Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Inita Bišofa, Saeimas deputāte (Reformu partija): „Mēs vēlētos, lai dokuments, kas izdots par brīvprātīgā darba veikšanu, būtu nozīmīgs, stājoties augstskolā vai piedaloties konkursā par vakantu darba vietu.”
FOTO: Saeimas kanceleja
Uzskats, ka nepieciešams atsevišķs Brīvprātīgā darba likums pastāv jau kopš 2006.gada, un nevalstiskās organizācijas savu viedokli nav mainījušas – šāds regulējums ir vajadzīgs. To dažāda līmeņa sarunās ar nevalstiskajām organizācijām atbalstīja arī valsts amatpersonas, tikai nu ir pagājuši gadi.
Tieši pagājušā gada pavasarī, kad aktualizējās Valmieras Novada fonda jautājums par grāmatvedes brīvprātīgā darbu organizācijā un VID piemēroja sodu, kad tika saņemta informācija no baznīcām un citām NVO, kur Darba inspekcijas pārstāvji pieprasa pierādījumus, ka brīvprātīgais ir attiecīgās organizācijas biedrs, lai gan neviens normatīvais dokuments to nenosaka, lika pieņemt lēmumu, ka tā turpināt šajā valstī vairs nav iespējams, un secināt, ka mūsu pārraugošo iestāžu darbinieki, pildot savus pienākumus, sāk sāpināt tos organizāciju pārstāvjus un brīvprātīgos, kuri nesavtīgi ziedo savu laiku un darbu, lai veidotu mūsu sabiedrību labāku.
Mēs, trīs Reformu partijas deputātes - Inga Vanaga, Inese Lībiņa–Egnere un es -, uzsākām sarunas ar Latvijas Pilsoniskās alianses direktori Rasmu Pīpiķi un politikas koordinatori Intu Šimansku par tiesiskā regulējuma nepieciešamību. Visu aizvadīto vasaru tika uzklausīti un apkopoti organizāciju ieteikumi. Rudens pusē likumprojekts bija gatavs.
"No visu ministriju pārstāvjiem tikai diviem, runājot par brīvprātīgā darbu, mirdzēja acis, jo viņi paši savā dzīvē to bija veikuši."
Sākās politiskais process, kur mums ieteica uzklausīt un saskaņot likumprojektu ar ministrijām un kontrolējošām iestādēm. Es personīgi tikos ar 22 ierēdņiem, uzklausīju viņu ierosinājumus, saņēmu atzinumus. Tajā pašā laikā man jāsaka, ka no visu ministriju pārstāvjiem tikai diviem mirdzēja acis, runājot par brīvprātīgā darbu, jo viņi paši to savā dzīvē bija veikuši. Vēl skumīgāka veidojās aina, kad brīvprātīgā darbam liek vienādības zīmi ar nelegālo nodarbinātību.
Tajā pašā laikā jāteic, ka ar ļoti lielu prieku iepazināmies ar nevalstisko organizāciju paveikto un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas darbu, kur brīvprātīgā darbs ir sadaļa no mācību procesa un jaunieši iegūst nozīmīgu pieredzi un dokumentu kā apliecinājumu tam.
Kādēļ nepieciešams atsevišķs likums?
Pēc šodien esošās normatīvās bāzes brīvprātīgais darbs ir iespējams biedrībās un nodibinājumos – to paredz Biedrību un nodibinājumu likums. Kā arī valsts un pašvaldību iestādēs brīvprātīgā darbu var veikt jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, jo to paredz Jaunatnes likums.
Lūk, daži piemēri. Ja cilvēks ir vecāks par 25 gadiem un vēlas veikt brīvprātīgā darbu bērnunamā, valsts sociālās aprūpes iestādē, izrādās, tas nav iespējams. Vēl interesantāka situācija veidojas slimnīcās. Visas 71 Latvijā esošā slimnīca ir SIA, kur vispār nav iespējams veikt brīvprātīgo darbu, tajā pašā laikā ir zināmi gadījumi, kad jaunieši, kas vēlas kļūt par ārstiem, dodas strādāt brīvprātīgā darbā, lai apgūtu jaunas zināšanas un pieredzi. Arī pie ilgstoši slimiem cilvēkiem dodas brīvprātīgie, lai palīdzētu un uzmundrinātu sirgstošos.
Es uzskatu, ka daudzi jo daudzi brīvprātīgie palīdzēja un vēl joprojām palīdz Latvijas iedzīvotājiem un valdībai pārvarēt krīzi, sniegt palīdzīgu roku, pārtiku, atbalstu, lai cilvēki spētu pārdzīvot šo grūto laiku.
Lai valsts amatpersonas un ierēdņi to varētu izprast, ir jābūt apliecinājumam, un šobrīd tā nav. Vienīgie dati ir no 2010.gada, kad Latvijā tika atzīmēts Eiropas Brīvprātīgā darba gads un noslēguma ziņojumā tika secināts, ka šajā gadā 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vismaz vienu stundu bija veltījuši brīvprātīgā darbam, bet kopumā tika brīvprātīgi nostrādātas 33 miljoni stundu, kuru vērtība bija 82,558 miljoni latu.
Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 20 tūkstoši organizāciju, kurās atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam var veikt brīvprātīgā darbu.
Darba grupa sāks strādāt 4.martā
Ja visi atbalsta, kas tad neļauj likumprojektam virzīties uz priekšu Saeimā un kāpēc vajadzīga darba grupa? Galvenie diskusiju temati – vai nepieciešams uzskaitīt brīvprātīgi paveikto darbu stundas, kas palielinās administratīvo slogu? Uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi gan pašām organizācijām, gan katram brīvprātīgā darba veicējam, gan pašai valstij.
Vai nepieciešams valstī atzīts dokuments, ka esi veicis brīvprātīgā darbu? Arī šeit mana atbilde ir – jā. Mēs vēlētos, lai dokuments, kas izdots par brīvprātīgā darba veikšanu, būtu nozīmīgs, stājoties augstskolā vai piedaloties konkursā par vakanci uz darba vietu.
Katrs, kas ir veicis brīvprātīgā darbu, zina, ka tas ir ne tikai atbalsts sabiedrībai un prieks par iespēju piedalīties, tā ir ļoti lieliska iespēja papildināt savas zināšanas, iegūt jaunu pieredzi un draugus.
Tāpat diskusijas ir par vecumu, no kura bērnus var iesaistīt brīvprātīgā darba aktivitātēs. Mēs piedāvājam noteikt no 7 gadiem. Mana personiskā pieredze darbā ar bērniem, Latvijas Mazpulku organizācijas darbs liecina: ja bērns no mazotnes tiek audzināts darbam, viņa praktiskās zināšanas palīdz daudz labāk veikt uzdevumus skolā, būt aktīvam un iesaistīties sabiedriskā dzīvē jau no mazotnes, un jauniešu vecumā veiksmīgi atrast darbu, pielietot iegūtās zināšanas praksē.
"Diskusija ir par vecumu, no kura bērnus var iesaistīt brīvprātīgā darba aktivitātēs. Mēs piedāvājam noteikt no 7 gadiem."
Tā kā Labklājības ministrija visvairāk iebilst pret šo likuma normu, domāju, ka viņiem vajadzētu būt visvairāk ieinteresētiem, jo tas nākotnē būtiski mazinātu jauniešu bezdarbnieku rindas un pabalsta saņēmēju loku. Jo mums diemžēl jāatzīst, ka darba tikums un tā audzināšana bērnam no mazotnes ir jāatjauno mūsu valstī kā vērtība. Ir tik daudz skaistu darbu, ko bērni no mazotnes kopā ar saviem vienaudžiem var veikt – apciemot vecāka gada gājuma vientuļos cilvēkus, palīdzēt viņiem mājas darbos, stādīt kokus, sagatavot dāvinājumus no labdarībā savāktiem materiāliem.
Daudzās Latvijas vietās tas jau notiek. Un rodas jautājums, kādēļ bērns nevarētu saņemt arī dokumentu par šiem paveiktajiem darbiem un no mazotnes mācīties atbildību un izpratni, ka mēs šajā sabiedrībā dzīvojam visi kopā un tikai, viens otram palīdzot, varam šo valsti padarīt labāku un skaistāku?
Parasti pārmet, ka likumprojekti tiek sagatavoti bez ieinteresēto pušu iesaistes. Tādēļ varu informēt, ka 4.martā pulksten 11 Saeimā darbu sāks Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa, uz kuru aicinu ikvienu interesentu sūtīt savus priekšlikumus un piedalīties šā likumprojekta pilnveidē.
Pati sadarbībā ar biedrību "Brīvprātīgais.lv" piedalīšos diskusijās ar NVO pārstāvjiem 22.februārī Liepājā, 22.martā – Kuldīgā, 19.aprīlī – Talsos, sadarbībā ar Priekules novada biedrību "Zviedru draugu kopa" – 12.aprīlī Bunkā. Savu pasākumu gatavo arī Latvijas Jaunatnes padome.
Būsim aktīvi, veiksim brīvprātīgā darbu un kopīgi sagatavosim Brīvprātīgā darba veikšanas likumu, kas stiprinās šīs kustības attīstību Latvijā!
