Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jo mazāk būs nepieciešams ārstēties slimnīcā, jo izdevīgāk tas būs veselības sistēmai kopumā – tāda ir veselības aprūpes plāna pamatdoma turpmākiem trīs gadiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānā apzinātas veselības aprūpes sistēmas aktuālās problēmas.
Kas būtu jāveic
Plāna mērķis ir ierobežota finansējuma apstākļos veselības aprūpes sistēmas resursus izmantot tā, lai naudu tērētu lietderīgi un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspēju, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem radītu vienlīdzīgu pieeju no valsts budžeta apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Efektīva veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošana nozīmē pārmaiņas.
Plānotās pārmaiņas ģimenes ārstiem, slimnīcām un pacientiem
Lai veselības aprūpei pietiktu ar tiem līdzekļiem, kas tai ir, sistēma jāpārkārto – ir jomas, kur līdzekļi jāsamazina, bet citur – jāpalielina.
Lūk, dažu plānoto pārmaiņu salīdzinājums. Piemēram, 2009. gadā uz 100 000 iedzīvotājiem bija 550 stacionārās (akūtās) gultas, bet 2013. gadā to varētu būt par 200 mazāk - 350 gultas. Savukārt psihiatriskā profila akūto gultu skaits 2009. gadā bija 2678; 2013. gadā paredzētas 1314. Varētu samazināt arī vidējo gultasdienu skaitu pacientam: 2009. gadā tās bija 8,5 dienas, 2013. gadā plānotas 6,5 dienas. No 17 uz 10 plānots samazināt to ģimenes ārstu prakšu skaitu, kurās pierakstīto pacientu skaits pārsniedz 2000.
"Rīgā, kurā ir trīs klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī specializētās slimnīcas, paredzēta atsevišķa aprūpes slimnīca."
Palielinājums savukārt paredzēts mājas aprūpes vizīšu skaitam. Piemēram, 2009. gadā bija 3,4 mājas aprūpes vizītes uz 100 iedzīvotājiem, 2013. gadā plānotas astoņas. „Jo mazāk radīsies nepieciešamība ārstēties slimnīcā, jo veselības sistēmai kopumā būs izdevīgāk. Galvenais mūsu veselības aprūpē ir primārā aprūpe - mūsu ģimenes ārsti. Viņiem ir jābūt atbildīgiem gan par akūtām saslimšanām, gan profilaksi. Ģimenes ārstu pieejamība šobrīd ir nepietiekama,” uzsver veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Paredzētās izmaiņas tuvākajos trīs gados
Primārās veselības aprūpes pieejamības un profilaktisko izmeklējumu iespēju palielināšana. Visām ģimenes ārstu praksēm plānots piesaistīt otru māsu. Savukārt otra ģimenes ārsta piesaiste plānota praksēm, kurās reģistrēts vairāk nekā 2000 pacientu.
Ģimenes ārstu darbības pamatteritoriju noteikšana vai precizēšana. Paredzēts izvērtēt, vai visās pašvaldībās ir noteiktas ģimenes ārstu darbības pamatteritorijas, un skatīt, vai iespējams noteikt maksimālo attālumu no pacienta dzīvesvietas līdz primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietai. Plānots noteikt tās administratīvās teritorijas, kur tiek uzturētas ģimenes ārstu prakses (vai nodrošināti primārās veselības aprūpes pakalpojumi), jo pārējās ārstniecības iestādes ir pārāk tālu no pacienta dzīvesvietas.
Ārstu speciālistu iesaistīšana primārās veselības aprūpes nodrošināšanā. Ir paredzēts nodrošināt 30 speciālistu pārapmācību par ģimenes ārstiem.
Ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju ieviešana. Daļa no ģimenes ārsta pakalpojumu finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem tiks novirzīta darba rezultātu apmaksai. Vēl iecerēts atvieglot iespēju pārdot, dāvināt, mantot ārsta praksi, ja prakses ārsts vēlas praktizēšanu pārtraukt.
Ambulatorās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. Ambulatoros diagnostiskos izmeklējumus paredzēts nodrošināt atbilstoši pacientu vajadzībām, ambulatoro veselības aprūpi koncentrējot pie stacionārajām veselības aprūpes iestādēm.
Diagnostisko izmeklējumu finansēšanas modeļa pilnveidošana un kritēriju izstrāde kvalitatīvāko un efektīvāko pakalpojumu sniedzēju atlasei. Plānots palielināt diagnostisko izmeklējumu nozīmēšanas pamatotību, izmantojot jaunu regulēšanas mehānismu ar ģimenes ārstu un speciālistu pakalpojumu un finanšu plūsmas regulāciju.
Ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paplašināšana. Ir izvērtēta iespēja noteikt to teritoriālo vai administratīvi teritoriālo vienību raksturlielumu, kurās tiek nodrošināti sekundārie veselības aprūpes pakalpojumi, slēdzot līgumus ar atsevišķām ārstniecības iestādēm.
Nodrošināta iespēja pacientiem saņemt ambulatoros pakalpojumus. Tas nozīmē, ka ir plānots ambulatorajām ārstniecības iestādēm samazināt iespēju atteikties no tām neizdevīgiem pakalpojumiem, izvēloties sniegt vien izdevīgos. Tā nodrošināšanai paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu, lai novērstu situācijas, ka ārstniecības iestāde pārtrauc kāda pakalpojuma sniegšanu, motivējot to ar finansiāliem apsvērumiem, bet vienlaikus palielina izdevīgāka pakalpojuma sniegšanas apjomu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība. NMPD brigādes ir iecerēts iesaistīt traumpunktu līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā vietās, kur šādi pakalpojumi nav pieejami vai to finansēšana no veselības aprūpes budžeta līdzekļiem ir izmaksu neefektīva. NMPD paredzēts nodrošināt ar vienotu operatīvās vadības sistēmu un 30 dienesta speciālistus pārapmācīt par neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem.
Dienas stacionāru pieejamības palielināšana. Plānots noteikt dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu un precīzākas klīniskās indikācijas ārstēšanai, kā arī ārstēšanās ilguma ierobežojumus. Tāpat noteikt papildus dienas stacionāra apmeklējuma tarifam apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošināt, ka veselības aprūpes pakalpojumi, kurus var saņemt ambulatori ārsta speciālista apmeklējuma laikā, netiek apmaksāti dienas stacionārā.
"Ir plānots ambulatorajām ārstniecības iestādēm samazināt iespēju atteikties no tām neizdevīgiem pakalpojumiem, izvēloties sniegt vien izdevīgos."
Dienas stacionāra un pacientu viesnīcu pakalpojumu nošķiršana no diennakts stacionāra. Iecerēts pilnveidot dienas stacionāram noteiktās prasības, lai nošķirtu dienas stacionāra pakalpojumus, pacientu viesnīcu pakalpojumus no diennakts stacionāra pakalpojumiem.
Ambulatoro pakalpojumu pieejamības palielināšana pacientiem ar psihiskām saslimšanām. Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānā paredzēts samazināt psihiatriskā profila gultu skaitu, attīstot ambulatoros centrus ar dienas stacionāru; tāpat paredzēts mainīt ilgstošās aprūpes gultu apmaksas nosacījumus. Ambulatoros centrus ar dienas stacionāru plānots izvietot tajās somatiskajās slimnīcās, kuras nav pietiekami noslogotas un veic aprūpes slimnīcas funkcijas.
Mājas veselības aprūpes attīstība. Veselības aprūpes sistēmas plānošanas dokuments paredz izstrādāt pacientu aprūpes vadlīnijas un kvalitātes prasības mājas aprūpei. Ārstniecības iestādēm, kas nodrošina mājas aprūpes pakalpojumus, tiks noteiktas obligātās prasības, lai ārstniecības iestāde varētu sniegt pacientam no valsts budžeta apmaksātu pakalpojumu.
Kompensējamo medikamentu un farmaceitiskās aprūpes pieejamības palielināšana. Lai racionalizētu zāļu lietošanu un novērstu nepamatotu kompensējamo medikamentu uzkrājumu veidošanos pie pacienta, plānots ieviest pacienta līdzmaksājumus 100% apjomā kompensējamām zālēm par katru pacientam izrakstīto recepti, iegūtos līdzekļus novirzot kompensējamo medikamentu pieejamībai bērniem.
Farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšana. Ir iecerēts izvērtēt farmaceitiskās veselības aprūpes sniedzēju teritoriālo izvietojumu ārpus pilsētām, sniegti priekšlikumi aptieku tīkla optimālam izvietojumam un izvērtēta iespēja paplašināt recepšu izrakstīšanas tiesības (ne tikai ārstam vai ārsta palīgam).
Zāļu kompensācijas sistēmas attīstība. Plānots paplašināt kompensējamo medikamentu pieejamību un nodrošināt, ka kompensācijas sistēmā tiek iekļautas jaunas diagnozes un zāles.
Traumpunktu darba apjoma un darba laika izvērtējums. Traumpunkti varētu strādāt tikai darba dienu vakaros un naktīs no plkst. 18.00 līdz 8.00 un brīvdienās un svētku dienās, ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību konkrētajā teritorijā un pacientu plūsmu.
Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla attīstība un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu efektivitātes palielināšana. Paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti tajās slimnīcās, kuras iepriekšējā gadā ir nodrošinājušas attiecīgo prasību un kritēriju izpildi.
"Tā kā neatliekamā dienesta palīdzību pilnībā finansē no valsts budžeta, pacienti to izmanto arī tad, ja palīdzēt varētu ģimenes ārsts vai ambulatorais speciālists."
Slimnīcu finansēšanas mehānisma izveide. Plānots izstrādāt prasības slimnīcām, nosakot diennaktī strādājošo speciālistu skaitu un dalījumu specialitātēs pa slimnīcu līmeņiem; uzņemšanas nodaļas darbības principus; pacienta aprūpes posmus; noteikta veida pakalpojumu sniegšana reģionālajās slimnīcās. Šo prasību izpildes nodrošināšanai izveidot finansēšanas mehānismu.
Slimnīcu dalījuma līmeņos pilnveidošana. Šim nolūkam nepieciešams precizēt un pilnveidot slimnīcu iedalījumu, kā arī katra līmeņa slimnīcai izvirzāmās obligāti nodrošināmās prasības, tā iezīmējot atšķirību starp atšķirīga līmeņa pakalpojumu sniedzējiem.
Aprūpes slimnīcu (gultu) tīkla attīstība. Plānots noteikt aprūpes slimnīcu (gultu) skaitu pēc slimnīcu skaita un izvietojuma. Aprūpes gultu (slimnīcu) pirkšana ir īpaši aktuāla Rīgā. Galvaspilsētā, kurā ir trīs klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī specializētās slimnīcas, domāts par atsevišķu (vismaz vienu) aprūpes slimnīcu.
Ilgtermiņa aprūpes nodrošināšana pacientiem. Iecerēts veidot un attīstīt ilgtermiņa aprūpes sistēmu vecāka gada gājuma cilvēkiem, lai mazinātu gadījumus, kad slimnīcās tiek turēti pacienti sociālu indikāciju dēļ. Plānots noteikt nepieciešamo paliatīvo gultu skaitu.
Racionāla veselības aprūpes darbaspēka resursu izmantošana. Paredzēts izstrādāt politikas plānošanas dokumentu, lai nodrošinātu racionālu veselības aprūpes darbaspēka resursu izmantošanu, izvērtētu nepieciešamību palielināt ambulatorajā aprūpē strādājošo ārstu un māsu skaitu pret stacionāros strādājošiem ārstiem un māsām.
Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu efektivitātes palielināšana. Iecerēts izvērtēt vidējās ārstēšanas izmaksas slimnīcās un noteikt, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem vienādi pakalpojumi tiek finansēti pēc vienota apmaksas principa. Tāpat plānots izstrādāt priekšlikumus tās slimnīcu infrastruktūras mazināšanai, kas nav nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai, un izvērtēt iespēju noteikt nepieciešamo platību vienam pacientam.
Medicīnisko tehnoloģiju iepirkumu regulēšana. Ārstniecības iestādēs, kurās ir izvietotas dārgās medicīnas tehnoloģijas noteikt, ka no valsts budžeta līdzekļiem netiek iepirktas tās medicīnas tehnoloģijas, kas jau ir pietiekamā daudzumā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un apkalpojamo teritoriju. Tāpat būtu nepieciešams apzināt tās ārstniecības iestādes, kur valsts pērk pakalpojumus, kuru sniegšanā tiek izmantotas dārgās medicīnas tehnoloģijas.
Plāns ir. Nepieciešami līdzekļi
Veselības ministrijas piedāvātais plāns paredz modernu sekundārās veselības aprūpes sistēmu, uzsverot ambulatorās veselības aprūpes pilnveidi un pacientu īslaicīgu atrašanos stacionārā, bet plānotās izmaiņas nenodrošina naudas ietaupījumu veselības nozares sistēmā kopumā.
Samazinot finansējumu veselības aprūpei vēl vairāk, tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana pacientiem un arī veselības aprūpes sistēmas attīstība. 2011. gadā nav iespējams samazināt slimnīcām novirzāmā finansējuma apjomu, jo secināts, ka slimnīcu kreditoru parādi kopā veido aptuveni 30% no gada finansējuma un parāda apjomam ir neliela tendence pieaugt.
Ministrija piedāvā divus variantus, kā plānotās pārmaiņas sabalansēt ar veselības aprūpes budžetu.
Lūk, pirmais no tiem, kuru par labāko atzīst arī ministrija. 2010. gadā veselības aprūpes finansējums ir 436,2 miljoni latu. Lai nodrošinātu pacientiem minimāli nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības nozares budžetam 2011. gadā jāsasniedz 466,4 miljoni latu, savukārt 2012. gadā, 2013. gadā nepieciešams papildu finansējums, jo vairs nebūs Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļu.
Ar šādu rocību iecerēts nodrošināt:
Veselības ministrija norāda, ka nākamajā gadā, nepiešķirot finansējumu 2010. gada faktiskajā apjomā, neizbēgami nāktos īstenot pasākumus, kas pasliktinātu veselības aprūpes pieejamību, proti, vajadzētu samazināt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu iedzīvotājiem darbspējas vecumā un pārskatīt no pacienta iemaksām atbrīvotās grupas. Kā ietaupīt, ja naudas nākamgad būs tikpat, cik šogad?
Ministrijas plānā piedāvāts arī otrs variants, ja veselības nozares budžets 2011. gadā paliek 2010. gada budžeta bāzes līmenī, tas ir 436,2 miljoni latu. Savukārt 2012. un 2013. gadā nepieciešams papildu finansējums, jo vairs nebūs Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļu.
Arī ar šādu rocību pacientiem tiktu nodrošināti minimāli nepieciešamie pakalpojumi, tomēr vienlaikus būtu jāatrod iespēja ietaupīt. Kur ņemt trūkstošos 30 miljonus? Veselības ministrija Veselības aprūpes plānā piedāvā risinājumu. Ja pacientu iemaksu kompensētu tikai trūcīgām un maznodrošinātām personām, grūtniecēm, bērniem līdz divu gadu vecumam un mirušajiem pacientiem, tad valsts ietaupītu 17 493 694 latus. Ja vēl pacientiem darbspējas vecumā no valsts budžeta līdzekļiem nenodrošinātu kādu konkrētu pakalpojumu (piemēram, nieru transplantāciju, psihiatrisko palīdzību vai plānveida invazīvo kardioloģiju u.c.), valsts ietaupītu 12 575 053 latus. Līdz ar to pavisam varētu ietaupīt trūkstošos 30 068 747 latus.
Tā kā otrais variants būtiski pasliktinātu veselības aprūpes pieejamību, Veselības ministrija tomēr cer uz jautājuma pozitīvu risinājumu.
