Vēstules parakstītāji aicina apturēt Ministru kabineta noteikumu projekta “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (Nr. 26-TA-193) tālāku virzību, kā arī organizēt plašu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, lai izstrādātu samērīgu normatīvo regulējumu.
“IZM rosinātie grozījumi, ignorējot sarunas ar sociālajiem partneriem, ir bīstams signāls visai izglītības sistēmai. Mēs esam gatavi kompromisam, taču līdz šim konstruktīvas sarunas nav notikušas, tādēļ, aizstāvot bērnu un vecāku tiesības, vecāki apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Izglītības likuma grozījumos ietvertās normas,” norāda biedrības “Latvijas Privātskolu asociācija” valdes priekšsēdētāja Anna Jermakoviča.
Organizācijas norāda, ka jaunais skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modelis “Programma skolā” var būt vērsts uz pašvaldību skolu tīkla optimizāciju, taču privātskolu gadījumā pamatizglītības posmā kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji nav piemērojami, jo tie ir pretrunā privātskolu būtībai, infrastruktūras kapacitātei un līdzšinējai darba organizācijai, kas balstās arī uz vecāku līdzfinansējumu un ieguldījumiem.
“Ja bērniem, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, tiks liegta viņu attīstībai piemērota un droša mācību vide bez pārdomātiem pārejas risinājumiem, sekas izjutīs gan bērni, gan viņu ģimenes. Šiem bērniem stabilitāte nav greznība - tā ir attīstības priekšnoteikums. Pārmaiņām ir jābalstās bērnu reālajās vajadzībās un ietekmes izvērtējumā,” uzsver biedrības “Latvijas Autisma apvienība” vadītāja Līga Bērziņa.
Vēstulē uzsvērts, ka reformas pamatojumā nav skaidri saskatāms ietekmes izvērtējums, un anotācijās izmantotie argumenti par klašu lielumu un mācību kvalitāti esot interpretēti maldinoši, ignorējot plašāku pētniecības atziņu kopumu par personalizētas pieejas un mazāku klašu ieguvumiem, īpaši sākumskolā un bērniem ar mācīšanās grūtībām.
Vēstules parakstītāji uzsver, ka iebildumi pret šādu pieeju privātās izglītības finansēšanai un regulējumam ir pausti jau vairāku gadu garumā, taču tie līdz šim nav pienācīgi ņemti vērā. Vienlaikus organizācijas norāda, ka grozījumi Izglītības likumā tika iekļauti valsts budžeta likumprojektu paketē, kas pēc būtības ierobežoja iespēju nodrošināt pilnvērtīgu, atklātu un līdzsvarotu apspriešanas procesu ar nozares dalībniekiem un sabiedrību.
Privātās izglītības nozares organizācijas brīdina, ka izmaiņas var veicināt privātskolu slēgšanu, vecāku līdzmaksājumu kāpumu un radīt papildu slogu pašvaldību skolām, vienlaikus palielinot konkurences kropļojuma risku, jo privātajām skolām nav salīdzināmu resursu ar publiskajām izglītības iestādēm.
Atklāto vēstuli parakstījušas vairākas nozares organizācijas un izglītības iestāžu pārstāvji, tostarp biedrība “Latvijas Privātskolu asociācija”, biedrība “Ģimeņu skolu apvienība”, biedrība “Latvijas Autisma apvienība”, Latvijas UDHS biedrība, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība, kā arī privāto skolas pārstāvji.
