Vai Latvijas sabiedrība ir pietiekami izglītota par vides tēmām? Prātā nāk nesenais gadījums ar kontrolēto meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā. Sabiedrībā radās satraukums un neizpratne – kā tad tagad būs, ņems un dedzinās mežu! Lai gan eksperti skaidroja, ka tā ir ierasta prakse arī citviet Eiropā. Sabiedrības šūmēšanās rezultātā tika pieņemts lēmums Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta ietvaros šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanas aktivitāti neveikt.
Šo gadījumu viennozīmīgi nevarētu ņemt kā piemēru vai diskusijas priekšmetu, lai vērtētu sabiedrības informētību un zināšanas. Saistībā ar Gaujas nacionālajā parkā plānoto aktivitāti, manuprāt, tur blakus sabiedrības zināšanu vai izpratnes trūkumam virmoja vispārēja nepatika pret aizsargājamās teritorijas aprobežojumiem vai dabas aizsardzību kopumā. Bet blakus sabiedrības viedokļiem kontrolētas dedzināšanas projekta ietekmē parādījās arī uzskatu dažādība speciālistu vidū, kā uzturēsim dabas daudzveidību nākotnē – ar vēsturisko pieeju "neaiztiekam, kā notiek, tā notiek" vai mēģinām atdarināt praksē konkrētas dabas norises konkrētā mežā, cenšoties panākt dabiskāku meža vidi un labvēlīgus nosacījumus sugu dzīves telpai.
Atgriežoties pie jautājuma kopumā, zināmā mērā situācija ir paradoksāla. Runājot ar cilvēkiem, šodien jau ir vērojamas labas zināšanas un izpratne par vides aizsardzības lomu un nozīmi mūsdienu pasaulē. Tajā pašā laikā fundamentālas izmaiņas Latvijā vēl nav vērojamas. Indivīds it kā domā un saprot, bet nenonāk līdz praktiskai rīcībai.
Kāds ir iemesls rīcības trūkumam?
Itin bieži cilvēki vides un dabas jautājumus uztver ļoti emocionāli, attālināti un mazāk izprot pragmatisko pusi. Mēs mīlam simbolus, esam gatavi tos aizsargāt, bet tajā pašā laikā neaizdomājamies, kas nodrošina sugu pastāvēšanu vai klātbūtni dabā Latvijā.
Kādreiz man cilvēki saka: "Es esmu dabas draugs. Daudz laika cenšos pavadīt pie dabas, braucu ar laivām katru vasaru, eju pārgājienos, kopā ar ģimeni dodos uz dabas takām." Kad sāku vairāk izprašņāt par paradumiem sava zemes īpašuma apsaimniekošanā vai ikdienas mājsaimniecībā, parādās cita aina. Nereti liekas, ka daba ir jāsargā kaut kur citur - rezervātos, ne manā saimniecībā. Mūsdienu pasaulē diskusijās par dabas daudzveidību rezervātu jautājums nonācis jau citu aktualitāšu lokā. Dabas speciālistu vidū aizvien nozīmīgāks ir jautājumu kopums, kā nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, jo dabas daudzveidību saglabāšana nav nodrošināma tikai ar pašreizējo aizsargājamo teritoriju īpatsvaru un pieeju.
Lai cilvēks būtu apzinīgs un viņam rūpētu daba, izglītošana jāveic jau no mazotnes, šeit lielu lomu spēlē ģimenē ieaudzinātās vērtības un dzirdētais skolā. Kā vērtējat, vai Latvijas skolās tiek veltīta pietiekama uzmanība ekoloģiskajai izglītībai?
Skolās ļoti aktīvi tiek mācīts atbildīgs dzīvesveids. Projektos un talkās, sacensībās vides jautājumi tiek aktualizēti. Bieži no pieaugušajiem dzirdam: "Mans bērns, atnākot no bērnudārza vai skolas, mājās mani māca, ka ir jāšķiro atkritumi, ir jāizslēdz elektrība, jāaizgriež ūdens krāns."
Šie jautājumi ir aktualizēti praktiskai ietekmei uz vidi mazināšanai. Skatīsimies, kas būs tālāk pēc 10–20 gadiem, kāda tam būs un vai būs ietekme uz biznesa sektoriem, kad pašreizējie bērni un jaunieši kļūs par lēmuma pieņēmējiem.
Zviedrijas kolēģi jau 40 gadus ļoti aktīvi iegulda vides izglītībā skolās. Kad jautāju, kādi ir viņu ieguvumi, panākumi, viņi atbild, ka nav nemaz tik ideāli lēmumi saistībā ar vides aizsardzību. Nonākot lēmumu pieņemšanas stadijā, parādās ļoti daudz un dažādi faktori nacionālā un starptautiskā mērogā, kas vides jautājumus kā prioritāti attālina.
Lielai daļai sabiedrības nav izpratnes, ka visi procesi dabā ir saistīti, piemēram, līdzeklis, kuru šodien izvēlamies trauku mazgāšanai, galu galā ietekmē zivis Baltijas jūrā, kuras pēc gadiem liksim uz sava pusdienu šķīvja.
Tā ir! Tāpēc runājot, piemēram, par Baltijas jūras aizsardzību, mēs nerunājam par šo problēmu tikai Pāvilostā vai Liepājā. Mēs lasām par to lekcijas skolās Valmierā, Rēzeknē un citur. Pirmajā mirklī liekas – kur tad ir tā jūra! Jāsaprot, ka mājsaimniecības ūdeņi caur saldūdeņiem nonāk jūrā. Atbildība ir ne tikai tiem, kas dzīvo Saulkrastos vai Pāvilostā, bet arī pārējiem.
Pasaules Dabas fondam ir arī brīvprātīgo programma. Cik entuziastus tā apvieno, un kādās aktivitātēs brīvprātīgie iesaistās?
Mēs jau vairākus gadus īstenojam brīvprātīgo kustību. Cenšamies sadarboties ar jauniešiem, mēs arī pieņemam praktikantus darbā birojā. Šobrīd mums ir kopējs projekts ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kurā jauniešiem ir iespēja strādāt pie mums vairākus mēnešus. Ir praktikanti, kas pēc tam paliek arī kā brīvprātīgie.
Brīvprātīgo kustībā ir vairāki simti, kas ir pieteikušies un kuriem izsūtām informāciju. Šobrīd aktīvie ir pārdesmit, kas piedalās mūsu pasākumos. Daudzi pirmajā mirklī pierakstās, bet, kad aicinām uz pasākumiem, tad neatnāk vai arī atnāk un saprot, ka tas nav viņiem. Mainās arī cilvēku prioritātes. Pats par sevi brīvprātīgā darbs ir nepārtraukta mainība.
Brīvprātīgā darbs PDF atšķiras no brīvprātīgā darba, par kuru lasām žurnālos vai redzam televīzijā – tīģeru vai ziloņu glābšanas akcijas, darbs kopā ar zinātniekiem. Mūsu darbs pamatā ir saistīts ar akciju, pasākumu rīkošanu, darbs ar skolām, konkrētu projektu īstenošanu. Reāla dabā iešana ir mazāk.
Būt videi draudzīgi varam ne tikai mājās, bet arī darbavietā, ievērojot tā saucamos "zaļā biroja" principus. Kādus videi draudzīgus risinājumus izvēlaties savā birojā?
Pasaules Dabas fonds 2013.gadā veica "zaļā biroja" sertifikāciju. Mums to nodrošināja Somijas kolēģi, kas ir šīs idejas autori. Pasaulē ir aptuveni 80 līdz 90 tūkstoši darbinieku, kas iekļauti "zaļā biroja" aktivitātēs dažādās valstīs.
Mēs savā birojā izstrādājam sistēmu ietekmes uz vidi mazināšanai, kā arī izvirzām konkrētus mērķus. Tā, piemēram, degvielas patēriņa samazināšanai ikdienā, braucot komandējumā, vērtējam – varbūt mēs to varam apvienot ar kādu citu braucienu, iespējami izmantot sabiedrisko transportu. Vēl aktīvi strādājam ar "zaļo iepirkumu", sākot jau ar patēriņa analīzi līdz pat videi draudzīgām izvēlēm, piemēram, remontam izvēlamies videi draudzīgas krāsas, vai mēbeles un papīru ar FSC sertifikāciju, izvērtējam arī pārtikas produktus.
Tuvākajā laikā mēs plānojam Latvijā piedāvāt "zaļā biroja" sertifikāciju. Konkrētās jomās būs izstrādāti kritēriji, reizi noteiktā periodā neatkarīgs speciālists izvērtēs, vai izdarīts tas, par ko veikta apņemšanās.
Man pašam bija interesanti, ka sertifikācijā tiek vērtēts tāds kritērijs kā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Kāds jautās, vai tas uzreiz nozīmē, ka virtuvē būs jālaiž dažādas dzīvās radības? Tas tā nav. Ja pilsētas birojam ir iespēja, var realizēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus praksē, piemēram, veidot vertikālos dārzus vai attīstīt īpašus nosacījumus putnu dzīves telpai. Taču tikpat labi tas var būt biroja darbinieku brauciens dabā, kur speciālisti nodrošina stāstījumu par dabas aizsardzības tematiku, vai arī līdzdalība dabas atjaunošanas talkas pasākumā.
Latvijas iedzīvotāji par vienu no nozīmīgākajām aktivitātēm vides aizsardzībā uzskata līdzdalību kolektīvos vides pasākumos. Tas ir ļoti labi un apsveicami, taču tikai ar šādu pienesumu fundamentālas izmaiņas vai ietekmes uz vidi mazināšanu nepaveiksim, jo tā ir tikai fragmentāra rīcība. Lai runātu par fundamentālu vides ietekmes mazināšanu, tas jādara sistemātiski.
Bieži dzirdam apgalvojumu, ka Latvija ir starp zaļākajām valstīm pasaulē. Vai ir pamats tā uzskatīt?
Diskutējot par to, rodas jautājums, vai tas, ka mums ir pozitīvas lietas, ir apzināta darbība no valsts vai biznesa sektora puses? Vai arī tas skaidri parāda, ka vienkārši mums nav attīstīta rūpniecība, mums nav tāds piesārņojums, mums ir ļoti maz iedzīvotāju, neesam tik ļoti vēl noplicinājuši savas dabas sistēmas?
Šeit noteikti var teikt, ka labais vides stāvoklis un dabas daudzveidība ir mantojums, bet ne sekmīgas un efektīvas darbības rezultāts. Tas ir īsts 21.gadsimta izaicinājums, valsts nākotnes attīstībā ekonomiku sabalansēt ar vides un sociālajiem jautājumiem.
Ir arī citi vērtējumi. Pasaules Dabas fondam ir tā saucamais "Ekoloģiskās pēdas nospieduma" vērtējums, pēc tā Latvija nebūt nav topa augšgalā. Vienmēr ir aktuāls jautājums, no kā sastāv vērtējums un kādus kritērijus un indikatorus izvēlamies. Es domāju, ka mēs noteikti varam apvienot dažādu indikatoru kopumu un Latvija var būt diezgan labā vērtējumā par dažādiem vides jautājumiem, un iespējams arī otrādi.
Tas ir labi vai slikti, ka Latvija atsevišķos pētījumos ir labi novērtēta?
Tas ir ļoti labi, ka mēs pēc kādiem vides indikatoriem esam pozitīvi vērtējami. Taču nereti esmu sastapies ar pretēju reakciju it kā pozitīvai ziņai, kura, manuprāt, tika virzīta, lai mēs nākotnē noturētu šo statusu un uzlabotu vēl citus indikatorus. Tā, strādājot dažādās darba grupās ministrijās, nevalstiskajās iniciatīvās, esmu bieži saskāries ar tiešu vai netiešu apgalvojumu: "Latvija taču ir zaļāko valstu sarakstā, ko vēl jūs gribat? Tieši otrādi, būtu jāsāk laist lejā vides kritērijus." Šie cilvēki ar pētījumu vai nu nav iepazinušies, vai nav izpratuši, vai nu ļaunprātīgi izmanto ziņu, lai panāktu savu privātu labumu.
Septembrī valsts sekretāri atbalstīja priekšlikumu turpmāk Ministru kabineta sēdēs izskatīt tikai tos tiesību aktu projektus, kas izstrādāti sadarbībā ar sabiedrību. PDF ir arī starp tām organizācijām, kas ir parakstījusi NVO un Ministru kabineta sadarbības memorandu. Jūsu organizācijas pārstāvji ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides konsultatīvajā padomē. Cik lielā mērā vides organizācijām ir iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī augstākajā līmenī?
Nevalstiskajām organizācijām ir iespēja paust savu viedokli un līdzdarboties dažādu politisko dokumentu un normatīvo aktu izstrādēs. Jautājums ir, vai paši valsts lēmumu pieņēmēji redz vidi kā ļoti nozīmīgu stūrakmeni valsts attīstībā? Tas liek uzdot jautājumu, vai nevalstisko organizāciju līdzdalība un iespēja piedalīties ir spēle vai arī lēmumu pieņēmējiem ir vēlme uzzināt mūsu domas un kaut ko mainīt saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem.
Manuprāt, vides aizsardzības jautājumi Latvijā ne tuvu nav vienlīdzīgi prioritāri ekonomiskiem jautājumiem. Līdz ar to līdzdalība ir nodrošināta, bet cik tā ir izsvērta, ar vēlmi kaut ko mainīt, tas ir ļoti diskutējami.
Pēc pieredzes nereti ideja vai satvars politikas dokumentam vai normatīvajam aktam rodas bez vides interešu aizstāvju līdzdalības. Rāmja piepildījumam tālāk jau tiek pieaicinātas arī vides NVO, taču rāmja piepildījuma kvalitāte nevar vairs izmainīt pašu rāmi.
Mani kolēģi no vides organizācijām kādreiz saka: "Redziet, cik forši, mēs varam izteikties, mūs aicina, uzklausa!" Es pretī: "Vai jūs saprotat, kad mēs teicām, ka rāmis nav pareizs – mūs neuzklausīja?"
Patiesā vides aizsardzība nav nedz nevalstiskajās vides organizācijās, nedz vides valsts institūcijās. Tā ir biznesa sektoros, īpaši finanšu sektoros, to lēmumu pieņēmējos, izvēlēs, izglītībās, praktiskos biznesa modeļos.
No parlamentā iekļuvušajām partijām tikai vienas partijas programmā bija pieminēta vides tēma.
Viens ir tas, ka partiju līderi vai programmu veidotāji neaizdomājas tik tālu. Bet otrs – nav jau sabiedrības pieprasījuma. Ja sabiedrība par to runātu aktīvi un skaļi, būtu nepārtrauktas demonstrācijas vai plašas akcijas pret kaut kādu lēmumu pieņemšanu, šie jautājumi būtu ietverti. Politiskās partijas diemžēl, virzoties uz sekmīgiem vēlēšanu rezultātiem, pamatā lūkojas uz sabiedrības pieprasījumu, nevis pašas veido dienas kārtību.
Tāda politiskā spēka Latvijā, kuram rūpētu vides aizsardzība un par kuru vides organizācijas varētu aicināt balsot, diemžēl nav. Vienā vai otrā partijā ir cilvēki, kas izprot dabas un vides jautājumus, to nozīmību. Pie viņiem var griezties, izklāstīt idejas un sūtīt ieteikumus jautājumu aktualizācijai, t.sk. likumdošanas normu izmaiņām vai tieši otrādi. Nākotne vides aizstāvībai neizskatās rožaina. Nevaram domāt, ka pēkšņi 30 vai 50 deputāti kā vienu no prioritātēm turpmākos četrus gadus izvirzīs vides aizsardzību.
Tomēr cerot, ka jaunā Saeima un valdība neaizmirsīs par vides jautājumiem, kuras ir būtiskākās risināmās problēmas?
Risināmie jautājumi tiešām ir dažādi un dažāda mēroga. Mēs varam iet cauri visiem tautsaimniecības sektoriem vai arī izvēlēties citu metodiku. Bieži man prasa, kāda Latvijā ir lielākā problēma saistībā ar vides aizsardzību. Atbilde ir vienkārša – lēmumu pieņēmēju dienas kārtībā vides aizsardzība nav patiesa prioritāte!
Jāskatās, kādas būs izmaiņas saistībā ar Eiropas komisijām. Kā zinām, vides komisija pati par sevi visticamāk nebūs, to plānots apvienot. Vides aizsardzības organizācijas Eiropā ir ļoti nobažījušās, un notiek nopietna diskusija.
Manuprāt, Eiropas Savienība ir viens no nopietniem atbalstiem šodien Latvijā dabas un vides aizsardzības jomā. Jo tieši ES tiesību akti un nosacītie spiedieni itin bieži rada neērtības sajūtu lēmumu pieņēmējos. Ja mēs atstātu pie pašreizējās attieksmes un zināšanu līmeņa lēmumu pieņemšanu par vides jautājumiem tikai nacionālā līmenī, situācija ar vides un dabas aizsardzību Latvijā būtu sliktāka. Tas ir mans viedoklis pēc tā, kā es ikdienā redzu lēmumu pieņemšanas gaitu un diskusijas.
Kāda ir attieksme pret vides nevalstiskajām organizācijām?
Bieži valsts ierēdņi vai lēmuma pieņēmēji maldīgi uzskata, ka, vides NVO lobējot vides aizsardzību, patiesībā veido savu biznesa plānu. Tam par iemeslu ir vēsturiski īsa un joprojām vēl vāji attīstīta nevalstisko organizāciju kustība Latvijā, ir varbūt arī kaut kādi sliktie piemēri vai vispār nav izpratnes par nevalstiskajām organizācijām, to darbību un būtību. Manuprāt, ir daudzi cilvēki Latvijā, kas vispār nesaprot, kāpēc ir vajadzīgs Pasaules Dabas fonds vai citas vides NVO.
Strādājot PDF vairāk nekā 15 gadus, esmu saskāries ar dažādām situācijām. Ir pārmests politiskais lobisms, ārvalstu investoru lobisms un Latvijas biznesa sektoru lobisms. Tas reizēm ir tik nepatīkami! Mēs esam pauduši savas vērtības, apolitiskumu un neatkarību savos lēmumos. Cilvēkus diemžēl nereti ir saindējis koruptīvo darbību fons, politiskās blēdības, par kurām uzzinām informatīvajā telpā, un dažbrīd atklāti intensīvais privāto interešu lobisms mūsu valstī. Tas, iespējams, reizēm neļauj viņiem palūkoties citādi uz nevalstiskajām organizācijām, to mērķiem, vērtībām un darbības principiem.
Kā vērtējat vides jautājumu risināšanu pasaulē?
Pasaulē kopumā vides stāvoklis pasliktinās un samazinās bioloģiskā daudzveidība. Vides jautājumi ir kļuvuši jau par konkrētu atsitienu uz cilvēku veselību, labklājību. Konstatējot, ka ir nepareizi pieņemti lēmumi, kas veicina klimata pārmaiņas un rada milzīgus ekonomiskus zaudējumu konkrētā valstī vai valstu grupās, ietekmē cilvēku veselības stāvokli, ātrāk vai vēlāk tiks pieņemti nopietnāki izaicinājumi, mēģinot mazināt šīs ietekmes.
Cilvēks kā egoistiska būtne, redzot, ka kaitējumi vidē nodara jau konkrētu ļaunumu paša labklājībai un veselībai, citām jomām, mēģinās kaut ko darīt.
Lielas problēmas ir tieši saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pasaulē. Šeit atsitiens var būt ilgāks un risinājumi vēl sarežģītāki. Ir jābūt ļoti inteliģentam cilvēkam, lai saprastu, ka homo sapienam, domājot par savu labklājību, jāatceras par citām sugu populācijām, kas ir līdzās, un kā pieņemtie lēmumi tās ietekmēs.
