Šobrīd, kad sabiedrības un mediju uzmanība ir pievērsta balsojumam par Stambulas konvencijas denonsēšanu, ģeopolitiski un vērtību ziņā nozīmīgam jautājumam, LOK uzsver: nedrīkst ļaut, lai šī diskusija aizēnotu citas valstiski svarīgas tēmas, tostarp nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. Valsts budžets nav tikai finanšu dokuments, tas nosaka valsts prioritātes un to, cik lielā mērā mēs spējam nodrošināt iespējas bērniem, jauniešiem, treneriem un visai sporta sistēmai. Ja šobrīd, politisko strīdu ēnā, sportam un citām sabiedrībai nozīmīgām jomām netiek pievērsta pienācīga uzmanība, mēs riskējam ar ilgtermiņa sekām, zaudējot jaunus talantus, vājinot veselīgu dzīvesveidu un sabiedrības saliedētību.
Šajā laikā, kad rodas daudz jautājumu par to, kur mēs kā valsts esam, kādas vērtības pārstāvam un kā nepārdomāti lēmumi var ietekmēt mūsu reputāciju starptautiskā mērogā, svarīgi atcerēties – sports ir viena no tām jomām, kas spēj vienot cilvēkus pāri politiskajām un ideoloģiskajām atšķirībām. Sports veido saliedētu, aktīvu un lepnu sabiedrību, tādu, ar ko mēs varam lepoties gan paši, gan pasaulē.
LOK uzsver, ka sporta budžets un jaunatnes sporta atbalsts ir jāskata kā ieguldījums sabiedrības veselībā, vienotībā un nākotnē.
“Nedrīkst pieļaut, ka politisku debašu fonā tiek mazināts nozīmīgums jautājumiem, kas ietekmē nākamās paaudzes. Budžets nosaka, cik daudz bērnu varēs trenēties, cik treneru paliks sistēmā un vai sporta infrastruktūra būs pieejama visā Latvijā,” norāda LOK prezidents Raimonds Lazdiņš.
Tāpat LOK aicina Saeimu un valdību saglabāt atbildīgu pieeju valsts finanšu plānošanā un nodrošināt, ka diskusijas par budžetu notiek pilnvērtīgi – ar nozares pārstāvju iesaisti un laicīgu informācijas apmaiņu.
“Budžets ir ne tikai nākamā gada plāns, tas ir pamats trim gadiem uz priekšu. Ja šobrīd kavējamies ar lēmumiem vai tos pieņemam formāli, nākotnē varam nonākt nepatīkamā situācijā,” piebilst Lazdiņš.
Sporta nozare arī turpmāk būs gatava dialogam un risinājumu meklēšanai, taču LOK aicina politiķus atcerēties: sports, izglītība, veselība un jaunatne nav perifēras tēmas. Tās ir valsts pamata funkcijas, kas nosaka, cik stipra, vesela un vienota būs Latvija nākamajos gados.
