Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pagājušā gada nogalē valdība steigā pieņēma būtiskas izmaiņas traumpunktu darbībā, paredzot, ka valsts finansēs to darbību tikai vakaros, naktīs un brīvdienās, bet mediķu darbu apmaksās atkarībā no pacientu skaita. Tomēr pēc mediķu protestiem un Valsts prezidenta iejaukšanās reformu atlika, un Veselības ministrija apsolīja precīzāk izpētīt datus par traumpunktu apmeklējumu un šo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
FOTO: www.sxc.hu
Veselības ministrijas pakļautībā izveidotā darba grupa izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība". Tie vajadzīgi, lai pilnveidotu traumpunktu darbu, kā arī noteiktu stacionāro ārstniecības iestāžu darba kvalitātes vērtēšanas kritērijus, sniedzamo pakalpojumu apjomu un apmaksas kārtību no 2011. gada 1. jūlija Jūrmalas, Ogres rajona, Tukuma, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Madonas, Cēsu, Alūksnes, Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.
Cik tērē katram iedzīvotājam?
Viens no veselības aprūpes reformas ieguvumiem ir pacienta tiesības brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Valsts robežās pakalpojumu saņēmēji intensīvi migrē ārpus "savas" teritorijas, kuras pamatā ir atsevišķu pakalpojumu veidu (speciālistu, izmeklēšanas metožu) trūkums savas teritorijas ārstniecības iestādēs, atsevišķu palīdzības iespēju saņemšana galvenokārt Rīgā, valsts budžeta finansējuma (iestāžu kvotas, gaidīšanas rindas) pieejamība, kā arī sociāli ekonomiskie faktori, kā darbavietas, sabiedriskais transports, ienākumu līmenis.
"Pakalpojumu sniedzēji, ņemot vērā iedzīvotāju pieprasījumu, attīsta tos vai citus pakalpojumu veidus vai atsakās no atsevišķu pakalpojumu sniegšanas atbilstoši saviem, bieži šauri lokāliem biznesa plāniem," teikts starpziņojumā. Gadu gaitā ir notikusi finanšu resursu pārbīde uz atsevišķu teritoriju ārstniecības iestādēm, bet citās teritorijās to apjoms un līdz ar to iedzīvotāju iespējas saņemt pakalpojumu savas teritorijas ārstniecības iestādēs ir samazinājies.
Lai arī valsts teritorija un iedzīvotāju skaits ir neliels, saslimstība starp reģioniem ir atšķirīga. To apstiprina arī ar atsevišķām slimībām slimojošo pacientu reģistru dati – gan saslimstība ar onkoloģiskām kaitēm, gan cukura diabētu un psihiskajām slimībām ir ar reģionālām atšķirībām. Tādēļ nauda, kuru izlieto uz vienu atsevišķas teritorijas iedzīvotāju, ir stipri atšķirīga - no 202,04 latiem Jēkabpils rajonā līdz 128,69 latiem Saldus rajonā. Līdz ar to nevar apgalvot, ka visos pakalpojumu veidos visvairāk valsts budžeta līdzekļu izlieto Rīgas iedzīvotāja aprūpei. Sekundārajā ambulatorajā aprūpē visvairāk līdzekļu izlieto Jelgavas pilsētas un Limbažu rajona iedzīvotājs, vismazāk - Jēkabpils rajona un Ventspils rajona iedzīvotājs.
Pašreizējā situācija traumpunktos
No 2010. gada 1. janvāra tika precizēti sniegto veselības aprūpes pakalpojumu nosacījumi traumpunktos, kas nodrošināja iedzīvotājiem medicīniskās palīdzības pieejamību ne tikai traumu gadījumā, bet arī citās reizēs, kad nav pieejama ģimenes ārsta vai dežūrārsta palīdzība vai nepieciešama specifiska palīdzība. Līgums par traumpunktu pakalpojumu nodrošināšanu tika noslēgts ar 11 slimnīcu traumpunktiem, kā arī ar VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
Traumpunktus finansēja pēc ikmēneša fiksētā maksājuma principa: Priekules slimnīca, Saldus medicīnas centrs, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Ludzas rajona slimnīca, Rīgas rajona slimnīca, Limbažu slimnīca, Aizkraukles slimnīca un Bauskas slimnīca traumpunktu darbībai 2010. gadā saņēma 132 524 latus, Saulkrastu slimnīca - 36 933 latus, Rīgas 1. slimnīca - 62 876, bet Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca 66 262 latus. Visi traumpunkti ir nodrošināti ar vajadzīgajām medicīniskajām ierīcēm un pakalpojumus traumpunktā nodrošinājuši gan ķirurgi, traumatologi-ortopēdi, gan citi speciālisti, kā arī ķirurģijas māsas, intensīvās terapijas māsas un citas ārstniecības personas.
"Nauda, kuru izlieto uz vienu atsevišķas teritorijas iedzīvotāju, ir stipri atšķirīga - no 202,04 latiem Jēkabpils rajonā līdz 128,69 latiem Saldus rajonā."
Traumpunktos ir atšķirīgs pacientu sadalījums pēc diagnožu sarežģītības, tomēr visos tiek pieņemti pacienti ar lūzumiem. Noslogojums traumpunktos ir dažāds - no 4 līdz 14 pacientiem vidēji diennaktī, bet vidēji mēnesī uz vienu ārstu slodzi pieņemti no 17 pacientiem SIA "Priekules slimnīca" līdz 114 pacientiem SIA "Saulkrastu slimnīca".
Atšķirīga situācija dažādos traumpunktos ir saistībā ar pacientu pieplūduma sezonalitāti (liels pieplūdums vasaras atpūtas sezonā vai ziemas slēpošanas sezonā), attālumu līdz tuvākajam stacionāram, iedzīvotāju blīvumu un skaitu apkalpes teritorijā.
Ko darīt ar traumpunktiem?
Ņemot vērā sniedzamās medicīniskās palīdzības specifiku traumpunktos – palīdzība tiek sniegta ne tikai traumu gadījumos, bet arī citu saslimšanu gadījumos –, darba grupa ierosina traumpunktus pārdēvēt par pirmās medicīniskās palīdzības punktiem (PMPP). Tā būtu ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kurā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos.
Darba grupa iesaka sadalīt PMPP līmeņos, ņemot vērā statistiku par sniegtās palīdzības apjomu un attiecīgo traumpunktu noslogojumu, citu ārstniecības iestāžu pieejamību attiecīgajā teritorijā.
Darba grupa ieteikusi šādus līmeņus, atbilstoši kuriem varētu noteikt prasības un izmaksas:
Darba grupa piedāvā vairākus risinājumus darba optimizēšanai un apmaksas kārtībai, tomēr sabiedrība var neuztraukties: visticamāk, visi traumpunkti turpināt strādāt visu diennakti.
Pašreizējā situācija lokālajās slimnīcās
Darba grupa secinājusi, ka būtiski svārstās gan viena pacienta (viena līmeņa) vidējās izmaksas salīdzināmās ārstniecības iestādēs, gan ārstniecības personu reālā noslodze un pacientu plūsmu sadalījums dienas, vakara un nakts stundās. Tāpat ir krasi atšķirīgs laiks līdz lēmuma pieņemšanai par pacienta pārvešanu uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi, atšķiras arī vidējie ārstēšanas ilgumi un pārklājas speciālistu pieejamība dienas laikā - ambulatori un stacionārā, tādēļ pastāv risks, ka pārklājas divas naudas plūsmas - tiek maksāts dubultā. "No sistēmas viedokļa nav labi, ka par vienu un to pašu darbu dienā maksā gan pēc padarītā darba, gan arī pēc tāmes finansējuma principa," atzīts starpziņojumā.
"Ja ir nepieciešams radīt priekšstatu, ka iedzīvotājiem ir ļoti liela nepieciešamība pēc ārstēšanās stacionārā, tad ir jāstacionē maksimāli daudz pacientu."
Lokālajās slimnīcās 2010. gadā finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem veidoja fiksētais ikmēneša maksājums par uzņemšanas nodaļas darbību, fiksētais ikmēneša maksājums par stacionāra pakalpojumiem, pacienta iemaksas kompensācija par pacientiem, kuri ir atbrīvoti no pacienta iemaksām, kā arī pakalpojumi un pacienta iemaksas no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem. Būtisks rādītājs ir lokālo neatliekamās palīdzības slimnīcu vidējās viena pacienta valsts izmaksas 2010. gadā. Lūk, cik valstij izmaksājusi viena pacienta ārstēšana lokālajā slimnīcā:
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība – Ls 156,83
Tukuma slimnīca - Ls 161,04
Madonas slimnīca – Ls 186,49
Cēsu klīnika - Ls 187
Kuldīgas slimnīca - Ls 193,72
Dobeles un apkārtnes slimnīca - Ls 195,95
Ogres rajona slimnīca - Ls 210,07
Alūksnes slimnīca - Ls 223,19
Jūrmalas slimnīca - Ls 227,92
Krāslavas slimnīca - Ls 335,79
Preiļu slimnīca - Ls446,40.
Starpziņojumā secināts, ka vidējās viena pacienta izmaksas, kuras iegūst, izdalot VNC samaksāto naudas apjomu ar ārstēto slimnieku skaitu, atšķiras vairāk nekā divas reizes starp "lētāko" (SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība") un "dārgāko" (SIA "Preiļu slimnīca") slimnīcu.
Starpziņojumā teikts: "Šīs atšķirības atspoguļo ne tik daudz atšķirības stacionārās ārstēšanās nepieciešamībā, kā atšķirības iestāžu vadības politikā. Ja ir nepieciešams radīt priekšstatu, ka iedzīvotājiem ir ļoti liela nepieciešamība pēc ārstēšanās stacionārā (tātad esošā slimnīca ir nepieciešama!), tad ir jāstacionē maksimāli daudz pacientu, necenšoties tiem piedāvāt ārstēšanas alternatīvas ambulatorajā līmenī."
"Darba grupa ierosina traumpunktus pārdēvēt par pirmās medicīniskās palīdzības punktiem."
Attieksme pret slimnīcu uzņemšanas nodaļās nonākušajiem pacientiem parādās arī uzņemšanas nodaļu darbības rādītājos – hospitalizēto un ambulatori aprūpēto skaita attiecībā. Darba grupa secinājusi, ka uzņemšanas nodaļu darbībā iezīmējas trīs slimnīcu grupas: Alūksnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā dominē slimnieku hospitalizācija – uz katru hospitalizēto ir 0,1-0,3 ambulatorie apmeklējumi uzņemšanas nodaļā; Preiļu slimnīcā uz katru hospitalizēto ir gandrīz 2 apmeklējumi; pārējās slimnīcās šis rādītājs ir 0,4-0,9. Šie rādītāji parāda atšķirīgo iestāžu attieksmi, izvēloties kāda līmeņa palīdzību pacientiem sniegt – stacionāro vai ambulatoro.
Atsevišķās ārstniecības iestādēs ir liels terapeitisko pacientu īpatsvars, bet ķirurģiskā aktivitāte lokālajās slimnīcās ir atšķirīga. Kā salīdzināmā mērvienība tika izmantots veikto operāciju skaits uz 100 hospitalizācijas gadījumiem, sarakstā iekļaujot 61 biežāko operāciju. Ķirurģiskā aktivitāte veidoja no 4,3 Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā līdz 15,7 Jūrmalas slimnīcā.
Uz citām slimnīcām pārvesto pacientu skaits procentuāli nav liels, tomēr atšķirības starp slimnīcām ir vairākkārtējas. "Iespējams, svarīgākais rādītājs ir laika periods, pēc kura tiek pieņemts lēmums par pārvešanas nepieciešamību; tas svārstās no 2,2 dienām Alūksnes slimnīcā līdz 7,1 dienai Jūrmalas slimnīcā," teikts starpziņojumā.
Ko darīt ar lokālajām slimnīcām?
Lokālo slimnīcu darbības optimizācijai darba grupa ierosina noteikt slimnīcām divus līmeņus, ņemot vērā speciālistu skaitu, ko ārstniecības iestāde var nodrošināt. Samazinot nepieciešamo dežūrējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaikus valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, ko iestāde reāli nodrošina.
Darba grupa iesaka no 2011. gada 1. jūlija ieviest PMPP un lokālo slimnīcu finansēšanu atbilstoši piedāvātajiem līmeņiem, ieviest ķirurģiskos un terapeitiskos tarifus lokālajām slimnīcām, kā arī uzsākt brīvprātīgo kvalitātes programmu lokālajām slimnīcām. Tā rezultātā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai būtu iespējams novirzīt lielāku finansējumu un visās esošajās ārstniecības iestādēs (gan traumpunktos, gan lokālajās slimnīcās) saglabātos pacientiem pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un vietējais ārstniecības personāls saglabātu darba vietas. Savukārt nākotnē, ņemot vērā ģimenes ārstu brīvprātīgo kvalitātes un pieejamības programmas ieviešanu ar šā gada 1. jūliju un ģimenes ārstu konsultatīvā telefona darbības uzsākšanu darba dienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās, pakāpeniski varētu samazināties pacientu skaits, kas vēršas pēc palīdzības traumpunktos un slimnīcu Uzņemšanas nodaļās.
Ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt ambulatoro pakalpojumu attīstībai reģionos, slimnīcām kvalitātes kritēriju ieviešanas veicināšanai un pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, kā arī zāļu kompensācijas sistēmas attīstībai, mākslīgās apaugļošanas programmas uzsākšanai un krūts protēžu apmaksai onkoloģijas pacientēm.
