Eiropas Sociālā fonda finansējums: cilvēkresursi un kapacitāte šodien un rīt

Valsts kancelejas pārziņā ir tikai Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, turklāt neliela daļa no to kopējā apjoma. Kā tas tika sadalīts?

Jā, mēs esam atbildīgi par 12 miljonu eiro jeb aptuveni 9 miljonu latu liela finansējuma izlietošanu no ESF. Kad plānojām programmēšanas periodu no 2007.gada līdz 2013.gadam kopā ar Eiropas Komisiju (EK), tā bija noteikusi prioritātes visām ES dalībvalstīm zināmu finansējuma apmēru novirzīt administratīvo kapacitāšu stiprināšanai, lai civildienests katrā valstī būtu labāks, spējīgāks, kompetentāks strādāt ar ES normatīvajiem aktiem. Šāda prioritāte tika izvirzīta, jo EK bija novērojusi, ka tā dēvētā direktīvu transformēšana nacionālajos normatīvajos aktos nenotiek tik veiksmīgi un labi, kā vajadzētu. Tādēļ Komisija bija secinājusi, ka finansējumam no fondiem ir jāstiprina arī zināšanas un prasmes nacionālajās valdībās.

Katrai valstij iedalīja aptuveni 37 miljonus eiro administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Krīzes dēļ valdība fondu prioritātes vairākkārt pārvērtēja un sākotnēji paredzēto finansējumu samazināja līdz 12 miljoniem eiro administratīvo spēju stiprināšanai valsts pārvaldē gan centrālā, gan pašvaldību līmenī, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem.

Darba grupa un valdība kopā ar ministriju ierēdņiem pārskatīja visas prioritātes, pārprogrammēja sākotnējo 2007.gadā ieplānoto plānošanas perioda finansējumu. Valsts kanceleja savu finansējuma daļu saplānoja tā, lai būtu zināšanu pilnveide gan ministrijās un aģentūrās, gan pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās un sociālo partneru organizācijās.

Kā noteiks prioritātes nākamajam plānošanas periodam? Vai tās jau ir zināmas?

Mums ir Saeimā apstiprināts Nacionālais attīstības plāns, kurā ir iekļautas prioritātes, ko valsts vēlētos finansēt no ES fondiem nākamajā programmēšanas periodā. Visam, ko plānojam nākamajam plānošanas periodam, jābūt centrētam uz tautsaimniecības izaugsmi.

Nākamajā programmēšanas periodā arī Valsts kanceleja pieteica prioritāti administratīvās kapacitātes stiprināšanai, bet ar nedaudz citu ievirzi – ja šī administratīvā kapacitāte ministrijās tiek stiprināta nolūkā attīstīt tautsaimniecību, aktivizēt uzņēmējdarbības vidi, noņemt šķēršļus, lai uzņēmējdarbība varētu attīstīties, lai valstī varētu ienākt tiešās investīcijas, lai varētu veicināt eksportu. Tas nozīmē, ka ierēdniecībai jākļūst kompetentākai saredzēt problēmas, kas traucē attīstīties uzņēmējdarbībai un tās videi, tostarp pievēršot uzmanību gan nodokļu, gan arī administratīvā sloga aspektiem, ar ko saskaras uzņēmēji, ieskaitot arī ēnu ekonomikas mazināšanu.

Mūsu prioritātēs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un visu to institūciju, kas saistītas ar korupcijas risku, stiprināšana – tātad arī visu to iestāžu stiprināšana, kas ir sertifikācijas, akreditācijas funkciju veicējas. Var teikt, ka administratīvās kapacitātes stiprināšanā nākamajā fondu plānošanas periodā Valsts kanceleja sadarbosies ar KNAB un Tieslietu ministriju, jo ministrija plāno tiesiskās vides un tiesu stiprināšanu – tas viss ietekmē uzņēmējdarbību. Ārvalstu tiešais investors neieguldīs valstī, kurā jautājumi netiek kārtoti ar tiesiskiem līdzekļiem.

Ja EK un Latvijas valdības nostāja kādā jautājumā par prioritātēm nesakritīs, vai ir iespējams, ka Komisija tomēr uzklausa valdības argumentus un prioritāšu saraksts tiek papildināts?

Komisija skata savas prioritātes Eiropas stratēģisko dokumentu ietvaros, lai saskaras viņu noteiktās un nacionālās valdības noteiktās prioritātes. Savu redzējumu Komisija prezentēja pērn decembrī Rīgā, nosaucot tās prioritātes, kas, viņasprāt, būtu finansējamas no Eiropas fondiem. Savukārt Latvijas valdība nāca klajā ar savām no fondiem finansējamām prioritātēm.

Domāju, ka valsts pārvalde ar racionāliem argumentiem sarunās ar EK ir daudz panākusi. No pagājušā gada decembra līdz šim laikam ir notikusi formāla un neformāla viedokļu saskaņošana, un domāju, ka jau šobrīd valsts pārvalde ir sniegusi pamatotu argumentāciju par to, kur būtu vajadzīgs investēt. Kā piemēru var minēt mūsu pieredzi: ierosinājām, ka arī nākamajā periodā vēlētos saņemt finansējumu administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

EK iepriekš bija paudusi, ka šajā plānošanas periodā valstis ir saņēmušas pietiekamu finansējumu administratīvās kapacitātes stiprināšanai un tādēļ nākamajā periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam tā vairs nebūtu no Eiropas fondiem finansējama prioritāte. Mēs savukārt argumentējām, ka administratīvā kapacitāte ietekmē tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi, korupcijas novēršanu, un panācām kompromisu. Sarunas gan vēl nav beigušās, bet vismaz šobrīd ir vienošanās par atbalstu. Tādēļ varu teikt, ka sarunas ir ilgstošas, bet savstarpējie kompromisi ir panākami.

Runājot par korupcijas risku mazināšanu un par ierēdņu lomu administratīvās kapacitātes paaugstināšanā, jautājums ir – kā ierēdņi var ietekmēt šos procesus un vai viņi nebaidās to darīt? Ierēdņi ir izpildītāji un pakļaujas politiskai vadībai, bet nozares politiku īsteno ministri, kas savukārt ievēro savu partiju vēlmes un intereses. Vai ir analizēts, cik lielā mērā ierēdņi var iniciēt un ietekmēt kāda jautājuma izskatīšanas kārtību, likuma vai normatīvo aktu tapšanu?

Mūsu valstī ierēdniecībai ir ekspertu un profesionāļu misija. Ierēdniecību veido kompetenti speciālisti, kas var sniegt savu argumentāciju arī politiķiem, piemēram, par politiskā uzstādījuma ieviešanas riskiem, sekām un iespējām. Es domāju – ja esam profesionāļi, tad varam palīdzēt īstenot kādu politisko uzstādījumu, ja tam ir pozitīvas sekas.

Negribētu piekrist, ka valsts pārvaldē mēs esam tikai tie, kuri izpilda komandas. Arī politiķiem viņu politiskajos uzstādījumos ir ietverts pozitīvais rezultāts, tādēļ domāju, ka ierēdniecība ir palīgs pozitīvā rezultāta sasniegšanā. Tas ir jādara profesionāli un kompetenti, katram ir jābūt spējīgam objektīvi norādīt uz riskiem, trūkumiem un ieguvumiem, lai politiķis spētu izsvērt ieguvumus un zaudējumus, īstenojot savu politisko uzstādījumu.

Domāju, ka mūsu valsts ierēdniecībai ir dotas lielas iespējas: mēs varam iniciēt savu projektu un skatījumu, ja tas ir pamatots ar loģiskiem argumentiem un skaitļiem. Nedomāju, ka ar profesionāļiem var manipulēt.

Ja vērtējat savu pieredzi – cik bieži ierēdņu iniciatīvas tiek uztvertas pozitīvi un tiek īstenotas?

Strādāju Valsts kancelejā no 2001.gada, bet valsts pārvaldē - jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. No savas pieredzes varu teikt, ka mums vienmēr ir bijusi rīcības brīvība. Piemēram, secināju, ka ES fondu administrēšanā būtu nepieciešams ar Ministru kabineta instrukciju noteikt tos nosacījumus, kas jāiekļauj civiltiesiskos līgumos, kas saistās ar būvdarbu izpildi, ar preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, ja to izpildi finansē ES fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti. Esam saskārušies ar finansiāli ietilpīgiem projektiem, kuros secinām, ka līgums ir noslēgts tā, ka nav iespējams nedz to lauzt, ja izpildījums ir nekvalitatīvs, nedz piedzīt soda procentus, nedz arī līgumu jebkādā veidā ietekmēt no valsts iestādes puses.

Ir bijuši publiski skaļi gadījumi, kad ES finansējumu nevar izmantot, jo līgums ir noslēgts neadekvāti. Minētais ierosinājums guva vislielāko atbalstu: šogad, 2.jūlijā, Ministru kabinets pieņēma instrukciju Nr.7, kas nosaka nosacījumus civiltiesiskos līgumos. Nosacījumi ir līdzsvaroti, arī komersants zina savas tiesības un pienākumus, savukārt valsts nepaliek zaudētāja lomā.

Vai, beidzoties projektam, neizsīks arī aktivitātes administratīvo šķēršļu novēršanā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā?

Domāju, ka ierēdņu domāšana ir mainījusies un, izstrādājot jaunus normatīvos aktus, netiks radīti jauni administratīvie slogi. Ir mainījusies izpratne par to, kā ir jāizstrādā normatīvais akts. Mēs sekojām līdzi to personu darbam, kuras piedalījās apmācībās, skatījāmies, vai šie cilvēki ir bijuši autori vai piedalījušies kāda normatīvā akta izveidē, jo mūs interesē viņu rīcības pēc mācībām. Secinājām, ka vairums tieši šie cilvēki ir grozījumu normatīvajos aktos ierosinātāji.

Runājot par aizejošo plānošanas periodu – cik veiksmīgi, jūsuprāt, ir īstenoti projekti, par kuriem ir atbildīga kanceleja pasākumā "Labāka regulējuma politika"?

Šajā pasākumā ir trīs aktivitātes. Pirmajā aktivitātē "Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana" ir apstiprināti divi projekti: "Administratīvā sloga samazināšana un procedūru vienkāršošana" un "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana". Pirmo projektu īsteno Valsts kanceleja, otro – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Uzskatu, ka šī aktivitāte norisinās ļoti veiksmīgi.

Esam saskaitījuši, ka kopumā saistībā ar administratīvo šķēršļu novēršanu ir grozīti aptuveni 90 normatīvie akti. Ja izziņas var saņemt īsākā laika posmā vai arī to ir iespējams nokārtot elektroniski, tas ir labs rezultāts. Piemēram, dibinot jaunu uzņēmumu, tas tiek reģistrēts Komercreģistrā, un tagad uzreiz to var reģistrēt arī PVN maksātāju reģistrā. Tas ir liels ieguvums. Vai, piemēram, par spirta iepirkšanu – ja uzņēmumam nav biznesa, kas saistīts ar spirtu, bet jāiegādājas pāris litru spirta higiēnas vajadzībām, vairs nav vajadzīga ar to saistītā birokrātiskā procedūra.

Kā vērtējat pārējās divas aktivitātes pasākumā par labāku regulējuma politiku? Dzīvē joprojām cilvēkam, kurš grib nokārtot savu pensiju, bieži ir jāstaigā no Valsts ieņēmumu dienestu uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Otrā aktivitāte ir "Publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana", kurā ir divas apakšaktivitātes. Ir īstenots 21 projekts. Trešā aktivitāte ir "Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī". Ir apstiprināti 25 projekti, no tiem trīs vēl tiek īstenoti. Mēs strādājam kopā ar VARAM, šobrīd jau ir izstrādāts attiecīgs likumprojekts, un mūsu mērķis ir veikt publisko pakalpojumu (kuru ir aptuveni 2000) auditu, lai konstatētu, no kuriem varam atteikties un kurus varam deleģēt privātajam sektoram.

Varētu atteikties apmēram no pieciem līdz septiņiem procentiem publisko pakalpojumu, ietaupot valsts un pašvaldību budžetu, pakalpojumus elektronizējot. Tātad cilvēkam, neizejot no mājām, būtu iespēja nokārtot visas saistības ar attiecīgajiem reģistriem. Kā vienu no labajiem piemēriem varu minēt Carnikavas pašvaldību, kas savus publiskos pakalpojumus jau izvērtēja. Mazo pašvaldību iedzīvotājiem pakalpojumu sniegšanas vieta nereti atrodas citā, lielākas pašvaldības teritorijā. Piemēram, carnikavietis publisko pakalpojumu varēja saņemt Siguldā, bet sabiedriskais transports ir iekārtots tā, ka vispirms no Carnikavas jābrauc uz Rīgu, lai varētu nokļūt Siguldā.

Carnikavas pašvaldība jau šobrīd savās telpās ir izveidojusi vienas pieturas aģentūru, kurā vienuviet var saņemt vairākus publiskos pakalpojumus. Ja runājam par sistēmu kopumā un administratīvā sloga samazināšanu, tas, piemēram, nozīmē izņemt no likumiem normu, kas liek personai iesniegt valsts iestādei informāciju, kas jau ir iekļauta valsts reģistros. Daudzi grozītie normatīvie akti ir tieši ar tādu saturu: no tiem tiek izņemti noteikumi, ka personai jāiesniedz  informācija, kas atrodas valsts rīcībā. Tas nozīmē, ka personai, kura kārto savas attiecības ar valsts iestādi, ir tiesības pateikt, ka valsts iestādēm pašām ir jāapmainās ar informāciju.

ESF finansējuma liela daļa piešķirta pasākumam "Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana". Tajā paredzēta gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), gan citu nevalstisko organizāciju (NVO) administratīvās kapacitātes stiprināšana, kā arī atbalsts pašvaldībām savas administratīvās darbspējas stiprināšanai. Kā fonda finansējums veicina NVO kapacitāti? Vai no tā tiek maksātas algas, iegādāts, piemēram, biroju aprīkojums?

NVO tiek gan apmācītas, kā strādāt, gan arī tiek apmaksāts darbs. NVO aktivitātes mūsu pārziņā norisinās divos virzienos: sociālo pakalpojumu sniegšana un līdzdalība politiskos plānošanas procesos. Sociālo pakalpojumu sniegšanā pieprasījums ir daudz lielāks nekā piedāvājums, tādēļ tiek apmaksātas arī NVO dalībnieku aktivitātes. Te var minēt daudzas cilvēku grupas: invalīdus, cilvēkus, kas cietuši no vardarbības, onkoloģiskos slimniekus. Viņiem palīdz atkal iekļauties sabiedrībā, sadzīvot ar problēmām. Tie ir arī izglītojoši pasākumi, piemēram, apmācīt ar audzēju slimu cilvēku, kā viņam pārvarēt savu psiholoģiski smago stāvokli, vai arī bērnu paliatīvās aprūpes centrs sniedz atbalstu smagi slimu bērnu vecākiem.

NVO arī tiek apmācītas, kā ietekmēt politikas plānošanas procesu. Pirmām kārtām katram ir jāsaprot, ka tas ir iespējams, ka to spēkos ir ietekmēt normatīvās bāzes veidošanas procesu. NVO, piemēram, tiek skaidrots, kā piedalīties un izteikt savus priekšlikumus Valsts sekretāru sanāksmēs, ka ir iespējas tiešraidēs sekot līdzi valdības sēdēm. Visbeidzot, var formulēt savas biedrības intereses un informēt par to valdību. Ir Memorandu padome, kas ir līgums starp valdību un nevalstisko sektoru, un šajā padomē izskata nevalstiskā sektora pieteiktās problēmas.

Neizskatās, ka arodbiedrības spēj ko vairāk par algu paaugstinājuma pieprasīšanu, bet darba devēju attieksme pret darba ņēmējiem joprojām sabiedrībā tiek vērtēta negatīvi. Kā ESF projekti veicina vai veicinās, piemēram, arodbiedrību spēju saskatīt savus uzdevumus un darboties tikpat efektīvi, kā daudzās citās ES dalībvalstīs?

Šī projekta ietvaros ir izveidotas piecas reģionālās struktūrvienības katram sociālajam partnerim – gan LBAS, gan LDDK. LBAS ir iesaistījusies konfliktsituāciju risināšanā starp darba devējiem un darba ņēmējiem par darba koplīgumiem un darba strīdu jautājumos. Teikšu, ka 2009.gadā, kad bezdarba līmenis pārsniedza 20 procentus, LBAS un sociālajiem partneriem bija ļoti liela loma, jo reģionālajās struktūrvienībās cilvēki varēja un var uzzināt par darba koplīgumu, par savām tiesībām un sociālajām garantijām situācijās, kad tiek slēgti uzņēmumi, atlaisti darbinieki. Arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) projekta ietvaros pilnveidoja savu sistēmu, lai varētu apkalpot lielo darba meklētāju skaitu.

Latvijā ir plaši izplatīta prakse, ka darba devēji neslēdz darba līgumus, bet izmanto citas iespējas, piemēram, uzņēmuma līgumus, lai samazinātu nodokļu apjomu un sociālo atbildību. Valstij trūkst kapacitātes, lai, piemēram, VID pārbaudītu, vai darbinieka pienākumi atbilst viņa statusam, bet arodbiedrības par to vispār neinteresējas. Vai apmācība var mainīt darba devēju attieksmi pret darbiniekiem?

Domāju, ka apmācība nemainīs attieksmi, bet tā var dot katram darbiniekam iespēju uzzināt par savām tiesībām. Ja uzņēmējs slēdz uzņēmuma līgumu, lai nebūtu jāuzņemas nekāda sociālā atbildība, bet liek personai atrasties darbavietā astoņas stundas, tā nav darba devēja adekvāta rīcība. Ja noslēgts uzņēmuma līgums, darba devējs nevar prasīt, lai šis cilvēks katru dienu atrodas darbavietā tāpat kā darbinieki ar darba līgumu. LBAS par to var informēt, tas ir viņu ziņā. Ja runājam par valsts iestādēm, šie jautājumi jārisina, piemēram, Valsts darba inspekcijai, un tādēļ nav vajadzīga apmācība.

Tātad fonda nauda dod zināšanas, kā, ko un kādēļ, kādas ir tiesības, bet tā neatrisina pašas problēmas? Problēmas ir jārisina cilvēkiem, kuri par šo naudu ir kļuvuši gudrāki.

Jā, ESF nauda veicina to, ka katrs ir zinošāks. Mūsu uzdevums ir arī izveidot sistēmu, lai informācija nonāk līdz cilvēkam.

Katrs no mums kādreiz ir saskāries ar nepieciešamību ieskatīties kādā likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Bieži vien, atrodot internetā likumu vai valdības noteikumu redakcijas, bija nepieciešamība papildus pārliecināties, vai attiecīgā redakcija ir spēkā un uz to var atsaukties.

Ar ESF daļēju atbalstu ir īstenots "Latvijas Vēstneša" projekts, lai sagatavotu tehnoloģisko pamatu drošai un operatīvi pieejamai oficiālajai publikācijai. Šis projekts bija viens solis "Latvijas Vēstneša" IT drošības sistēmu pilnveidošanā, kas palīdzēja spert arī nākamos soļus - tiesisko regulējumu virzīties uz šodien mums visiem pieejamo rezultātu, kad normatīvie akti ir pieejami, nevis kā iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet bez maksas elektroniskā vidē vietnē www.vestnesis.lv, bet likumu konsolidētās redakcijas valsts vietnē www.likumi.lv.  Šajos portālos ievietotie normatīvo aktu teksti ir spēkā esoši, uz tiem varam atsaukties, risinot gan savas profesionālās, gan arī ikdienišķās vajadzības.

Valsts zemes dienesta (VZD) klientu apkalpošanas vietās visā Latvijā mēnesī tiek pieņemti vidēji 10 000 pasūtījumu. Personāla mainība krīzes gados negatīvi ietekmējusi arī šā dienesta klientu apkalpošanas speciālistu kvalifikāciju un motivāciju. Pateicoties ESF atbalstam, VZD pilnveidojis pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, motivējis nodarbinātos, sniedzot apmācību un piedāvājot kvalifikācijas celšanas iespējas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā situācijās, kur sekunžu simtdaļas izšķir cilvēku likteņus. Dienests, īstenojot ESF līdzfinansētu projektu, ieviesis vienotus principus un procedūras neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas plānošanā un organizēšanā. Tādējādi ir samazinājies minūšu skaits no palīdzības izsaukuma brīža līdz tā sniegšanai palīdzības saucējam. Ja šī projekta īstenošana devusi iespēju sniegt palīdzību cilvēkiem savlaicīgāk nekā iepriekš, tad vērtēju, ka šim projektam ir ļoti liela nozīme.

Ar nosauktajiem projektiem patiesībā esam saistīti mēs visi, un tas apliecina, ka ESF finansējuma uzdevums ir gan sistēmu, gan zināšanu pilnveide.