Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Esmu pret pārspīlējumiem, bet cilvēkam jānodrošina cilvēka cienīgi apstākļi. Tas nozīmē, ka pacientam ir normāla augstuma funkcionālā gulta, sanitārais mezgls un duša, kur nomazgāties. Un tādi paši sanitāri higiēniskie apstākļi vajadzīgi arī personālam,” saka Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pēc funkcijām un uzdevumiem Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) ir līdzīgs Eiropā zināmajam L.Spallanzani Infekcijas slimību institūtam Romā, kur, tāpat kā Latvijā, notiek gan epidemioloģiskā uzraudzība, gan specifiskās profilakses - vakcinācijas – koordinācija, bīstamo infekcijas slimību diagnostika un slimnieku izolēšana. Institūtam ir gan klīnika, kur ārstē tuberkulozes un pārējo infekcijas slimību pacientus, gan sava laboratorija.
Kas ir un ko dara Latvijas Infektoloģijas centrs?
Tā ir valsts aģentūra, kuras uzdevums visupirms ir lipīgo infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība. Latvijā reģistrē 68 infekcijas slimības, Eiropas Savienībā (ES) ir prasība ziņot par 48 slimībām. Otra būtiska centra funkcija ir infekcijas slimību specifiskā profilakse. LIC uzrauga vakcinācijas procesu valstī, ko nodrošina ģimenes ārsti, pediatri, un vakcinācijas aptveri, proti, cik no bērniem, kuriem jābūt vakcinētiem, reāli ir vakcinēti.
LIC nodrošina infekcijas slimību, tai skaitā bīstamo, specifisko laboratorisko diagnostiku. Centrā ir īpaša trešā biodrošības līmeņa laboratorija. Latvija ir vienīgā valsts Austrumeiropā, kam ir šāda laboratorija, kur no iekšienes apkārtējā vidē nevar izkļūt bīstami infekcijas aģenti. Laboratorijas ārsti strādā individuālos aizsardzības tērpos, ar īpašiem respiratoriem, lai būtu pasargāti no inficēšanās.
Runājot par pārrobežu direktīvas ieviešanas procesu Baltijas valstīs, pagājušajā gadā tika izvēlēti virzieni, ko Latvija piedāvās. Viens no tiem, kas attiecas uz LIC, ir tieši trešās biodrošības laboratorijas kapacitātes izmantošana bīstamo infekciju aģentu diagnostikai. Tas nozīmē – ja Lietuvā, Igaunijā, Polijā vai citā tuvākā valstī rastos vajadzība pārliecināties par bīstamas infekcijas izraisītāja klātesamību, šo paraugu sūtītu uz mūsu laboratoriju. Būtiska biodrošības nodrošināšana ir bioterorisma aktu aizdomu situācijās.
Mums ir īpaša operatīvās reaģēšanas vienība, kurā iekļauti epidemiologi un laboratorijas speciālisti, kas savāc un nogādā laboratorijā paraugus, noskaidro epidemioloģiskos apstākļus notikuma vietā un nepieciešamības gadījumā veic pretepidēmiskus pasākumus, lai neļautu infekcijai izplatīties tālāk. Laboratorija atbildi sniedz 8–12 stundu laikā. Šī ir būtiska nacionālās drošības sastāvdaļa.
Infektoloģijas centrā atrodas arī speciāla, boksēta nodaļa ar ventilāciju īpaši bīstamu infekcijas slimnieku izolēšanai un ārstēšanai, kas tāda ir vienīgā Latvijā.
Jums ir plaša saimniecība...
Jā, un tas vēl nav viss. LIC Infekciju un aknu slimību klīnikā ambulatoru un stacionāru ārstēšanu saņem visi HIV/AIDS slimnieki un hroniskā C un B hepatīta pacienti. Šeit ārstējas arī ērču encefalīta, difterijas, meningokoku infekcijas, salmonelozes, akūta vīrusa hepatīta B un citu akūto infekciju pacienti. Mums ir Tuberkulozes un plaušu slimību klīnika, kas atrodas Sauriešos.
LIC ir arī mācību bāze ne tikai ārstiem infektologiem, bet arī plaušu slimību speciālistiem pneimonologiem un laboratorijas speciālistiem. LIC ir Rīgas Stradiņa universitātes Infekcijas slimību un dermatoloģijas katedra un vienīgā vieta Latvijā, kur praksi infektoloģijā iziet visu medicīnas koledžu medicīnas māsas.
Vai pie jums notiek arī pētījumi?
Kopš 2006.gada LIC ir reģistrēts Izglītības un zinātnes ministrijā kā zinātniskās pētniecības institūcija. Centrā tiek veikti lietišķie pētījumi, kas dod praktisku labumu. Piemēram, ja cilvēkam parādās dzelte acu ābolos un ādā un viņš vēršas pie ārsta, pirmā diagnoze vienmēr ir vīrusa hepatīts. Bet LIC speciālisti zina, ka jādiferencē Žilbēra sindroms, kam nav saistības ar infekciju, bet gan aknās trūkst noteikta fermenta. Šīs diagnozes apstiprināšana kādreiz bija laikietilpīga - vismaz 48 stundu garumā. Pēc asins parauga ģenētikas laboratorijā diagnozi var noskaidrot ambulatori un ātri.
"Centrā ir īpaša trešā biodrošības līmeņa laboratorija. Latvija ir vienīgā valsts Austrumeiropā, kam ir šāda laboratorija."
Pētniecība tiek finansēta, uzvarot konkursos Izglītības un zinātnes ministrijas lietišķo pētījumu un Zinātņu akadēmijas programmās, kā arī piedaloties Eiropas Savienības 7.ietvara projekta programmā, kas attiecas uz medicīnas nozari. Tie ir plaši projekti ar piecu līdz septiņu valstu dalību. LIC kopā ar lielajām Rietumeiropas valstīm piedalās trijās 7.ietvara programmās, kas ir ļoti augsts vērtējums.
Par šo pētniecību esam lepni, jo, pirmkārt, tas dod reālu labumu. Otrs, tas ir nopietns apstiprinājums mūsu atbilstībai pētniecības iespējām Rietumeiropas kontekstā. Jāsaprot, ka valstis sev par partneriem neizvēlas un finansējumu nenovirza tur, kur nav gaidāms rezultāts. Konkurence ir ļoti liela.
Var teikt, ka esat sagatavoti līdzvērtīgi vecajām ES dalībvalstīm?
Vienmēr jāpatur prātā, ka infekcijas slimības, atšķirībā no iekšķīgām vai ķirurģiskām, ir lipīgas. Tāpēc infekcijas slimības nav katras valsts individuāla darīšana.
2004.gadā ar ES direktīvu Eiropā tika izveidots Eiropas Infekcijas slimību profilakses un kontroles centrs, kas atrodas Stokholmā un tiek finansēts no ES līdzekļiem. Tam nav savu laboratoriju, tas veic tikai koordināciju. Šajā centrā strādā 320 speciālisti: infektologi, epidemiologi, sabiedrības veselības speciālisti, kuri gādā par infekcijas slimību reģistrācijas, specifiskās profilakses, reaģēšanas ārkārtas situācijās koordināciju starp ES valstīm. Šo 320 cilvēku iestādes budžets ir 64 miljoni eiro gadā! Tas ir tādēļ, ka infekcijas nepazīst robežas.
Eiropas Infekcijas slimību profilakses un kontroles centrā katra valsts deleģē vienu kompetento institūciju. Latvija kā atbildīgo ir nominējusi Latvijas Infektoloģijas centru. Mēs ziņojam par saviem darbības virzieniem, problēmām, panākumiem.
Eiropas Infekciju slimību kontroles un profilakses centrs saka: lai būtu vienā līmenī, visām laboratorijām jābūt akreditētām. Izrādās – Eiropā ir vadošās laboratorijas, kas ir akreditētas, un arī tādas, kas akreditāciju nav saņēmušas. LIC laboratorija kopš 1999.gada ir akreditēta pēc ISO starptautiskā standarta. Tas rāda, ka infekcijas slimību jomā Latvija daudzos aspektos ir pat labāk sagatavota par vienu otru veco ES dalībvalsti.
LIC laboratorija ir nominēta arī kā references jeb apstiprinošās diagnostikas laboratorija. Tas nozīmē, ka brīdī, kad diagnosticējam kādu slimības ierosinātāju, mūsu laboratorija ir tā, kas saka galavārdu. Infekciju jomā tāda Latvijā ir tikai viena.
Latvijas vakcinācijas kalendāru Eiropā vērtē augstu
Jums jāatbild arī par Latvijas vakcinācijas kalendāru.
Tikko Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja konferencē Stambulā prezentēju mūsu vakcinācijas kalendāru, kas Eiropas kontekstā tiek augstu vērtēts. Kalendārā ir vakcīnas pret 13 slimībām. Mana uzstāšanās bija par vienu no kalendārā nesenāk ietvertajām vakcīnām - 2009.gada septembrī Latvijā ieviesto onkoloģiskās profilakses vakcīnu pret cilvēka papillomas vīrusu. To vakcinē meitenēm 12 gadu vecumā, jo pierādīts, ka atsevišķi šī vīrusa tipi ierosina dzemdes kakla vēzi.
Un kā ar gripas vakcīnām? Par pandēmiskās gripas vakcīnas vajadzību Latvijā bija asas diskusijas...
PVO pagājušā gadsimta beigās izdeva grāmatu "Veselība visiem 21.gadsimtā", kur teikts, ka 21.gadsimts būs jaunu infekciju parādīšanās un veco atdzimšanas laiks. Tā arī notiek. Jauna infekcija ir pandēmiskais gripas vīruss. Tas nav izdomājums. Mums ļoti paveicās, ka tas ir tik maz izmainīts.
Latvijā vakcīnas nebija. Laiks, kad biju veselības ministre, sakrita ar pirmo pandēmiskās gripas vilni. Izmantoju savas speciālistes zināšanas un teicu: "Latvijai nevajag maksāt naudu, jo ir jau par vēlu. Nākamajā gadā cirkulēs tas pats vīruss, jo cilvēkiem pret to nav imunitātes, bet tas jau būs iekļauts trīsvērtīgajā sezonālajā vakcīnā." Tā arī bija. Līdz ar to Latvija neizdeva nevienu santīmu, un skatījāmies, kā bagātās valstis norakstīja desmitiem miljonu vakcīnu.
"Gribētos, lai kādreiz mēs visiem bērniem varētu nodrošināt valsts apmaksātu ērču encefalīta poti."
Patlaban Eiropā no infekciju slimībām izplatīts ir C hepatīts, HIV infekcija, atdzimst tāda parasta infekcija kā masalas. Francijā pagājušogad reģistrēti 4,5 tūkstoši masalu gadījumu. Šogad 8 mēnešos – 15 tūkstoši. Franču kolēģi saka: vakcīna ir par brīvu, bet cilvēki pret vakcinācijas procesu attiecas nenopietni. Pirmo devu bija saņēmuši, bet otro - tikai 47 procenti.
Par masalām Latvijā varam būt ļoti lepni - mums saslimstība pēdējos trīs gadus ir mazāk nekā viens gadījums uz miljons iedzīvotājiem. Tas norāda uz labu vakcinācijas aptveri. Mums ir imūna sabiedrība. Pat ja mūsu cilvēki aizbrauc uz vietu, kur masalu vīruss lido gaisā un tas iekļūst asinīs, imūnsistēma to neitralizē un cilvēki nesaslimst.
Sabiedrībā tomēr jūt pretestību pret vakcināciju. Francijā, izrādās, arī pret to nenopietni izturas.
Franči atzina - tas ir saistīts ar nepietiekami nopietnu attieksmi no ārstu puses. Cilvēkiem par masalu bīstamību un dzīvības apdraudējumu bijis par maz informācijas.
Saskaņā ar kādu ASV pētījumu, ārsts ir galvenā persona, kam cilvēki uzticas un pieņem lēmumu par vai pret vakcināciju. Eiropā un arī Latvijā vakcinācija ir brīvprātīgi obligāta. Valsts to garantē, ārstu pienākums ir informēt.
Tātad ārstam ir jāskaidro vakcinācijas nozīme?
Tieši tā – jāskaidro, bet tāpēc pašam dziļi jāizprot. Vispārējās prakses un citu specialitāšu ārstiem jābūt iespējai ne tikai saņemt informāciju, bet arī apmācību. Ir tāds anglisks termins treining. Tā ir apmācība, kurā vispirms sniedz teorētisko pamatu un pēc tam - iespēju diskutēt par un pret.
"Infekcijas slimību jomā Latvija daudzos aspektos ir pat labāk sagatavota par vienu otru veco ES dalībvalsti."
Atbalstu Slovēnijas pieredzi, kur vakcinācija, tāpat kā Latvijā, ir brīvprātīgi obligāta, bet daudz stingrāk kontrolēta. Bērnu tur var nevakcinēt tikai saistībā ar kādu medicīnisku iemeslu. Šādos gadījumos Slovēnijā ārsts pacienta medicīniskās kartes kopiju ar attiecīgu ierakstu sūta valsts veselības ministrijai, kur sabiedriskā kārtā funkcionējoša ekspertu padome izvērtē iemesla pamatotību. Vakcinācijas aizliegums ir tikai spēcīgu alerģisku reakciju gadījumā.
Šo pieredzi Latvijā varētu pārņemt?
Tā ir vērā ņemama. Par to jādiskutē Imunizācijas valsts padomē, kur ietilpst pediatri, infektologi, epidemiologi, alergologi, imunologi, veselības aprūpes organizatori un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji. Priekšlikumi jāiesniedz Veselības ministrijai.
Vai vakcinācijas kalendārā varētu būt kādas izmaiņas? Varbūt plānots pievienot vēl kādu poti?
Šobrīd saistībā ar finansiālām grūtībām ir atlikta vakcinācija pret rota vīrusu. Rota vīrusi ir dažādi, bet viens tā veids ierosina smagu caureju zīdaiņiem, kā rezultātā bērna organisms pāris stundu laikā var atūdeņoties - šķidruma līdzsvaru ir grūti atjaunot pat intensīvajā terapijā. Plānots, ka vakcīna pret šo vīrusa infekciju vakcinācijas kalendārā būs, sākot ar 2014.gadu.
Varbūt ir vēl kāda vakcīna, ko jūs gribētu ieviest papildus?
Tā kā dzīvojam riska zonā, gribētos, lai kādreiz mēs visiem bērniem varētu nodrošināt valsts apmaksātu ērču encefalīta poti. Pētījumi rāda, ka pēdējos piecos gados ar ērču encefalītu inficēti ir apmēram 4–5 procenti ērču. Bet šis skaitlis pa gadiem mainās, ir bijuši arī 10 procenti.
HIV slimnieku palīgi – arī NVO
Kas šobrīd raksturīgs HIV dinamikā Latvijā?
Līdz šī gada 1.oktobrim Latvijā kopumā diagnosticēti 5079 HIV pacienti. No tiem LIC uzskaitē ir 3496, miruši ir 1713. Absolūti lielākais vairums pacientu ir injicējamo narkotiku lietotāji. Pēdējo trīs gadu laikā jaunajiem gadījumiem piemīt tendence, ka tie iegūti heteroseksuālās attiecībās.
Diemžēl arī saslimstība ar tuberkulozi šodien ir augsta. Tuberkuloze lielā mērā ir sociāli ekonomiska slimība. Bet ir vēl viens aspekts – šī baktērija meklē cilvēkus ar novājinātu imunitāti. Tāpēc HIV inficētiem pacientiem AIDS stadijā, kad imūnsistēmas šūnu atlicis ļoti maz, visbiežāk pievienojas tuberkuloze.
Kā vērtējat dažādu sabiedrisko organizāciju, kas strādā HIV/AIDS jomā, darbu? Viņi traucē vai palīdz?
Palīdz. Nevalstiskajām organizācijām ir sava, nozīmīga vieta, mēs labi sastrādājamies. Viņi veic atbalsta funkciju inficētajiem, piemēram, papildus fondu meklēšanu inficēto cilvēku kvalifikācijas maiņai, kad veselības dēļ tie nevar strādāt iepriekšējo darbu.
Infektologi – valsts nacionālās drošības garantētāji
Ja LIC piešķirtu papildu finansējumu ar noteikumu, ka to var izmantot tikai vienai darbības jomai, – kur šo naudu ieguldītu?
Infrastruktūrā. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Esmu pret pārspīlējumiem, bet cilvēkam jānodrošina cilvēka cienīgi apstākļi. Tas nozīmē, ka pacientam ir normāla augstuma funkcionālā gulta, sanitārais mezgls un duša, kur nomazgāties. Un tādi paši sanitāri higiēniskie apstākļi vajadzīgi arī personālam.
Demagoģija ir, kad saka – Eiropas struktūrfondu naudu taču vajag dot algām. Zināms, ka šo fondu naudu var novirzīt tikai diviem mērķiem – infrastruktūras attīstībai vai izglītībai. Tas ir ietvars, ko noteikusi Eiropa! Esmu pret mānīšanu, man patīk skaidra valoda.
Kā personāls tiek galā, kad apkārt ir infekcijas? Kā nesaslimstat?
Darbinieki ir vakcinēti. Otrs – izglītošana. Mums ir stingrs pretepidemioloģiskais režīms. Sākot ar dezinfekciju, roku mazgāšanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Bez cimdiem nevienu māsu mūsu centrā neredzēsiet! Bet televīzijā pamanu, ka citviet māsiņas strādā bez cimdiem. Droši vien cimdi viņām ir – tie jau nav dārgi, bet... trūkst zināšanu. Kad izproti – kāpēc tas vajadzīgs, noteikumus ievērot nav nemaz tik grūti.
Sabiedrība droši vien ne vienmēr apzinās, kāda vispār ir infektologu ikdienas loma.
Pāri visam ir profesionalitāte. Kāpēc sargāju savus kolēģus? Jo labi var būt tikai tad, kad labi ir gan māsai un ārstam, gan pacientam. Ārsta darbs ir ārstēt vai dot padomu, kā nesaslimt, savukārt pacients gaida, lai viņam pretī ir labs ārsts un māsa. Mums medicīnā ir ļoti daudz augstas klases profesionāļu. Infektologi ir nozīmīgi valsts nacionālās drošības garantētāji. Jo viņi ir pirmie, kuri diagnosticēs infekciju un, ja tā būs nopietna, izolēs slimnieku, ārstēs un neļaus inficēt citus.
