Izstrādājot budžetu, politikas veidotājiem būtu jāņem vērā seši būtiski aspekti par sporta nozīmi un ietekmi uz sabiedrību.
- Būtisks sabiedrības veselībai
Mūsdienās, kad arvien vairāk cilvēku saskaras ar mazkustīgumu, stresu un mentālās veselības problēmām, sports kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kā uzlabot gan individuālo, gan kopējo dzīves kvalitāti. Tā nozīme vairs nav tikai rekreācijas līmenī, jo sports ir veselības, ekonomikas un izglītības politika vienlaikus.
Vesela sabiedrība nozīmē arī spēcīgu valsti. Nav nekāds jaunums, ka regulāras fiziskās aktivitātes palīdz samazināt hronisku slimību risku, stiprina imunitāti un uzlabo emocionālo labsajūtu. Tomēr bieži aizmirstam, ka šie ieguvumi sniedzas tālāk par individuālu veselību, tie veido veselāku sabiedrību kopumā.
Pētījumi pierāda, ka pat 30 minūtes mērenas kustības dienā spēj būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un garastāvokli. Fiziskās aktivitātes aktivizē asinsriti, uzlabo miega kvalitāti, veicina koncentrēšanās spējas un mazina depresijas risku. Turklāt cilvēki, kuri ir fiziski aktīvi, bieži ir arī emocionāli stabilāki un sabiedriski atvērtāki. Valsts līmenī tas nozīmē mazākus izdevumus veselības aprūpei, mazāk darba nespējas dienu un lielāku produktivitāti. Eiropas Komisijas pētījumi liecina, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts sabiedrības fiziskajā aktivitātē, ilgtermiņā atnes līdz pat sešiem eiro ekonomiskā ieguvuma.
- Veicina mentālo veselību un emocionālo noturību
Sports nav tikai par fizisko spēku, tas ir par mentālo izturību. Pēc treniņa cilvēks ne tikai jūtas labāk, bet kļūst pozitīvāks, mierīgāks un spējīgāks tikt galā ar ikdienas stresu. Šāds noskaņojums rada veselīgu, aktīvu sabiedrību, kas ir jebkuras valsts attīstības pamatā. Fiziskās aktivitātes aktivizē endorfīnu jeb “laimes hormonu” izdalīšanos, kas mazina stresu un uzlabo pašsajūtu. Regulāri treniņi uzlabo arī darba spējas, jo sportiski cilvēki bieži ir mērķtiecīgāki un radošāki. Sporta psihologi uzsver, ka sports palīdz veidot iekšējo disciplīnu un emocionālo noturību jeb īpašības, kas noder gan skolā, gan darba tirgū, gan dzīvē kopumā.
Tāpēc sports būtu jāuztver nevis kā izvēles brīvā laika nodarbe, bet kā neatņemama dzīves sastāvdaļa. Veselīgs ķermenis veicina veselīgu prātu, un šī mijiedarbība ir cilvēka spēka pamats.
- Ievērojams ekonomiskais efekts
Sporta nozare ir daudz plašāka, nekā bieži šķiet. Jaunas sporta infrastruktūras, pasākumi un sacensības rada darba vietas un veicina tūrismu. Tādi starptautiski sporta notikumi kā čempionāti, maratoni, velobraucieni, pat pilsētu sporta svētki kļūst par valsts vizītkarti, kas piesaista ārvalstu viesus un investīcijas.
Sporta industrija ietver ne tikai sportistus, bet arī trenerus, mediķus, fizioterapeitus, pasākumu organizatorus, dizainerus un mārketinga speciālistus. Eiropas savienībā sporta industrija veido līdz pat 2,12% no tās iekšzemes kopprodukta, un arī Latvijā sporta nozares potenciāls ir ievērojams, īpaši, ja attīstām sporta tūrisma un veselīga dzīvesveida virzienu.
Taču vēl būtiskāks ir sporta netiešais ekonomiskais efekts, jo veselīgāki cilvēki nozīmē mazāk slimošanas dienu, augstāku darba produktivitāti un mazāku atkarību no sociālās palīdzības. Katrs cilvēks, kas prioritizē fiziskās aktivitātes, palīdz valstij ietaupīt. Tāpēc ieguldījumi sportā nav greznība, bet gudra un ilgtermiņa investīcija tautas kapitālā.
- Saliedē sabiedrību un veicina pozitīvus ieradumus
“Sportā nav svarīgs statuss. Uz laukuma vai trasē nav nozīmes cilvēka amatam, ienākumiem vai sociālajam stāvoklim, tur mēs visi esam vienādi, mums visiem ir dota viena starta līnija. Šī vienlīdzība veicina savstarpēju cieņu, saliedētību un kopības sajūtu. Komandu sports māca sadarbību, disciplīnu un empātiju. Savukārt individuālais sports mērķtiecību, atbildību un pacietību. Abos gadījumos sports audzina raksturu. Tas ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā mazināt sociālo spriedzi un iedvest cilvēkos ticību saviem spēkiem,” norāda LOK Sporta izglītības, treneru un augstu sasniegumu sporta komisijas priekšsēdētāja Anita Muižniece.
Skola ir vieta, kur veidojas ieradumi. Tāpēc sporta stundām jābūt iedvesmojošām, nevis garlaicīgām vai kā soda formai. Bērniem jāmāca prieks par kustību, nevis bailes no atzīmes. Arī treneriem un skolotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts – gan finansiāls, gan profesionālās pilnveides jomā. Jauniešiem sports bieži kļūst par drošu vidi, kur izpaust enerģiju, attīstīt talantus un iemācīties sadarbību. Daudziem tas ir glābiņš no ielas, sliktiem ieradumiem un destruktīvas uzvedības. Treneris un sporta skolotājs nereti ir ne tikai mentors sportā, bet arī dzīvē. Tāpēc valsts atbalsts jaunatnes sportam ir būtisks ieguldījums sociālajā stabilitātē.
- Sporta politika kā labklājības politika
Valsts atbildība ir sporta politika, sporta infrastruktūra un tās pieejamība. Lai sports kļūtu par reālu labklājības balstu, nepieciešama mērķtiecīga un pārdomāta valsts politika. Tai jānodrošina pieejama infrastruktūra gan pilsētās, gan reģionos. Katram cilvēkam ir jābūt iespējai sportot, neatkarīgi no dzīvesvietas, ienākumiem vai vecuma.
Pašvaldībām un valsts institūcijām jāveicina publiskas iniciatīvas, piemēram, bezmaksas treniņi parkos, skrējieni, sporta dienas, nacionālās kustības veselības popularizēšanai. Mēs nedrīkstam ļaut, lai sports kļūst par privilēģiju, kas pieejama tikai tiem, kuri var samaksāt par abonementu sporta klubā. Sports ir pamattiesības uz veselību un dzīves kvalitāti.
Sports palīdz strukturēt dienu, iemāca tikt galā ar neveiksmēm un stiprina pašapziņu. Nav pārspīlēti teikt, ka sports bieži aizstāj dārgu terapiju, tāpēc var apgalvot, ka jo vairāk cilvēku būs kustībā, jo mazāk sabiedrībā būs vientulības un trauksmes.
Tāpēc sporta politika ir arī mentālās veselības politika. Tā ir investīcija cilvēkos ne tikai viņu ķermeņos, bet arī prātos un sirdīs. Sports ir sabiedrības sirds ritms. Tas stiprina cilvēku veselību, raksturu un ticību saviem spēkiem. Tas vieno, iedvesmo un ceļ pāri šķēršļiem. Valsts, kas iegulda sportā, iegulda savas tautas nākotnē – tajā, cik veselīga, laimīga un vienota tā būs pēc desmit, divdesmit vai piecdesmit gadiem.
- Nodokļiem jādarbojas sabiedrības veselības labā
Ieņēmumus, kas tiktu gūti palielinot un pārskatot akcīzes nodokli vai tam pielīdzināto nodokli saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem – jānovirza jaunatnes sporta un fizisko aktivitāšu attīstībai, līdzīgi kā nodoklis no karsējamās tabakas tiek novirzīts onkoloģijas pacientu atbalstam. Šāds risinājums būtu loģisks, caurspīdīgs un prognozējams instruments, ar kuru nozare un sabiedrība varētu rēķināties ilgtermiņā.
Mēs nevaram runāt par valsts drošību un sabiedrības veselību, ja vienlaikus samazinām budžetu sportam. Jautājums nav, vai varam atļauties ieguldīt sportā, – jautājums ir, vai varam atļauties to nedarīt.
