Pēdējos desmit gados Latviju pametuši ap 260 000 cilvēku, un, par nožēlu, aizbraucēju skaits turpina pieaugt. Turklāt vērojama tendence, ka arvien vairāk cilvēku uz pastāvīgu dzīvi citā valstī izbrauc kopā ar ģimeni. Tāpēc Latvijai, ja tā vēlas saglabāt saikni ar diasporu arī nākotnē, jāmeklē patiesi efektīvi risinājumi latviskuma uzturēšanai aizbraucēju bērnos, pirmkārt, nodrošinot iespējas kvalitatīvai latviešu valodas apmācībai ārzemēs. Diasporas izglītotāju forumā, iezīmējot šajā jomā veicamo pasākumu loku, diskusijas notika grupās “Latviskā izglītība – kā organizēt un motivēt”, “Latviskās izglītības saturs – ko, kāpēc un kā mācīties un mācīt” un “Latviskās izglītības saturs – īstenošanas iespējas tagad un perspektīvas”.
Mītnes zemes valodu zina labāk
Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3–17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, liecina LU Filozofijas un socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi – 21%, šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj Eiropas Sociālā fonda atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts “Latvijas emigrantu kopienas”, kas noslēdzās pagājušogad. Tieši latviešu valodas prasme ir galvenais faktors, kas nodrošina diasporas bērnu un jauniešu saikni ar Latviju, kurai, kā forumā uzsvēra Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājs Kristaps Grasis, nākotnē jākļūst par iespēju zemi, kur atgriezties nākamajām latviešu paaudzēm. Valodas grūtības kā šķērsli, lai atgrieztos Latvijā, norāda 12% diasporas pārstāvju, 8% no kuriem sevi uzskata par latviešiem, liecina LU Filozofijas un socioloģijas institūta 2016. gadā veiktais pētījums “Bērnu valodu prasme un latviešu valodas zudums/zuduma intensitāte jaunajās mītnes zemēs”. Ārzemju latviešu bērni 3–17 gadu vecumā kopumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes, nevis latviešu valodu. Bērniem, kuri dzimuši ārpus Latvijas, latviešu valodas zināšanas ir visvājākās.
Latviešu valodu ārpus Latvijas šobrīd var apgūt 25 valstīs aptuveni 103 neformālās izglītības iestādēs, tā dēvētajās nedēļas nogales skolās. Lai arī šis skaitlis varētu šķist visai iespaidīgs, patiesā aina ir daudz šokējošāka: šīs skoliņas apmeklē vien 5–10% diasporas bērnu un jauniešu. Kopš 1998. gadā slēgta Minsteres Latviešu ģimnāzija Vācijā, ārpus Latvijas vairs nepastāv neviena latviešu vidusskola.
Atbalsts latviešu valodas apguvei diasporā
Diasporas atbalsta un reemigrācijas veicināšanas pasākumi ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā, Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Saeimā pirmajā lasījumā izskatīts likumprojekts “Diasporas likums”, kurā noteikts, ka vadlīnijas diasporām ir jāizstrādā Ministru kabinetam.
Patlaban IZM pārraudzībā esošā Latviešu valodas aģentūra (LVA), kurai deleģēts darbs ar diasporu, īstenoto šādus atbalsta pasākumus:
- mācību un metodisko līdzekļu izstrāde un pieejamības nodrošināšana;
- diasporas izglītības darbinieku profesionālā pilnveide;
- Latvijas skolotāju profesionālā pilnveide darbam ar reemigrējušajiem bērniem un ģimenēm;
- nedēļas nogales skolu tiešs finansiāls atbalsts;
- atbalsts izglītojošu pasākumu organizēšanai latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšanai diasporas mītnes zemēs;
- organizē latviešu valodas apguves nometnes bērniem un jauniešiem;
- nodrošina konsultācijas skolotājiem, vecākiem.
Diasporas izglītībai nepieciešams stabils nākotnes finansējums, norāda speciālisti. Šogad diasporas izglītības pasākumiem Latvijas valsts atvēlējusi 736 116 eiro, informē IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja. Tomēr, kā skaidro Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Inta Mieriņa, latviešu nedēļas nogales skoliņas patlaban no valsts saņem ap 500 eiro gadā. Skolotāju darbs ir brīvprātīgs, par to saņemot simbolisku samaksu no bērnu vecākiem. Tiesa, no nākamā gada finansējumu diasporas izglītībai varētu iekļaut izglītības budžeta pamatizdevumos, paredzot arī algu nodrošinājumu nedēļas nogales skolu skolotājiem, forumā pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Vienlaikus skolotājiem tiktu izvirzīta prasība pēc pedagoģiskās izglītības un skološanas saskaņā ar Latvijā noteiktajiem izglītības standartiem. Tiesa, pagaidām pastāv bažas, vai visām diasporas skolām standartizēta pieeja būs piemērota.
Svarīgākais – rast motivāciju
Lai gan Latvijas valsts atbalsts izglītības un latviešu valodas apguves pasākumiem diasporā ir nozīmīgs, izšķirošā loma ir vecāku attieksmei – tam, vai viņi latviešu valodu un kultūru uztvers kā lieku slogu vai tomēr ieguvumu, atzīst ministrs. Patlaban daudziem vecākiem šķērslis, kas apgrūtina bērnu sūtīšanu uz nedēļas nogales skolām, ir bieži vien prāvais attālums līdz tām, kā arī nevēlēšanās šim nolūkam ziedot brīvdienu, skaidro I. Mieriņa. Taču biežākais iemesls skolas neapmeklēšanai, uz ko LU 2016. gada pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā norādījusi teju trešdaļa (29%) vecāku, ir fakts, ka ģimene nemaz nezina, kur tāda atrodas.
Vēl viens izplatīts iemesls nedēļas nogales skolas neapmeklēšanai – vecāki baidās, ka divu valodu – latviešu un mītnes zemes – mācīšanās vienlaikus bērnam radīs sajukumu, tādēļ priekšroka tiek dota otrai, dažkārt pat tīši izvēloties ģimenē nerunāt latviski. Tomēr, kā forumā norādīja psiholoģijas doktore Baiba Martinsone, šādi rīkojoties, bērnam tiek nodarīts zaudējums – divu valodu paralēla apguve būtu uzlūkojama kā ieguvums bērna intelektuālajai izaugsmei, jo sekmē elastīgāka, dažādām situācijām labāk piemēroties spējīga prāta veidošanos. Interesanti, ka menedžeru, profesionāļu, kā arī pakalpojumu vai tirdzniecības darbinieku ģimenēs bērni latviešu valodu zina sliktāk nekā vienkāršu strādnieku atvases. Iespēju, ka bērns runās latviski, samazina arī tas, ka ģimene dzīvo Austrālijā, Kanādā, ASV, Jaunzēlandē vai kādā no Dienvideiropas valstīm – zemēs, uz kurām latvieši patlaban izceļo salīdzinoši retāk.
Latvijas valsts uzdevums būtu motivēt diasporas bērnus un viņu vecākus pievērsties latviešu valodas apguvei. Patlaban trūkst metodisko materiālu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei, uz vienu no trūkumiem šajā ziņā norāda I. Mieriņa. Dažkārt arī vecākiem pietrūkst informācijas par šādu materiālu pieejamību, piemēram, LVA tīmekļvietnē “valoda.lv”, kur atrodama sadaļa “Māci un mācies latviešu valodu”. Tomēr, lai gan šādi materiāli ir pieejami, tie vēl nav izstrādāti visām izglītojamo vecuma grupām. Otrkārt, kā norāda speciāliste, Latvijā būtu jānodrošina atbalsts reemigrantu bērniem, lai palīdzētu viņiem iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, rīkojot arī skolēnu apmaiņu un vasaras nometnes, kas sekmētu saiknes veidošanu ar Latvijas sabiedrību. Pieredze liecina: to, vai diasporas ģimenē cenšas uzturēt latviešu valodu un kultūru, lielā mērā nosaka vecāku plāni kaut kad atgriezties dzimtenē. Savukārt, lai tas notiktu, Latvijā nepieciešami motivējoši priekšnosacījumi.
