Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viesturs Burkāns: „Latvijā īpaši nolūkotiem cilvēkiem, kuri atvēruši bankās kontus, ir uzdevums finanšu līdzekļus vai nu izņemt skaidrā naudā un atdot tā dēvētajam brigadierim, vai pārsūtīt uz tuvējām ārzemēm, piemēram, Ukrainu, Krieviju.”
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Ja mūsu valstī nebūtu krāpniecības ar naudu vai vismaz tā norisinātos ievērojami mazākā apmērā, cilvēku dzīve kļūtu labāka: piemēram, varētu vaļīgāk atlaist žņaugu veselības aprūpei, algām vai pensijām... Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmās vien ik gadu garām valsts budžetam aiziet desmitiem miljonu latu, nemaz nerunājot par citādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Bet individuāli, protams, ir ļoti nepatīkami atklāt pēkšņu zudību savā bankas kontā vai piedzīvot bēdīgu atklāsmi, ka svešu ārzemju labvēļu solītais miljons bijis vien āķis tavu ietaupījumu izķeksēšanai.
Taču krāpnieki tiek arī pieķerti, tiesāti, noziedzīgi iegūtie naudas līdzekļi aizturēti un ieskaitīti valsts budžetā vai atgriezušies cietušo personu kontos. Aiz šiem procesiem ēnā parasti paliek to lielākās daļas faktiskais izsekotājs un ierosinātājs – 1998.gadā dibinātais finanšu izlūkošanas jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (īsāk – Kontroles dienests). Pasaulē ir aptuveni 180 šāda veida finanšu izlūkošanas iestāžu.
Finanšu darījumiem tiek rūpīgi sekots
Pašlaik Kontroles dienesta (KD) pilnvaras nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas stājās spēkā 2008.gadā. Normatīvajā aktā ir noteikts – KD ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai. Dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā, un likums arī nosaka to fizisko un juridisko personu loku (bankas, valūtas maiņas iestādes, apdrošināšanas komersanti, izložu un azartspēļu organizētāji, juristi, notāri u.c.), kam ir jāsniedz šai iestādei ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.
Saņemto ziņojumu skaita dinamika ir visai izteiksmīga: 2000.gadā KD saņēma 4014, pērn – 17 168 ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem (turklāt vienā ziņojumā var būt ietverts viens vai vairāki darījumi). Pirmskrīzes laikā ziņojumu skaits gan bija teju divkārt lielāks (izceļoties pat Eiropas Savienības mērogā). Dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns to skaidro ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kad ļoti bija sarosījušies gan godīgie komersanti, gan blēži. Pēdējos piecos gados ziņojumu skaits saglabājies aptuveni vienādā līmenī.
"2000.gadā Kontroles dienests saņēma 4014, bet pērn – 17 168 ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem."
Kā skaidro Kontroles dienesta vadītājs, neparasti darījumi ir tie, kuri, piemēram, bankās tiek veikti skaidrā naudā, pārsniedzot noteiktu summas apmēru. Tad kredītiestādes par to ziņo KD, jo ir jāpārbauda šo līdzekļu izcelsmes likumīgums. Nākamā kategorija ir aizdomīgie darījumi, kuri pēc noteiktām pazīmēm rada aizdomas daudzu un dažādu iemeslu dēļ.
"Tālāk mūsu uzdevums, pētot šos darījumus, ir savākt papildu informāciju gan no iestādēm, kas par to ziņojušas, gan dažādām datubāzēm, kuru turētāji ir valsts un pašvaldības," uzsver V.Burkāns. "To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Tiklīdz savācam pietiekamu informāciju, ka varētu būt jebkāds noziedzīgs nodarījums, sagatavojam attiecīgu informāciju un nosūtām vai nu policijas iestādei, vai – retāk – prokuratūrai. Pērn KD nosūtījis 259 šādus materiālus."
Banku kontu "makšķerētāji" tīmeklī
Pēdējos sešos gados visā pasaulē, tostarp Latvijā, masveidā ir izplatīts krāpniecības veids, ko dēvē par phishing (nosaukums radies no noziedzīgas darbības – personas datu zādzības – apzīmējuma; angļu valodas vārdu "password harvesting" pirmo burtu un vārda "fishing" savienošanas, iegūstot netulkojamu nosaukumu specifiskai krāpnieciskai darbībai); nolūks ir izkrāpt no banku klientu kontiem finanšu līdzekļus, nereti izmantojot viņu lētticību.
Visdažādākajos veidos iegūstot klientu personas datus, tostarp paroles, krāpnieki no banku klientu kontiem pārskaita finanšu līdzekļus uz savu līdzdalībnieku kontiem dažādās valstīs, tai skaitā Latvijā.
"Visbiežāk nauda Latvijā ienāk no Vācijas, Kanādas un Nīderlandes banku klientu kontiem, retāk no Itālijas, Šveices, Somijas," stāsta KD priekšnieks. "Latvijā īpaši nolūkotiem cilvēkiem, kuri atvēruši bankās kontus, ir uzdevums šos finanšu līdzekļus vai nu izņemt skaidrā naudā un atdot tā dēvētajam brigadierim, vai pārsūtīt uz tuvējām ārzemēm, piemēram, Ukrainu, Krieviju. Reizēm arī redzam, ka nauda ienākusi Latvijā, bet drīzumā no bankomāta to izņem vai nu Lielbritānijā, vai pat Indijā. Tātad cilvēks ir atdevis savu karti kādam svešiniekam, kas ar to rīkojas tālāk."
Laika gaitā naudas izņēmēju portrets ir mainījies. Sākotnēji tie bija bezpajumtnieki, kuri par nelielu samaksu pārdesmit latu apmērā bija gatavi darīt jebko, bet bankas ātri atšifrēja viņu faktisko nolūku; 2011.gads bija raksturīgs ar to, ka par žargonā dēvētajiem "naudas mūļiem" kļuva iepriekš tiesātas personas, ko nomainīja nākamais vilnis – jaunieši studentu vecumā, kuri par pieticīgu atlīdzību bija gatavi doties uz bankām, atvērt kontus un izņemt izkrāpto naudu.
Problēma ir aktuāla, jo KD policijai 2011.gadā nosūtīja 318, 2012.gadā -144, bet pērn – 111 materiālus par "phishing" krāpšanās rezultātā iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju mūsu valstī. Tā kā šis krāpniecības veids Latvijā tiek neatlaidīgi apkarots un arī īstenoti informēšanas pasākumi, tā izplatība pamazām sarūk. Kontroles dienests sadarbībā ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP) jau 2011.gadā sāka informatīvu kampaņu, brīdinot valsts iedzīvotājus, tostarp īpaši vecākus, lai viņu pilngadīgie bērni Latvijā neiesaistītos šādās izkrāptu finanšu līdzekļu shēmās. Par "phishing" lietām stāstīts ne tikai tieslietu speciālistiem, bet arī augstskolu mācībspēkiem un studentiem.
"Varbūt esam mazliet izdevīgākā situācijā, jo uz Latviju pārskaitītās summas ar retiem izņēmumiem ir samērā nelielas – no viena līdz pieciem sešiem tūkstošiem eiro vai dolāru, un adresātu starpā faktiski nav juridisko personu. Tomēr ir gadījies, ka par krāpnieku upuri kļūst godīgs komersants: par Eiropā pārdotu preci tam samaksāts ar šādi izkrāptu naudu," informē KD priekšnieks.
Nodokļu miljonu izkrāpšanas shēmas
Nozīmīga sadaļa KD darbā ir krāpniecisku darījumu atklāšana saistībā ar izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas; šeit gan ir runa par miljonos lēšamām summām. Pērn dienests Finanšu policijas pārvaldei nosūtījis 81 informatīvo materiālu par šādām atklātām shēmām. Pēdējo gadu statistika liecina, ka vienā darījumu shēmā iesaistīto fizisko un juridisko personu skaits var svārstīties no 20 līdz 50 personām, bet atsevišķos gadījumos sasniegt 100 un vēl vairāk.
"Jau 2005.gadā Finanšu sektora attīstības padome, kuru vada Ministru prezidents, Kontroles dienestam noteica trīs prioritātes, no kurām viena bija lielu darījumu shēmu meklēšana," Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sniedzot pārskatu par pērn paveikto, sacīja V.Burkāns. "Šo prioritāti pildot, noteicām, ka shēmu varētu uzskatīt par lielu, ja tajā piedalās vismaz 20 fizisko vai juridisko personu. Galvenokārt šādas shēmas tiek īstenotas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un 2010.gadā atklājām 54, 2011. – 52, 2012. – 37, bet pērn – 66. Ir bijuši pāris gadījumu, kad vienā shēmā iesaistīti pat 115 dalībnieku, bet rekords ir 194 dalībnieki."
Dienestā uzskaita tā dēvētos miljonu materiālus: ja darījuma summa, kuru "izdzen" cauri shēmai, ir vismaz miljons latu (no šā gada – eiro); 2010.gadā šādu materiālu bija 29, 2011. – 43, 2012. – 48 un pērn – 56.
"Pēdējos sešos gados visā pasaulē, tostarp Latvijā, masveidā izplatīts krāpniecības veids, ko dēvē par phishing."
"Mēs nevaram pateikt, vai viens organizators īstenojis tikai vienu shēmu vai vairākas - tas ir izmeklēšanas jautājums. Ir bijis tā, ka vienā kriminālprocesā apvieno trīspadsmit mūsu materiālus," skaidro V.Burkāns. "Tātad tas ir viena grupējuma vairāku darbību rezultāts. Bet nākamā dienestam noteiktā prioritāte ir atrast, kur atrodas šajās lielajās shēmās pārskaitītā nauda, un to "iesaldēt". Kopš 2004.gada KD ir tiesības to darīt (nelaist ārā no konta) uz 45 dienām. Tālāk šo lietu nododam policijai vai ENAP, vai Finanšu policijas pārvaldei, un ekspertiem ir dots laiks, lai savāktu pierādījumus un šiem finanšu līdzekļiem uzliktu arestu."
Pērn izdoti 126 rīkojumi par 15 miljonu latu "iesaldēšanu". Arī šo gadu dienests uzsācis veiksmīgi: izdoto rīkojumu skaits tuvojas pussimtam, un kopējā "iesaldētā" summa ir 1,7 miljoni eiro. Aptuveni puse no šogad iesaldētās naudas attiecināma uz nodokļu lietām, un tad, kad izmeklēšana būs pabeigta, tiesai būtu pamats pieņemt lēmumu par šīs naudas summas konfiscēšanu par labu valsts budžetam.
Tādējādi nosacīti var spriest, ka KD savas darbības nodrošināšanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus būs atpelnījis jau gada pirmajā mēnesī.
Blēdīšanās ar ātrajiem kredītiem
Atsevišķs krāpniecības veids ir ātro (mikro) kredītu izkrāpšana. Kā informē KD, krāpnieki izmanto nosacījumu, ka šādu aizdevumu neizsniedz skaidrā naudā un tā saņemšanai kredīta ņēmējam ir nepieciešams atvērt kontu bankā, no kura tā atvēršanas un darbības apstiprināšanai jāpārskaita kredīta devējam niecīga summa – dažkārt vien pāris centu apmērā. Tiek izmantota vājā vieta, ka kredīta pieprasīšanas – izsniegšanas procesā starp kredīta devēju un ņēmēju nav tiešu attiecību un nav iespējams pārliecināties, kas ir faktiskais kredīta pieprasītājs. Tādējādi krāpniekiem ir iespēja uzdoties par konta īpašniekiem.
V.Burkāns stāsta piemēru no dzīves. Vidzemes pusē pie kāda ilgstoša bezdarbnieka ieradies kaimiņš kopā ar diviem vīriem, kas izteikuši piedāvājumu sākt darbu jaundibinātā uzņēmumā. Bet nosacījums tāds, ka algu maksās tikai legāli caur bankas kontu, kas jau nākamajā dienā jāatver bankā tuvējā mazpilsētā. Cilvēks priecīgs to izdara, iegūst arī internetbankas pakalpojumu. Jaunie paziņas viņu sagaida un ar ieganstu, ka jānoslēdz darba līgums, paņem šā cilvēka pasi, interneta bankas dokumentus - lai zinātu, kur pārskaitīt nākamo algu, un aicina nākamajā dienā sākt strādāt. Cilvēks ierodas, bet darbu viņam atsaka, jo neesot izturējis konkurenci, bet sola paturēt potenciālo darba ņēmēju uzskaitē. Pēc pāris mēnešiem vīrietis saņem vēstuli ar pieprasījumu maksāt procentus par saņemto mikrokredītu. "Šo naudu pēc saņemšanas kontā krāpnieki ātri pārskaita uz līdzdalībnieku kontiem. Pēc tam seko citi pārskaitījumi vai arī finanšu līdzekļu izņemšana bankomātos skaidrā naudā, kas jau ir vērtējama kā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija.
Protams, cietušais vērsās ar pretenzijām bankā, tā ziņoja mums, mēs – tālāk policijai, un šādos gadījumos pilnīgi noteikti tiek uzsākti kriminālprocesi," informē KD vadītājs. Taču vienlaikus ieteic ikvienam būt ļoti uzmanīgam ar savu personas un bankas datu došanu nepazīstamām personām.
"Dienestā uzskaita tā dēvētos miljonu materiālus: ja darījuma summa, kuru „izdzen” cauri shēmai, ir vismaz miljons latu."
"Ātro kredītu izkrāpšanas gadījumi raksturīgi ar to, ka šo kredītu izsniegšanas uzņēmumi mums nekad nav sūdzējušies par to, ka nauda tiem būtu izkrāpta," secina V.Burkāns. "Visbiežāk mēs saņemam informāciju no bankām par aizdomām saistībā ar krāpšanu, arī mēs saskatām šādas pazīmes, bet ne vienmēr izmeklēšana mums piekrīt. Piemēram, mēs redzam, ka īsā laikposmā no viena vai vairākiem mikrokredītu izsniegšanas uzņēmumiem personu grupa saņem mikrokredītus - nelielas summas līdz 150 latu apmērā, un, kā sarunājuši, šo naudu neizmanto savām vajadzībām, bet pārskaita divām trim citām personām, kas to vai nu pārskaita tālāk, vai izmanto savām vajadzībām. Skaidrs, ka nauda ņemta nevis sev, bet kādam citam.
Turklāt bieži ir tā, ka lielākā daļa šo personu iepriekš ir tiesātas, nekur nestrādā, tām nav ienākumu, no kā atdot aizņemto naudu. Kad nosūtām šo materiālu izmeklēšanai, policija, runājot ar šiem cilvēkiem, saņem apstiprinājumu par saņemto kredītu un izskaidrojumu, ka viņi naudu tālāk pārskaitījuši, lai atdotu parādu, vai min kādu citu aizbildinājumu. Policija pieņem lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu, bet arī, kā jau minēts, kredītu devēji par neatdotu naudu nekad nav sūdzējušies."
Saistībā ar KD darbību vērts uzsvērt, ka Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur līdz šim nav konstatēti terorisma finansēšanas gadījumi. KD kopš 2001.gada 11.septembra terora aktiem ASV ir izveidojis terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, kuras pamatā ir normatīvā bāze, metodiskie materiāli un kontaktpersonu tīkls. Piemēram, pērn atbildīgās iestādes KD iesniegušas 51 ziņojumu par 58 darījumiem, dienests tos visus pārbaudījis, taču reāli terorisma finansēšanas gadījumi nav konstatēti.
Saeimas komisijas sēdē tās locekļi Dzintars Rasnačs un pārējie deputāti cita starpā interesējās gan par e-pasta vēstulēm ar piedāvājumiem saņemt mistiskus mantojuma vai loteriju miljonus, iemaksājot salīdzinoši simbolisku summu formalitāšu kārtošanai, gan par modē nākušo virtuālo valūtu Bitcoin. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs norādīja, ka tagad krāpniecisko e-pasta vēstuļu kļuvis mazāk, taču ir pilnīgi skaidrs, ka no tām jāturas pa gabalu. Tomēr Latvijā bijuši gadījumi, kad cilvēki nesaprotamā kārtā notic, ka viņiem kāds dāvinās miljonu, un šīs alkatības dēļ blēžiem pārskaita prasīto summu. Tāpat viņš iesaka būt ļoti atturīgiem un piesardzīgiem pret darījumiem ar virtuālo naudu Bitcoin.
