Nodrošinājuma valsts aģentūra – vieta, kur nelegālās izņemtās preces glabā, iznīcina un realizē

Cik sen Latvijā notiek šāds izņemto preču likvidācijas process un mantu glabāšana?

Pašlaik esošā sistēma ir izstrādāta 2003.gadā. Taču arī pirms tam process darbojās - viss nelegāli ievestais alkohols tika iznīcināts; atšķirība ir tajā, ka agrāk, padomju laikos un 90.gados, to darīja paši procesa virzītāji. Nebija tādas iestādes, kam nodot. Policijas darbinieki tāpat izveidoja komisiju trīs cilvēku sastāvā, izmeklētājs pieņēma lēmumu, komisija piefiksēja un sastādīja aktu par preču iznīcināšanu. Vienlīdz jāpiemin, ka 90.gados vai padomju laikā nebija arī tāda nelegālo materiālo vērtību apjoma, ko izņēma.

Ar ko ikdienā nodarbojas jūsu vadītā Izņemto lietu pārņemšanas nodaļa?

Mūsu nodaļa nodarbojas ar lietisko pierādījumu pārņemšanu, glabāšanu, iznīcināšanu un realizāciju, kas ir viens no darba virzieniem un ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu". Otrs darbības lauks ir izņemtās mantas pārņemšana, glabāšana, iznīcināšana un realizācija, ko savukārt nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1098 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem".

Pirmais darbības virziens, kas saistās ar lietiskajiem pierādījumiem, ir attiecināms uz krimināllietām, savukārt izņemtā manta attiecināma uz administratīvajiem procesiem. Būtībā mēs pildām un nodrošinām tiesību aizsardzības institūciju izņemtās mantas un lietisko pierādījumu glabāšanu. Galvenie mūsu partneri ir Valsts policija un muita, bet sadarbojamies arī ar Pašvaldības policiju, Drošības policiju, Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī robežsardzi.

Valsts austrumu robežas rajoni ir tie, kuros visvairāk notiek preču nelikumīga pārvietošana. Konfiscētās mantas glabājas vai nu pie mums aģentūrā, Piedrujas ielā 5, kur teritorija ir liela, vai Krustpils ielā 4. Liels apjoms izņemtās mantas glabājas arī pie komersantiem gan Latgalē, gan Kurzemē, arī Rīgā. Šāda kārtība ieviesta tāpēc, lai viss izņemtais nebūtu jāpārvieto, kas būtu pārāk dārgi.

Pastāstiet, kā notiek izņemto mantu iznīcināšanas process.

Mantu iznīcināšanu veic konkursa kārtībā izvēlēti komersanti. Iznīcināšanas procesā bez komersantiem piedalās arī procesa virzītājs un komisija. Procesa virzītājs ir tas, kurš nodod izņemto mantu glabāšanā. Procesa virzītājs var būt no policijas, muitas, no robežsardzes, visām tiesībaizsardzības institūcijām, kurām ir tiesības veikt darbības administratīvā procesā vai kriminālprocesā. Komisijā parasti ir divi cilvēki.

Mēs paši lēmumu, ko iznīcināt, ko glabāt un realizēt, nepieņemam. Ar likumu ir noteikts, ka to nosaka procesa virzītājs. Viņš pieņem lēmumu, mēs tikai sniedzam pakalpojumu.

Praktiski iznīcināšana notiek tā –  piemēram, cigaretes, kas konfiscētas lielos apjomos, iznīcina speciāli aprīkota mašīna, kas tās vienkārši samaļ. Ir gadījumi, kad cigarešu iznīcināšana notiek pat trīs dienas – katru dienu automašīnā tiek iekrautas vairākas tonnas tabakas. Ja tie ir mazi apjomi, viss iznīcināšanas process notiek ar rokām - komersants ar šķērēm vai nazi preci likvidē tā, ka to nav iespējams atjaunot. Domāju, ka nākotnē šāda veida iznīcināšana būs tikai izņēmuma gadījumos.

"Vislielākie mūsu partneri ir Valsts policija un muita."

Lietu iznīcināšanu nosaka vairāki faktori. Dažreiz īpašnieks tās vienkārši neizņem, jo vai nu neatrodas Latvijā, vai varbūt atrodas ieslodzījumā un fiziski nevar saņemt ne brīdinājumu, ne pārņemt atpakaļ konfiscēto. Ja mantu nepārņem, administratīvā procesā mēs gaidām mēnesi, kriminālprocesā – divus. Pēc tam seko likvidēšana.

Citāda kārtība noteikta darbībām ar akcīzes precēm, jo tās ir ievestas nelikumīgi un bez akcīzes nodokļa, piemēram, cigarešu paciņas bez markām. Tur nav citu variantu, kā tikai tās iznīcināt.

Vai komersantiem ir noteikta kāda kārtība, veicot preču iznīcināšanu?

Nodrošinājuma valsts aģentūra komersantam paziņo vietu, kur notiks preču iznīcināšana. Tad mēs sagatavojam dokumentus, noliktavās parakstāmies par nodošanu, izvedam iznīcināmo preci no noliktavām, nogādājam pie komersanta, kas to pārņem un turpat uz vietas preci likvidē.

Vai komersanti, kas iznīcina preces, ir speciāli apmācīti?

Iznīcināšanā var piedalīties ikviens komersants, kas saņēmis visas nepieciešamās licences. Gadījumos, kad tiek iznīcinātas automašīnas, kuras tiek realizētas utilizācijai, komersantam jābūt attiecīgiem sertifikātiem, ko izsniedz aģentūra "Dabas draugi". Tad visbiežāk iznīcināšanas procesā piedalās komersanti no autoservisiem un autokapsētām, kam ir atbilstoši sertifikāti.

Ja iznīcināšanas procesā paredzēta, piemēram, mantas sadedzināšana, tas tiek veikts uz vietas pie komersanta. Likvidācijai piesakās komersanti, kurus tas interesē, mēs izvēlamies izdevīgāko un labāko piedāvājumu. Prasmēm un specializācijai ir jābūt - ne visi būs gatavi pieteikties dedzināt elektriskās ierīces, kas var radīt īssavienojumu.

Vai kāds kontrolē komersantu, lai viņš iznīcinātu visu līdz pēdējam, nevis, piemēram, daļu preču paņemtu sev?

Teorētiski un fiziski iznīcinātājam kādu paciņu cigarešu paņemt ir iespējams. Tas ir tāpat, kā mēs tagad sēžam un runājam, bet es vienu pildspalvu no galda varu noslēpt nemanot, savukārt, ja es sāktu vākt visu, kas atrodas uz galda, jūs to pamanītu.

Taču iznīcināšana notiek komisijas klātbūtnē. Ja tas ir kriminālprocess, tad noteikti klāt ir arī procesa virzītājs, izmeklētājs, kas mums šīs lietas ir nodevis. Administratīvā procesā viņš var nepiedalīties.

Kriminālprocesā procesa virzītājam interesē, lai lieta būtu iztiesāta tiesā, lai apsūdzētajam un viņa aizstāvim, protams, arī tiesai, nebūtu ne mazāko šaubu par lietiskiem pierādījumiem, ko viņš ir izņēmis. Tāpēc tur ir īpaša kārtība. Lietiskos pierādījumus vienmēr sapako, apzīmogo un paraksta. Lai kriminālprocesā nebūtu nekādu aizdomu, procesa virzītājs ir līdzās un visu uzrauga.

Administratīvā procesā ir tikai komisija, kas darbojas, noformē attiecīgos dokumentus un sastāda aktus. Tā ir pilnīga komisijas atbildība.

Iznīcināšanas kārtība ir atrunāta gan iekšējos normatīvajos aktos, gan MK noteikumos. Tāpat ir institūcijas, kas par to atbild, protams, arī es kā vadītājs. Ja radīsies problēmas vai aizdomas, es būšu pirmais, kam jautās, kāpēc nepildu savus pienākumus un nekontrolēju komisijas darbību. Diemžēl ir bijuši gadījumi, pāris gadus atpakaļ, kad aģentūrā strādājošie tika saukti pie atbildības.

Šodien Nodrošinājuma valsts aģentūra rīkoja publisku izņemto preču iznīcināšanu. Bez žurnālistiem un fotogrāfiem noliktavā bija tikai divi cilvēki, kas iznīcināja preci. Ja nebūtu preses pārstāvju, vai kāds cits viņus uzraudzītu?

Jā, šodien komisijā bija divi cilvēki, nebija procesa virzītāja. Neapšaubāmi procesa virzītājs ir ieinteresēts, lai viss notiktu korekti, tāpēc NVA vienmēr nosūta vēstuli ar norādi, kurā datumā notiks preču iznīcināšana. Procesa virzītājs ir tiesīgs neierasties, kā tas bija arī šodien. Tam ir vairāki iemesli.

Var būt tā, ka likvidējamo preču apjoms ir neliels; vai arī – procesa virzītājam neliela apjoma dēļ ir jāveic liels attālums: tās ir transporta un darbinieku izmaksas un patērēts laiks. Procesa virzītājs vienmēr paziņo, vai iznīcināšanā piedalīsies. Tad komisijā ir divi cilvēki, kā jau teicu, trešā nav.

Ir vairāki kontroles līmeņi. Gan visa teritorija, gan iekštelpas tiek novērotas, ir uzstādītas kameras, ir brīdinājumi; mums ir apsardze, kas visam seko līdzi. Otrs kontroles līmenis ir tad, kad iebrauc, ienāk teritorijā un to pamet – tas viss ir atrunāts mūsu iekšējos normatīvajos aktos. Proti, tie ir noteikumi par caurlaižu režīmu, kā teritorijā ielaist transportu, kā darbiniekus un kā personas no malas.

No stāstītā ir saprotams, ka obligāti tiek iznīcinātas tikai akcīzes preces. Kas, piemēram, notiek ar apģērbu?

Arī to nosaka procesa virzītājs. Ne tikai apģērbam, bet katrai mantai ir sava firmas zīme. Itin bieži ir gadījumi, kad slavenus zīmolus vilto. Procesa virzītājs vienmēr pārbauda, kur ir problēma – kāpēc, piemēram, nav dokumentu, kāpēc komersants ir pārkāpis prasības, kuras nosaka šīs preces aprites kārtību un tirdzniecību. Vai nu problēma ir tā, ka šī prece ir "kreisā", tai ir viltots zīmols, vai nu par to nav nomaksāti nodokļi. Šādos gadījumos procesa virzītājs nosaka veikt ekspertīzi un tad pieņem lēmumu – iznīcināt preci vai ne.

"Procesa virzītājs pieņem lēmumu, NVA sniedz pakalpojumu."

Ja ir pārkāpumi, bet prece nav kontrafakta un dokumentos ir norādīts, ka to izgatavojusi attiecīga firma, tad, protams, to realizē, nevis iznīcina. Jāatgādina vēlreiz - mēs nekādu iniciatīvu atļauties nevaram, mēs esam tikai pakalpojuma sniedzēji. Ja prece ir kvalitatīva, vienalga, vai tas ir apģērbs, vai pārtika un dokumenti ir kārtībā, šīs preces nekad nepakļaus likvidēšanai. Tās tiks realizētas. Tā arī to nosaka likums. Preci iznīcinās tad, ja nav skaidra tās izcelsme.

Kā notiek šādu preču realizācija?

Realizācija izpaužas izsoļu veidā. To nosaka komisijas rīkojumi. Mūsu aģentūrā ir iepirkumu un realizācijas nodaļa, kurā tiek veiktas izsoles un preces pārdotas, nosūtām preci uz to. Cilvēki piesakās, nopērk sev vēlamo vai nepieciešamo. Piemēram, pēdējais, ko esam pārdevuši, ir vairumā izņemtas tapetes. Šāda veida izsolēs var piedalīties jebkurš – gan juridiskās, gan fiziskās personas. Kas tik te netiek realizēts! Dažādas interesantas lietas – kazino aprīkojums, piemēram, rulešu galdi, spēļu galdi, un ir, kas to pērk!

Kur paliek iegūtie naudas līdzekļi?

Tur ir dažādi mehānismi, atkarībā no tā, vai ir bijis ierosināts administratīvais process vai kriminālprocess. Daļa līdzekļu nonāk aģentūras budžetā, daļa aiziet par sodu nomaksāšanu, ja tas ir bijis administratīvais process, daļa aiziet preču uzglabāšanas izdevumiem.

Pamatā ir divi galvenie mehānismi – kriminālprocesā mēs visus izdevumus nosūtām procesa virzītājam, sākot no pirmstiesas izmeklēšanas, beidzot ar gala nolēmumu par lietiskajiem pierādījumiem. Attiecīgi pēc tam, jau uzturot apsūdzību tiesā, prokurors konkrētai vainīgajai personai vai personu grupai šos izdevumus arī ierēķina. Spriedumā šī summa tiek atrunāta, pēc tam to piedzen valsts.

Savukārt administratīvā procesā tiesa vai institūcija, kura izskata administratīvo lietu, nosaka naudas sodu un rīcību ar izņemto mantu. Izdevumus gan mēs sarēķinām paši, iesniedzam mūsu finanšu grāmatvedības institūcijai, kas tos aprēķina, piemēram, laiku, cik daudz tas ir patērēts, cik ilgi ir izmantota telpa, visus parametrus, kas saistās ar mantas glabāšanu. Grāmatveži visu to aprēķina naudas izteiksmē. Personai, kas grib un nāk saņemt savu mantu, šie izdevumi ir jāieskaita, jāiemaksā attiecīgā kontā, jāatnes mums rēķins, mēs atlikušo, kas palicis, atmaksājam. Protams, ir gadījumi, kad persona to nedara, tad mēs griežamies pie tiesu izpildītāja, kas noteikto vērtību piedzen.

Cik bieži praksē notiek preču iznīcināšana?

Katru nedēļu tāda nenotiek. Process ir sarežģīts un nav lēts, īpaši, kad iznīcināšana notiek, preci griežot ar šķērēm vai nažiem. Arī smagās mašīnas atdzīšana, kas maļ lielos apjomus, prasa finanses, tāpat tās ir komersantu darba rokas. Lielos apjomos izdodas iznīcināt reizi divos mēnešos.

Sarežģījumus sagādā arī laika apstākļi, īpaši ziemā nekāds patīkamais darbs tas nav. Tāpēc ir pieņemts lēmums, ka mēs izņēmuma gadījumos iznīcināmo preci varam uzkrāt, jo katru nedēļu saukt komersantu uz iznīcināšanu ir dārgi. Arī procesa virzītāji, policija, muitas darbinieki būtu tiesīgi likvidēt preci paši. Taču viņiem nav glabāšanas telpu. Viņi atved, pieņem lēmumu un uzdod iznīcināt mums. 

Ko nākas iznīcināt visbiežāk?

Grūti pateikt, ko iznīcina visbiežāk... Ja runā par apjomiem, tad tās noteikti ir cigaretes un alkohols, akcīzes preces.

Kas skaita visu preci, kas nonāk Nodrošinājuma valsts aģentūrā?

Tas ir stingri noteikts. To darām arī mēs te, aģentūrā. Viens gadījums – pie mums nonāk 8 miljoni cigarešu, mēs tās pārņemam no muitas, pēc tam tas viss ir jāskaita. Tas ir vājprāts, jo tā apmēram ir viena pilna lielā smagā mašīna.

Ir iestādes, kas kriminālprocesā atrunājušas, kādā veidā lietiskos pierādījumus uzskaitīs un glabās. Tādos gadījumos tie ir iepakoti vai nu kastēs, vai lielos celofāna maisos, uz tiem ir procesa virzītāja paraksts, uzlīmes, zīmogi. Mūsu uzdevums ir rūpēties, lai šīs uzlīmes un zīmogi netiktu aizskarti.

"Preces iznīcināšana notiek komisijas klātbūtnē."

Preci skaita gan procesa virzītājs, gan tā persona, kas to pieņem. Kriminālprocess var ilgt divus gadus, procesa virzītājs pēc šī laika posma skatīsies, vai lietiskie pierādījumi ir tādā pašā stāvoklī, kādā tie tika nogādāti. Abas puses uzmana, lai faktūra, no kā izņēma, un skaits būtu vienāds.

Mēs, protams, pārbaudām arī saturu, kas ir nodots glabāšanai. Nekādu problēmu nav, ja tie ir apavi vai cigaretes, bet teiksim ar alkoholu un degvielu ir citādāk. Tieši tāpēc preces skaita, aizzīmogo, lai nevienam nebūtu nekādu šaubu, ka aģentūrā glabā un pēc tam atdod atpakaļ to, ko nodeva. Ja kaut kas tiek darīts nepareizi vai rodas kļūda, mēs saņemam sūdzības un nākas skaidroties.

Vai ir mainījušies preču apjomi, kuri nonāk līdz aģentūrai, kopš ir pastiprināta robežkontrole?

Es domāju, ka noteikti ir palielinājies naftas produktu apjoms. NVA nav par to statistikas, tā ir procesu virzītājiem. Mēs vairāk skatāmies izmaksas un kā ekonomēt, kā strādāt tā, lai iznīcināšana un glabāšana nebūtu īpaši sadārdzinātas.

Vai ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, konfekšu kastes, apģērbu vai apavus atdod patversmēm vai sociālajiem dienestiem?

Ir bijušas sarunas, ka cigaretes varētu nodot cietumiem. Bet atšķirībā no Finanšu ministrijas iestādēm un Valsts ieņēmumu dienesta mums nav dots pilnvarojums, mēs nevaram iekasēt akcīzes nodokļus, tāpēc mēs nedrīkstam nevienam neko atdot. Savukārt uz pārējo, kam šāds pilnvarojums nav vajadzīgs, ir atrunāts, ka mēs preces pārdodam un iekasējam naudu. Citādi ir ar preci, kas ātri bojājas, piemēram, pārtiku. Šādu piedāvājumu pēc iespējas ātrāk mēs ieliekam mājaslapā un skatāmies, vai kāds piesakās, bet vieglākais variants šādos gadījumos ir ātrbojīgos pārtikas produktus atdot zooloģiskajam dārzam. Parasti konfiscēta pārtika gan ir nekvalitatīva.