Likumprojekts „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” ir būtisks solis ceļā uz administratīvo sodu sistēmas attīstīšanu un sakārtošanu atbilstoši mūsdienu valsts iekārtai.
LV portāla infografika
Nedaudz vairāk kā pirms gada LV portāls publikācijā "Būs jauna administratīvo sodu sistēma" vēstīja, ka Tieslietu ministrijā ir izstrādāts jauns administratīvo pārkāpumu tiesiskais regulējums, kura mērķis ir aizstāt no padomju laikiem mantoto un vairāk nekā 140 reizes grozīto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Gada laikā likumprojekts ir izgājis saskaņošanas procedūru, un 22.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja jaunā likumprojekta Administratīvo pārkāpumu procesa likums (APPL) nodošanu izskatīšanai Saeimā.
Par jaunā administratīvo pārkāpumu regulējuma stāšanos spēkā provizoriski min 2016.gada sākumu. Taču, lai laikus informētu sabiedrību par jaunā likumprojekta APPL konceptu, Tieslietu ministrijas atbildīgie speciālisti ir sagatavojuši skaidrojošus komentārus, kuros iepazīstina ar topošā likuma administratīvo sodu un to procesuālās piemērošanas aspektiem. Vienotas izpratnes un lasītāju ērtības labad LV portāls visus 10 komentārus publicēs savstarpēji integrētā sasaistē.
Informāciju sagatavoja: Natālija Laveniece - Straupmane,
TM Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriskonsulte
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarāmie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām. Tādējādi nav noliedzams, ka jaunā likuma nepieciešamība bija kļuvusi aksiomātiska, un Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma jau tiek īstenota, un ir paredzēts, ka tā notiks vairākos posmos.
Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012.gada 1.jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu. Ar 2012.gada 1.jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus.
Vienlaikus Tieslietu ministrijā notika darbs pie nākamā reformas posma – Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas izstrādes un ieviešanas. Koncepcija tika apstiprināta Ministru kabinetā 2013.gada 4.februārī, un Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot administratīvo pārkāpumu sistēmas ieviešanas plānu un administratīvo sodu procesa likumprojektu.
Likumprojekta izstrādes gaitā eksperti saskārās ar daudziem izaicinājumiem. Piemēram, ievērojot to, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir "mazā krimināllieta", kurā lēmumu pieņem pārvaldes iestāde, likumprojektā bija jāievieš kriminālprocesuālie principi, vienlaikus saglabājot atsevišķus administratīvā procesa elementus. Tāpat bija jāatrod līdzsvars starp procesa efektivitāti un privātpersonu tiesību un interešu aizsardzību. Atbildes uz darba gaitā konstatētajiem jautājumiem tika meklētas diskusijās ar akadēmisko personālu, amatpersonām, kas ikdienā piemēro administratīvos sodus, kā arī tiesnešiem.
[PDF] Likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums": INFOGRAFIKA par svarīgākajiem jaunievedumiemTurpmākajās publikācijās tuvplānā tiks apskatītas svarīgākās izmaiņas, ko ar likumprojektu ir paredzēts ieviest administratīvo sodu jomā, piemēram, administratīvo sodu sistēmas izmaiņas, amatpersonām izvirzāmās prasības, starptautiskā izpildes mehānisma ieviešana administratīvo pārkāpumu lietās u.c.
Turpmāk vēl.