 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs |
Pirms premjera ziņojuma Saeimai 16.maijā Latvijas Televīzijas debatēs ar premjeru apmēram piektā daļa no visiem telefonaptaujas dalībniekiem piezvanīja, lai pateiktu, ka viņiem dzīvē pašlaik klājas labāk. Pieņemu, ka piezvanīja arī tie, kuriem tik labi nemaz nav, bet solidarizējoties ar premjeru. Visticamāk, starp zvanītājiem nebija to, kam ir miljons, kurš tā arī nav pieaudzis ne par santīmu. Un diez vai solidaritāti var sagaidīt no tiem, kas saņemto GMI iztērējuši "krutkai točkā": viņiem jau labāk nekļūst, dienišķā dzēriena cenas nekrīt, un to arī nepazeminās no jūlija mazākais PVN.
Bet premjers nav ierindas TV skatītājs, kam apskrienas dūša, kad visskaļāk brēc diedelnieki, dīkdieņi, demagogi un dīcēji. Premjers runā ar visiem, arī tiem, kuri klausās, bet nedzird.
Piemēram, par vienu no valdības prioritātēm - demogrāfiju, kas jānokārto uz līdzenas vietas! Un, kā lūdzu, tas būtu domāts? Nejauši, negribēti, kad – tā gadās?
Reti kuru dienu mums neatgādina - Latvija izmirstot teju vai vienīgā Eiropā. Vai tā patiešām ir? Vai, piemēram, labklājības zemē Zviedrijā nāciju no izmiršanas glābj blondie staltie zviedri, vai tomēr pozitīvos rādītājus uztur iebraucēji? Šādu statistiku diez vai atradīsim tolerantajās demokrātijas zemēs, jo tas būtu diskriminējošs rādītājs. Patiesība ir bezkaislīga: bērnu mazā dzimstība kā galvenā problēma ir zināma un aktuāla ne tikai Latvijā. Visa Eiropa patlaban iras pa krīzes sabangoto ekonomiku, un katrai problēmai ir sava bazūne komisariāta izskatā vai vēl kādas organizācijas veidolā. Un demogrāfija arī vecās Eiropas valstīs ir problēma, par ko runā aizgūtnēm. Vispirms tāpēc, ka pārpalikušie strādājošie nejaudā uzturēt pieaugušo pensionāru masu. Lielā mērā tā, kā jau bija paredzams, samilzusi arī tāpēc, ka pensijas gadus ir sasniegušas bummeru paaudzes, tie bērni, kas mīlestības, atkalredzēšanas priekā, kaislību steigā un mierīgas nākotnes cerībās piedzima pēc kara. Taču dzimstība kopumā Eiropā arvien ir mazinājusies, apliecinot aplamu rezultātu – jo labāka dzīve, jo mazāk bērnu.
"Rosinātās izmaiņas skars vismaz 12 tūkstošus vecāku ik mēnesi."
Jā, Latvijā ir bijuši atsevišķi demogrāfijas izrāvieni. Dažugad pēc neatkarības atgūšanas, kad radās ticība savai valstij; arī treknajos gados, kad bija iespēja izkalkulēt dižus pabalstus. Bet – vai tad tas veidoja un veido bērnu skaita lielāko un galveno pieaugumu, kurš 1986.-1988.gadā bija divtik lielāks, nekā tagad. Vai tad pamperu kvalitāte ir tā, kas liek izšķirties par bērnu? Ja laimīgā ģimenē piedzimst bērniņš, vai tiešām tas ir tikai tāpēc, ka vecāki ir smalki sarēķinājuši savu budžetu? Finansiālā drošība ir stimuls, bet tas nevarētu būt ne vienīgais, ne galvenais nosacījums kuplākas saimes radīšanai.
No premjera tiek paģērēts radošums un izlēmīgums. Arī LTV debatēs izskanēja šāda prasība. Teju vai traģikomiska vēlme situācijā, kad trīs krīzes gados dienu no dienas, pieņemot jebkuru smagu un vienlaikus diskutablu un, kā likts, nepopulāru lēmumu, valdības vadītājs ir pacietīgi kā ar grūtgalvjiem apspriedies ar desmitām sabiedrību pārstāvošu organizāciju, lai pārliecinātu piekrist vienam vai citam risinājumam. Turklāt atgādināsim sev vēlreiz : valdības vadītājs vienpersoniski lēmumus nepieņem!
Visjaukākais radošuma sakarā ir svaigākais piemērs – par nodokļiem. Kad, krīzes spaidos, PVN un iedzīvotāju ienākumu nodokli nācās paaugstināt, bija tik daudz pārmetumu kā nekad. Tagad, kad valdība sāk īstenot solīto - nodokļu pazemināšanu, spiets ir vēl dzēlīgāks. Daudzajās skaļajās diskusijās iebildējus vērojot, tā vien šķiet – patiešām dzīve sāk iet uz labo pusi, visiem ir tik daudz jaudas, lai nenogurstoši izdomātu arvien jaunus "nē".
Nenoliedzami, trauksme par iedzīvotāju skaita samazināšanos ir objektīva, jo vairāk tāpēc, ka faktu ir konstatējusi arī tautas skaitīšana. Demogrāfija arī ziņojumā Saeimai ir viena no galvenajām sadaļām. Premjers ziņojumā Saeimas deputātiem izklāstīja:
"Latvijai ļoti būtisks jautājums ir saistīts ar demogrāfisko situāciju un tautas ataudzes sekmēšanu, jo demogrāfijas rādītāji norāda uz Latvijas iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanos, kā arī vidējā vecuma pieaugumu. Saskaņā ar tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā pērnā gada sākumā dzīvoja nedaudz virs 2 miljoniem iedzīvotāju, kas ir par 155 tūkstošiem mazāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Visvairāk bažas raisa fakts, ka lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijis vecuma grupā no 23 līdz 31 gadam, kas ir skaidrojams ar jaunu cilvēku došanos darba meklējumos ārpus valsts. Iedzīvotāju vidējais vecums 2011.gada 1.janvārī bija 41,6 gadi.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanās ir tieši saistīta ar ekonomikas atveseļošanos, sniedzot iedzīvotājiem stabilitātes un perspektīvas sajūtu. Vienlaikus valstij jāpiedāvā noteiktus problēmu risinošus instrumentus, sniedzot papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, kā arī uzlabojot sabiedrības reproduktīvo veselību, lai tādējādi sekmētu dzimstības pieaugumu.
Pagājušajā gadā izveidotā Demogrāfisko lietu padome risina starpnozaru problēmas, kas ietekmē valsts demogrāfisko situāciju un par vienu no būtiskākajiem darba kārtības jautājumiem ir izvirzījusi pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās. Nākamgad no valsts budžeta plānots novirzīt 23 miljonus latu mērķdotācijām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. Savukārt pašvaldības apņemsies nodrošināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem.
Ar nākamo gadu tiek plānots dubultot no valsts pamatbudžeta veiktās pensiju apdrošināšanas iemaksas par vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam – no 50 uz 100 latiem mēnesī. Tādējādi dubultā palielināsies arī vecāku pensijas kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns. Rosinātās izmaiņas skars vismaz 12 tūkstošus vecāku ik mēnesi.
"Nodokļus paaugstina – slikti; pazemina – tikpat slikti."
Reproduktīvās veselības jautājumu risināšanā Demogrāfisko lietu padome konceptuāli atbalstījusi konkrētus pasākumus grūtnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanā, neauglības ārstēšanā un starpnozaru sadarbībā reproduktīvās veselības jomā 7 miljonu latu apmērā, iekļaujot tos Veselības ministrijas izstrādātajā "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2012.–2014.gadam"."
Jā, tā noteikti nav ļoti liela nauda, uz ko var cerēt ģimenes, kurās ir un vēl tikai gaidāmi bērni. Bet ir pateikts tik daudz, cik iespējams izdarīt, nevis otrādi. Latvija 22 gados kopš neatkarības atgūšanas ne vienu brīdi nav bijusi starp Eiropas turīgākajām zemēm. Bet vismaz no krīzes valsts izgājusi – ar darbu, pacietību un prātu.
Ministru prezidents savu ziņojumu Saeimā (Ministru prezidenta ziņojums Saeimai ir atrodams šeit) vakar beidza ar vēlējumu: "Pēdējo gadu laikā esam atjaunojuši Latvijas starptautisko reputāciju un tautsaimniecības izaugsmi, kas būs pamats Latvijas iedzīvotāju labklājības un dzīves kvalitātes pieaugumam. Taču pie sasniegtā nedrīkst apstāties, darbs pie valsts labklājības un ekonomikas izaugsmes ir jāturpina, atbildīgi strādājot visiem kopā – Saeimai, valdībai, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstiskajam sektoram un visai Latvijas tautai."
Un tas nenoliedzami ir aicinājums katram iedzīvotājam, kas savu dzīvi un profesionālo darbību saista ar Latvijas valsti, bet jo īpaši profesionālajiem kritiķiem un nepārejoša negatīvisma pārņemtajiem.
