Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gaismas piesārņojums kļūst par aktuālu problēmu tieši diennakts tumšajās stundās, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot atsevišķas putnu, kukaiņu un nakts dzīvnieku sugas, kā arī traucējot astronomu darbu.
FOTO: SXC
Planētu aptveroša akcija
Šogad "Zemes stunda" notiks sestdien, 29.martā, no pulksten 20.30 līdz 21.30. Šis ir jau astotais gads, kopš Pasaules Dabas fonds (PDF) šo akciju rīko arī Latvijā.
Plašāk par pašu akciju un tās norisi stāsta Arta Mellupe, PDF projektu vadītāja: ""Zemes stunda" ir Pasaules Dabas fonda organizēta vispasaules akcija, kuras laikā uzņēmumi, pašvaldības un ikviens cilvēks izslēdz apgaismojumu uz vienu stundu, lai simboliski parādītu savu apņemšanos Zemes labā." Viņa skaidro, ka "Zemes stunda" sākotnēji bija lielākais klimata tēmai veltītais pasākums, kāds jebkad noticis. Tās laikā miljoniem cilvēku visapkārt pasaulei vienojās, izslēdzot apgaismojumu uz vienu stundu, lai pieprasītu izlēmīgu rīcību klimata problēmu risināšanai.
Līdz ar to "Zemes stundu" kopumā var vērtēt kā populāru pasaules mēroga pasākumu, kurā piedalās atpazīstami uzņēmumi un kurā tiek iesaistīti visiem zināmi un vērā ņemami objekti. Piemēru ir daudz, un tie atrodami daudzās pilsētās, valstīs un pasaules daļās, kur lielās ēkās, simboliskos objektos, TV torņos katru gadu "Zemes stundas" laikā simboliski tiek izslēgts apgaismojums. Starp tiem jāmin Sidnejas Operas nams, Ņujorkas Empire State building debesskrāpis, Eifeļa tornis Parīzē un daudzi, daudzi citi. Arī Rīgā "Zemes stundas" laikā katru gadu tiek izslēgts apgaismojums vairākiem nozīmīgiem objektiem, piemēram, Brīvības piemineklim un Dzelzceļa tiltam.
"Zemes stunda" motivē paust attieksmi un rīkoties
Paralēli simboliskajai apgaismes objektu izslēgšanai "Zemes stunda" vērtējama kā akcija, kas palīdz mobilizēt
cilvēkus visā pasaulē, tādējādi piesaistot gan mediju, gan politiķu uzmanību daudziem aktuāliem jautājumiem un aicinot meklēt risinājumus. Piemēram, Austrālijā – Lielajam Barjerrifam un tā aizsardzībai, Somijā – globālās sasilšanas ietekmētajam un apdraudētajam Arktikas reģionam, Nepālā – Himalaju nogāzēs dzīvojošo bērnu dzīves uzlabošanai. Tāpat uzmanības lokā ir Amazones meži, kuru straujā samazināšanās izciršanas rezultātā uzskatāma par visas pasaules kopējo problēmu.
Latvijā no "Zemes stundas" PDF sagaida to pašu, ko ikviens akcijas organizators visā pasaulē, – atbildīgu un videi draudzīgu rīcību katru stundu un katru dienu, stāsta A.Mellupe. PDF pārstāve neslēpj, ka ik gadu, piedaloties šīs akcijas veidošanā, viņa no sirds cer, ka šī stunda ikvienam liks aizdomāties par enerģijas un resursu taupīšanu, videi draudzīgāku dzīvi ikdienā.
"Daudzās valstīs ir pieņemti likumi debess aizsardzībai noteiktos apgabalos vai rajonos naktī."
"Zemes stundā" Latvijā ik gadu piedalās arī dažādas iestādes un uzņēmumi, tādējādi veicinot paralēlu akcijas norisi vairākās pilsētās. Akcijas dalībnieki varēs paust savu atbalstu planētai, iesaistoties pasākumos Siguldā, Kuldīgā, Valmierā, Jelgavā un daudzviet citur. Jūrmalā, piemēram, par dalību akcijā šogad rūpējas SIA "Jūrmalas gaisma", kas apņēmusies 2014.gada 29.marta vakarā mazākas nozīmes ielās ieslēgt tikai katru otro gaismekli, tādā veidā samazinot iztērētos energoresursus un aicinot darīt to arī citus.
Kā skaidro uzņēmuma pārstāvis un valdes priekšsēdētājs Vilmārs Freimanis, tad SIA "Jūrmalas gaisma" konkrētajā akcijā piedalās, lai paustu savu attieksmi pret negatīvajām klimata izmaiņām un aicinātu iedzīvotājus aizdomāties par to, ko mēs katrs varam darīt, lai samazinātu siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju, jo CO2 rodas dažādu mūsu darbību - braukšanas ar automašīnu, ēst gatavošanas, dzīvojamo platību apsildīšanas - rezultātā. V.Freimanis gan piebilst, ka apgaismojuma nodrošināšanai tiek patērēta tikai niecīga daļa kopumā saražotās enerģijas, tomēr arī šo niecīgo daļu ir iespējams samazināt, uzstādot energoefektīvākus gaismekļus un samazinot to degšanas jaudu nakts stundās.
Rūpēties par vidi ikdienā, nevis tikai reizi gadā
A.Mellupe atzīst, ka kopumā akcijas dalībnieku skaits aug gan Latvijā, gan pasaulē un par akciju uzzina aizvien vairāk iedzīvotāju. Attiecībā uz Latviju tas īpaši jūtams uzņēmumu vidū, kas informē par akcijas norisi arī savus klientus un sadarbības partnerus. PDF stāsta, ka "Zemes stundā" piedalās gan Latvijas lielie, gan mazāki uzņēmumi, īpaši aktīvas ir bankas. Arī pašu iedzīvotāju iesaiste ar katru gadu kļūst arvien aktīvāka un kvalitatīvāka - notiek pašu organizēti pasākumi pašvaldībās, un akcija tiek izmantota, lai informētu citus par iespējām katram pašam iesaistīties, mainīt ikdienas paradumus un tādējādi palīdzēt uzlabot apkārtējo vidi. Lai gan PDF cenšas cītīgi sekot līdzi uzņēmumu un iedzīvotāju aktivitātēm, to ir tik daudz, ka par pasākumiem un norisēm izdodas uzzināt vien pēc akcijas beigām, secina A.Mellupe.
PDF pārstāve atklāj, ka kampaņas rīkotāji būtu priecīgi, ja bez "Zemes stundas" atgādinājuma reizi gadā varētu iztikt un sabiedrība Latvijā un pasaulē ar savu dzīvesveidu būtu tik atbildīga pret vidi katru dienu. Pēdējos gados "Zemes stundas" aktivitātēs īpaši tiek uzsvērts, ka tā nav tikai viena stunda - atbildīgi jārīkojas arī ikdienā. Tomēr spriest par to, cik ļoti tas ietekmē iedzīvotāju paradumus Latvijā, PDF diemžēl neņemas, bet ļoti cer, ka uzlabojumi ir.
Gaisma piesārņo vidi
Akcijas laikā, samazinot resursu patēriņu un daudzviet izslēdzot apgaismojumu, iespējams pievērst uzmanību piesārņojuma veidam, par kuru Latvijā runā ļoti maz. Tas ir gaismas piesārņojums, saukts arī par luminozo jeb foto piesārņojumu. Vislabāk to var novērot naksnīgajās debesīs, kad virs lielām pilsētām (tai skaitā arī Rīgas) un metropolēm ir pazudusi dabiski tumšā gaisma un nav redzamas zvaigznes. Tās vietā konkrēto teritoriju ieskauj gaismas atblāzma. Ilustratīvi ir diennakts tumšajās stundās uzņemtie fotoattēli no kosmosa, kuros neskaitāmi gaismas punkti iezīmē lielāko pilsētu atrašanās vietas.
Par šo piesārņojuma veidu vistiešākajā veidā atbildīgs ir cilvēks, jo gaismas piesārņojums nav dabīgs - tas ir mākslīgs process. Pie piesārņojuma izraisītājiem pieskaitāms ielu apgaismojums, prožektoru radītās gaismas, ēku fasāžu izgaismojums, lāzeri, lieli reklāmas paneļi. Astronomi uzskaitītos apgaismojuma veidus pieskaita ārpustelpu apgaismojumam.
Par šādu piesārņojuma veidu ir būtiski runāt, jo tas ne tikai ietekmē cilvēka veselību, bet arī citus dzīvos organismus un var kalpot par traucēkli pētnieciskajai darbībai. Piemēram, atsaucoties uz National Geographic publicēto informāciju, var teikt, ka gaismas piesārņojums īpaši skar putnus un kukaiņus. Piemēram, strazdi un citu sugu putni, atrodoties šāda piesārņojuma ilgstošā ietekmē, var sākt dziedāt nepareizās diennakts stundās, tāpat šāda gaismas intensitāte traucē putniem to migrācijā. Nenodziestošais nakts apgaismojums ietekmē arī naktī lidojošo kukaiņu spēju orientēties.
Arī astronomiem nepieciešamas dabiski tumšas debesis
To, ka nakts piesārņošana ar dažāda veida gaismu traucē veikt astronomiskos novērojumus, neslēpj Ilgmārs Eglītis, LU Astronomijas institūta direktors. Viņš skaidro, ka nakts apgaismojums palielina debess izkliedētās gaismas fonu, kas neļauj novērot vājas zvaigznes. Līdz ar to, ja, piemēram, dabiski tumšās nakts debesīs ar neapbruņotu aci iespējams saskatīt vairāk kā divus tūkstošus zvaigžņu, tad pilsētās šādi redzamo zvaigžņu skaits saruks līdz pussimtam. I.Eglītis stāsta: "Zvaigžņu spektros parādās apgaismojuma lampu radītās spektāllīnijas (Na, Ne, Hg u.c.)."
Astronoms skaidro, ka astronomiskie novērojumi optiskajā diapazonā tiek traucēti ļoti stipri, tāpēc daudzās valstīs ir pieņemti likumi debess aizsardzībai noteiktos apgabalos vai rajonos naktī. Piemēram, vairākos ASV štatos, atsevišķos Japānas apgabalos, dažās Itālijas, Spānijas un Kanādas provincēs, Kanāriju salās, Čehijā un citur ir pieņemts "Nakts debess aizsardzības akts". Viens no akta noteikumiem paredz, ka visām ārpustelpu kvēlspuldzēm ar jaudu virs 150 W un pārējām apgaismes ierīcēm ar jaudu virs 70 W, kuras uzstādītas pirms 2000.gada, jābūt nosegtām ar gaismas vairogu (apgaismes ierīces tāds nosegums, kas neļauj gaismai pacelties virs gaismas vairoga piestiprināšanas vietas horizontālās plaknes).
Tikmēr Latvijas gadījumā optiskos teleskopus aizsargājošās prasības ir iestrādātas Aizsargjoslu likumā. Tāpēc, piemēram, ap Astrofizikas observatoriju Baldonē ir noteikts speciāls apgaismojuma režīms. Saskaņā ar likuma 23.2panta 2.punkta prasībām ap optisko teleskopu Baldonē ir noteikts ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabals 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra, savukārt 51.1panta 2.punkts nodrošina to, ka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu.
"Spilgta gaisma nakts laikā ir cēlonis atsevišķu nakts dzīvnieku sugu izmiršanai, un tas attiecīgi noved pie ekoloģiskā līdzsvara izjaukšanas."
Šādi iespējams nodrošināt pētniecisko objektu pasargāšanu no gaismas piesārņojuma, tomēr vēl aizvien paliek aktuāls jautājums par ietekmi uz cilvēku veselību un atsevišķām dzīvnieku sugām. Arī LU Astronomijas institūta direktors pievienojas ārzemju zinātnieku uzskatam, ka spilgta gaisma nakts laikā ir iemesls atsevišķu nakts dzīvnieku sugu izmiršanai, un tas attiecīgi noved pie ekoloģiskā līdzsvara izjaukšanas.
Noslēgumā A.Mellupe piebilst, ka iepriekš gan nav nācies runāt par gaismas piesārņojumu tieši "Zemes stundas" sakarā. Viņa neslēpj: lai arī šī problēma ir aktuāla un pastāv, diemžēl Latvijā nav ekspertu, kas to būtu detalizēti pētījuši un varētu par to runāt tieši Latvijas kontekstā.
Konkrētajam apgalvojumam un situācijai kopumā tika gūts apstiprinājums arī raksta tapšanas gaitā, kad no uzrunātajiem dažādu jomu speciālistiem lielākā daļa nebija gatavi un nejutās kompetenti sniegt savu komentāru par gaismas piesārņojuma problēmu.
Pasaules Dabas fonds aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju būt kopā ar visu pasauli un svinēt Zemes stundu, pavadot to kopā ar ģimeni un draugiem. Plašāk par Zemes stundas dalībniekiem, norises vietām iespējams uzzināt Pasaules Dabas fonda mājaslapā.
