Šobrīd PBLA izstrādā jaunu tālmācības rīku, kas diasporā dzīvojošajiem bērniem palīdzēs apgūt latviešu valodu. Cik ilgi pastāv nepieciešamība pēc šāda rīka?
PBLA Izglītības padome par šāda rīka izveides nepieciešamību diskutē ar Latvijas institūcijām jau četrus gadus. Tomēr patiesībā vajadzība pēc tāda ir parādījusies vēl agrāk.
Tas ir saistīts ar mūsdienu apstākļiem. Daudzu ģimeņu dzīvesvieta un vecāku darbavieta neatrodas diasporu nedēļas nogaļu skolu tuvumā. Apbrīnas vērti ir tie vecāki, kas savus bērnus katru nedēļas nogali ved uz skolu, kas var atrasties pat 200 km attālumā. Tomēr zināmā brīdī tiek sasniegta tā robeža, kur vecāki vairs fiziski nevar nogādāt bērnu skolā, savukārt iespēja apgūt saīsinātu latviešu valodas kursu tiešsaistē nepastāv.
Cik bērnu mācās diasporas nedēļas nogales skolās?
Skaitļi ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Londonas latviešu skolā mācās 102 bērni, Krasnojarskas Ačinskas apgabalā – seši, Stokholmas latviešu skolā – 98, Bronksas latviešu pamatskolā Ņujorkā – 52 utt. Kopumā visā pasaulē ir ap 100 diasporas skolām un skolēnu skaits tuvojas ap 2000 bērnu visā pasaulē. Tomēr šis cipars, salīdzinoši ar to, cik kopumā latviešu bērnu un jauniešu ir ārzemēs, ir samērā neliels. Tāpēc arī, mūsuprāt, ir šī akūtā nepieciešamība pēc tālmācības rīka.
Kādas būs šī mācību rīka funkcijas?
Tā būs papildu iespēja apgūt latviešu valodu – gan mācoties nedēļas nogales skolās, gan arī tiem, kas kaut kāda iemesla pēc šīs skolas neapmeklē.
Rīka prototipa nodarbība pilnībā veidota uz Latviešu valodas aģentūras drukātā valodas mācības materiāla "Laipa" pamata. Šobrīd šo drukāto materiālu izmanto diasporas skolās. Turpmākajā rīka izstrādes procesā paredzēts izmantot arī citus materiālus.
Tālmācības platforma būs brīvi pieejama un bez maksas – nepieciešams būs vien internets. Plānots, ka ar rīka palīdzību latviešu valodu varēs apgūt trīs vecuma grupās: no sešiem līdz deviņiem gadiem, no 10 līdz 12 gadiem un vecumā no 13 līdz 18 gadiem.
Mēs, PBLA Izglītības padome, uzskatām, ka vispirms jāsāk ar vecāko grupu. Tas tāpēc, ka jauniešiem ārzemēs ir salīdzinoši neliela iespēja apgūt latviešu valodu. Lielākā daļa diasporas nedēļas nogales skolu māca bērnus līdz pusaudžu vecumam, un pasaulē ir tikai dažas latviešu diasporas vidusskolas. Pusaudži un jaunieši ir riskantākā grupa, jo šajā vecumā bērni vairs tik ļoti nav atkarīgi no vecākiem un var atteikties doties uz diasporas pasākumiem, pat ja to vēlas vecāki.
Šis rīks palīdzēs apgūt valodu daudziem diasporas bērniem un jauniešiem. Programmu varēs sākt no nulles, un tā atpazīs lietotāju – ja cilvēks sistēmā ieies vienreiz, tad nākamreiz sistēma viņu aizvedīs uz to vietu, kur viņš ir apstājies. Turklāt iestrādātie pārbaudījumi būs garants tam, ka lietotājs nevarēs tikt tālāk, ja nebūs apgūta attiecīgā mācību viela.
Mēs uzskatām, ka ir svarīgi pārbaudīt visas četras mācību prasmes – lasīšanu, klausīšanos, rakstīšanu un runāšanu. Vislielākais izaicinājums ir programmā iekļaut balss atpazīšanas iespēju. Runas prasmes pārbaude ir sarežģītāks uzdevums arī tāpēc, ka zināmā līmenī nepietiks vien ar sistēmu, būs nepieciešama arī skolotāja iesaiste.
Tātad ir plānots, ka bērnus pārbaudīs pedagogs, nevis tikai sistēma?
Pirmajos līmeņos bērns varēs tikt galā pats, tomēr nepieciešama būs vecāku klātbūtne. Tas būs ierakstīts sākuma instrukcijā: pildot uzdevumus, nepieciešama pieaugušā klātbūtne.
Ir padomāts par tiem bērniem, kas dzīvo jauktajās ģimenēs, vai tādās, kur latviešu valodu ikdienā neizmanto. Sākotnēji rīka saskarnes valoda būs angļu, taču vēlāk plānots to papildināt ar citu valstu valodām, kurās mīt lielākais latviešu diasporas īpatsvars.
Pedagoga iesaisti pārsvarā vajadzēs runas prasmes pārbaudei – gan tiešsaistē, gan arī konsultatīvi uzdodot jautājumus gadījumā, ja jaunietis nesaprot un nevar pats saviem spēkiem vielu apgūt.
Man daudzi ir jautājuši, vai šis rīks varētu noderēt arī vēl kādai citai grupai, neskaitot diasporas bērnus un jauniešus, un mana atbilde ir – protams. Piemēram, bērnam Latvijā, kas ilgstoši slimo un nespēj apmeklēt skolu un apgūt pilnu mācību programmu. Tomēr ir brīži, kad viņš spēj mācīties ar vecāku palīdzību, un tas noteikti būs palīgs bērna skolotājam, jo, bērnam atgriežoties skolā, būs saprotams, cik daudz mācību vielas apgūts.
Kad šis rīks varētu būt gatavs?
Mēs ceram, ka tehniskā platforma būs gatava līdz 2017.gada sākumam, daļa satura arī, taču rīku pilnībā vajadzētu pabeigt nākamā gada laikā.
Finansējumu rīka veidošanai varētu piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem. Kāpēc tas ir svarīgi, lai rīku finansētu valsts, nevis privātie investori?
Ja jūs esat otrā pusē, es domāju ārvalstīs, un ja jums piedāvā kaut ko, kas radīts ar privātiem līdzekļiem, pat ja to piedāvā bez maksas – pret to ir pilnīgi citādāka attieksme nekā tad, ja par to būtu parūpējusies valsts. Manā uztverē, šis būs patiess pierādījums tam, ka valstij rūp, lai tās bērni un jaunieši saglabā savu latvietību. Šobrīd valoda ir pats galvenais aspekts, diemžēl ir jāatzīst, ka latviešu valodas zināšanas diasporā ārkārtīgi strauji kļūst vājākas.
Visa diasporas skolu dzīve ir balstīta uz entuziasmu. Tikai un vienīgi uz vecāku un skolotāju, administratoru un visu pārējo entuziasmu. Pēdējos gadus skolām ir pieejams neliels finansējums no Latvijas valsts. Ne visas skolas to izmanto, pārsvarā finansējums tiek izlietots skolu īres maksu, apdrošināšanas izdevumu un transporta izdevumu segšanai, bet tas ļoti atvieglo skolu darbu. Pārsvarā darbs skolās 100% brīvprātīgs.
Cik noprotu, tad lielākoties diasporas skolās pasniedz vecāki.
Jā, pasniedz arī vecāki, kas pēc profesijas nav pedagogi, strādājot kopā ar skolotājiem, kuriem ir pedagoģijas zināšanas. Tāpēc liela nozīme ir pedagogu tālākizglītības semināriem, ko reizi gadā organizē Latviešu valodas aģentūra. Arī pašas diasporas organizācijas rīko seminārus. Pirms tam organizatori aptaujā skolotājus, lai noskaidrotu svarīgākos jautājumus.
Kā noris mācības nedēļas nogales skolās?
Pārsvarā skolās māca latviešu valodu, literatūru un folkloru. Jāņem vērā, ka visi bērni, kas apmeklē nedēļas nogales skolas, savā mītnes zemē apmeklē arī parasto skolu, kur viņi apgūst pilnu mācību programmu. Diasporas nedēļas nogales skolas strādā pēc integrēta kursa, mēģinot iekļaut arī vēsturi, ietvert tradīcijas, latvisko dzīvesziņu, svin valsts svētkus.
Lielākais diasporu skolu izaicinājums ir bērni ar dažādiem valodas zināšanu līmeņiem. Tā ir realitāte – uz skolu var atnākt bērns, kuram pēc vecuma vajadzētu būt daudz vecākā grupā, tomēr pietrūkst valodas zināšanu. Tāpēc šie jautājumi ir pedagogu semināru dienaskārtībā.
Cik liela ir pašu bērnu un jauniešu vēlme iesaistītes nedēļas nogales skolās?
Ir bērni, kas skolas apmeklē labprāt, ir arī tādi, kas to nevēlas – bērnam vai jaunietim var būt citi plāni par nedēļas nogali, nevis došanās uz skolu. Tomēr es uzskatu, ka nedēļas nogales skolas ir labs risinājums – bērnam tiek iedota iespēja saprast savu identitāti un uzturēt saikni ar Latviju. Tam palīdzēt var arī dažādas papildnodarbības – deju kopas, kori, sporta sacensības, konkursi u.c. pasākumi, kas piesaista jauniešu uzmanību. Vēl labāka situācija ir, ja draugu lokā ir latviešu bērni.
Mēs uzskatām – lai bērns varētu labāk apgūt latviešu valodu, tam kādu laiku būtu jāpaviesojas Latvijā. Piemēram, apciemojot vecvecākus. Tāpēc PBLA Izglītības padome kopā ar Eiropas latviešu apvienību aktualizē jautājumu par apmaiņas programmām vidusskolēniem. Tādas Latvijā ir – bet pārsvarā domātas jauniešiem, kam nav latviešu izcelsmes.
Tomēr ārvalstu latviešu ģimenēm jādod iespēja savus bērnus atsūtīt uz gadu padzīvot latviešu ģimenēs. Parasti apmaiņas programmas latviešu diasporas jauniešiem ir bijušas personīgās iniciatīvas līmenī, un šī pieredze liecina, ka jaunieši iegūst draugus uz mūžu un arī valodas problēma ir atrisināta. Latviskā vide ir to nostiprinājusi.
Kā vērtējat reemigrējošo bērnu iespējas atgriežoties iejusties Latvijas skolās? Ir dzirdēti negatīvas pieredzes stāsti.
Tāpēc šis jautājums ir PBLA Izglītības padomes lokā. Es regulāri apmeklēju seminārus skolotājiem, kuri strādā ar reemigrējušiem bērniem. Seminārus organizē Latviešu valodas aģentūra. Pēdējo divu trīs gadu laikā situācija ir uzlabojusies. Viss nav ideāli, jo ik pa laikam kādam ir arī negatīva pieredze. Tomēr ir svarīgi šos jautājumus aktualizēt, nevis slēpt. Šādas valodas problēmas skar visu pasauli, mēs neesam unikāli. To pašu piedzīvo arī tie bērni, kas no Latvijas aizbrauc uz citām valstīm.
Mācību programmas katrā valstī atšķiras. Piemēram, var gadīties, ka bērnam citā valstī nav bijis jāmācās tāds priekšmets kā mūzika. Ir bērni, kas atbrauc uz Latviju un nepārzina terminus, piemēram, sociālajās zinības, pat ja viņi pārzina latviešu valodu. Ļoti atšķiras matemātikas prasību līmenis.
Tomēr nav iemesla, kāpēc Latvijas pedagogi nevarētu tikt ar šīm situācijām galā. Situāciju uzlabo arī MK noteikumi Nr.5911, kas spēkā stājās pagājušogad. Tie nosaka: ja skolēns iepriekš ir vai nav mācījies Latvijā, pirms tam skolojies ārzemēs un vēlas iestāties Latvijas skolā, tad skolai ar direktora rīkojumu jānosaka viena mācību gada laikā īstenojamie valsts finansētie atbalsta pasākumi obligātās pamatizglītības ieguvei – latviešu valodas prasmes pilnveidei un mācību priekšmetu "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra", "Sociālās zinības", "Latvijas vēsture", kā arī to mācību priekšmetu apguvei, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā.
Šie MK noteikumi vecākiem ir ļoti liels atbalsts. Svarīgi būtu panākt, lai tie darbotos arī praksē.
Vai pedagogi baidās no tā, ka bērns izglītību ieguvis citā valstī?
Varbūt. Reizēm man liekas, ka mazākumtautību pedagogi ir atvērtāki šim procesam. Iespējams tāpēc, ka viņiem divvalodība ir dzīves sastāvdaļa. Sākums gan parasti ir grūts, jo bērnam ir adaptācijas periods. Šajā periodā bērns piedzīvo lielu psiholoģisko slodzi un tāpēc var sākt slimot. Divas nedēļas bērns ir skolā, mācās, bet tad nākamās trīs noslimo. Tādas problēmas var rasties pirmajā gadā, īpaši jaunākiem bērniem, bet tas ir pārejoši.
Ieguvumu gan ir vairāk. Kaut vai papildu svešvaloda, kas apgūta labā līmenī. Turklāt šādiem bērniem ir arī vērtīga pieredze par to, kā mācības norit citā valstī.
Ir vecums, kurā bērnam negribas būt atšķirīgam no pārējiem. Taču ir viens brīdis, kurā pieaugušo un draugu piemērs parāda – tas ir labi, tu esi unikāls. Zinātniskie pētījumi liecina, ka valodu zināšanas tikai bagātina cilvēku.
Kā kopumā vērtējat valsts iesaisti diasporas skolu darbības veicināšanā? Piemēram, nepieciešamību izsniegt pateicības rakstus skolotājiem?
Pateicības raksti bija labā prakse, ko Izglītības un zinātnes ministrija iesāka pirms četriem pieciem gadiem un tad neskaidru iemeslu dēļ pēkšņi pārtrauca. Diemžēl tas radīja negatīvu noskaņu. Iedomājieties situāciju - jūsu vecākais bērns pabeidzis skolu un saņēmis skaistu diplomu, bet jaunākais bērns pabeidz pēc diviem gadiem – mācījies tikpat daudz un pie tiem pašiem skolotājiem, bet diplomu nesaņem.
Tomēr tas ir ļoti svarīgi – novērtēt pedagogu darbu ar atzinības rakstu, kas tiek svinīgi pasniegts par to milzīgu darbu, ko viņi veic. Jānovērtē arī audzēkņu ieguldītās pūles. Ja jau viņi mācījušies skolā, kāpēc lai viņi nevarētu saņemt tās beigšanas apliecinošu dokumentu arī no Latvijas puses. Mēs šo problēmu esam darījuši zināmu Izglītības un zinātnes ministrijai, un šobrīd jau top noteikumu projekts.
Ir vēl viena ļoti svarīga lieta, ko vēlos pieminēt. Tā ir prezidenta kundzes
Ivetas Vējones kļūšana par diasporas skolu patronesi. Par to ļoti pateicīgi un
laimīgi ir visu diasporas nedēļas nogales skolu skolēni un skolotāji!
1"Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi".
