Jau šogad veselības budžets bija ļoti plāns, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bet, jo īpaši, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības valstu veselībai atvēlēto finansējumu. Palielinot pievienotās vērtības nodokli medikamentiem, bet sevišķi – materiāliem, reaģentiem, instrumentiem, ievērojami pieaugs izdevumi veselības aprūpei, jo pats veselības pakalpojums ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikts – tātad veselības aprūpes budžets ir galējais šā nodokļa maksātājs. Pieņemot, ka medikamenti, materiāli un instrumenti veido vairāk nekā trešdaļu visu veselības aprūpes izdevumu, noslodze uz veselības budžetu pieaugs vismaz par 4–5 procentiem. Jau tā niecīgajam veselības aprūpes budžetam tas ir ļoti daudz. Turklāt salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā uz pacientiem gulstas milzīga līdzmaksājuma daļa, kas tādējādi kļūs vēl lielāka.
Latvijas Ārstu biedrība joprojām uztur spēkā iepriekšējos savus piedāvājumus – palielināt akcīzes nodokli tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem līdz vidējām Eiropas Savienības likmēm. Mēs ļoti labi zinām tabakas un alkohola ražotāju atrunas un populismu – pieaugšot nelegālās produkcijas īpatsvars. Šis arguments uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu attiecas tāpat kā viedoklis, ka nedrīkst sodīt zagļus, jo tik un tā kāds zags.
"Latvijas Ārstu biedrība joprojām uztur spēkā iepriekšējo piedāvājumu – palielināt akcīzes nodokli tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem līdz vidējām ES likmēm."
Oslo 2009. gada 1. un 2. aprīlī notika Eiropas krīzes konference (Health in times of global economic crisis: implications for the WHO European Region), kas bija veltīta globālās krīzes ietekmei uz veselību un kas ir saistoša arī mūsu valstij. Atgādināsim– šajā konferencē piedalījās visas Eiropas finanšu un veselības ministri.
Konferences rekomendācijās 3. punkts skan: investē veselībā, lai nodrošinātu labklājību, aizsargā veselības budžetu. Ceturtais punkts skan: katrs ministrs krīzes laikā ir veselības ministrs. Desmitais punkts skan: izmanto iespējas un cel nodokļus tabakai, alkoholam, cukuram un sālim. Cerībā, ka Jūs zināt, kādu ļaunumu veselībai nodara alkohols un tabaka, piebildīsim, ka Latvijas iedzīvotāji ikdienas uzturā aptuveni 2 reizes pārsniedz ieteicamo sāls un cukura patēriņu, kas ir iemesls pārmērīgai hipertonisko slimību, cukura diabēta un hiperholesterinēmijas attīstībai.
"Turklāt jāizvairās no kādu alkoholisko dzērienu lobēšanas un tie visi jāapliek ar vienādu akcīzes nodokli."
Gadījumā, ja tiešām Latvijas valdība uzskata par nepieciešamu pilnībā izlīdzināt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes, Latvijas Ārstu biedrība aicina radīt jaunu nodokli – paaugstinātu pievienotās vērtības nodokli 30% apmērā, ar to aplikt alkoholu, tabaku un saldinātos dzērienus, bet iegūtos papildu ienākumus novirzīt veselības aprūpei. Vienlaikus uzturam spēkā prasību paaugstināt akcīzi tabakai un alkoholam, turklāt izvairīties no kādu alkoholisko dzērienu lobēšanas un aplikt tos visus ar vienādu akcīzes nodokli.
Krīzes laiks ir brīdis, kad veselības aizsardzība un valsts finanšu sistēma var roku rokā risināt ne tikai valsts budžeta, bet arī valsts iedzīvotāju veselības problēmas.
Vēlam Jums veiksmi un godaprātu, strādājot Latvijas iedzīvotāju veselības, labklājības un tautsaimniecības vārdā.
