Veselības ekonomikas centrs Latvijā vērtē 11 traumpunktus: Aizkraukles slimnīcas, Bauskas slimnīcas, Limbažu slimnīcas, Ludzas rajona slimnīcas, Priekules slimnīcas, Rīgas 1. slimnīcas, Saldus Medicīnas centra, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas, Saulkrastu slimnīcas un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas traumpunktu.
Lai izpētītu to darbību, Veselības ekonomikas centrā apkopoti dati un publiskota "Traumpunktos 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktā darba analīze". Veselības ekonomikas centra Veselības aprūpes departamenta direktore Iveta Gavare atzīst – divu mēnešu analīze nav gada analīze, tomēr šie rādītāji pietiekami labi parāda realitāti.
Ir nodrošināti ar medicīnas ierīcēm
Tas, ka traumpunktos ir visas to darbībai vajadzīgās ierīces, ir acīmredzams. Visos 11 Latvijas traumpunktos ir gan fonendoskops, gan ierīce asinsspiediena mērīšanai, gan ierīces medikamentu un šķīdumu ievadīšanai un ierīces ārējās asiņošanas apturēšanai un brūču pārsiešanai. Tāpat visur ir atbilstošas ierīces plaušu mākslīgajai manuālajai ventilācijai un elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai, kā arī ierīces kuņģa satura atsūkšanai un kuņģa skalošanai. Katrā traumpunktā ir arī medicīniskā kušete, funkcionālā gulta, ierīce imobilizācijai un pacientu pārvietošanai, ierīces, kas nodrošina higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības.
"Analizējamajos traumpunktos ir atšķirīgs noslogojums – no 4 līdz 14 pacientiem vidēji diennaktī."
Visos traumpunktos ir pieejama arī rentgena diagnostikas iekārta, vienīgi Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā tā pieejama ne visu diennakti, bet no 8 līdz 16. Katrā traumpunktā ir glikometrs un elektrokardiogrāfs, bet ne visur ir asins un urīna ekspresdiagnostikas veikšanas ierīce, Rīgas 1. slimnīcas traumpunktā ierīce pieejama no 8 līdz 20, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā – no 8 līdz 16, bet Saulkrastu slimnīcā šādas ierīces nav. Aizkraukles slimnīcas traumpunktā no 8 līdz 18 iespējas veikt analīzes ir, ekstremālos gadījumos var izsaukt vajadzīgo speciālistu no mājām, turklāt šis traumpunkts sola: ja nepieciešams – arī mēs varam šādu iekārtu iegādāties.
Pacientu skaits pieaudzis
Veselības ekonomikas centrs salīdzinājis pacientu skaitu visos Latvijas traumpunktos 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī, un izrādās, ka gandrīz visur pacientu skaits ir būtiski pieaudzis, dažviet pat uz pusi.
Decembrī vismazāk pacientu bijis Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas traumpunktā – 84 apmeklētāji, bet visvairāk pacientu bijis Rīgas rajona slimnīcas traumpunktā, kur palīdzību meklējuši 430 pacienti. Savukārt janvārī visvairāk pacientu bijis Bauskas slimnīcas traumpunktā – 444, bet vismazāk – Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas traumpunktā, kur palīdzību meklēja 139 pacienti.
"Pašlaik ir skaidrs, ka traumpunkti līdzšinējā kārtībā turpinās strādāt līdz jūlijam, kā būs tālāk – skaidrības vēl nav, ir tikai idejas."
Ja raugās pa diagnožu grupām, tad izrādās, ka traumpunktos palīdzību meklē ne tikai klasisko traumu, bet arī citu veselības traucējumu gadījumos – gan ja radusies kāda vēdera kaite, gan asinsspiediena problēmas. "Tieši tādēļ traumpunktiem nākotnē noteikti jāmaina nosaukums. Tie varētu būt, piemēram, Steidzamās palīdzības punkti," uzskata I. Gavare. Tā, piemēram, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas traumpunktā divu mēnešu laikā reģistrēti 10 pacienti ar lūzumiem, 74 pacienti ar ievainojumiem, saindēšanos un citām ārējās iedarbes sekām, bet 139 pacienti palīdzību meklējuši kāda cita iemesla dēļ. Visizteiktāk uz traumpunktiem tieši traumu – lūzumu, ievainojumu vai citu ārējās iedarbības seku – dēļ pacienti dodas Saulkrastu slimnīcā un Rīgas 1. slimnīcā.
"Traumpunktos ir atšķirīgs pacientu sadalījums pēc sarežģītības, tomēr tajos visos tiek pieņemti pacienti ar lūzumiem, kas atšķiras ar lūzumu lokalizāciju un skaitu," saka I. Gavare. 2011. gada janvārī visvairāk pacientu traumpunktos meklējuši palīdzību pēc apakšdelma lūzuma – 108 gadījumos, mazāk – ar apakšstilba vai potītes lūzumu – 65 gadījumos, bet 61 reizi ar plaukstas pamata vai plaukstas lūzumu.
Ārstniecības personu skaits krasi atšķiras
Izmantojot pašu traumpunktu sniegto informāciju, Veselības ekonomikas centrs apkopojis arī datus par to, cik ārstu un medmāsu strādā katrā traumpunktā. "Nodrošinājums ar ārstiem un māsām ir atšķirīgs, un ne vienmēr tas ir adekvāts katra konkrētā traumpunkta noslogojumam. Analizējamajos traumpunktos ir atšķirīgs noslogojums – no 4 līdz 14 pacientiem vidēji diennaktī," saka I. Gavare.
Visreālāko salīdzinājumu dod nevis ārstu un māsu skaits absolūtajos skaitļos, bet gan pacientu skaits divos mēnešos vidēji uz viena ārsta un vienas māsas slodzi. Atšķirības ir acīmredzamas: piemēram, Priekules slimnīcā uz vienu ārsta slodzi divu mēnešu laikā bijis 17,1 pacients. "Un vēlreiz jāuzsver – tas nav pacientu skaits uz mediķa slodzi vienā dienā, bet gan divos mēnešos," saka I. Gavare. Salīdzinājumam ar Priekules slimnīcu – citi dati. Tā Rīgas 1. slimnīcā uz vienu ārsta slodzi divos mēnešos bijuši 77 pacienti. Vēl augstāki rādītāji ir Saulkrastu slimnīcai, kur uz vienu ārsta slodzi bijuši 114 pacienti.
"Nebūtu pareizi domāt, ka bez liekām šaubām un nekavējoties jāslēdz tie traumpunkti, kam ir vismazākā noslodze. Tik virspusēji vērtēt situāciju nedrīkst."
I. Gavare norāda: "Nebūtu pareizi domāt, ka bez liekām šaubām un nekavējoties jāslēdz tie traumpunkti, kuros ir vismazākā noslodze. Tik virspusēji vērtēt situāciju nedrīkst. Ir jāņem vērā gan iedzīvotāju blīvums konkrētajā teritorijā, gan citi faktori. Ir jāatrod tāds risinājums, lai valsts nepārmaksātu, savukārt iedzīvotājiem būtu pieejama palīdzība. Tie ir jautājumi, kas prasa ļoti plašas diskusijas un līdz sīkumam izvērtētus lēmumus."
Pacientu skaits vidēji 2010. gada decembrī-2011. gada janvārī uz vienu ārsta un vienu māsas slodzi.
Avots: Veselības Ekonomikas centrs
Nākotne joprojām neskaidra
Pašlaik ir skaidrs, ka traumpunkti līdzšinējā kārtībā turpinās strādāt līdz jūlijam, kā būs tālāk – skaidrības vēl nav, ir tikai idejas. Viena no tām: jāprecizē vairāku traumpunktu kompetences un līmeņi. Tā daļa varētu būt pirmā līmeņa traumpunkti, kur strādātu divi ārstu palīgi vai māsas, vai arī viens ārsts un viens ārsta palīgs vai māsa. Savukārt otrā – krietni augstāka līmeņa traumpunktos, uz kurieni pacientus vestu arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, varētu strādāt divi ārsti, piemēram, ķirurgs-traumatologs un viens anesteziologs-reanimatologs, kā arī divi ārstu palīgi vai māsas. Iespējams, varētu būt vēl kāda līmeņa traumpunkti.
Tāpat atkarībā no noslogojuma un pacientu plūsmas varētu mainīties arī traumpunktu darba laiki. Kā stāsta I. Gavare, lielākā pacientu plūsma ir dienās, tomēr ir traumpunkti, piemēram, Saldus traumpunkts, kur cilvēki palīdzību visbiežāk meklē nakts stundās. Tieši ņemot vērā šos rādītājus, varētu mainīt līdzšinējos traumpunktu darba laikus.
Kā uzsver I. Gavare, problēmjautājumu ir daudz: "Piemēram, kādi kritēriji noteiks traumpunktu atbilstību noteiktam palīdzības sniegšanas līmenim? Vai pacientu skaits? Vai pacientu skaits ar lūzumiem? Vai pacientu skaits vidēji uz ārsta slodzi? Jādomā arī par to, vai būtu jāanalizē katra traumpunkta tuvākajā apkārtnē pieejamie veselības aprūpes pakalpojumi – vai tur ir ģimenes ārsti, speciālisti, aprūpes slimnīca, dienas stacionārs utt. Jāņem vērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta viedoklis, vērtējot, cik daudz pacientu uz traumpunktiem nogādā viņi."
