Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ģimenes ārstam ir pienākums izskaidrot vakcinācijas nozīmi, bet vecākiem ir tiesības izvēlēties – vakcinēt savu bērnu vai ne.
Ko paredz grozījumi
2009. gada 8. septembrī Ministru kabinetā pieņemtie 2000. gada 26. septembra MK noteikumu Nr. 330 „Vakcinācijas noteikumi” grozījumi nosaka jaunu vakcīnu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā, kā arī dažas izmaiņas līdzšinējā vakcinācijas kārtībā.
Turpmāk paredzēts pret B hepatītu pirmajās 12 stundās vakcinēt tikai tos jaundzimušos, kas pieder riska grupai, bet pārējos bērnus pret B hepatītu sāks vakcinēt 2 mēnešu vecumā ar kombinēto vakcīnu, kas pasargās bērnu arī no vairākām citām infekcijas slimībām.
No 2010. gada 1. janvāra kalendārā iekļauta vakcinācija pret pneimokoku infekciju, bet no 2010. gada 1. septembra 12 gadus vecas meitenes paredzēts vakcinēt pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju (HPV), kas izraisa dzemdes kakla vēzi.
Savukārt no 2011. gada 1. janvāra kalendārā iekļauta vakcinācija pret rotavīrusa infekciju bērniem no 2 mēnešu vecuma.
Vēl no 2010. gada 1. janvāra paredzēts kalendāru papildināt ar vakcīnas pret B tipa Haemophilus influenzae infekciju ceturtās devas ievadīšanu. Tāpat nākamgad pret ērču encefalītu no valsts līdzekļiem nolemts vakcinēt arī bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus.
Ģimenes ārsti aicina vēl padomāt
Lai gan noteikumi jau pieņemti, diskusijas par tiem nebeidzas. Tā Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka ministrijas organizētie vakcīnu iepirkumi ir ekonomiski nepamatoti un pat izsaka aizdomas par koruptīvām darbībām. Vēstulēs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un veselības ministrei Baibai Rozentālei savu attieksmi pret jauno vakcīnu iekļaušanu un izmaiņām vakcinācijas kalendārā izteikusi arī Latvijas Farmaceitu biedrība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.
Būtiskākās iebildes ir pret rotavīrusa un HPV vakcīnām. Tikmēr cita mediķu daļa jauninājumus atbalsta, tādēļ savstarpējās diskusijās katrs mēģina izmantot iespējami dažādākus un pārliecinošākus skaitļus, pētījumus, atzinumus, rekomendācijas un ieteikumus – vienota un pacientiem skaidra viedokļa nav pat praktiķiem.
Lai vakcinācijas kalendārā iekļautu jaunu vakcīnu, ar populistiskiem skaitļiem un saukļiem nepietiek – ir jāievēro dažādi kritēriji: konkrētās infekcijas slimības epidemioloģiskā aktualitāte valstī, citas efektīvākas profilakses metodes slimības ierobežošanai, klīniskie pētījumi par vakcīnas drošību un efektivitāti, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas, citu valstu pieredze un rīcība, kā arī valsts ekonomiskie ieguvumi un prioritāšu noteikšana.
"12 gadus vecu meiteņu vakcinācija ir diezgan nopietns risks, jo pētījumi par vakcīnu ietekmi uz šāda vecuma pusaudzēm vispār nav veikti."
Ģimenes ārstu asociācija un Farmaceitu biedrība, pamatojoties tieši uz šiem iekļaušanas kritērijiem, skaidri un pārliecinoši pierāda, ka HPV un rotavīrusa vakcīnas savu efektivitāti neattaisno. Mediķi īpaši mudina pievērst uzmanību vairākām alternatīvām un ar HPV saistītiem riska faktoriem. Pirmkārt, PVO Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra rekomendē, ka efektīgākā dzemdes kakla vēža kontroles metode ir skrīnings, kas samazina saslimstību un mirstību no šī vēža līdz 85%, kamēr vakcinācijas efektivitāte ir vien 70 procenti. Latvijā dzemdes kakla vēža skrīnings (onkocitoloģiskās uztriepes analīze) no 2007. gada 1. janvāra ir valsts apmaksāts sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem vienu reizi trijos gados, un ārsti šo metodi iesaka kā efektīgu, vispusīgu un salīdzinoši lētu veidu, kā uzraudzīt sieviešu veselību Latvijā. Otrkārt, 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija ir diezgan nopietns risks, jo pētījumi par vakcīnu ietekmi uz šāda vecuma pusaudzēm vispār nav veikti. Treškārt, citu vecuma grupu pētījumi rada daudz šaubu un mudina padomāt, pirms vakcinēties.
ASV vakcinēto personu vidū, piemēram, konstatēti vairāk nekā 30 nāves gadījumi, kas gan tiek saistīti ar smagām pamatslimībām. Ir valstis, kur šī vakcīna pamēģināta, bet tad atsaukta. Ceturtkārt, vakcīna ir pārāk jauna, lai būtu pilnīga skaidrība gan par tās ietekmi, gan efektivitāti. Turklāt vakcīna pašreiz 100% efektīva ir tikai pret diviem visbiežāk sastopamajiem papilomas vīrusa tipiem, kas izraisa ap 70% vēža gadījumu Eiropā. Piektkārt, vakcīna pašlaik pieejama tikai ievērojami bagātākās Eiropas valstīs – Dānijā, Vācijā, Grieķijā utt. –, bet tā netiek apmaksāta nevienā Austrumeiropas valstī, un nekur nevakcinē tik mazas meitenes. Turklāt, piemēram, Īrija programmas īstenošanu atlikusi un finansiālās krīzes dēļ programmu vēl nefinansēs. Vai tas ir tas, ko tagad vajag Latvijai?
Tikpat aizdomīgi mediķi raugās arī uz vakcinēšanu pret rotavīrusu. Tas ir vīruss, kas pāris dienas izraisa caureju un vemšanu, kas zīdainim, protams, var būt ļoti bīstama, jo ātrā laikā var izraisīt organisma atūdeņošanos. Nekādu zāļu pret šo vīrusu nav, jo tas organismā ātri iekļūst, izjauc visu ierasto kārtību kuņģa-zarnu traktā un prom ir. Vienīgās zāles ir pietiekama šķidruma uzņemšana un palīdzība kuņģa-zarnu traktam ātrāk aizmirst vīrusa postījumus. Tieši tādēļ efektīvākā un lētākā metode pret rotavīrusu, kā uzskata Ģimenes ārstu asociācija, ir personīgās higiēnas ievērošana un vecāku apmācība, kā rīkoties, ja bērnam parādās infekcijas simptomi: dod dzert, bet, ja bērns to nedara, jāved uz slimnīcu, lai organismam vajadzīgo šķidrumu ievadītu ar sistēmu. Citu zāļu nav.
Neviens bērns Latvijā no rotavīrusa infekcijas nav nomiris, tas prasa vien dažas kreņķīgākas dienas, uzsver ģimenes ārsti. Tikmēr Veselības ministrija ir atradusi citu risinājumu: par valsts naudu iepirktas dārgas vakcīnas, kuru darbības ilgums ir divi gadi. Šādas vakcīnas tiek apmaksātas tikai Somijā, Slovākijā, vienā Vācijas pavalstī, bet pat turīgajā Beļģijā vecākiem par tām jāpiemaksā.
„No Veselības ministrijas tā arī neesam saņēmuši uz faktiem balstītus pierādījumus par šo vakcīnu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā. Kāpēc to vietā neiekļauj, piemēram, vakcināciju pret ērču encefalītu? Citās valstīs ar tādu saslimstības biežumu, kāds Latvijā ir ar ērču encefalītu, vakcīnas tiek iekļautas kalendārā visiem bērniem,” saka Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Apelē pie bērnu veselības un dzīvības
Farmaceitu un ģimenes ārstu iebildumus vakcinācijas jaunumiem to aizstāvji skaidro ar politiku, smalki sazīmējot, kurš kurā partijā un kurš kura politiskā spēka viedokli pārstāv. „Absolūti nepieļaujama ir veselības aprūpes sistēmas pārvēršana par politisko cīņas lauku. Mani pārsteidz situācija mūsu valstī, kad tik jutīgā jomā kā bērnu veselība un dzīvība, pretēji profesionāļu viedoklim, tiek pausti diletantiski uzskati, cenšoties tos pasniegt par vienīgo patiesību,” norāda veselības ministre profesore Baiba Rozentāle.
Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja profesore, bērnu infektoloģe Dace Gardovska katram jauno vakcīnu noliedzēju argumentam par neefektīvu valsts līdzekļu izlietojumu liek pretī savus skaitļus un jautājumus. Jūs jautājat, vai tieši šīs ir tās vakcīnas, kas šobrīd visvairāk vajadzīgas? D. Gardovska droši atbild: „Jā, tieši tas mums ir visvairāk vajadzīgs, jo tie ir mūsu bērni! Vai, piemēram, somi savus bērnus mīl vairāk nekā mēs?” Viņa mudina padomāt, vai vispār ārstiem ir ētiski uz naudas svaru kausiem likt bērnu veselību un dzīvību. Varbūt valstij sākt ekonomēt naudu un vispār neārstēt tos bērnus, kuriem acīm redzami nav paredzams ilgs mūžs? Varbūt atteikties arī no jau vakcinācijas kalendārā gadiem pierastajām vakcīnām, tā sakot, taupības nolūkos?
Profesore atklāti kritizē farmaceitus un ģimenes ārstus par viņu vēstījumiem sabiedrībai, apšaubot vakcīnu nepieciešamību. „Līdz vecākiem ir aizgājusi ziņa, ka vakcinācija ir slikta, un tā no mediķu puses ir noziedzība,” uzskata D. Gardovska, pārmetot farmaceitiem acu pievēršanu citās jomās. Kāpēc viņi klusē tad, kad iedzīvotāji kaudzēm vien pērk dažādus nevajadzīgus tā sauktos pretgripas medikamentus? Kāpēc pieļauj, ka tos tik dāsni reklamē masu informācijas līdzekļos: pērciet, pērciet, pērciet!
"„Obligātā vakcinācija” nav jāsaprot kā valsts izdots likums, kas nosaka: visiem vecākiem savu bērni ir obligāti jāvakcinē."
„Ja jūs nezināt patieso situāciju, ja jums nav zināmi precīzi skaitļi, tad nerunājiet!” ģimenes ārstus un farmaceitus norāj D. Gardovska. Viņai gan esot visa informācija un visi skaitļi. Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā šogad vien rotavīrusa infekcijas dēļ nonākuši 900 bērni. Tas nozīmē, ka viņi visi ir bijuši nopietnā stāvoklī, turklāt atrašanās infekciju nodaļā allaž ir saistīta ar iespēju iegūt vēl kādu infekciju, kas nozīmē antibiotiku nozīmēšanu.
Nepatīkami pārsteigta par jauno vakcīnu lietderības apšaubīšanu ir arī „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka. Viņa savu mazuli vakcinējusi pret rotavīrusu par personīgiem līdzekļiem, bet zina, ka daudzas mammas to nevarēja izdarīt tieši naudas trūkuma dēļ. Kluba aptaujas liecina, ka mammas šo vakcīnu no valsts gaida un tās ieviešanu atbalsta. „Jau tā valsts tik daudz ko vecākiem nākamgad atņems,” mudinājumu atcelt jauninājumus vakcinēšanas noteikumos nosoda S. Salaka.
Iepirkumu konkurss jau beidzies
Kopējās vakcinācijas kalendāra izmaksas Latvijai turpmākajos gados krietni pieaugs. Šogad vakcīnām tērēti 3,2 miljoni latu, nākamgad plānoti 4,7 miljoni, bet 2011. gadā – jau 6,4 miljoni latu. Lieli papildu tēriņi būs vajadzīgi tieši kalendārā no jauna iekļauto vakcīnu apmaksai – vakcīnas pret rotavīrusu un HPV ir krietni dārgākas nekā citas vakcinācijas kalendārā iekļautās.
Viena HPV vakcīna maksā apmēram 45 latus, un valsts 2010. gadā plāno iepirkt 5380 vakcīnu devas, bet 2011. gadā – jau 14,8 tūkstošus šīs vakcīnas devu. Savukārt rotavīrusa vakcinācijas kursa cena ir 34 lati, un jau šogad 2011. gadam paredzēts iepirkt vakcīnas 16,8 tūkstošiem kursu.
Latvijas Farmaceitu biedrība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija 2009. gada 14. oktobrī nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai un premjerministram V. Dombrovskim ar lūgumu atcelt MK pieņemtos grozījumus „Vakcinācijas kalendārā” un pārtraukt vakcinācijas kalendārā iekļauto jauno vakcīnu iepirkuma procedūru. Publisko iepirkumu likums paredz, ka pasūtītājs var jebkurā brīdī pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums, un ierobežojumi šādam pamatojumam nav noteikti. Ņemot vērā to, ka jaunu vakcīnu iepirkšana krīzes laikā radīs papildu budžeta izdevumus, kādus neatļaujas daudzas par Latviju bagātākas valstis, un ir pretēji argumenti šo vakcīnu nepieciešamībai, iespēja atrast pamatu konkursa pārtraukšanai noteikti bija. Tomēr tas nenotika. Nu jau iepirkumu procedūra ne tikai vienam, bet pat diviem gadiem noslēgusies.
Novembra sākumā Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs rosināja kolēģus uz derībām, paužot pārliecību, ka vakcīnu iepirkumu konkursā, visticamāk, uzvarēs farmācijas uzņēmums "Glaxo Smith Kline Latvia", ar kuru, pēc viņa domām, veselības ministrei esot ļoti ciešas un sirsnīgas attiecības. Nu jau iepirkumu procedūra ir beigusies, un deputāts derībās var svinēt uzvaru. Plašu rezonansi šogad ieguva arī ziņas par dārgajām valsts apmaksātajām zālēm Latvijas HIV/AIDS slimniekiem. Pēdējos piecus gadus līgumi par dārgo medikamentu piegādi nemainīgās cenās slēgti ar vienu uzņēmumu – „Jelgavfarm”. Šogad firma ELPIS piedāvājusi zāles par aptuveni 150 000 latiem lētāk, tomēr par zāļu piegādātāju kļuvis ilggadīgais sadarbības partneris „Jelgavfarm”.
"Varbūt valstij sākt ekonomēt naudu un vispār neārstēt tos bērnus, kuriem acīm redzami nav paredzams ilgs mūžs?"
Abas minētās firmas ir arī vakcīnu iepirkuma konkursu uzvarētājas. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā izsludinātie konkursa rezultāti liecina, ka 2009. gada 27. novembra lēmums ir skaidrs: valsts vakcīnas pret pneimokoku infekciju bērniem līdz divu gadu vecumam par 3,6 miljoniem latu piegādās SIA „Jelgavfarm”, vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu par 670 785 latiem un aiznākamgad plānotajai vakcinēšanai pret rotavīrusu par 492 832 latiem piegādās SIA „Vakcīna” un „Glaxo Smith Kline Latvia”.
Ja par velti, tad ņemam?
Visticamāk, brīnums nenotiks, MK noteikumu grozījumus neatcels, un jaunais vakcinācijas kalendārs nākamgad būs spēkā, papildināts ar vairākām obligātajām vakcinācijām. Tomēr vārdu savienojums „obligātā vakcinācija” nav jāsaprot kā valsts izdots likums, kas nosaka: visiem vecākiem savs bērns ir obligāti jāvakcinē. Patiesībā šis jēdziens nozīmē to, ka katram bērnam Latvijā ir obligāti garantētas tiesības būt pasargātam pret „Vakcinācijas noteikumos” minētajām infekcijas slimībām, ka valsts obligāti garantē katram bērnam bezmaksas vakcināciju un ka ikviens primārās veselības aprūpes ārsts obligāti piedāvā „Vakcinācijas kalendārā” noteiktās potes pacientiem, izskaidro vakcinācijas nozīmi un nodrošina apstākļus vakcinācijas pakalpojumu saņemšanai.
Ģimenes ārsts Edgars Tirāns gan šaubās, cik precīzi ārsti varēs izskaidrot visus noteikumos paredzētos jautājumus un sniegt pacientiem izsmeļošu informāciju, ja tā vismaz par HPV vakcīnu ir tik pretrunīga.
Kamēr valstij un ārstiem obligāti jāpilda likumos noteiktais un apsolītais, tikmēr „Vakcinācijas noteikumu” 22. punkts nosaka, ka iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura vakcināciju veiks, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas. Savukārt 28. pants nosaka: ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona rakstiski noformē atteikumu un vakcinējamā persona to paraksta.
