Diena, kad bijām PAR
1990. gada 4. maija notikumi, kad Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ir viens no būtiskākajiem Latvijas vēstures pagrieziena punktiem. Ar Augstākās padomes deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" atjaunoja Latvijas Satversmi. Vienlaikus šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju par starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.
"4. maijs mums ir devis otru elpu. Atvēris ne tikai robežas, bet arī acis, sirdis un prātus. Tā ir tā mūsu brīvība. Tā ir tā brīvība, kas jāsvin. Tāpēc mēs sakām PAR tām grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos. PAR mūsu ceļojumu fotogrāfijām. PAR mūsu draugiem no visas pasaules. PAR brīvo informāciju, kas mums ir pieejama. PAR tam, ka varam arī nesvinēt vai svinēt pilnīgi citus svētkus. Ir jāsvin tas, ka mēs drīkstam domāt. 4. maijs ir mūsu PAR diena," teikts svētku manifestā.
1990. gada 4. maijs kārtējo reizi apliecināja tautas spēku un spēju saliedēties, tā bija vēsturiska uzdrīkstēšanās un piemērs, kā radīt pozitīvas pārmaiņas, norāda Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, piebilstot: "Tas ir unikāls iedvesmas avots arī šodien stiprināt pozitīvu attieksmi pret valsti un sajust sevi kā nozīmīgu valsts sastāvdaļu."
Kopīgi svinot Latvijas otro dzimšanas dienu
Latvijas valsts simtgades svinības personificētas, saistot tās ar dzimšanas dienas svinēšanas rituālu, tādēļ 4. maiju var dēvēt par Latvijas otro dzimšanas dienu. Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs aicina svinēt Baltā galdauta svētkus, akcentējot kopā būšanu pie spodra, skaisti klāta galda, kas simbolizē savstarpēju uzmanību, rūpes, tīrību un saskaņu un dalīšanos pašu gādātā cienastā.
"Aicinām uzklāt baltu galdautu kā simbolu iespējai svinēt, kā simbolu brīvībai, kas mums katram ir dota. Aicināt pie galda savu ģimeni, draugus, kaimiņus. Svētku galds mūsu tradīcijās un dainās ir simbols saticībai, došanai, laimībai un kopā būšanai," uz kopīgiem svētkiem aicina Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja. Jauno tradīciju iedzīvināt aicināti arī citviet pasaulē mītošie latvieši.
Baltā galdauta svētku norisi nosaka paši to rīkotāji. Latvijas valsts simtgades birojs aicina pievērst uzmanību vairākiem akcentiem:
- kopīga galda klāšana un svinēšana par godu Latvijai kopā ar ģimeni, kaimiņiem, vietējiem un ārzemju draugiem, kolēģiem, jauniepazītiem cilvēkiem, kas notiek pagalmā, kopienas publiskajā telpā vai jebkur citur;
- balts galdauts kā pašapziņas un lepnuma simbols un vienojošais elements;
- kopā būšana un galda sarunas, piemēram, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990. gada 4. maiju, par iegūto brīvību nozīmi un to izmantošanu šodien un Latvijas valsts nākotnes veidošanai; izceļot un godinot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un personības; līksmojot, sadziedoties un sadancojoties u.tml.;
- senu tradīciju, nemateriālā, t.sk. kulinārā, mantojuma apzināšana un godā celšana, atrodot jaunas kopīgu vērtību apliecinājuma izpausmes.
Svētku svinētājus aicina svinības dokumentēt un iemūžināt, pašiem radot foto, audio un video stāstus, tādējādi saglabājot liecības par mūsu laika 4. maiju un atmiņas par 1990. gada 4. maiju, daloties ar tām sociālajos tīklos ar tēmturi #mans4maijs.
