VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
15. oktobrī, 2015
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Valsts vērtības
9
9

Kā svinēsim Latvijas 100. dzimšanas dienu?

LV portālam: LINDA PAVĻUTA, Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja
Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta: „Simtgades svinību ietvaros aicināsim ikvienu domāt par savu dzimšanas dienu, par sevi kā būtisku valsts daļu, kā arī par savu ieguldījumu simtgadei.”

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Līdz Latvijas proklamēšanas 100.gadadienai 2018.gadā laika nav atlicis daudz. Gatavošanās svētkiem jau sākta, to rīkošanā aicināta iesaistīties arī sabiedrība un padomāt, ko ikviens no mums var uzdāvināt savai Latvijai svētkos. Sagaidot apaļo jubileju, Latvijas simtgadi svinēsim ne gada, bet pat piecu gadu garumā, atskatoties uz valsts sarežģīto un arī asiņaino veidošanās ceļu, izceļot un parādot pārējai pasaulei savas kultūras bagātības un izcilības. Svētku centrālo koordinējošo darbu veic Kultūras ministrijas izveidotais Latvijas valsts simtgades birojs. Plašāk par gatavošanos Latvijas simtgadei LV portālam stāsta biroja vadītāja LINDA PAVĻUTA.
īsumā
  • Simts gadi ir liels skaitlis, nozīmīgs periods mūsu valstij. Mēs varam ar cieņu un godu svinēt šo notikumu.
  • Sadalot un sabalansējot notikumus piecu gadu periodā, simtgade neuzbāzīgā veidā sasniegs cilvēkus un dos iespējas iesaistīties simtgadē.
  • Latvijas valsts nav nejaušība, tās iegūšanā ir ieguldīts liels tautas darbs un vēlme.
  • Simtgades svinību periodā plānots pabeigt dažādu nacionālas nozīmes ēku rekonstrukciju, atvērt vēstures muzeju, radīt radošo kvartālu. Virzāmies uz to, lai laikmetīgās mākslas muzejam varētu ielikt pamatakmeni, veikt Okupācijas muzeja rekonstrukciju un pabeigt citus plānotos objektus.

Latvijas simtgades svētku programmas veidošana ir uzticēta Kultūras ministrijai, pie svētku organizēšanas strādā vairākas darba grupas. Ko darāt jau šobrīd?

Pagājušajā gadā Ministru prezidente kultūras ministrei uzdeva sagatavot Latvijas valsts simtgades svētku programmu un nodrošināt tās norisi. Simboliski Latvijas simtgade skar ikvienu, ministre svētku sagatavošanā rosināja plašas sabiedrības iesaistīšanu. Tika nodibinātas vairākas būtiskas darba grupas. Tāpat tika izteikts aicinājums iesniegt idejas par valsts simtgades atzīmēšanu.

Viena no komandām, kas strādā, ir Latvijas valsts simtgades rīcības komiteja. Tā ir starpinstitucionāla darba grupa ar ministriju un Saeimas pārstāvju dalību, kas nodarbojas galvenokārt ar simtgadi saistītu lēmumu pieņemšanu.

Tāpat ir izveidota Latvijas valsts simtgades radošā padome, kas sniedz priekšlikumus par simtgades svinību ietvaru, saturu, programmas koncepciju, uzstādījumiem, izskata saņemtās idejas. Radošā padome ir visas nozares aptveroša – tajā darbojas gan kultūras, gan citu jomu pārstāvji – cilvēki ar pieredzi, piemēram, uzņēmēji, kas var dot savas nozares vai savu personisko skatījumu.

Tāpat tika rīkots konkurss Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas izveidei. Šī rīcības komiteja izveidota, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas, saprastu viņu intereses attiecībā uz simtgades atzīmēšanu. Saukta par "Svētku rotu", jauniešu grupa iesaista jauniešus pilsonisku jautājumu risināšanā, domu apmaiņā, veicina jauniešu spēju uzņemties atbildību.

Latvijas valsts simtgades vēstures darba grupa skatījās simtgades vēsturisko ietvaru – kas ir būtiskākie notikumi, cilvēki un procesi Latvijas valsts simtgades vēsturē, kādi notikumi veidojuši Latviju.

Savukārt Latvijas valsts simtgades birojs izstrādā simtgades svētku ietvaru, uzstādījumus, organizatorisko sistēmu, sadarbības modeļus, komunikāciju koncepciju, koordinē svētku sagatavošanu, cieši strādājot ar pieminētajām darba grupām.

Tāpat nesen ar Ministru prezidentes rīkojumu nodibināta Latgales kongresa simtgades darba grupa. Latgales apvienošanās kongress ir nozīmīgs vēsturisks notikums – tā ir pirmā Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta.

Paralēli jau šobrīd notiek domu apmaiņas dažādos formātos, iesaistot gan, piemēram, izglītības profesionāļus, uzņēmējus, mazākumtautību pārstāvjus. Ir apzināti visi plānošanas reģioni un izveidots simtgades reģionālo koordinatoru tīklojums, kas strādā pie tā, lai simtgades svētki pēc diviem gadiem sasniegtu visu Latviju, ikvienu.

Valsts prezidents ir piekritis kļūt par valsts simtgades svētku patronu. Tas ir ārkārtīgi būtiski – dot lielāku vēstījumu plašākām auditorijām, arī ārpus Latvijas.

Simpātiska šķiet ideja personificēt valsts proklamēšanas simto gadadienu, saistot to ar dzimšanas dienas svinēšanas rituālu, tādējādi padarot to par ikvienam individuāliem svētkiem, nevis valsts kā mītiska objekta nozīmīgu gadskārtu. Kādi ir svētku programmas galvenie virzieni?

Simts gadi ir liels skaitlis, nozīmīgs periods mūsu valstij. Mēs varam ar cieņu un godu svinēt šo notikumu. Latvijas simtgades svinību ietvaru simboliski var salīdzināt ar dzimšanas dienas svinēšanas ciklu. Dzimšanas dienā atceramies savus radītājus – vecākus, vecvecākus, apskatāmies bērnības fotogrāfijas. Arī Latvijas simtgadē mēs atcerēsimies, kas ir mūsu valsts dibinātāji, kas ir mūsu senči. Tāpēc pirmais svētku programmas virziens ir saistīts ar Latvijas ciltstēviem un ciltsmātēm – mudinām meklēt tos cilvēkus, kas dibinājuši mūsu valsti, kas devuši ieguldījumu valstisku notikumu attīstībā, tautsaimniecībā, kas ir garīgā mantojuma nesēji. Mudināsim ikvienu domāt par ciltsmātēm un ciltstēviem arī savā dzīvē.

Otrs virziens ir saistīts ar Latvijas valstiskuma attīstības ceļiem. Iezīmēti septiņi ceļi, kas Latvijas kartē uzskatāmi parāda mūsu valstiskuma veidošanās simtgadi. Attiecībā uz minēto dzimšanas dienas rituālu šis programmas virziens skatās uz ceļa zīmēm un pieturas punktiem valsts attīstībā. Līdzīgi kā mēs apdomājam, kā esam auguši, kādās skolās gājuši, kādi ir bijuši mūsu draugi un kā mūsu dzīve ir iegriezusies vienā vai otrā posmā, tāpat arī Latvijas dzimšanas dienā izzinām, kādus posmus piedzīvojusi mūsu valsts.

Kad Latvijas simtgade ielikta vienā kartē, redzam, kādi būtiski notikumi skāruši, piemēram, Liepāju, Valku, Rēzekni, Jelgavu, Cēsis. Valstiskuma veidošanās punkti ir savienoti, veidojot ceļus, kas gan simboliski runā par valsts simtgadi, gan arī eksistē kā ceļi, turklāt ne tikai simtgades ietvaros, bet arī daudzus gadsimtus iepriekš.

Trešais programmas virziens, kas ir iedzīvināts, ir Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana. Gatavojoties svinībām, mēs iztīrām māju, sagrābjam lapas pagalmā, radām skaistu vidi, domājam par viesiem, rūpējamies par galdu, par aktivitātēm. Šajā programmas virzienā runājam par Latvijas sakopšanu, kultūrtelpas stiprināšanu. Reģioni jau gan domā, gan dara. Svinību sagatavošanas darbu pabeigšana ved mūs uz ceturto programmas virzienu – dzimšanas dienas svinēšanu un dāvanu pasniegšanu. Ko varam uzdāvināt Latvijai, ko veltīt un kādas paliekošas vērtības atstāt nākamajiem 100 gadiem. Tas ir svinību laiks, kurā parādām savas izcilības, talantus, spējas, izceļam svarīgāko visās nozarēs – kultūrā, tautsaimniecībā, izglītībā un citur. Šie ir pasākumi, kas saliedē tautu, kas mums visiem liek justies labāk, būt kopā.

Piektais programmas virziens ir Latvijas draugi un kaimiņi – Latvijas sadarbība gan ar kaimiņvalstīm, kuras arī svinēs simtgades, gan ar valstīm, kas bijušas nozīmīgas Latvijas simtgades kontekstā, gan arī Latvijas vārda nešana pasaulē. Tas ir virziens, kurā mēs skatāmies, kā savienot un svinēt svētkus plašākā lokā. Ar Baltijas valstīm mums jau ir labas sadarbības iestrādes, tāpat arī Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta un Latvijas prezidentūras EP notikumi stiprinājuši kultūras saites ar citām valstīm. Mūsu valsts simtgade ir iespēja spēcīgāk akcentēt, parādīt pasaulei šo reģionu.

Latvijas valsts simtgades svinēšanas laiks ir diezgan ilgs – pieci gadi, no 2017. līdz 2021.gadam – pirms un pēc 2018.gada. Kādēļ izvēlēts šāds laika nogrieznis?

Domu apmaiņa ar plašas sabiedrības iesaisti rosināja darba grupas ieteikt šo piecu gadu periodu Latvijas simtgades svinēšanai. Tā ir pirmā lielā, apaļā trīsciparu jubileja. Viens gads, 2018.gads, būtu nepietiekami, lai sekmīgi akcentētu visus ar Latvijas valsts veidošanos saistītos notikumus un cilvēkus.

Simtgades svētku mērķis ir liels un nozīmīgs – valstsgribas un piederības sajūtas stiprināšana. Ir jāparāda pēc iespējas pilns valstiskuma veidošanās posms, sākot ar Latgales apvienošanās kongresu 1917.gadā, Latvijas demokrātiskas republikas dibināšanu 1918.gadā, ārkārtīgi nozīmīgās Brīvības cīņas 1919. un 1920.gadā un visbeidzot – Latvijas valsts atzīšanu 1921.gadā.

Latvijas valsts nav nejaušība, tās izveidošanā ir ieguldīts liels tautas darbs un vēlme. Apzinoties, ka zināšanas par valsts vēsturi ir jāstiprina – turklāt tās ir saistītas arī ar mūsu pašapziņu, atbildības sajūtu, labsajūtu –, pieci gadi ir iespēja secīgi dažādām auditorijām pieejamā, saprotamā un interesantā veidā parādīt šos notikumus un domāt par Latviju pēc nākamajiem simts gadiem.

Otrkārt, iesaistot plašu sabiedrības loku un visu teritoriju, ieskaitot mūsu tautiešus ārvalstīs, viens svinību gads būtu pārblīvēts un pārāk intensīvs. Sadalot un sabalansējot notikumus piecu gadu periodā, mūsuprāt, simtgade neuzbāzīgā veidā sasniegs cilvēkus, lai varētu iesaistīties valsts lielās jubilejas norisēs. Tā būs arī iespēja pamatīgi sakopt Latviju, veikt pētījumus un ieguldīt laiku procesos, kas pašsaprotami prasa ilgāku laika periodu. Turklāt līdzīgu iemeslu dēļ arī Igaunijā un Lietuvā ir izvēlēts piecu gadu svinību periods.

Liels uzsvars tiek likts uz sabiedrības pašiniciatīvu, kura rada svētkus sev. Kultūras ministrija nebūs tā, kura pateiks, kā svinēt vai nesvinēt svētkus, kādas aktivitātes piedāvāt un kā tās īstenot. Tā vietā jūs dodat vīziju un darbības virzienus. Vai svētku rīkotājiem ir pārliecība, ka sabiedrība atsauksies, būt gatava tik lielā mērā iesaistīties?

Tā varētu teikt – simtgades svinību ietvaros aicināsim ikvienu domāt par savu dzimšanas dienu, par sevi kā būtisku valsts daļu, kā arī par savu ieguldījumu simtgadei. Mēs katrs svinam savu jubileju un kopīgi veidojam vienu lielu Latvijas dzimšanas dienu. Cilvēks ir lielākā valsts vērtība.

Tajā pašā laikā Latvijas valsts simtgades birojs ir sakopojis simtgades ietvaru, iedevis tam struktūru, pasākumu un aktivitāšu pamatkritērijus, noteicis iespējamos finansēšanas modeļus, sadarbības modeļus, komunikācijas rīkus. Tāpat veidojam pasākumu kopumu, kas iezīmēs simtgadi. Tie būs gan īpaši simtgades notikumi un procesi, ko pamanīs ikviens, gan mazāki, bet ne mazsvarīgāki pasākumi visā Latvijas teritorijā un ārpus tās. Simtgades birojs nodrošinās, lai tiek ieturēts šis balanss laikā un telpā – lai simtgadē var piedalīties ikviens, tomēr lai ir skaidri redzama svētku uzbūve.

Kas attiecas uz finansējumu, projektu organizatoriem jau ir bijuši atvērti fondi, piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds šī gada sākumā. Virzāmies uz to, lai finansējums būtu pieejams arī citu nozaru fondos, piemēram, vides, sabiedrības integrācijas.

Šobrīd mēs vēl esam ceļā, meklējot svētku īpašo budžetu. Jebkurā gadījumā atbalsta iespējas var izmantot arī šobrīd pieejamos fondos – jau tagad, iesniedzot idejas programmās un fondos, projektu iesniedzēji nereti piemin, ka gatavojas Latvijas simtgadei. Tāpat mēs aicinām domāt par iespējām ideju īstenošanā sadarboties ar pašvaldībām, uzņēmumiem, kā arī savā starpā.

Latviju proklamēja ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību Latvijas iedzīvotājiem. Simtgades svinības ir piemērots brīdis, lai viens ar otru vairāk sadraudzētos un saprastu, ka Latvija tie esam mēs visi, neatkarīgi no etniskās piederības.

Jā! Mazākumtautību aspekts caurvij svētku ietvaru un minētos piecus virzienus. Virzoties pa valstiskuma attīstības ceļiem un godinot ciltstēvus un ciltsmātes, atrodam, ka mums ir ļoti dažādas saknes un tās visas kopā veido Latviju. Arī mūsu tradīcijas, kuras dažkārt uzskatām par latviešu tradīcijām, varbūt ir aizgūtas no kaimiņiem vai citām valstīm. Atsevišķas amatniecības prasmes, ēdienu gatavošana – dažkārt esam tās tik ļoti pārņēmuši, ka liekas – tās ir mūsējās.

Svētkiem jābūt ne tikai Rīgā un citās lielākajās pilsētās, bet ikvienā Latvijas pagastā. Līdz ar to liela nozīme ir pašvaldībām. Cik rosīgas tās ir šobrīd svētku plānošanā? 

Rosīgums, protams, ir atšķirīgs. Ir pašvaldības, kas jau ļoti laicīgi bija domājušas par svētku norisi, uzrunājušas sadarbības partnerus, pirms tās uzrunājām mēs. Dažas pašvaldības šobrīd jau ir izstrādājušas svētku plānu, uztur diskusiju par dažādiem simtgades aspektiem. Ir arī tādas pašvaldības, kam vēl nav detalizēta svētku plāna. Mēs mudinām par to domāt.

Latvijas valsts simtgades kontekstā ir pilsētas, kam ir īpaša nozīme valstiskuma attīstībā – Valka, Liepāja, Rīga, Jelgava, Rēzekne, Cēsis un Valmiera – ar šīm septiņām pilsētām notiek intensīvāka sadarbība. Šīs pilsētas simtgades procesam gatavojas pamatīgi.

Itin bieži sabiedrībā valda nostāja – dodiet tikai naudu, mēs svētkus uztaisīsim! Tomēr ne vienmēr labai iniciatīvai vajag arī lielu finansējumu.

No vienas puses, jā, tā ir. Katrā ziņā naudai nevajadzētu būt šķērslim simtgades svinēšanai. Latvijas simtgade jebkurā gadījumā būs – 2018.gads ir pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem. Ir liels prieks par tiem, kas jau šobrīd ir sākuši īstenot savas simtgades idejas neatkarīgi no valsts finansējuma jeb ir guvuši finansējumu, piemēram, Valsts kultūrkapitāla fondā. Jau tagad tiek domāts par grāmatu izstrādi, kultūras notikumiem, jaundarbiem, akcijām, izglītības programmām. Ir pašvaldības, kas plāno Latvijai, piemēram, dāvināt pieminekli vai renovēt nozīmīgu ēku.

Tomēr, lai tuvinātos simtgades svinību mērķim – valstsgribas un piederības sajūtas stiprināšanai, veicinot pašorganizējošus procesus un sadarbību, finansējums būs vajadzīgs. Tā ir gan nacionālā programma, kas prasa ieguldīt resursus, gan sabiedrības iniciatīvu un nevalstisku organizāciju pēc iespējas lielāka iesaiste simtgades svētku norisēs. Valsts simtgade ir nozīmīgs brīdis, kad varam veikt tādu kā revīziju – kādi esam, ko vēl par sevi nezinām, ko varam pavēstīt citiem.

Redzam, ka valsts, pašvaldības un organizācijas meklē iespējas līdz simtgadei stiprināt ēku infrastruktūru, veltīt pieminekļus nozīmīgām personām un notikumiem, sakopt piemiņas vietas, izdot grāmatas, īstenot dažādas tautas akcijas, nodrošināt aktivitātes virtuālajā vidē. Mūsu tautiešiem ārzemēs ir vēlme un ierosmes valsts svētku atzīmēšanai, visu pasaules latviešu saliedēšanai.

Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt un nodrošināt kvalitatīvu un uzticamu informāciju par Latviju gan pašiem, gan ārvalstīs – parādīt, ka esam uzņēmīgi, kultūras bagāti un piederīgi Eiropas saimei.

Lai arī tiek likts liels uzsvars uz pašiniciatīvu un pašfinansējumu, tomēr svētku programmā ir pozīcijas, kurām nepieciešams naudas atbalsts no valsts puses. Savukārt tas, vai Kultūras ministrija saņems pieprasīto un nepieciešamo finansējumu, ir atkarīgs no lēmumu pieņēmējiem par finansējuma piešķiršanu. Līdz svētkiem it kā vēl ir laiks, bet tajā pašā laikā ir aktivitātes, kuras jāsāk jau īstenot tagad, un, tuvojoties svētkiem, nepieciešamais finansējums tikai pieaugs. Vai lēmuma pieņēmēji apzinās, cik šis finansējums ir svarīgs un nepieciešams svētku organizatoriem jau šobrīd?

Domājams, ka lēmumu pieņēmēji ir ceļā uz izpratni par to, ka simtgade ir pārnozariska, tāpat tai ir dažādas mērķauditorijas, turklāt tā ir arī iespēja kopā ar pārējām Baltijas valstīm veicināt atpazīstamību un izpratni par mums. Finansējums simtgadei nākamā gada budžeta kontekstā ir pavirzīts malā. Tajā pašā laikā mēs mēģinām veicināt šo izpratni. Kultūras ministre runā par simtgadi gan ar politiķiem, gan organizācijām.

Nesen bijām Latvijas un Lietuvas ministru prezidentu un valdību tikšanās sanāksmē. Valdības pārrunāja arī valstu simtgadi un vienojās, ka tā ir nozīmīga iespēja, kā ietvaros ir jāveido arī kopīga programma. Arī mēs, simtgades birojs, darbojamies kā vēstneši, ar uzrunām un savu pienesumu piedaloties semināros, domu apmaiņās. Jādomā, ka izpratne arvien palielināsies.

Kultūras ministre ir uzsvērusi, ka Latvijas simtgade nav jānosvin ar dažiem koncertiem un salūtu. Svētku noskaņās un simtgades gaidās dzīvosim visu šo laiku. Svētki paies skaisti un emociju pilni, tomēr ko paliekošu caur tiem mēs atstāsim nākamajām paaudzēm?

Jau tagad varam teikt, ka paliekošas vērtības būs, turklāt ļoti dažādas. Simtgades svinību periodā plānots pabeigt dažādu nacionālas nozīmes ēku rekonstrukciju, atvērt vēstures muzeju, radīt radošo kvartālu. Virzāmies uz to, lai laikmetīgās mākslas muzejam varētu ielikt pamatakmeni, veikt Okupācijas muzeja rekonstrukciju un pabeigt citus plānotos objektus.

Tāpat viena no paliekošajām vērtībām būs simtgadei veltītās filmas. Šobrīd notiek konkurss par 12 filmu veidošanu, ikviens var noskatīties 13 filmu videorullīšus filmas.lv, balsot par sev tuvāko. Tās ir gan filmas par laiku pirms 100 gadiem, gan arī laikmetīgas filmas, kas runā par Latvijas simtgadi metaforiskākā veidā vai no mūsdienu skatupunkta. Filmas noteikti būs paliekoša vērtība nākotnei, tās varēs arī dāvināt.

Tāpat norit darbs pie Nacionālās enciklopēdijas, kas no jauna saliek kopā uzticamu informāciju par Latviju, veido uzskatāmu plašas aptveramības uzziņas materiālu par mūsu valsti. Tas noteikti ir ilgtermiņa ieguldījums.

Nozīmīga dāvana būs kultūras skolas soma – informācijas kopums, kas skolas laikā jāizzina vai jāpiedzīvo, lai skolas gaitu noslēgumā jaunietis var teikt, ka zina, kāds ir Latvijas mantojums. Piemēram, vismaz vienu reizi aizbraukt uz Latvijas Nacionālo teātri, kas vienlaicīgi ir vērtīga un skaista ēka, vēsturiski nozīmīga un simboliska vieta, kas ir arī telpa lielisku teātra izrāžu baudīšanai. Tāpat jaunieši varētu vismaz vienu reizi apmeklēt koncertu kādā no skaistajām jaunajām reģionālajām koncertzālēm.

Arī virkne pašvaldību sniegs kādu veltījumu Latvijai, mēs noteikti dalīsimies ar labajiem piemēriem.

Cerams, ka arī jaunā paaudze, kas Latviju vedīs uz nākamajiem simts gadiem, to darīs ar izpratni par valsts vēsturi.

Svētku programma būs plaša, kā plānojat to padarīt pieejamu sabiedrībai?

Tiek domāts par lieliem valsts simtgades pasākumiem, kurus noteikti pamanīs visi un tajos iesaistīsies daudzi, kā Dziesmu un deju svētki, piemēram. Šie pasākumi runās paši par sevi, tie uzrunās sabiedrību gan ar iesaistīšanos un līdzdalību, gan ar mediju starpniecību. Tāpat plānojam pasākumus arī mazākām auditorijām – aktivitātes reģionos, skolās, ārvalstīs.

Simtgades svētku interneta vietni atklāsim valsts svētkos jau šogad. Sākoties valsts dzimšanas dienai, informāciju par notiekošajiem pasākumiem varēs skatīties simtgades kalendārā. Dažādas akcijas aicinās cilvēkus līdzdarboties, piedalīties sporta pasākumos, Latvijas apceļošanā, koku stādīšanā.

Tālredzīgākie par svētku programmu domā jau tagad, bet, tuvojoties 2018.gadam, domājams, daļā sabiedrības radīsies dažādas iniciatīvas. Kādas ir sabiedrības iespējas piedāvāt savas idejas?

Svētku ietvars būs pieejams jebkuram. Ar interneta vietnes starpniecību vai sadarbojoties ar simtgades biroju, varēs papildināt svētku kalendāru ar pasākumiem, meklēt sadarbības partnerus vai sasniegt plānotās auditorijas. Laika gaitā, cerams, parādīsies simtgades ideju līdzfinansējuma iespējas. Ja ideja skar kādu konkrētu reģionu, jāņem vērā, ka pašvaldības un vietējās kopienas pašas ir savu simtgades sagaidīšanas norišu īstenotājas, iespējams, ir jāvērš arī pašvaldības uzmanība uz savu ieceri.

Simtgades birojs ir atvērts sadarbībai, lai palīdzētu salikt kopā labos darbus, radītu iespēju katrai simtgades iniciatīvai iegulties valsts simtgades svinību saturiskajā ietvarā, lai kopā kļūtu par varenu, prieka pilnu spēku, kas ievedīs Latviju nākamajā simtgadē.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU