Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Analizējot iesniegtos pārskatus, Veselības ministrija secinājusi, ka plānveida speciālistu konsultācijas un dārgie izmeklējumi valstī ir pieejami 5 darba dienu laikā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
2010. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos„Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Līdz ar to valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem tika samazināts pacienta iemaksas apmērs - apmeklējot ambulatoro speciālistu, no Ls 5 līdz Ls 3, savukārt par katru diennakts stacionārā pavadīto dienu, sākot no otrās dienas, pacienta iemaksa tika samazināta no Ls 12 līdz Ls 9,50.
Tāpat mainījās samaksas kārtība par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par pamatu ņemot viena pacienta ārstēšanas vidējās izmaksas. Tika noteikts ikmēneša fiksētais maksājums par diennakts stacionāra darbību, kā arī noteikts ikmēneša fiksētais maksājums par uzņemšanas nodaļas darbību. Noteikumos precizēja no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, noteica, ka primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz arī pediatrs un paredzēja papildu maksājumu ģimenes ārstiem, kas trūcīgo personu aprūpei nodarbina otru māsu vai ārsta palīgu (feldšeri). Tāpat tika palielināts gultas dienas tarifs par ārstēšanos dienas stacionārā no Ls 1,22 līdz Ls 7,43.
Veselības ministrija izvērtējusi izmaiņu ietekmi, salīdzinot datus par 2010. gada un 2009. gada janvārī un februārī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī apmeklējumu skaitu, rindu garumu pakalpojumu saņemšanai un citu ar veselības aprūpi saistītu informāciju.
Situācija toreiz un tagad
Salīdzinot datus par 2009. gada un 2010. gada janvārī un februārī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ņemti vērā vairāki apstākļi.
2009. gada janvārī un februārī pacienta iemaksas apmērs būtiski atšķīrās no 2010. gada janvāra un februāra pacienta iemaksas – 2010. gadā šīs iemaksas ir lielākas. Tāpat 2009. gada laikā tika samazināts slimnīcu skaits no 72 stacionāro pakalpojumu sniedzējiem 2009. gada janvārī uz 41 stacionāro pakalpojumu sniedzēju 2010. gada janvārī. Vēl 2009. gadā, samazinot likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam” kopējo veselības aprūpes nozares finansējumu, tika ievērojami samazināts finansējums veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. Atbilstoši kopējam finansējuma samazinājumam daudzām ārstniecības iestādēm tika samazināti līgumā plānotie valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomi.
"Rindu garums ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gada pārskata periodu, nav mainījies."
2010. gada 12. janvārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 37 „Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība””, ar kuriem tika paplašināts iedzīvotāju loks, kam pienākas atvieglojumi, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus – no pacienta iemaksas un līdzmaksājuma par operācijām tika atbrīvotas personas, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 120 mēnesī, savukārt personām, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz Ls 150 mēnesī, pacienta iemaksa un līdzmaksājums par operācijām jāmaksā 50% apmērā.
Veselības ministrija uzsver: jāņem vērā arī kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī, tai skaitā pacientu maksātspējas samazināšanās.
Galvenās tendences
2010. gada janvārī un februārī sniegto veselības aprūpes pakalpojumu datu analīze liecina par vairākām tendencēm:
Veselības ministrija uzskata: lai objektīvi izvērtētu noteikumu izmaiņu ietekmi uz kopējiem sabiedrības veselības rādītājiem, ir nepieciešams garāks pārskata periods. Šobrīd, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, var atzīmēt tikai tendences veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai. Neskatoties uz nozīmīgajām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumos 2009. gadā (piemēram, pacientu iemaksu apmēra izmaiņas, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaita samazinājums, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma samazinājums u.c.) un 2010. gada sākumā (stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā ieviestie fiksētie maksājumi, pediatra prakses - kā PVA sniedzēji, ģimenes ārsta otras māsas vai ārsta palīga (feldšera) apmaksa), tomēr uz veselības aprūpes kopējiem izdevumiem un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem liela ietekme ir 2010. gada samazinātajam veselības aprūpes budžetam, kā arī makroekonomisko rādītāju lejupslīdei, kas palielina veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju nespēju norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.
Ambulatorā veselības aprūpe
Viens no ambulatorās veselības aprūpes statistiskajiem pamatrādītājiem ir ārstu veikto aprūpes epizožu un pacientu apmeklējumu skaits pie ārsta. Kopējais ambulatoro apmeklējumu skaits valstī 2010. gada janvārī un februārī, salīdzinājumā ar šo pašu laiku 2009. gadā, ir samazinājies par 11,4 procentiem. Vislielākais apmeklējumu skaita samazinājums ir Vidzemē – 13,9% un Rīgā – 13,3%. Savukārt vismazākais ir Kurzemē – 6,3% un Latgalē – 8,9%. Iespējams viens no iemesliem, kas ir ietekmējis apmeklējumu skaitu minētajā laika periodā, ir izmaiņas pacienta iemaksas apjomā.
"Vērtējot vidējās no valsts budžeta finansētās viena pacienta izmaksas, var redzēt, ka izmaksām kopumā ir tendence samazināties."
Analizējot ambulatoros apmeklējumus pēc to struktūras, secināts, ka PVA ārstu apmeklējumu skaits ir samazinājies ievērojami vairāk, salīdzinot ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes (SAVA) speciālistu apmeklējumu skaita izmaiņām. PVA ārstu apmeklējumu skaita samazinājums ir 13,7%, savukārt SAVA ārstu apmeklējumu skaita samazinājums – 7,9%. Lielāks apmeklējumu skaita samazinājums ir vērojams teritorijās, kurās blīvāk ir izvietoti pakalpojumu sniedzēji un kuras atrodas tuvāk Rīgai. Daļēji tas varētu būt skaidrojums ar izmaiņām pakalpojumu saņemšanas kārtībā, jo periodos, kas tiek izmantoti analīzei, ir mainījies tiešās pieejamības specialitāšu saraksts – 2010. gada janvārī un februārī iedzīvotājiem, lai apmeklētu oftalmologu (acu ārstu) vai ginekologu, vairs nav nepieciešams iepriekš apmeklēt ģimenes ārstu un saņemt nosūtījumu.
Rindu garums nemainās
Šobrīd, apkopojot 136 ārstniecības iestāžu iesniegtos datus par 75 veselības aprūpes pakalpojumiem, uz kuriem rindu garums ir lielāks par 5 darba dienām, Veselības norēķinu centra rīcībā ir informācija par rindu garumu 2010. gada februārī.
Analizējot iesniegtos pārskatus, var secināt, ka plānveida speciālistu konsultācijas un dārgie izmeklējumi valstī ir pieejami 5 darbu dienu laikā. Rindas veidojas tikai pie atsevišķiem speciālistiem vai atsevišķām ārstniecības iestādēm (rehabilitācija) un uz magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Latgalē rindas garums uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu ir no 27 līdz 90 dienām, savukārt Kurzemē – no 7 līdz 13 dienām. Dienas stacionāra pakalpojumu programmās būtisks rindu garums (virs 100 dienām) ir tikai oftalmoloģijā Rīgas teritorijā, kur rindas visās ārstniecības iestādēs ir no 312 dienām līdz 36 mēnešiem.
Traumpunktu darbība
Kopš 2009. gada septembra no valsts budžeta līdzekļiem finansē traumpunktu/neatliekamās palīdzības punktu diennakts darbību slimnīcās, kur pārtraukta neatliekamās stacionārās palīdzības sniegšana. Šajās struktūrvienībās tiek apmaksāti divu speciālistu sniegtie pakalpojumi visu diennakti. Nepilnu diennakti strādā vienīgi traumpunkts pašvaldības SIA „Saulkrastu slimnīca”. No daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcām tikai VSIA „Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” tiek atsevišķi finansēts traumpunkts, kurā sniedz nepieciešamo medicīnisko palīdzību bērniem.
Dažādu slimnīcu traumpunktos ir atšķirīga apmeklējumu intensitāte un līdz ar to atšķirīgs ārstniecības personu noslogojums. Vislielākais noslogojums ir VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” – vidēji 25,1 aprūpes epizodes dienā, bet vismazākais noslogojums SIA „Sarkanā krusta Smiltenes slimnīca” – vidēji 1,8 aprūpes epizodes dienā.
"Vislielākā noslodze ir klīniskām universitātes slimnīcām. VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir sniegusi veselības aprūpes pakalpojumus 151 pacientam dienā."
Vidējās aprūpes epizodes izmaksas traumpunktā būtiski pārsniedz aprūpes epizodes izmaksas pārējā ambulatorā aprūpē, t.i., aprūpes epizodes izmaksas vidēji ir 10 reizes lielākas, bet atsevišķās ārstniecības iestādēs vēl augstākas. SIA „Sarkanā krusta Smiltenes slimnīca” vienas aprūpes epizodes izmaksas 2010. gada janvāra-februāra mēnešos sasniedza Ls 102,38.
Uzņemšanas nodaļas
Ar 2010. gada janvāri daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļām ir noteikts ikmēneša fiksētais maksājums, par kuru slimnīcai jāsniedz gan ambulatorā palīdzība, gan jāstacionē pacienti.
Vislielākā noslodze ir klīniskām universitātes slimnīcām. VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir sniegusi veselības aprūpes pakalpojumus 151 pacientam dienā. Vismazāk noslogotas ir psihiatriskā profila slimnīcas. Vidējās pacienta izmaksas uzņemšanas nodaļā svārstās no Ls 10,49 līdz Ls 81,35.
Dienas stacionāri
2009. un 2010. gadā būtiski samazinājās stacionāros apmaksāto pakalpojumu apjoms. Tas motivēja ārstniecības iestādes aktīvāk attīstīt dienas stacionāra pakalpojumus, kas nodrošināja pakalpojumu pieejamības saglabāšanu. Salīdzinot gultas dienas skaitu dienas stacionārā 2009. un 2010. gada janvārī un februārī, 2010. gadā ir konstatējams kopējais pieaugums par 24,23 procentiem. Kopējie dienas stacionāra pakalpojumu apmaksai izlietotie finanšu līdzekļi ir pieauguši par 59,2 procentiem.
Šeit jāņem vērā atšķirīga pacienta iemaksa salīdzināmajos periodos. 2009. gadā tie bija Ls 0,50 par dienas stacionāra gultas dienu, bet 2010. gadā – 5 lati. Rezultātā izlietotie finanšu līdzekļi pacientu iemaksas kompensācijai ir pieauguši par 745,24 procentiem.
Veselības aprūpe mājās
2009. gadā valsts budžeta apmaksājamo pakalpojumu klāsts tika papildināts ar jaunu pakalpojumu - veselības aprūpe mājās. Pakalpojums ir salīdzinoši strauji attīstījies. 2010. gadā veselības aprūpe mājās tiek nodrošināta visā Latvijas teritorijā. Šos pakalpojumus nodrošina 157 ārstniecības iestādes. 2009. gada janvārī šādu pakalpojumu sniedza 68 ārstniecības iestādes. Visvairāk mājas aprūpes pakalpojumus sniedz Rīgas teritoriālās nodaļas ārstniecības iestādes.
Primārā veselības aprūpe
Līdz 2010. gada 1. martam Veselības norēķinu centrs ir noslēdzis 5 līgumus ar pediatriem par PVA pakalpojumu sniegšanu. No tiem 4 līgumus noslēgusi Kurzemes nodaļa, 1 līgumu - Latgales nodaļa. Ar 2010. gada 1. aprīli tiek plānoti 4 līgumi Rīgā. Līdz ar to pediatrisko prakšu īpatsvars ir sasniedzis 3% no kopējā ģimenes ārstu prakšu skaita. Līdz 2010. gada 1. martam PVA pediatru gaidīšanas sarakstā ir iekļauti 10 pediatri, no kuriem Rīgas teritorijā vēlas strādāt 7 pediatri, Zemgales teritorijā – 1 pediatrs, Kurzemes teritorijā – 1 pediatrs, Latgales teritorijā – 1 pediatrs. Pirmie statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte, pārreģistrējoties jaunajās PVA praksēs, ir zema. Tas nozīmē, ka iedzīvotājus apmierina sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte ģimenes ārstu praksēs.
Ģimenes ārstiem – otrs palīgs
Līdz 2010. gada 12. martam Veselības norēķinu centrs noslēdzis 104 līgumus ar ģimenes ārstiem, kuri nodarbina otru māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) trūcīgo personu aprūpei un kuru darba apmaksa tiek veikta no līdzekļiem, kas paredzēti „Sociālās drošības tīkla stratēģija” paredzēto pasākumu apmaksai. No tiem Rīgas nodaļa noslēgusi līgumus ar 2 ģimenes ārstiem, Kurzemes nodaļa – ar 25 ģimenes ārstiem, Latgales nodaļa – ar 20 ģimenes ārstiem, Vidzemes nodaļa – ar 40 ģimenes ārstiem, Zemgales nodaļa – ar 17 ģimenes ārstiem. Papildus minētajam Veselības norēķinu centrs ir saņēmis un šobrīd izskata vēl l108 iesniegumus, kuros izteikta vēlme noslēgt līgumu par māsas vai ārsta palīga (feldšera) nodarbināšanu trūcīgo personu aprūpei.
Veselības aprūpe slimnīcās
2009. gada janvārī un februārī ar valsti līgumattiecībās bija 72 stacionārās ārstniecības iestādes, bet 2010. gada janvārī to skaits ir samazinājies līdz 41 stacionārai ārstniecības iestādei.
2009. gada laikā ievērojami samazināts veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētais finansējums, un visbūtiskākais finanšu līdzekļu samazinājums tika veikts stacionārajā veselības aprūpē. Savukārt saistībā ar „Sociālās drošības tīkla stratēģijā” minēto pasākumu izpildi, būtiski palielināts finansējums pacienta iemaksu kompensācijai par iedzīvotājiem, kas pilnā apmērā vai daļēji atbrīvotas no pacienta iemaksas.
Stacionāro iestāžu plānotais finansējums 2009. gada un 2010. gada janvārī un februārī
2010. gadā ir mainījusies stacionāro pakalpojumu apmaksas sistēma – neatkarīgi no veiktā darba apjoma stacionāriem katru mēnesi maksā fiksēto maksājumu. Papildus tam stacionāri saņem valsts kompensētās pacienta iemaksas par faktiski sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem personām, kas atbrīvotas no pacienta iemaksas veikšanas.
Salīdzinot ar 2009. gadu, 2010. gadā hospitalizāciju skaits ir samazinājies par 22 603 jeb 30 procentiem. Samazinājumu var novērot gandrīz visās slimnīcu grupās, izņēmums ir reģionālās daudzprofilu slimnīcas. Tāpat samazinājies gultas dienu skaits visās ārstniecības iestāžu grupās. 2009. gada pirmajos divos mēnešos bija 692 236 gultas dienas, bet 2010. gadā – 470 048 gultas dienas.
Vidējais ārstēšanās ilgums nedaudz samazinājies no 9 gultas dienām 2009. gada pirmajos divos mēnešos līdz 8,7 gultas dienām 2010. gada pirmajos divos mēnešos. Vērtējot vidējās no valsts budžeta finansētās viena pacienta izmaksas, var redzēt, ka izmaksām kopumā ir tendence samazināties.
Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40176271&mode=mk&date=2010-05-25.
