Bērniem pieejamā bezmaksas vakcinācija

Bērnam ir tiesības saņemt vakcīnas pret 13 infekcijām

Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra Nr.330 noteikumu "Vakcinācijas noteikumi" 3.1.apakšpunktu bērniem ir tiesības saņemt valsts apmaksātas vakcīnas pret 13 infekcijām: tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju, cilvēka papilomas vīrusa infekciju.

Vakcinācijas noteikumi neparedz bērnu obligātu vakcināciju. Tie nozīmē tikai to, ka katram bērnam Latvijā ir garantētas tiesības būt pasargātam pret šajos noteikumos minētajām infekcijas slimībām un valsts garantē katram bērnam bezmaksas vakcināciju. Tāpat iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju. Savukārt ārstniecības personas vai vakcinācijas iestādes pienākums ir laikus informēt aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību.

Slimību profilakses un kontroles centrs

(SPKC) skaidro, ka vakcinācijas kalendāru izstrādā, ņemot vērā ekonomisko un epidemioloģisko situāciju valstī – cik liela iespēja ir saslimt ar kādu konkrētu infekcijas slimību. Centrs uzskata, ka kalendārā svarīgi būtu iekļaut vakcīnu pret rotavīrusa infekciju, revakcināciju pret vējbakām, kā arī būtu jāizvērtē trešās revakcinācijas pret garo klepu iekļaušana vakcinācijas kalendārā pusaudžiem 14 gadu vecumā.

Arī Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle ir pārliecināta, ka būtiski būtu vakcinācijas kalendārā iekļaut otru vakcinācijas reizi pret vējbakām. "Cilvēki domā, kas tad tur liels – vējbakas, bet šim vīrusam var būt smagas komplikācijas, piemēram, neiroloģiski sarežģījumi, pneimonija un citas veselības problēmas," uzsver speciāliste. Kaut arī vienreizēja vakcinācija pret vējbakām būtiski ierobežo slimības izplatību, ar vienu vakcīnas devu nav iespējams pasargāt cilvēku no saslimšanas ar šo vīrusu visas dzīves laikā. Visādi citādi, viņasprāt, Latvijas valsts vakcinācijas kalendārs ir labs un atbilst ES veco dalībvalstu vakcinācijas kalendāriem. 

"Vakcinācijas kalendāru izstrādā, ņemot vērā ekonomisko un epidemioloģisko situāciju valstī – cik liela iespēja ir saslimt ar kādu konkrētu infekcijas slimību."

Pediatre Inga Zandersone, vērtējot vakcinācijas kalendāru, saka, ka kompleksā vakcīna ir būtiska, bet bērnam to vajadzētu saņemt nevis divu mēnešu vecumā, kā tas ir noteikts pašlaik, bet gan trijos vai četros mēnešos. Otrajā dzīvības mēnesī zīdainis ir krietni mazāk attīstīts nekā trešajā un ceturtajā, līdz ar to ir grūtāk precīzi izvērtēt viņa veselības stāvokli, motorikas attīstību utt. un noteikt, vai viņu var droši vakcinēt.

Ārste uzskata, ka tagad vakcīnas ir pielāgotākas un attīrītākas, nekā tās bija divdesmit un vairāk gadus atpakaļ, bet viņa vecākiem nevar droši apgalvot, ka vakcīnai nebūs nekādas blaknes, un tāpat nevar teikt, ka pret šo slimību var nevakcinēties, jo bērns noteikti nesaslims. "Ir gadījumi, kad bērni nav vakcinēti un viņi arī neslimo, bet tāpat ir vairākas situācijas, kad slimnīcās smagā stāvoklī nonāk nevakcinēti bērni, kuri saslimuši ar slimību, no kuras varēja būt pasargāti," stāsta I.Zandersone, piebilstot, ka kolektīvā imunitāte tomēr ir būtiska.

Laba vakcinācijas aptvere ir tikai septiņus gadus veciem bērniem

SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Vilciņa informē, ka katru gadu vakcinācija Latvijā novērš vairāk nekā 40 000 infekcijas slimību gadījumus, 160 infekcijas slimību izraisītus nāves gadījumus. 2008.-2010.gadā varēja novērot vakcinācijas aptveres samazināšanās tendenci, it sevišķi bērniem pirmajā un otrajā dzīves gadā. 2011.-2012.gadā situācija ir stabilizējusies un atsevišķās pozīcijās iezīmējies vakcinācijas līmeņa pieaugums. Tomēr vakcinācijas aptveres rādītāji noteiktajam mērķim (95%) atbilst tikai 7 gadus veciem bērniem.

Nepietiekami vakcinācijas rādītāji ir relatīvi jaunām un līdz ar to mazāk zināmām vakcīnām: cilvēku papilomas vīrusu infekcijai, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, vējbakām un pneimokoku infekcijai. Nevakcinēto bērnu skaitam ik gadu pieaugot, var tikt sasniegts kritiskais līmenis, kad kolektīvā imunitāte vairs nedarbojas un līdz ar to nav izslēgts infekciju uzliesmojumu un pat epidēmijas risks.

"Katru gadu vakcinācija Latvijā novērš vairāk nekā 40 000 infekcijas slimību gadījumus, 160 infekcijas slimību izraisītus nāves gadījumus."

Nepietiekamā vakcinācijas aptvere ir saistīta ne tikai ar sociāli ekonomisko faktoru ietekmi, iemesls ir arī pret vakcināciju vērstu viedokļu popularizēšana sabiedrībā, nepatiesas, emocionāli piesātinātas un zinātniski nepamatotas informācijas izplatīšana par vakcinācijas nozīmi un drošību. Tāpat viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē imunizācijas rādītājus, varētu būt saistīts ar iedzīvotāju migrāciju – vecāku ar bērniem aizbraukšana uz ārzemēm. B.Rozentāle uzsver: "Tas ir sadisms pakļaut bērnu saslimšanas riskam ar infekciju, pret kuru pieejama bezmaksas vakcīna. Nu kāpēc jāmoka bērns, ja var viņu pasargāt?"

Vakcīna darbojas kā infekcija, bet bez slimības

Vakcinācija balstās uz vienkāršu principu: vakcīnas stimulē imūno sistēmu tieši tādā pašā veidā, kā to dara infekcijas, bet tikai bez slimības. Proti, pote organismu pakļauj slimību izraisošas baktērijas vai vīrusa iedarbībai, bet vakcīnā šie slimību izraisītāji ir nedzīvi, novājināti vai pārveidoti un neizraisa saslimšanu. Vakcīnu darbīgā daļa, kas aktivizē organisma aizsargšūnas, var būt dažāda. Dažas vakcīnas satur veselas, nedzīvas baktērijas vai vīrusus, citas – dzīvus, novājinātus, vēl citas – baktēriju vai vīrusu daļas. Visas vakcīnu sastāvdaļas ir pārbaudītas un tādā daudzumā, kas pētījumos ir atzīts par veselībai nekaitīgu.

Vakcīnas efektivitāte ir atkarīga no

• temperatūras režīma ievērošanas vakcīnas transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
• pareizas vakcīnas ievadīšanas tehnikas;
• vakcinācijas kursa ievērošanas atbilstoši vakcinācijas kalendāram un/vai lietošanas instrukcijai;
• individuālām organisma īpatnībām;
• personas veselības stāvokļa (cilvēkiem ar nomāktu imūno reakciju imunitāte var neveidoties).

Tikai ļoti retos gadījumos imunitāte pēc vakcinācijas neizveidojas, tādā gadījumā jāpaļaujas uz kolektīvo imunitāti.

Bezmaksas vakcīna pret ērču encefalītu tikai noteiktās teritorijās

SPKC informē, ka vakcinācija pret ērču encefalītu bez maksas ir bērniem noteiktos Latvijas pagastos, kur ir visaugstākā saslimstība, pret gripu vakcinācija ar 50% atlaidi noteikta bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem. Vakcinācijas kalendārā bērniem vēl nav iekļautas potes pret A hepatītu, meningokoku infekciju un rotavīrusu infekciju.

Vakcinācijas kalendārs

Avots: Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra Nr.330 noteikumu "Vakcinācijas noteikumi" 1.pielikums