt 28 valstu ekspertu darba grupu farmācijas un medicīnas ierīču jautājumos Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tā bija darba grupa ar vairāk nekā 60 vadošajiem ekspertiem, kuras mērķis bija panākt vienošanos par ļoti tehniskiem un dalībvalstīm ekonomiski svarīgiem jautājumiem. Darba augļi bija nozīmīgi, un to novērtēja kolēģi ne tikai Rīgā, bet arī Briselē. Panākumi radīja augsni tālākai attīstībai.
Treškārt, ir tā saucamais Window of Opportunity jeb iespēju logs, kad īsā laika posmā, sakrītot vajadzībām ar iespējām, ir nepieciešams rīkoties.
Kopējais zāļu realizācijas apjoms Latvijā kopš 2012. gada ik gadu bijis lielāks par 300 miljoniem eiro, 2016. gadā sasniedzot gandrīz 375 miljonus eiro (ar pievienotās vērtības nodokli – PVN). Slimojam vairāk, vai arī zāles kļūst dārgākas?
Kopš 2012. gada nav būtiski izmainījušās zāļu patēriņa kopējās tendences. Ir novērojams neliels patēriņa pieaugums pēc patērēto iepakojumu daudzuma un pēc patēriņa vienības DDD – definētās diennakts devas, tāpat ir vērojams eksporta pieaugums. Taču tirgus galvenokārt aug uz kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanas rēķina. Katru gadu tiek rasta iespēja papildināt zāļu sarakstu ar medikamentiem, kurus iepriekš valsts nekompensēja, un attiecīgi arī tiek palielināts kompensējamo medikamentu budžets, kas atsaucas uz kopējo tirgus statistiku un zāļu vidējo cenu.
Īpatsvars kopējā realizācijas apjomā zālēm, kuras maksā 150 eiro un vairāk, ir audzis no 18% 2012. gadā līdz 29% 2016. gadā, un šo tirgus daļu galvenokārt veido kompensējamās zāles. Nenoliedzami, zāļu cenām, tāpat kā citām precēm un pakalpojumiem, ir tendence pieaugt. Attiecībā uz zālēm, kurām tirgū ir konkurējoši vai aizvietojami produkti, cenu pieaugums ir samērīgs – aptuveni 4%. Taču ar patentu aizsargātām zālēm cenas bieži ir nesamērīgi augstas un var apdraudēt veselības sistēmu ilgtspējību.
Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu šogad februārī bija 8,36 eiro ar PVN. Kāda ir mazākā summa, kādu jums izdevies iztērēt aptiekā par zālēm?
Man pavasaris saistās arī ar pavasara alerģiju, līdz ar to regulāri iegādājos antihistamīnu saturošus līdzekļus. Alerģijas simptomu mazināšanai līdzīgā iepakojumā un stiprumā ir iespējams iegādāties zāles diapazonā no aptuveni 3,50 eiro līdz 8 eiro. Dārgākie nosaukumi būs redzēti reklāmās, taču es vienmēr izvēlos nepārmaksāt. Zāles nav televizors vai kurpes, kur cena un zināms zīmols var nozīmēt augstāku kvalitāti. Absolūti visas zāles pirms reģistrēšanas Latvijas Zāļu reģistrā tiek pārbaudītas. Tām ir vienlīdz augstas kvalitātes, efektivitātes un drošības prasības. Vienmēr ir nozīme pavaicāt farmaceitam, vai ir pieejamas lētākas alternatīvas.
Ja ārsts receptē nav norādījis zāļu oriģinālo nosaukumu, bet tikai aktīvās vielas nosaukumu, farmaceits aptiekā pacientam var piedāvāt izvēlēties lētākas, ģenēriskās, zāles. Šo zāļu pētījumu un ražošanas izmaksas ir krietni mazākas, salīdzinot ar oriģinālajām zālēm, jo ģenēriskās zāles drīkst reģistrēt un ražot tikai pēc tam, kad ir beidzies oriģinālo zāļu patentu aizsardzības periods, t.i., parasti pēc desmit gadiem kopš oriģinālo zāļu reģistrēšanas, tāpēc ģenērisko zāļu cenas vairumā gadījumu ir zemākas. Zāļu valsts aģentūras dati par zāļu cenām liecina, ka ģenēriskās zāles var būt pat astoņas reizes lētākas par oriģinālajām zālēm.
Vai zāļu cenu ietekmē vertikālā integrācija – proti, kad lieltirgotavas, aptiekas un poliklīnikas darbojas vienā privātā tīklā?
Kā minēju, Latvijas normatīvo aktu prasības stingri regulē aptiekas un lieltirgotavas maksimālos uzcenojumus. Lieltirgotavas un aptiekas cenai tiek piemērots korekcijas koeficients un korekcijas summa, kuru nedrīkst pārsniegt, tādējādi ierobežojot maksimāli pieļaujamo cenu, par kādu iegādājamies zāles aptiekās. Vertikāli integrētai ķēdei ir iespējas nodrošināt apjoma radītus ietaupījumus, tāpat ievērojamas tirgus daļas turēšana sniegs spēcīgāku pozīciju sarunās ar zāļu ražotājiem, piemēram, par mārketinga aktivitātēm.
Aptiekām ir iespēja strādāt ar uzcenojumu, kas ir zem maksimālā, taču būtiskas atšķirības biežāk lietotajiem produktiem nav novērojamas. Tomēr nepieļaujami būtu, ja šādās ķēdēs tiktu konstatēta nepamatota zāļu patēriņa veicināšana.
Analizējot zāļu patēriņu 2016. gadā sadalījumā pēc orgāna vai sistēmas, uz kuru zāles iedarbojas, pirmo reizi visvairāk patērētā zāļu grupa pēc realizācijas apjoma eiro bija sistēmiski lietojamie pretinfekcijas līdzekļi. Iepriekšējos gados lielāko tirgus daļu veidoja sirds un asinsvadu (kardiovaskulārās) sistēmas slimību ārstēšanai paredzētās zāles. Vai slimību jomā sāk parādīties citas tendences?
Šajā zāļu grupā ("sistēmiski lietojamie pretinfekcijas līdzekļi") ir arī antivirālie medikamenti, kuri paredzēti HIV infekcijas un C hepatīta vīrusa infekcijas ārstēšanai un kuru realizācijas cena ir ļoti augsta. Piemēram, zāļu "Viekirax" maksimāli pieļaujamā aptiekas cena ir 16 673,81 eiro, zālēm "Olysio" maksimāli pieļaujamā aptiekas cena ir 10 845,90 eiro. Šo zāļu (HIV un HCV infekcijas ārstēšanai) pārdošanas apjomi pagājušajā gadā ievērojami pieauga, iespējams, lielākoties tāpēc, ka tās iekļāva kompensējamo zāļu sarakstā.
Ja skatās zāļu patēriņu pēc definētās diennakts devas, tad joprojām pirmajā vietā ir sirds un asinsvadu (kardiovaskulārās) sistēmas ārstēšanai paredzētie medikamenti. Tie ir arī visvairāk patērētie medikamenti visās trīs Baltijas valstīs. Par to liecina Zāļu valsts aģentūras sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas zāļu aģentūrām veiktā zāļu patēriņa analīze, kas pērn arī apkopota un publicēta izdevumā "Baltijas zāļu patēriņa statistika 2013–2015". Statistikas dati arī parāda, ka visās Baltijas valstīs salīdzinoši daudz patērējam zāles gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai, kā arī zāles nervu sistēmas slimību ārstēšanai.
Latvijas Zāļu reģistrā ietverta informāciju par 7244 nacionāli, centralizēti reģistrētām, paralēli importētām un paralēli izplatītām zālēm. Vai reģistrēto zāļu skaitam ir tendence pieaugt?
Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļauts plašs zāļu klāsts – gan tādas zāles, kuras visā ES tiek reģistrētas centralizēti, gan Latvijā nacionāli reģistrētas zāles.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem vairākas zāles mūsdienās ES drīkst reģistrēt tikai centralizēti. Šo zāļu reģistrāciju veic Eiropas Zāļu aģentūra. Piemēram, centralizēti reģistrē biozāles, jaunākās paaudzes zāles audzēju ārstēšanai, medikamentus reto slimību ārstēšanai, tādējādi bieži sniedzot pirmās ārstēšanas iespējas pacientiem, kuriem tādu iepriekš nav bijis. Šo centralizēti reģistrēto zāļu skaits visā Eiropā, arī Latvijā, palielinās.
Ja runājam par nacionāli reģistrētām zālēm, jāsaka, ka to skaitam ir tendence nedaudz samazināties. Tomēr, ņemot vērā, ka ir palielinājies ne vien centralizēti reģistrēto zāļu skaits, bet arī paralēli importēto zāļu skaits, kopumā var teikt, ka zāļu skaits Latvijas Zāļu reģistrā pēdējo desmit gadu laikā palielinājies par aptuveni 1500.
Līdz ar to Latvijas Zāļu reģistrā iekļauto zāļu sortiments noteikti ļauj nosegt ārstēšanas pamatvajadzības. Taču būtiska problēma gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs ir zāļu pieejamība. Nerunājot par finansiālo pieejamību, viena no problēmām ir pēc reģistrācijas, kad netiek uzsākta zāļu tirdzniecība, un zāļu piegādes pārtraukumi. Zāļu nelaišana tirgū pēc reģistrācijas ir īpaši raksturīga problēma mazajās valstīs, kur pacienti un attiecīgi apgrozījums ir salīdzinoši neliels un nereti nav pietiekami rentabls reģistrācijas apliecības īpašniekam. Savukārt piegādes pārtraukumi skar gan lielās, gan mazās valstis un lielākoties ir saistīti ar piegādes vai ražošanas problēmām. Sezonālās gripas vakcīna ir redzamākais piemērs.
Aģentūra no 2018. gada līdz 2020. gadam realizēs sabiedrības informēšanas kampaņu pacientu līdzestības veicināšanai racionālā un ekonomiski pamatotā zāļu lietošanā. Tātad esat konstatējuši, ka zāļu, īpaši bezrecepšu, lietošana ir pārmērīga?
Kampaņa tiks organizēta Veselības ministrijas īstenotā ES fondu projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros. Šā projekta laikā plānojam uzsvērt riskus, kas rodas vairāku zāļu lietošanas rezultātā. Nereti vecāka gadagājuma cilvēki vienlaikus lieto vairākas zāles, un medikamenti, savstarpēji iedarbojoties, var ne tikai samazināt to efektivitāti, bet arī radīt negatīvas blakusparādības. Ir svarīgi, lai pacientam un ārstam būtu viegli pieejama informācija valsts valodā par zāļu mijiedarbību. Tas būs ne tikai ieguldījums zāļu pareizā lietošanā, bet arī ekonomisks ieguvums, novēršot zāļu neracionālu lietošanu.
Ja, piemēram, sāp galva, kam pats dodat priekšroku – tabletei, pastaigai svaigā gaisā vai vēl kam citam?
Es dodu priekšroku veselīgam uzturam un sportiskām aktivitātēm svaigā gaisā. Arī uz darbu cenšos ikdienā braukt ar velosipēdu.
Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?
Manuprāt, personību veido cilvēki un notikumi, kas ir apkārt, un, jo ilgāk tie ir ar tevi, jo lielāka ir to ietekme. Līdz ar to būtu jāmin gan ģimene, gan vide, kurā uzaugu, skolojos, attīstos un cilvēki tajā. Ja kaut kas būtu jāizceļ, tad teiktu, ka ilgstošā dzīvošana, mācīšanās un strādāšana ārzemēs ir noteikti atstājusi būtisku ietekmi uz manu dzīvi.
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis, lepojaties?
Man lielākais gandarījums par lēmumiem, kas pozitīvi ietekmē darba produktivitāti. Birokrātija pamatā tiek veidota stabilitātei, taču nereti, reaģējot uz ārējiem apstākļiem, apaugam ar jaunām prasībām, nepārskatot pašreizējos mehānismus un iespējas sasniegt mērķi, izmantojot mazāk soļu, darbību, iesaistīto cilvēku un citu līdzekļu.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Noteikti aktīvajai atpūtai. Ceļošana, braukšana ar velosipēdu, laivu, pastaiga vai fizisks darbs neatkarīgi no laika apstākļiem un sezonas. Ziemā gandrīz katru nedēļas nogali dodos uz Siguldas kalnu slēpošanas trasi.
2016. gadā Latvijas medicīnas darbinieku Veselības dienās piedalījās arī Zāļu valsts aģentūras komanda.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Man patīk Raiņa domu grauds – pastāvēs, kas pārvērtīsies.
