Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, iesaldēšanu un apkarošanu

Tā ir speciāli izveidota valsts iestāde, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un likumā noteiktā kārtībā saņem, apstrādā un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem un tālāk nodod šo informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai.

Aprīlī dienests pārcēlās uz plašākām, svaigi izremontētām telpām, un pirmais, kas pārsteidza, – stingrā identifikācijas kārtība, kā darbinieki iekļūst savos darba kabinetos, arī apmeklētāju pārvietošanās novērošana un fiksēšana.

Pirmajā vietā – uzticamība

Kā dienests jūtas jaunajās telpās?

Protams, šeit ir daudz labāki darba apstākļi. Bet sevišķi jālepojas nav: salīdzinot ar kolēģiem ārzemēs, beidzot esam sasnieguši normālu līmeni. Iepriekš mums viņiem un uzraugošajām iestādēm nācās īpaši skaidrot, ka arī tik pieticīgi aprīkotās telpās spējam ievērot obligātās drošības prasības.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pēc starptautiskās terminoloģijas ir finanšu izlūkošanas dienests. Tātad kā ikvienam izlūkdienestam, arī mums pastāv noteiktas prasības personas datu, finanšu datu un komercnoslēpuma aizsardzībai. Tāpēc šeit jebkurš nevar brīvi ienākt, un arī darbinieki nevar brīvi pārvietoties pa visām telpām.

Informācija tiek glabāta īpašos seifos, un jāteic – dienesta pastāvēšanas 14 gados nav notikusi informācijas noplūšana. Gan jāklauvē pie koka, lai tā būtu arī turpmāk, bet, nopietni runājot – šādiem (ne tikai finanšu izlūkošanas) dienestiem visā pasaulē informācijas aizsardzība ir arī ļoti svarīgs reputācijas, uzticības jautājums. Ja mums uzticas, tad no tiem partneriem, ko likums nosaka, piemēram, bankām, saņemam pienācīgu un svarīgu informāciju.

Kā notiek finanšu izlūkošana?

Šo jautājumu var dalīt divās daļās. Kas ir cilvēki, kuri šeit strādā, un kas ir informācija, ko saņemam.

Neviena mācību iestāde ne Latvijā, ne citur pasaulē negatavo speciālistus finanšu izlūkošanas dienestiem. Paiet aptuveni pusgads (tas gan atkarīgs no cilvēka), lai apgūtu tieši šai jomai nepieciešamās zināšanas. Sanāk tāds interesants "kokteilis", kurā apvienojas finanšu, ekonomikas, juridiskās un datorzinības. Šeit strādā speciālisti, kuriem ir divas trīs augstākās izglītības. Sākumā atnāca ar vienu, bet pēc tam arvien vēl mācījušies klāt. Valodu zināšanas ir pašsaprotama lieta: visa sarakste ar ārvalstīm norisinās tikai angļu valodā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (īsāk – Novēršanas likums) nosaka tās juridiskās un fiziskās personas (Latvijā to varētu būt vairāk par septiņiem tūkstošiem), kuru pienākums ir par konkrētiem darījumiem obligāti ziņot mūsu dienestam.

"Neviena mācību iestāde ne Latvijā, ne citur pasaulē negatavo speciālistus finanšu izlūkošanas dienestiem."

Pirmām kārtām saņemam informāciju par aizdomīgiem darījumiem. Ja darījums kaut kāda iemesla dēļ ir aizdomīgs, tad banku, auto tirgus, valūtas maiņas vai jebkura cita sektora darbinieku pienākums ir mūs par to informēt. Dienesta uzdevums savukārt ir izvērtēt, vai konkrētais darījums ir saistīts gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanu, gan to legalizēšanu.

Mums nav tiesību kontaktēties ar konkrēto personu vai personām, kuras ir veikušas šos darījumus. Darbs ir analītisks un no malas var šķist pat neinteresants. Bet mūsu darbinieki šos darījumus lasa kā stāstus, kuru intriga arvien vēršas plašumā, un gribas ātrāk uzzināt beigas. Te jāuzsver, ka Finanšu sektora attīstības padome, kuru vada Ministru prezidents, dienestam ir noteikusi trīs prioritātes, un pirmā ir tieši lielu shēmu atrašana. Četrpadsmit gados esam iemācījušies tādas shēmas atrast ātri un kvalitatīvi.

Shēma galda virsas plašumā

Ko nozīmē liela shēma?

Piemēram, ja tajā iesaistītas vismaz 20 fiziskās vai juridiskās personas. Pērn atklājām 52 šādas shēmas, vēl gadu iepriekš – 54, un tajās bija iesaistīts vidēji no 30 līdz 50 fiziskām vai juridiskām personām. Darījumu skaits, protams, attiecīgi ir daudzkārt lielāks. Visapjomīgākās bijušas divas lietas, kurās darbojās vairāk nekā 120 dalībnieku. Šogad lielākais skaits bija vairāk nekā 110 dalībnieku vienā shēmā. Ja to attēlotu grafiski, tad būtu aizņemta visa rakstāmgalda virsa.

Ja atklājam šādu naudas atmazgāšanas shēmu, otrā prioritāte ir tās dalībnieku noziedzīgi iegūtos līdzekļus atrast un apturēt to apriti jeb, kā sakām, iesaldēt. Šo līdzekļu apriti apturam un nododam izmeklētāju rīcībā, lai viņi vāc pierādījumus. Ar izmeklēšanas tiesneša atļauju uzliek arestu, lai pēc tam šo naudu varētu konfiscēt vai nu par labu cietušajam, kam tā ir izkrāpta vai nozagta, vai arī, ja tie ir valsts līdzekļi, tad par labu valsts budžetam.

Pērn izdevām 109 šādus rīkojumus, iesaldējot 3,5 miljonus latu.

Kādas ir raksturīgākās shēmas?

Tas ir atkarīgs no galamērķa. Ļoti populāra ir izvairīšanās no nodokļu, it īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN), maksāšanas. Jau diezgan daudzus gadus tiek veidoti noziedzīgi grupējumi, kuri dibina dažādas fiktīvas kompānijas un piedāvā to pakalpojumus uzņēmumiem, kuri darbojas it kā legāli (50, 80 vai 90 procentu ir legāls bizness, no kura nodokļus nomaksā), bet pārējo daļu nopelnītās naudas vēlas noformēt tādējādi, lai izvairītos no nodokļiem, bet varētu to brīvi lietot, pirmām kārtām samaksājot darbiniekiem aploksnēs.

Nereti ar strādniekiem darba līgums vispār nav noslēgts, visa atlīdzība ir aploksnē; tas nozīmē, ka arī darbinieks nemaksā nodokļus, vai pastāv arī otrs variants – līgums gan ir, bet tajā ierakstīta vai nu minimālā alga, vai nedaudz lielāka. Turklāt bieži redzam, ka prasība par minimālo algu netiek ievērota – darbinieku algu nosaka 60, 140, 150 latu apmērā. Ir pat bijuši kuriozi gadījumi, ka atlīdzība noteikta pārdesmit latu.

Jau iesaldēti vairāk nekā septiņi miljoni latu

Parasti cilvēkiem rodas priekšstats, ka naudas atmazgātāju shēmas atklāj VID, Finanšu policija, bet, izrādās, tur ir arī jūsu ieguldījums.

Pirmsākums naudas atmazgāšanas shēmu atklāšanā meklējams tur, kur šie tā dēvētie likuma subjekti sniedz mums informāciju. Mēs to akumulējam, apkopojam, un dažu sekunžu laikā dators automātiski izveido shēmu. Ja tā saistīta ar nodokļiem, tad šo materiālu iesniedzam Finanšu policijas pārvaldē. Savukārt tās izmeklētāju uzdevums ir par to uzsākt vai neuzsākt kriminālprocesu. Protams, tiesībsargājošām iestādēm ir arī daudz savas informācijas, bet to rīcībā nonāk arī ievērojams apjoms mūsu sagatavoto materiālu.

Šogad esam paspējuši jau izdot 34 rīkojumus par līdzekļu aprites apturēšanu, toties summa, ko esam iesaldējuši, ir 7,4 miljoni latu, tātad divkārt lielāka nekā pērn. Tad nu darbs ir izmeklētājiem, prokuroriem un tiesai – ko ar šo naudu darīt.

Viena lieta ir aizdomīgo līdzekļu aprites iesaldēšana, bet otra – tālākās darbības. Vai esat sekojuši savu atrasto shēmu tālākajai virzībai?

Patiešām, zināmā mērā mēs esam atkarīgi no policijas vai prokuratūras izmeklētāju meistarības: cik veiksmīgi viņiem izdodas pierādīt tās vai citas personas vainu. Kā vienu no veiksmīgākajām es varētu minēt pērnā gada septembra-oktobra lietu, kur ar tiesas spriedumu personām, kuras veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, konfiscēja 1,4 miljonus eiro un lika šo naudu ieskaitīt valsts budžetā.

It bieži dzirdēts, ka policijā ir grūtības ar finanšu ekspertiem. Vai nevar būt tā, ka jūs savu darbu gan izdarāt, bet tālākajā posmā spēki ir par vājiem, lai tiktu galā ar šo informāciju?

Man kolēģu darbu negribas vērtēt – lai to dara tie, kas viņus uzrauga. Bet visā pasaulē šādas lietas objektīvi un tradicionāli velkas daudz ilgāk nekā jebkura cita krimināllieta. Pirmkārt, tāpēc ka nepieciešams ne tikai nopratināt cilvēkus, bet iegūt attiecīgos finanšu un darījumu dokumentus, jāveic vai nu nodokļu aprēķins, vai audits, jāaprēķina, cik daudz attiecīgajai fiziskai vai juridiskai personai nodokļos ir jāmaksā. Šīs lietas nav vairs desmitiem, bet simtiem lappušu un bieži vien desmitiem sējumu.

It kā gribētos pārmest gan mūsu kontroles dienestam, gan pirmstiesas izmeklēšanai, gan tiesai, ka nonākam līdz tiesas spriedumam divos, trijos, bet varbūt četros gados. Bet, kad skatos uz Eiropas vidējiem statistiskiem rādītājiem (tie ir no trim līdz pieciem gadiem), tad redzu, ka Latvijā tie ir pat labāki.

Kas notiek 45 dienās

Kā jūsu dienesta darbību ietekmējis Satversmes tiesas spriedums 2009.gadā, kas par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kura paredzēja kredīta un finanšu iestāžu tiesības uz 60 dienām iesaldēt juridisko un privāto personu kontus un saīsināja šo laiku līdz 45 dienām?

Īsi sakot - tā ir starptautiska prasība, ka kompetentām iestādēm ir jābūt tiesībām iesaldēt šos līdzekļus un nodot izmeklēšanas rīcībā. Pasaules prakse ir ļoti dažāda. Daudzās valstīs, īpaši Centrāleiropā, naudas aprites apturēšanas periods ir 24, 48 vai 72 stundas. Mēs itin bieži saņemam ārvalstu palīdzības lūgumus – palīdziet mums, laika ir tikai 48 stundas, nauda ir iesaldēta un ir vēl jānoskaidro papildu apstākļi!

No 2004. līdz 2007.gadam mums bija dotas tiesības pētīt attiecīgo materiālu 60 dienas. Tad viens no subjektiem vērsās Satversmes tiesā, ka tas ir pārāk ilgs laikposms un traucē komercdarbībai, turklāt sākotnējo lēmumu atturēties no darījuma veikšanas pieņēmis likuma subjekts - tātad privāta institūcija, nevis valsts iestāde.

Dienesta statistika liecina: vidēji 30 dienās ir savākts pietiekami daudz informācijas un varam jau pateikt, ka šī nauda ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un tās apriti apturēt līdz 45 dienām. Šai laikā sagatavojam materiālu, kas bieži vien ir desmitiem lappušu biezs un nododam attiecīgajai policijai.

Latvijā "mūļu" netrūkst

Vai Latvijā mēs kaut kā izceļamies ar izdomas bagātību un bezkaunību nelikumīga labuma gūšanā?

Pasaulē gan nav tādas valsts, kur nenotiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Nedomāju, ka mēs ar kaut ko būtu labāki vai sliktāki, taču noziegumu veidi dažādās valstīs, protams, atšķiras. Šobrīd visā pasaulē (tostarp arī Eiropā) kopīga nelaime ir krāpšanas veids, ko dēvē par fišingu (phishing - pasport harvesting) jeb pikšķerēšanu.

Krāpnieki, galvenokārt hakeri, iekļūst ārvalstu banku sistēmās, nolaupa klientu personas datus un pēc tam attiecīgas naudas summas internetā it kā klienta vārdā noņem no šī konta. Saistībā ar Latviju šī krāpšana visvairāk izplatīta Vācijā, Nīderlandē, Kanādā un Somijā, no kurienes izkrāptā nauda tiek sūtīta uz mūsu valsti. 2010.gadā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei mēs sagatavojām 67 šādus materiālus, bet pērn jau 318 un šogad - nedaudz vairāk par četrdesmit.

"Finanšu izlūkošanas dienestiem informācijas aizsardzība ir ļoti svarīgs reputācijas jautājums."

Latvijā iepriekš sarunāts cilvēks atvēris kontu un gaida izkrāpto naudu. Šādu cilvēku mēs žargonvārdā dēvējam par "mūli". Viņam par to pienākas neliela atlīdzība no 10 līdz 50 latiem. Naudu viņš vai nu izņem skaidrā naudā bankomātā un atdod pieprasītājam, vai pārskaita uz norādīto kontu. Izkrāptās summas pamatā nav lielas – līdz pieciem sešiem tūkstošiem. Sākotnēji personas, kas izņēma naudu, bija klaidoņi, kuri par dažiem latiem bija ar mieru šādas darbības veikt. Taču bankas ātri vien iemācījās viņus atpazīt un nelaida klāt ne tikai naudai, bet arī kontiem.

Protams, mācās arī noziedzīgā pasaule – nākamais vilnis, kas parādījās, bija sodu izcietušās personas. Bet vēl bīstamāks, manuprāt, ir trešais vilnis, kad šādās darbībās tiek iesaistīti jaunieši, nereti arī studenti, kuriem naudiņa ir vajadzīga. Viņi ir ar mieru atvērt kontu interneta bankā un konta pārvaldības rīkus nodot citai personai, par to labākajā gadījumā nopelnot 30-40 latu. Bet jaunieši diemžēl nepadomā par to, ka šī lieta nenovēršami kļūst zināma mums un attiecīgi arī policijai un agri vai vēlu viņiem būs jāstājas izmeklēšanas un tiesas priekšā.

Kāds sods par to draud?

Krimināllikuma 195.panta trešā daļa, ja summa ir liela apmēra (lielāka par 10 tūkstošiem latu), paredz brīvības atņemšanu līdz 12 gadiem. Taču, kopš sākām šādu informāciju publiskot, noziegumu skaits ir samazinājies. Te es drīzāk gribētu informāciju adresēt ne tik daudz jauniešiem, kā viņu vecākiem – paskatīties, vai jūsu atvase bez īpašas nepieciešamības nav atvērusi kontu bankā un ko viņa ar to dara. Nedomāju, ka jaunieši vecākiem vienmēr tik sīki atskaitās, bet tad arī viņiem pašiem vajadzētu būt atbildīgākiem.

Tā dēvētie brigadieri, kas meklē "mūļus", darbojas ļoti enerģiski un viltīgi. Pat laikrakstos atrodami sludinājumi, ka, piemēram, ārvalstu kompānija ar ļoti strauji augošu apgrozījumu meklē finanšu pārstāvi Latvijā. Darbs būs mājās, tikai pie datora; firmas kontā tiks ieskaitīta nauda un jums to vajadzēs pārskaitīt uz norādīto adresi.

Bieži vien šādos sludinājumos apakšā ir teikums: "Nebaidieties, šī nav naudas atmazgāšana!" Taču tieši pretēji – IR jābaidās, ka tā IR naudas atmazgāšana! Kas tā par firmu, kas nepieņem cilvēku oficiāli darbā, nenoslēdz darba līgumu?! Par šo darbu nereti tiek solīts atalgojums daži tūkstoši eiro mēnesī. Bet jaunieši, pat ja viņi neapzināti tiek apmānīti, ir iesaistījušies krāpnieciskos procesos.

Kas šos sludinājumus var izķert? Policija?

Domāju, ka pašiem masu medijiem vajadzētu kritiskāk izturēties pret to, kas tiek publicēts. Protams, tiem ir savas biznesa intereses, bet vajadzētu paraudzīties, vai tas, ko publicē, netiešā veidā nelej ūdeni uz krāpnieku dzirnavām.

Krāpniecības metodes ir ļoti dažādas. Arī ļoti naivas, kad it kā bankas vārdā jums tiek atsūtīta e-pasta vēstule, ka bankā sabojāta datu bāze un steidzami jānosūta savi dati, jo citādi pazudīs informācija gan par klientu, gan viņa noguldījumiem un naudu nevarēs atdot. Cilvēks apjūk un aizsūta krāpniekiem ziņas. Tādu gadījumu nav daudz, taču šādas vēstules tiek izsūtītas neskaitāmiem cilvēkiem, un kāds allaž "uzķeras".

Ko teiksit par MMM finanšu piramīdu?

Cilvēki, par spīti loģikai, vēlas tikt pie ātras un vieglas naudas. Neviens nedomā, ka būs tas, kurš piramīdas beigās naudu zaudēs.

Vai jūsu dienests ir iesaistīts arī šī rūpala izpētē?

Likums mums neatļauj izpaust informāciju, ar kādām konkrētām lietām nodarbojamies. Bet teikšu, ka visos nozīmīgos gadījumos esam iesaistīti.

Deviņdesmitie gadi deva rūgtu mācību ar finanšu iestādēm, kas par noguldījumiem solīja fantastiski augstas procentu likmes, pat 120 procentu, kā "Latgalīte".

Jā, dažiem desmitiem vai simtiem var būt veiksmes stāsti, bet tajā pašā laikā tūkstoši tiks apkrāpti un smagi cietīs. Bet pēc tam prasīs valstij un tiesībsargājošām iestādēm – kur jūs bijāt agrāk, kāpēc ļāvāt man visu mantu un bēru naudu ieguldīt un pazaudēt?

Starptautiskās organizācijas prasības un Latvija

Kāds efekts ir pērnās vasaras Komerclikuma grozījumiem, nosakot, ka visām kapitālsabiedrībām 14 dienu laikā Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāuzrāda patiesā labuma guvēji, bet, reģistrējot jaunu firmu, tie jāuzrāda uzreiz?

Starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force), kas cīnās ar naudas atmazgāšanu, terorisma un citiem starptautiskās finanšu sistēmas stabilitātes apdraudējumiem, izstrādājusi 40 rekomendācijas, kas  noteiktas kā starptautiskie standarti un normatīva rakstura akti.

Viena no rekomendācijām nosaka – reģistrējot uzņēmumu, UR ir jābūt informācijai nevis par to, kas ir formāli šā uzņēmuma dibinātājs, bet kam faktiski pieder uzņēmuma līdzekļi, kas ir patiesais labuma guvējs. Līdz pērnā gada vidum Latvija šo prasību nebija izpildījusi, par ko tikām bargi kritizēti. Kļūda tika izlabota, un šobrīd starptautisko prasību izpildes ziņā līdzināmies pārējai pasaulei.

"Šogad esam paspējuši izdot jau 34 rīkojumus par līdzekļu aprites apturēšanu, toties summa ir divkārt lielāka nekā pērn."

Negribu piekrist tiem, kas šo praksi un arī rezultātus vērtē negatīvi. Vispirms tas palīdz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm  – ja patiesā labuma guvējs nav norādīts, tad izmeklēšanas iestādes, protams, uzskatīs, ka formālais dibinātājs ir arī patiesais labuma guvējs. Ja būs jautājums par kriminālo atbildību, pilnā apmērā to nesīs šis formālais dibinātājs. Šis jautājums sasaistās ne tikai ar Latvijā, bet arī ārzonās dibinātiem uzņēmumiem jeb ofšoriem.

FATF gan ar saviem normatīvajiem aktiem, gan starptautisko ietekmi spiež  informāciju dot tiem, kam tas ir nepieciešams. Ļoti daudzās teritorijās ir izveidoti starptautiskām prasībām atbilstoši finanšu izlūkošanas dienesti, kas ir mūsu sadarbības partneri. Un ļoti daudzos gadījumos mums nav ne mazāko šķēršļu attiecīgu informāciju pieprasīt un iegūt.

Situācija uzlabojas, un var teikt, ka mēs pakļaujamies pasaules prasībām un ieviešam kārtību savās mājās.

Normatīvo aktu prasības – arvien stingrākas

Darba grupā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku samazināšanai jūsu dienestam līdz 31.augustam ir jāiesniedz pasākumu plāns no sava skatupunkta. Ko tas dos?

Šā gada februārī FATF jau trešo reizi izdeva aktualizētas šo savu normatīvo aktu 40 rekomendācijas; pirmās divas ir gluži jaunas pēc satura un būtības. Tās nosaka, ka jebkurā valstī ir jābūt vai nu institūcijai, vai mehānismam, kas regulāri apzina gan riskus valstij kopumā, gan arī atsevišķiem sektoriem.

Latvijas piemērs ir pozitīvs, jo jau 2010.gadā Dombrovska kungs izdeva rīkojumu izveidot darba grupu, lai apzinātu Latvijā pastāvošos riskus. Lūk, šobrīd darba grupa veido šo pasākumu plānu.

Pirmām kārtām ir jāapzina, kas pērn un šogad šajā virzienā jau ir padarīts - varbūt citu iemeslu un mērķu dēļ, bet kas arī minētos riskus samazina, vai kas tiek plānots ministrijās un citās institūcijās. Šī informācija ļaus saskatīt, kuros sektoros riski jau samazināti, bet kur joprojām pastāv.

Kāds ir cīņas klimats pēdējos gados Latvijā?

Ja runājam par likumdošanas izmaiņām, tad FATF pēdējos gados normatīvo bāzi ir nomainījusi jau trīs reizes. Un vienmēr - pastiprināšanas virzienā. ES šobrīd ir spēkā trešā ES direktīva naudas atmazgāšanas apkarošanai, un šā gada beigās tiks izdota ceturtā.

Latvijā no 1997. līdz 2008.gadam spēkā bija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums, bet kopš 2008.gada ir gluži jauns likums - krietni vien lielāks gan pēc sava apjoma, gan atšķirīgs pēc satura. Jo cīņas metodes kļūst arvien detalizētākas, kompleksākas un, gribētu teikt, nespeciālistam arī nesaprotamākas.

Tad naudas atmazgātājiem vieglas dienas nevarat solīt?

Jā, nekas tāds viņus negaida. Piemēram, līdz 2004.gadam mums pat nebija tiesību iesaldēt naudu. Bet pērn iesaldējām trīsarpus miljonus, šā gada dažos mēnešos - jau septiņus miljonus. Tātad redzam, ka cīņa uzņem apgriezienus. Bet jāņem vērā arī tas, ka mēs lielā mērā esam saistīti ar citām valstīm, citiem dienestiem.

Atšķirībā no tiesībsargājošām iestādēm, kuras tiesiskās palīdzības lūgumus nosūta cita citai un cer uz atbildi pēc vairākiem mēnešiem, pusgada vai ilgāk, mums šī informācijas apmaiņa notiek elektroniski un atbildi saņemam vienas vai divu nedēļu laikā, bet steidzamības apstākļos – dažās dienās vai stundās. Visā pasaulē ir aptuveni 180 šādu dienestu, bet iestājušies starptautiskajā organizācijā, kuras nosaukums ir "Egmonta grupa", ir tikai mazliet vairāk par 120.