Ar Ministru prezidenta rīkojumu darba grupa RAPLM funkciju izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai par funkciju nodošanu citām ministrijām tika izveidota 25. martā. Tajā tika iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, RAPLM, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Šajā darbā piedalījās arī Ministru prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos. Darba grupas sēdēs tika pieaicināti arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji.
EM valsts sekretārs: ministrijas izveide ir sevi attaisnojusi
Funkciju izvērtējuma mērķis bija noskaidrot tās RAPLM īstenotās funkcijas, kuras valsts pārvaldei būtu nepieciešamas arī turpmāk, un to, kāds būtu efektīvākais to nodrošināšanas institucionālais ietvars. Kā piektdien norādīja EM valsts sekretārs J.Pūce, darba grupa pēc vairākkārtējām sanāksmēm secinājusi, ka visas RAPLM politikas veidošanas un īstenošanas funkcijas ir lietderīgas un turpināmas un ministrijas izveide ir sevi attaisnojusi.
Zem reorganizācijas āmura pakļuvušās ministrijas pienākumus vērtētāji sarindoja un analizēja pa šādām grupām:
- valsts stratēģiskā plānošana (t.sk. reģionālās attīstības plānošana);
- telpiskā plānošana un zemes politika;
- pašvaldību pārraudzība un attīstība;
- e-pārvalde un informācijas sabiedrība;
- attīstības instrumentu politika (ES struktūrfondi, „Interreg” u.c. finanšu instrumenti).
Kā redzams no šī uzskaitījuma (RAPLM interneta vietnē funkcijas atspoguļotas izsmeļošāk), RAPLM darbības lauks ir daudz plašāks, nekā to 13. februārī, aicinot sākt diskusiju par ministrijas likvidēšanu, deklarēja „Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis: RAPLM esot izpildījusi savu galveno mērķi - realizējusi novadu reformu un turpmākai tās pastāvēšanai neesot loģiska pamatojuma.
Politiskās atbildības izvēlei piedāvātie varianti
Izvērtējot iespējamo RAPLM reorganizāciju, darba grupa piedāvā Ministru prezidentam un valdību veidojošajām partijām šādus rīcības modeļus:
- RAPLM funkciju īstenošana tiek nodota kādai citai (vienai) ministrijai – Ekonomikas ministrijai vai Vides ministrijai. Tad atsevišķas funkcijas varētu tikt nodotas arī Finanšu ministrijas (FM) atbildībā (pašvaldību pieprasījumi līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas darbības analīze un uzlabošana; pašvaldību fiskālās disciplīnas regulējuma izstrāde un īstenošanas uzraudzība; pašvaldību finanšu darbības analīze un pārraudzība, metodoloģiskais atbalsts, pašvaldības darbinieku atlīdzības sistēmas izveide un pārraudzība).
- RAPLM funkcijas tiek sadalītas starp vairākām ministrijām. Darba grupa uzskata, ka arī šajā modelī atsevišķas funkcijas varētu tikt nodotas FM atbildībā (tās pašas, kas minētas 1. modelī). Darba grupa piedāvā katrai funkciju grupai vairākus iespējamos funkciju nodošanas variantus, norādot katra risinājuma priekšrocības.
Tā kā stratēģiskās plānošanas funkcija ir viena no nozīmīgākajām RAPLM funkcijām un tās īstenošana ietekmē visu valsts pārvaldi (t.sk. citas RAPLM funkcijas), darba grupa aicina lēmuma pieņemšanu par turpmāko RAPLM funkciju īstenošanu uzsākt tieši ar lēmuma pieņemšanu par šo funkciju.
J.Pūce informē, ka darba grupā netika balsots par minēto variantu priekšrocībām, jo to izvērtējums ir „politiskās atbildības izvēle”, tātad koalīcijā un valdībā lemjams jautājums. No tā tad būs atkarīgi arī tālākie pārmaiņu termiņi un iespējamais naudas ietaupījums, par kuru darba grupas vadītājs izvairījās sniegt jebkādas aplēses, tomēr norādot, ka administratīvā aparāta samazinājums būs jebkurā gadījumā, kas, loģiski, izdevumus ļaušot samazināt.
"Funkciju izvērtējuma mērķis bija noskaidrot tās RAPLM īstenotās funkcijas, kuras valsts pārvaldei būtu nepieciešamas arī turpmāk, un kāds būtu efektīvākais to nodrošināšanas institucionālais ietvars."
Pašlaik RAPLM kopējā 2010. gada budžeta izdevumi plānoti 71 110 261 lata apmērā, t.sk. no Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma 58 422 370 latu un valsts pamatfunkciju īstenošanai - 12 687 891 lats.
Valsts budžeta līdzekļu ietaupījums RAPLM reorganizācijas rezultātā iespējams pamatā uz atbalsta funkciju nodrošināšanu politikas funkciju pārņēmējas ministrijas ietvaros, kā arī pārņemot konkrēto politikas veidošanas funkciju, izvērtējot iespēju samazināt tās veikšanas apjomu, secinājusi darba grupa.
J.Pūce informēja: aprēķini par budžeta līdzekļu ietaupījumu no RAPLM reorganizācijas liecina par to, ka lielāka ekonomija rodas, izvēloties rīcības modeli, kas paredz RAPLM funkciju nodošanu kādai citai (vienai) ministrijai. Viņš arī atzina, ka reorganizācijas procesā (ja tas notiktu) nebūtu lietderīgi darba grupas formulētās funkcijas dalīt vēl sīkāk, jo tas apgrūtinātu to īstenošanu visā pilnībā.
RAPLM pienākumu rats joprojām griežas
Tātad pagaidām ir skaidrs tas, ka nekas daudz nav skaidrs. Tikmēr RAPLM pārstāvji otrdien piedalīsies valdības sēdē, kurā plānots izskatīt ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par kārtību, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu. Ministru kabinetam tiks iesniegts arī informatīvais ziņojums par tiesiski nepieļaujamas informācijas aprites ierobežošanu virtuālajā vidē. Vēl ministrijas speciālisti tiekas ar Saeimas deputātiem, lai diskutētu par izmaiņām izglītībā saistībā ar valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģiju „Latvija 2030”.
Trešdien ministrijā notiek Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas veicināšanas darba grupas sanāksme, kur spriedīs arī par sadarbību nākotnē.
"Lielāka ekonomija rodas, izvēloties rīcības modeli, kas paredz RAPLM funkciju nodošanu kādai citai (vienai) ministrijai."
Ceturtdien RAPLM speciālisti piedalās Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē, kur plenārsēdē apspriedīs cilvēkresursu lomu ilgtspējīgas reģionālās attīstības veicināšanā. Šajā dienā notiek arī Centrālās Baltijas jūras reģiona vadības komitejas sēde, kurā ar programmas dalībvalstu pārstāvjiem apspriedīs trešajā projektu konkursā iesniegtos projektus. Kā informē RAPLM, programmas mērķis ir radīt globāli atpazīstamu, dinamisku un konkurētspējīgu reģionu, kas ir pievilcīgs gan biznesam, gan tūristiem un kur iedzīvotāji vēlētos dzīvot, strādāt un investēt.
Šī darba kārtība ir vēl viens apliecinājums tam, cik plašs ir jautājumu loks, kuram līdz šim bijis viens saimnieks – RAPLM. Tieši par to, ka, izdalot ministrijas plašo pienākumu spektru, kas tomēr bija ietverts vienotas valsts attīstības politikas plānošanas zīmē, var zust arī pārraudzība par procesu kopumā, uztraucas daudzi, kuriem ir saistība gan ar šo plānošanu, gan e-pakalpojumiem, gan pašvaldībām. Jo arī tajās pēc teritoriāli administratīvās reformas viss nebūt nerisinās gludi.
Par ko uztraucas LPS, plānotāji, uzņēmēji un citi
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis vairākkārtīgi norādījis, ka iespējamās pārmaiņas var radīt negatīvas sekas, un to pauda arī intervijā Latvijas Radio: „Var jau domāt, ka nogriezīs ministriju un aizies no visām problēmām, kas ir radītas, bet – atbildība jau paliks. Ministrija netika izveidota novadu reformas īstenošanai, tās galvenā atbildība ir tieši reģionu attīstības nodrošināšana. Un šī uzdevuma izpilde jāgarantē arī tad, ja RAPLM funkcijas sadalīs starp četrām ministrijām. Es neredzu, kura ministrija varētu turpināt šo funkciju.”
Raitis Vītoliņš, Zemgales plānošanas reģiona administrācijas izpilddirektors, uzskata: „RAPLM funkciju sadalīšana starp vairākām ministrijām radīs haosu. Ja plānotāji paliek pie Vides ministrijas (kur kādreiz jau bijām), finanses – Finanšu ministrijā, bet attīstības prognozes izstrādās Ekonomikas ministrija, tad reģions ir sašķelts un attīstība nenotiks. Tad būs kā Krilova fabulā – vēzis, līdaka un gulbis... Šī reorganizācija tādā veidā nebūs vispareizākais variants.”
Roberts Ķīlis, sociālantropologs un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs: „Saistībā ar RAPLM reorganizāciju ir jāņem vērā divi aspekti. Pirmais – kas notiks ar ministrijas līdzšinējām funkcijām? Varbūt tās arī var sadalīt, un nekas būtisks nemainītos. Otrais – bet ir svarīgi, ka šo funkciju īstenošanā ministrijai ir savs statuss un svars arī attiecībā pret citām ministrijām. Šajā aspektā reģionālās attīstības jautājumi pavājināsies savas nozīmes un svarīguma ziņā. Ja stratēģiskās plānošanas dokumentu īstenošanai nav ietekmes ziņā ļoti spēcīga uzrauga, ja, ministriju likvidējot, šīs funkcijas netiek piešķirtas citai, pat ietekmīgākai institūcijai (varbūt pie premjera biroja tuvu stāvošai, kā tas, piemēram, ir Lielbritānijā), tad ar jaunajiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem var iznākt tāpat kā ar iepriekšējiem – tie ir labi uz papīra, bet to īstenošana klibo, jo neviens tos īsti nepieskata.
Tas, ka administratīvi teritoriālā reforma pabeigta, īstenībā ir vēl tikai sākums gluži nopietnām lietām, kas skars Latvijas attīstību ārpus galvaspilsētas, un te tuvākajā laikā gaidāmi lieli izaicinājumi – gan saistībā ar demogrāfiju, gan, piemēram, ar lauksaimniecības politikas iespējamo maiņu Eiropas Savienības līmenī. Šos jautājumus, kas skar gan izglītību, gan veselības aprūpi un daudzas citas jomas, nevarēsim risināt tikai nozaru līmenī. Tādēļ man ir nopietnas bažas, ka, neatstājot kādu koordinatoru lauku apvidu attīstības pārraudzībai, mēs varam iedzīvoties vēl lielākās problēmās.”
"Tātad pagaidām ir skaidrs tas, ka nekas daudz nav skaidrs."
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi Ministru prezidentam vēstuli, kā arī publiskojusi paziņojumu, kurā norāda: „LTRK iestāsies par to, lai likvidējamās RAPLM uzsāktie darbi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā tiktu turpināti, nodrošinot to nodošanu kompetentām, reformu projektus veiktspējīgām institūcijām. Nepieļaujama ir RAPLM pārziņā esošo valsts attīstības plānošanas dokumentu, kā arī strukturālo reformu projektu „iesaldēšana” vai ieviešanas atlikšana pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām - uzskata uzņēmēji.”
„RAPLM pārvaldībā ir citām nozaru ministrijām neraksturīgie horizontālie – valsts attīstības plānošanas un koordinācijas – jautājumi: Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013. gadam, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Latvija 2030) un citas politikas plānošanas iniciatīvas. Tāpat ministrija uzsākusi uzņēmēju atbalstītu strukturālo reformu projektu izstrādi, piemēram, vienas pieturas aģentūru koncepts pašvaldībās, e-pārvalde un e-pakalpojumi ātrākai un efektīvākai uzņēmēju saziņai un sadarbībai ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām,” norāda LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme–Grende, uzsverot, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt pēctecību šo iestrādņu turpināšanai.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) uzskata, ka, valsts pārvaldes optimizācijas ietvaros izformējot RAPLM, nedrīkst sadrumstalot un pazaudēt tās funkcijas, pretējā gadījumā apstāsies e-pārvaldes ieviešana, kā arī ievērojami aizkavēsies ES fondu apgūšana, kurā Latvija jau šobrīd atpaliek no kaimiņvalstīm.
Pretim šīm bažām pagaidām var likt vienīgi J.Pūces sacīto, ka viņa vadītā darba grupa ir apkopojusi visus saistībā ar RAPLM reorganizāciju saņemtos ierosinājumus un priekšlikumus, ko ir pievienojusi savam atzinumam, un tie nepalikšot neievēroti.
