Informāciju sagatavoja: Natālija Laveniece-Straupmane,
Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriskonsulte
Jaunajā likumprojektā "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" ir noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu drīkst veikt tikai publisko personu iestāžu amatpersonas, kā arī pašvaldību administratīvās komisijas. Tātad visas procesuālās darbības, kas notiek administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, būs tiesīgas veikt tikai iestāžu amatpersonas. Savukārt privātpersonām šo uzdevumu nebūs iespējams deleģēt.
Likumprojekts dod amatpersonām plašu rīcības brīvību. Piemēram, likumprojektā ir uzskaitītas administratīvo pārkāpumu procesa stadijas un procesuālās darbības, ko amatpersona procesa ietvaros drīkst veikt. Vienlaikus likumprojektā ietvertais regulējums ir samērā vispārīgs, lai to būtu iespējams piemērot neatkarīgi no procesa veida (praksē administratīvā pārkāpuma process var būt ļoti īss, kad pārkāpumu konstatē un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, vai arī gluži pretēji - samērā ilgstošs, ja lietas izskatīšana prasa papildu pierādījumu iegūšanu). Tādēļ amatpersonai atkarībā no katras lietas apstākļiem būs iespēja izvēlēties atbilstošu procesa formu un veidu.
Vēl jaunajā APPL regulējumā ir paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pieņemt tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas pārkāpuma konstatēšanas vietā. Vienlaikus ir noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, ja tas nav iespējami vai nav adekvāti. Ievērojot minēto, amatpersonai katrā konkrētajā gadījumā ir jāizlemj, vai administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas vai arī konkrētajā lietā ir nepieciešama papildu pierādījumu iegūšana, vai arī pastāv citi apstākļi, kas prasa lietas izskatīšanas atlikšanu.
Iestādes vadītājam būs iespēja izdot iekšējos normatīvos aktus nolūkā nodrošināt vienotu pieeju līdzīgu lietu izskatīšanā, kas var atvieglot amatpersonām darbu. Taču arī pašai amatpersonai, kas ved administratīvā pārkāpuma procesu, ir jābūt pietiekami kompetentai. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība. Izņēmums no šīs normas ir pieļaujams tikai attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumam pakļautajām amatpersonām un pašvaldības policijas amatpersonām, kurām var būt vidējā izglītība. Vienlaikus likumprojekts paredz sešu gadu pārejas periodu, kura laikā amatpersonām ir jāiegūst augstākā izglītība.
Arī pašvaldību administratīvās komisijas sagaida jauna prasība. Likumprojekts noteic, ka pašvaldības administratīvajā komisijā iekļauj vismaz vienu personu, kura ir ieguvusi 2. līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnē. Šādā veidā ir paredzēts celt pašvaldību administratīvo komisiju pieņemto lēmumu kvalitāti.
Turpmāk vēl.
| TEMATS |
Administratīvo pārkāpumu reforma (publikāciju saraksts)
Vienotas izpratnes un lasītāju ērtības labad LV portāls Tieslietu ministrijas sagatavotos komentārus par likumprojektu APPL publicē savstarpēji integrētā sasaistē:
